Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likums otrreizējai caurlūkošanai

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likuma

«Grozījumi Autopārvadājumu likumā» otrreizējai caurlūkošanai (Reģ. nr. 836)

Spēkā esošā redakcija	Saeimas plenārsēdē 2004.gada 28.oktobrī pieņemtā likuma redakcija	Nr. p.k.	Likuma otrreizējai caurlūkošanai iesniegtie priekšlikumi	Komisijas slēdziens	Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumu otrreizējā caurlūkošanā
1	2	3	4	5	6
Autopārvadājumu likums	Grozījumi Autopārvadājumu likumā				Grozījumi Autopārvadājumu likumā
	Izdarīt Autopārvadājumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 8.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 21.nr.; 2001, 12.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Autopārvadājumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 8.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 21.nr.; 2001, 12.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai (turpmāk — atļauja) — dokuments , kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt pasažieru regulāros komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu;
2) autobuss — autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai;
3) autoosta  — līniju būve, kurā ietilpst speciālas ēkas, peroni un teritorija, kas paredzēta pasažieru un autotransporta līdzekļu apkalpošanai maršrutos;
4) autopārvadājums — jebkura autotransporta līdzekļa pārvietošanās pa ceļu, pārvadājot pasažierus vai kravu;
5) autopārvadājumu vadītājs (administrators) — pārvadātāja pilnvarota persona, kas organizē pārvadājumus vai ar tiem saistītos pakalpojumus;	1. 1. pantā: izteikt 5.punktu šādā redakcijā: “5) autopārvadājumu vadītājs (administrators) — pārvadātāja pilnvarota fiziskā persona, kas vada pārvadājumu operācijas;”;				1. 1. pantā: izteikt 5.punktu šādā redakcijā: “5) autopārvadājumu vadītājs (administrators) — pārvadātāja pilnvarota fiziskā persona, kas vada pārvadājumu operācijas;”;
6) autotransporta līdzeklis — transportlīdzeklis ar motoru (izņemot traktorus un pašgājējas mašīnas), kuru lieto pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem. Piekabes un puspiekabes tiek uzskatītas par autotransporta līdzekļa daļu;
7) autovadītājs — persona, kas uz tiesiska pamata vada autotransporta līdzekli. Autovadītājs vienlaikus var būt arī autotransporta līdzekļa īpašnieks;
8) ātri bojājošās kravas — lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem;
9) bagāža — lietas, kuras pasažieris ved sev līdzi vai nosūta ar autotransporta līdzekli;
10) beramā krava — krava, kas sastāv no birstošas masas un tiek pārvadāta neiesaiņota (smiltis, graudi un cita līdzīga krava);
11) bīstamā krava — krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt vidi vai cilvēku dzīvību vai veselību;
12) ekspeditors — fiziskā vai juridiskā persona, kas saskaņā ar līgumu sniedz kravas nosūtītājam transporta ekspedīcijas pakalpojumus;	izteikt 12. un 13.punktu šādā redakcijā: “12) ekspeditors — komersants, kurš atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar kravas nosūtītāju, organizē kravu pārvadājumus un sniedz ar šiem pārvadājumiem saistītos pakalpojumus;				izteikt 12. un 13.punktu šādā redakcijā: “12) ekspeditors — komersants, kurš atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar kravas nosūtītāju, organizē kravu pārvadājumus un sniedz ar šiem pārvadājumiem saistītos pakalpojumus;
13) iznomāts transportlīdzeklis — jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda uzņēmēja lietošanā, kurš nodarbojas ar pasažieru vai kravas komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam ar uzņēmumu, kas piedāvā šos transportlīdzekļus;	13) iznomāts transportlīdzeklis — jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus;”;				13) iznomāts transportlīdzeklis — jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus;”;
14) kabotāžas pārvadājumi — īslaicīgi iekšzemes pasažieru vai kravas komercpārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, kas tiek veikti citā valstī, tajā nereģistrējot uzņēmumu, filiāli vai pārstāvniecību;
15) kombinētais pārvadājums — kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā. Kombinētā pārvadājuma ietvaros brauciena sākuma (beigu) posmu veic pa autoceļu starp kravas iekraušanas (izkraušanas) vietu un tuvāko kravas iekraušanai (izkraušanai) piemēroto dzelzceļa staciju vai rādiusā, kas nepārsniedz 150 kilometrus taisnā līnijā no iekšējo ūdensceļu ostas vai jūras ostas, kur kravu iekrauj (izkrauj);
16) krava — pārvadāšanai pieteikta lieta (produkcija, preces, saiņi, konteineri un citi priekšmeti);
17) kravas valdītājs — persona, kas uz tiesiska pamata rīkojas ar kravu savā vārdā neatkarīgi no tā, vai krava ir tās īpašums;
18) kustības saraksts  — pārvadājuma veikšanas režīms, kurā noteikta autobusa (autotransporta līdzekļa) pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšana maršruta reisā (reisos), kā arī pārvadājuma izpildes laiki un izpildes dienas;
	papildināt pantu ar 18^1. punktu šādā redakcijā: “18^1) licences kartīte — noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai;”;				papildināt pantu ar 18^1. punktu šādā redakcijā: “18^1) licences kartīte — noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļa uju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai;”;
19) līniju būve — speciāls objekts (autoosta, pieturvieta, dispečerpunkts, autovadītāju atpūtas telpas u.tml.), kas paredzēts kustības organizēšanai un pasažieru apkalpošanai maršrutos;
20) maršruts — iepriekš izraudzīts autotransporta līdzekļa kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem;
21) nosūtītājs  — persona, kas nodod kravu pārvadāšanai. Nosūtītājs un saņēmējs var būt viena un tā pati persona;
22) pasažieris — persona, kas saskaņā ar līgumu (biļeti) vai uz cita tiesiska pamata izmanto autotransporta līdzekli braukšanai un bagāžas pārvadāšanai, kā arī izmanto citus pārvadātāja sniegtos pakalpojumus;
23) pasažieru neregulārie pārvadājumi  — regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas. Šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos;
24) pasažieru regulārie pārvadājumi — pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem regulāri pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu;
25) pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi  — pasažieru regulārie pārvadājumi, kuros pārvadā noteiktu kategoriju pasažierus;
26) pasažieru un kravas komercpārvadājumi (turpmāk — pasažieru un kravas pārvadājumi) — pasažieru un kravas pārvadāšana par maksu profesionālas darbības veidā;
27) pašpārvadājumi — nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas. Pašpārvadājumi ir tikai attiecīgā komersanta papilddarbība;	papildināt 27.punktu ar teikumu šādā redakcijā: “Par pašpārvadājumiem uzskatāmi arī tādi pārvadājumi, kurus atbilstoši savai kompetencei veic valsts vai pašvaldību institūcija, biedrība vai nodibinājums.”				papildināt 27.punktu ar teikumu šādā redakcijā: “Par pašpārvadājumiem uzskatāmi arī tādi pārvadājumi, kurus atbilstoši savai kompetencei veic valsts vai pašvaldību institūcija, biedrība vai nodibinājums.”
28) pārvadātājs — komersants (fiziskā vai juridiskā persona), kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību;
29) saņēmējs — persona, kurai saskaņā ar pārvadājuma līgumu galapunktā izsniedzama krava;
30) starptautiskie pārvadājumi — pārvadājumi, kurus veicot nepieciešams šķērsot Latvijas valsts robežu;
31) šķidrā krava — nafta un naftas produkti, spirts, augu eļļa, dzīvnieku tauki un cita krava, ko pārvadā noslēgtās tilpnēs;
32) tiešā jauktā satiksme — pasažieru vai kravas pārvadājumi, kurus ar autotransportu un citu transportu veic vairāki pārvadātāji un kuriem tiek sastādīts vienots transporta dokuments visam braukšanas ceļam;
33) transporta ekspedīcijas pakalpojumi — ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu.
2.pants. Likuma darbība
Šis likums reglamentē tiesiskās attiecības starp pārvadātāju, kas pasažieru un kravas pārvadājumus ar autotransporta līdzekļiem veic kā profesionālu darbību, un nosūtītāju, saņēmēju vai pasažieriem.
3.pants. Normatīvie akti, kas regulē tiesiskās attiecības autopārvadājumos
(1) Tiesiskās attiecības, kas veidojas, veicot kravas un pasažieru pārvadājumus ar autotransportu, reglamentē šis likums, Civillikums, citi normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi, kuri ir saistoši Latvijai.
(2) Ja Saeimā apstiprinātajos Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzēti citādi noteikumi nekā tie, kas ietverti šajā likumā, tiek piemēroti starptautisko līgumu noteikumi.
4.pants. Valsts pārvalde autopārvadājumu jomā	2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā: ″4.pants. Valsts pārvalde autopārvadājumu jomā				2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā: ″4.pants. Valsts pārvalde autopārvadājumu jomā
(1) Valsts pārvaldi autopārvadājumu jomā saskaņā ar šo likumu un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu ietvaros atbilstoši savai kompetencei realizē Satiksmes ministrija un valsts autotransporta dienesti.	“(1) Valsts pārvaldi autopārvadājumu jomā saskaņā ar šo likumu un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu ietvaros atbilstoši savai kompetencei realizē Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un to pilnvarotas institūcijas.				“(1) Valsts pārvaldi autopārvadājumu jomā saskaņā ar šo likumu un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu ietvaros atbilstoši savai kompetencei realizē Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un to pilnvarotas institūcijas.
(2) Satiksmes ministrija, realizējot valsts pārvaldi autopārvadājumu jomā:	(2) Satiksmes ministrija un tās pilnvarotas institūcijas atbilstoši savai kompetencei veic valsts uzraudzību pār likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu autopārvadājumu jomā, izsniedz normatīvajos aktos paredzētos ar autopārvadājumiem saistītos dokumentus, organizē autopārvadājumu kontroli un sadarbojas ar citu valstu pilnvarotām institūcijām starptautisko autopārvadājumu jomā.”				(2) Satiksmes ministrija un tās pilnvarotas institūcijas atbilstoši savai kompetencei veic valsts uzraudzību pār likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu autopārvadājumu jomā, izsniedz normatīvajos aktos paredzētos ar autopārvadājumiem saistītos dokumentus, organizē autopārvadājumu kontroli un sadarbojas ar citu valstu pilnvarotām institūcijām starptautisko autopārvadājumu jomā.”
1) izdod instrukcijas un citus aktus, kas nodrošina šā likuma 17.panta sestās daļas, 30.panta pirmās daļas 1. punkta, 31.panta sestās daļas, 32.panta pirmās daļas 2. punkta, 33.panta piektās daļas, 34.panta otrās daļas 2. un 3. punkta, 38.panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas un 40. – 43.panta piemērošanu;
2) organizē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kontroli autopārvadājumu jomā;
3) sadarbojas ar citu valstu pilnvarotām institūcijām starptautisko autotransporta pārvadājumu jomā un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas pasažieru un kravas starptautiskajiem pārvadājumiem.
(3) Latvijas Republikas robežkontroles punktos autotransporta uzņēmējdarbības licencēšanas noteikumu ievērošanu kontrolē arī robežapsardzības dienests.
5.pants. Autotransporta direkcija (Izslēgts ar 29.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 20.11.98.)	3. Papildināt likumu ar 5.^1 pantu šādā redakcijā: ″5^1.pants. Autotransporta direkcija				3. Papildināt likumu ar 5.^1 pantu šādā redakcijā: ″5^1.pants. Autotransporta direkcija
	Autotransporta direkcija, ieviešot pasažieru un kravu autopārvadājumu normatīvo aktu prasības, atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar starptautiskajām un Eiropas Savienības prasībām nodrošina: 1) ar autopārvadājumiem saistīto darbību kvalitāti un attīstību; 2) autotransporta nozares informatīvās datu bāzes veidošanu un administrēšanu; 3) valsts pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju autotransporta nozarē; 4) starptautiskajos starpvaldību un starpministriju līgumos paredzētās darbības;				Autotransporta direkcija, ieviešot pasažieru un kravu autopārvadājumu normatīvo aktu prasības, atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar starptautiskajām un Eiropas Savienības prasībām nodrošina: 1) ar autopārvadājumiem saistīto darbību kvalitāti un attīstību; 2) autotransporta nozares informatīvās datu bāzes veidošanu un administrēšanu; 3) valsts pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju autotransporta nozarē; 4) starptautiskajos starpvaldību un starpministriju līgumos paredzētās darbības;
	5) Latvijas dalību starptautisko autopārvadājumu nolīgumu darbības ietvaros izveidoto kopējo komisiju, Eiropas transporta ministru konferences (ETMK) Autotransporta grupas un citu ar autotransporta nozari saistītu starptautisku organizāciju sanāksmēs.”				5) Latvijas dalību starptautisko autopārvadājumu nolīgumu darbības ietvaros izveidoto kopējo komisiju, Eiropas transporta ministru konferences (ETMK) Autotransporta grupas un citu ar autotransporta nozari saistītu starptautisku organizāciju sanāksmēs.”
6.pants. Kravas pārvadājumu licencēšana	4. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā: “6.pants. Kravas pārvadājumu licencēšana				4. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā: “6.pants. Kravas pārvadājumu licencēšana
(1) Kravas pārvadājumu var veikt tikai tad, ja pārvadātājam — fiziskajai personai vai personai, kas pārvadātāja uzņēmumā vada pārvadājumu operācijas, ir profesionālās kompetences sertifikāts atbilstošajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs ir saņēmis Satiksmes ministrijas izsniegtu speciālu atļauju (licenci). Speciālā atļauja (licence) dod tiesības komersantiem veikt kravas pārvadājumus tikai ar viņu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem.	(1) Kravas pārvadājumu drīkst veikt tikai tad, ja autopārvadājumu vadītājam (administratoram) ir profesionālās kompetences sertifikāts attiecīgajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs ir saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci).”				(1) Kravas pārvadājumu drīkst veikt tikai tad, ja autopārvadājumu vadītājam (administratoram) ir profesionālās kompetences sertifikāts attiecīgajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs ir saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci).”
(2) Kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) kravas komercpārvadājumiem, profesionālās kompetences sertifikāti un atļaujas starptautiskajiem kravas pārvadājumiem, nosaka Ministru kabinets.	(2) Speciālā atļauja (licence) dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus tikai ar viņa īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai – Ministru kabineta noteiktajā kārtībā – ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem.				(2) Speciālā atļauja (licence) dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus tikai ar viņa īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai – Ministru kabineta noteiktajā kārtībā – ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem.
	(3) Pārvadātājs, kas veic kravas pārvadājumus ar kravas automobiļiem Latvijas teritorijā un starptautiskos kravas pārvadājumus ar kravas automobiļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa nepārsniedz 3,5 tonnas, neieskaitot piekabes, attiecībā uz katru autotransporta līdzekli saņem licences kartīti.				(3) Pārvadātājs, kas veic kravas pārvadājumus ar kravas automobiļiem Latvijas teritorijā un starptautiskos kravas pārvadājumus ar kravas automobiļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa nepārsniedz 3,5 tonnas, neieskaitot piekabes, attiecībā uz katru autotransporta līdzekli saņem licences kartīti.
	(4) Kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem kravas pārvadājumiem, profesionālās kompetences sertifikāti un atļaujas starptautiskajiem kravas pārvadājumiem, nosaka Ministru kabinets.”				(4) Kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem kravas pārvadājumiem, profesionālās kompetences sertifikāti un atļaujas starptautiskajiem kravas pārvadājumiem, nosaka Ministru kabinets.”
7.pants. Kravas pārvadājuma līgums
(1) Kravas pārvadājumi ar autotransportu tiek veikti saskaņā ar līgumu, pēc kura pārvadātājs apņemas nogādāt nosūtītāja uzticēto kravu galapunktā un izsniegt to saņēmējam, bet nosūtītājs apņemas samaksāt par kravas pārvadājumu.
(2) Pusēm aizliegts kravas pārvadājuma līgumā ietvert tādus noteikumus, kuru izpildīšana var izraisīt autovadītāja darba un atpūtas režīma, kā arī satiksmes noteikumu pārkāpumus.
	5. Papildināt 7.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja kravas pārvadājuma līgums tiek noslēgts ar ekspeditoru un ekspeditors rīkojas savā vārdā, līgumā nosakot pārvadājuma cenu, uz ekspeditoru saskaņā ar šo likumu attiecināmi nosūtītāja pienākumi un atbildība.”				5. Papildināt 7.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja kravas pārvadājuma līgums tiek noslēgts ar ekspeditoru un ekspeditors rīkojas savā vārdā, līgumā nosakot pārvadājuma cenu, uz ekspeditoru saskaņā ar šo likumu attiecināmi nosūtītāja pienākumi un atbildība.”
8.pants. Kravas pārvadājuma līguma noslēgšana
(1) Kravas pārvadājuma līgumu var noslēgt mutvārdos vai rakstveidā atsevišķas kravas pārvadāšanai vai kravas pārvadājumu veikšanai noteiktā laika posmā.
(2) Mutvārdu līgums uzskatāms par noslēgtu no brīža, kad krava uzticēta pārvadāšanai.
(3) Tikai rakstveidā ir slēdzami:
1) kravas pārvadājuma līgumi, kuru izpildē paredzēts izmantot tiešo jaukto satiksmi;
2) starptautiskie kravas pārvadājuma līgumi;	6. Izteikt 8.panta trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā: „2) kravas starptautisko pārvadājumu līgumi;”.				6. Izteikt 8.panta trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā: „2) kravas starptautisko pārvadājumu līgumi;”.
3) bīstamu kravu pārvadājuma līgumi;
4) līgumi visos gadījumos, kad to pieprasa nosūtītājs.
(4) Rakstveida līguma noslēgšanai pielīdzināma pasūtījuma pieņemšana, izrakstot noteikta parauga preču pavadzīmi (turpmāk – pavadzīme)
9.pants. Pavadzīmes saturs
(1) Pavadzīme rakstāma ne mazāk kā piecos eksemplāros, kurus paraksta nosūtītājs un pārvadātājs. Pirmais pavadzīmes eksemplārs paliek uzņēmumā, kas kravu izsniedz; otro, trešo un ceturto eksemplāru izsniedz uzņēmumam, kas kravu saņem; piektais eksemplārs paliek pie pārvadātāja.	7. 9.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, pavadzīmi noformē vismaz trijos eksemplāros un tos paraksta nosūtītājs un pārvadātājs. Pirmo pavadzīmes eksemplāru izsniedz nosūtītājam, otro — saņēmējam, bet trešais pavadzīmes eksemplārs paliek pie pārvadātāja.”;				7. 9.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, pavadzīmi noformē vismaz trijos eksemplāros un tos paraksta nosūtītājs un pārvadātājs. Pirmo pavadzīmes eksemplāru izsniedz nosūtītājam, otro — saņēmējam, bet trešais pavadzīmes eksemplārs paliek pie pārvadātāja.”;
(2) Pavadzīmi sagatavo nosūtītājs. Ja nosūtītājs vai pārvadātājs to vēlas, pavadzīmi var rakstīt katram autotransporta līdzeklim vai katra veida kravai, vai katrai kravas daļai (partijai) atsevišķi.
(3) Pavadzīmē ietveramas šādas ziņas:
1) pavadzīmes izrakstīšanas vieta un datums;
2) nosūtītāja nosaukums (vai vārds un uzvārds) un adrese;
3) pārvadātāja nosaukums (vai vārds un uzvārds) un adrese;
4) kravas pieņemšanas vieta un datums un nogādāšanas vieta;
5) saņēmēja nosaukums (vai vārds un uzvārds) un adrese;
6) kravas raksturošanai pieņemtais apzīmējums un tās iesaiņojuma veids; ja tiek pārvadātas bīstamas kravas, - to vispārpieņemtie apzīmējumi;
7) kravas vienību skaits, to speciālais marķējums un numerācija;
8) kravas bruto svars vai kravas daudzums citās mērvienībās;
9) ar kravas pārvadāšanu saistītie maksājumi (pārvadājuma maksa, papildmaksājumi, muitas nodevas un nodokļi), kā arī citi maksājumi no kravas pārvadājuma līguma noslēgšanas brīža līdz kravas izsniegšanai;
10) instrukcijas, kas jāievēro, noformējot muitas dokumentus par preču un priekšmetu izvešanu pāri Latvijas valsts robežai muitas kontrolē un izpildot citu kontroles iestāžu prasības;
11) ja tiek šķērsota Latvijas valsts robeža, - norāde, ka pārvadājums tiek veikts saskaņā ar 1956.gada 19. maija Ženēvas konvenciju par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR).	izslēgt trešās daļas 11. punktu.				izslēgt trešās daļas 11. punktu.
(4) Ja nepieciešams, pavadzīmē norādāms arī:
1) aizliegums veikt pārkraušanu;
2) maksājumi, kas jānokārto nosūtītājam;
3) maksājumi, kas jānokārto, nododot kravu;
4) tās kravas vērtība, kuras nogādāšanā nosūtītājs ir īpaši ieinteresēts;
5) nosūtītāja instrukcijas pārvadātājam par kravas apdrošināšanu;
6) saskaņots termiņš, kurā jāveic pārvadājums;
7) pārvadātājam nodotie dokumenti.
(5) Pavadzīmē var minēt jebkuras citas nepieciešamās ziņas.
(6) Pavadzīme ir indosējama, ja tas pavadzīmē ir tieši norādīts.
(7) Pavadzīmes nenoformēšana vai nozaudēšana neietekmē pārvadājuma līguma spēkā esamību, ja puses neiebilst pret līguma izpildi.
29.pants. Autotransporta līdzekļi pasažieru pārvadāšanai
(1) Pasažieru pārvadājumi tiek veikti ar autotransporta līdzekļiem (autobusiem, vieglajiem automobiļiem u.c.), kuri paredzēti šim mērķim.
(2) Vieglais taksometrs ir vieglais automobilis, kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai pēc individuāla pasūtījuma un apgādāts ar ierīci, kura uzrāda pakalpojuma maksu un nodrošina ienākumu uzskaiti.
(3) Maršruta taksometrs ir autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (ne vairāk kā 16 cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai par noteiktu braukšanas maksu iepriekš noteiktā maršrutā pēc noteikta kustības saraksta, uzņemot un izlaižot pasažierus jebkurā maršruta punktā.	8. Izslēgt 29.panta trešo daļu.				8. Izslēgt 29.panta trešo daļu.
30.pants. Pasažieru pārvadājumu licencēšana	9. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā: “30.pants. Pasažieru pārvadājumu licencēšana				9. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā: “30.pants. Pasažieru pārvadājumu licencēšana
(1) Pasažieru pārvadājumu var veikt tikai tad, ja:	(1) Pasažieru pārvadājumu ar autobusu drīkst veikt tikai tad, ja autopārvadājumu vadītājam (administratoram) ir profesionālās kompetences sertifikāts attiecīgajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs ir saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) starptautiskajiem pārvadājumiem vai pārvadājumiem valsts robežās vai republikas pilsētas domes vai rajona padomes izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pārvadājumiem attiecīgo pilsētu vai rajonu robežās.				(1) Pasažieru pārvadājumu ar autobusu drīkst veikt tikai tad, ja autopārvadājumu vadītājam (administratoram) ir profesionālās kompetences sertifikāts attiecīgajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs ir saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) starptautiskajiem pārvadājumiem vai pārvadājumiem valsts robežās vai republikas pilsētas domes vai rajona padomes izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pārvadājumiem attiecīgo pilsētu vai rajonu robežās.
1) pārvadātājam — fiziskajai personai vai personai, kas pārvadātāja uzņēmumā vada pārvadājumu operācijas, ir profesionālās kompetences sertifikāts pasažieru autopārvadājumu jomā un
2) pārvadātājs ir saņēmis speciālu atļauju (licenci), kuru izsniedz Satiksmes ministrija — starptautiskajiem pārvadājumiem un pārvadājumiem valsts robežās — vai republikas pilsētas dome vai rajona padome — pārvadājumiem attiecīgo pilsētu vai rajonu robežās.
(2) Speciāla atļauja (licence) dod tiesības uzņēmējiem veikt pasažieru pārvadājumus tikai ar viņu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā – ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem.	(2) Speciālā atļauja (licence) dod tiesības pārvadātājam veikt pasažieru pārvadājumus tikai ar viņa īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai – Ministru kabineta noteiktajā kārtībā – ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem.				(2) Speciālā atļauja (licence) dod tiesības pārvadātājam veikt pasažieru pārvadājumus tikai ar viņa īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai – Ministru kabineta noteiktajā kārtībā – ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem.
(3) Satiksmes ministrijas izsniegta speciāla atļauja (licence) pārvadātājam dod tiesības veikt pasažieru pārvadājumus arī republikas pilsētu un rajonu administratīvajās teritorijās.	(3) Pārvadātājs, kas veic pasažieru pārvadājumus ar autobusiem Latvijas teritorijā, attiecībā uz katru autotransporta līdzekli saņem licences kartīti.				(3) Pārvadātājs, kas veic pasažieru pārvadājumus ar autobusiem Latvijas teritorijā, attiecībā uz katru autotransporta līdzekli saņem licences kartīti.
(4) Kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem, profesionālās kompetences sertifikāti, pasažieru starptautisko pārvadājumu organizēšanas un veikšanas, maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtību, kā arī starptautiskajos līgumos paredzēto atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.	(4) Autotransporta direkcijas izsniegta speciālā atļauja (licence) dod pārvadātājam tiesības veikt pasažieru pārvadājumus ar autobusiem arī republikas pilsētu un rajonu administratīvajās teritorijās.				(4) Autotransporta direkcijas izsniegta speciālā atļauja (licence) dod pārvadātājam tiesības veikt pasažieru pārvadājumus ar autobusiem arī republikas pilsētu un rajonu administratīvajās teritorijās.
	(5) Kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, profesionālās kompetences sertifikāti, atļaujas starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, kā arī pasažieru starptautisko pārvadājumu organizēšanas un veikšanas, maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”				(5) Kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, profesionālās kompetences sertifikāti, atļaujas starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, kā arī pasažieru starptautisko pārvadājumu organizēšanas un veikšanas, maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
33.pants. Maršrutu aprīkošana
(1) Maršruti aprīkojami ar līniju būvēm.
(2) Līniju būvju (izņemot autoostas) ierīkošanu, to labiekārtošanu un uzturēšanu pilsētās veic attiecīgās pašvaldības, lauku apvidos – ceļu īpašnieki.
(3) Autoostu celtniecību un to teritoriju labiekārtošanu un uzturēšanu veic to īpašnieks vai valdītājs. Autoostu izvietojumu un skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība.
(4) (Izslēgta ar 29.10.98. likumu).
(5) Autoostu reģistrāciju veic Satiksmes ministrija.	10. Izteikt 33.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Autoostu reģistrāciju veic Satiksmes ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”				10. Izteikt 33.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Autoostu reģistrāciju veic Satiksmes ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”
(6) Kārtību, kādā autobusi iebrauc un stāv autoostas teritorijā, nosaka Ministru kabinets.
35.pants. Vieglo taksometru pārvadājumi
(1) Pasažieru pārvadājumiem vieglajos taksometros nepieciešama speciāla atļauja (licence), ko izsniedz attiecīgi republikas pilsētas dome vai rajona padome. Tā apstiprina licencēšanas noteikumus un nosaka savā administratīvajā teritorijā izsniedzamo vieglo taksometru speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu skaitu,  un vieglo taksometru stāvvietu izvietojumu.	11. 35.pantā: Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Pasažieru pārvadājumus ar vieglo taksometru drīkst veikt tikai tad, ja taksometra vadītājam ir taksometra vadītāja kompetenci apliecinošs dokuments un pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz attiecīgās republikas pilsētas dome vai rajona padome. Tā apstiprina licencēšanas noteikumus un nosaka savā administratīvajā teritorijā izsniedzamo vieglo taksometru speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu skaitu,  un vieglo taksometru stāvvietu izvietojumu.”;				11. 35.pantā: Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Pasažieru pārvadājumus ar vieglo taksometru drīkst veikt tikai tad, ja taksometra vadītājam ir taksometra vadītāja kompetenci apliecinošs dokuments un pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz attiecīgās republikas pilsētas dome vai rajona padome. Tā apstiprina licencēšanas noteikumus un nosaka savā administratīvajā teritorijā izsniedzamo vieglo taksometru speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu skaitu,  un vieglo taksometru stāvvietu izvietojumu.”;
(2) Speciālā atļauja (licence) dod tiesības veikt vieglo taksometru pārvadājumus tikai attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kā arī nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus šīs teritorijas un uzņemt pasažieri atpakaļceļā.
(3) Fiziskajām personām, kuras reģistrētas kā individuālā darba veicējas, nepieciešama ne tikai speciālā atļauja (licence), bet jāiegādājas arī patents.
	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Vispārīgās vieglo taksometru vadītāju kompetences prasības un eksaminācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”				papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Vispārīgās vieglo taksometru vadītāju kompetences prasības un eksaminācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
38.pants. Biļešu un citu braukšanas dokumentu paraugi un obligātie rekvizīti
(1) Biļešu un citu braukšanas dokumentu paraugus katram pārvadātājam apstiprina:
1) pilsētas un rajona maršrutos kursējošiem autotransporta līdzekļiem – attiecīgā pašvaldības institūcija;
2) tālsatiksmes un starptautiskajos maršrutos kursējošiem autotransporta līdzekļiem – Satiksmes ministrija.
(2) Biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātos rekvizītus nosaka Satiksmes ministrija.	12. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus ″Satiksmes ministrija″ ar vārdiem ″Ministru kabinets″.				12. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus ″Satiksmes ministrija″ ar vārdiem ″Ministru kabinets″.
39.pants. Braukšanas maksa (tarifi)
(1) Maksimālo robežlīmeni braukšanas maksai (tarifiem) par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem (izņemot starptautiskos maršrutus), kas tiek dotēti no valsts budžeta vai valsts speciālā budžeta, nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
(2) Braukšanas maksu (tarifus) par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem pilsētas vai rajona maršrutos nosaka attiecīgās pašvaldības regulators saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
(3) Braukšanas maksu (tarifus) par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos nosaka pārvadātājs saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem un sadarbībā ar otras puses partneruzņēmumu.
(5) Maksimālo maksu (tarifus) par pasažieru un bagāžas pārvadājumiem ar vieglo taksometru nosaka pašvaldības regulators likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā.	13. Izteikt 39.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Vienotu maksu (tarifus) par pasažieru un bagāžas pārvadājumiem ar vieglo taksometru nosaka attiecīgās republikas pilsētas dome vai rajona padome.”	1. 2.	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 13. pantu. Deputāts A.Tolmačovs Izteikt likuma 39.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Maksimālo maksu (tarifus) par pasažieru un bagāžas pārvadājumiem ar vieglo taksometru var noteikt attiecīgās republikas pilsētas dome vai rajona padome. Maksu (tarifus) pārvadātājs norāda transportlīdzekļa ārpusē uz abām priekšējām salona durvīm.”	neatbalstīt neatbalstīt	13. Izteikt 39.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Vienotu maksu (tarifus) par pasažieru un bagāžas pārvadājumiem ar vieglo taksometru nosaka attiecīgās republikas pilsētas dome vai rajona padome.”
(6) Braukšanas maksu pasažieru neregulārajos pārvadājumos nosaka pēc pārvadātāja un pasūtītāja savstarpējas vienošanās.
49.pants. Ātruma ierobežotājierīces pasažieru un kravas pārvadājumos
(1) Autobusi, kuru pilna masa pārsniedz 10 tonnas, un kravas automobiļi, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, aprīkojami ar ātruma ierobežotājierīcēm.	14. Izslēgt 49.panta pirmo daļu.				14. Izslēgt 49.panta pirmo daļu.
(2) Prasības noteiktu transportlīdzekļu kategoriju aprīkošanai ar ātruma ierobežotājierīcēm un šo ierīču lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.41 "Par pārvadājumiem ar autotransportu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 4. nr.).
2. Šā likuma 29.panta piektā daļa stājas spēkā ar 1996.gada 1.jūliju.
3. Šā likuma 48.panta noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar likumiem, kas reglamentē attiecīgo apdrošināšanas veidu.
4. (Izslēgts ar 13.03.97. likumu, kas stājas spēkā no 09.04.97.).
5. Šā likuma 6.panta pirmās daļas un 30.panta pirmās daļas noteikumi stājas spēkā:
1) 2001.gada 1.oktobrī — attiecībā uz uzņēmējiem, kuri pēc šā likuma spēkā stāšanās pirmo reizi saņem Satiksmes ministrijas starptautisko pārvadājumu speciālās atļaujas (licences);
2) 2002.gada 1.oktobrī — attiecībā uz uzņēmējiem, kuri veic pārvadājumus valsts robežās.
6. Līdz pārejas noteikumu 5.punktā minētajam termiņam izsniegtās Satiksmes ministrijas vai republikas pilsētas domes (rajona padomes) speciālās atļaujas (licences) paliek spēkā bez prasības par profesionālās kvalifikācijas sertifikāta iegūšanu līdz speciālās atļaujas (licences) termiņa beigām, izņemot gadījumu, kad uzņēmumā tiek pieņemts cits pārvadājumu vadītājs (administrators).
7. Šā likuma 12.panta sestās daļas noteikumi stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.
8. Šā likuma 49.panta pirmās daļas noteikumi attiecas uz starptautiskajos pārvadājumos iesaistītajiem transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1988.gada 1.janvāra, un iekšzemes pārvadājumos iesaistītajiem transportlīdzekļiem, kas tiek pirmo reizi reģistrēti pēc 2003.gada 1.janvāra.
	15. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā: “9. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.aprīlim ir spēkā šādi noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu: 1) Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr.320 “Kravu starptautisko autopārvadājumu atļauju izsniegšanas kārtība”; 2) Ministru kabineta 2002.gada 23.decembra noteikumi Nr.547 “Kārtība, kādā izsniedzami pasažieru un kravas autopārvadājumu profesionālās kompetences sertifikāti”; 3) Ministru kabineta 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.464 “Kārtība, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas”;				15. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā: “9. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.aprīlim ir spēkā šādi noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu: 1) Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr.320 “Kravu starptautisko autopārvadājumu atļauju izsniegšanas kārtība”; 2) Ministru kabineta 2002.gada 23.decembra noteikumi Nr.547 “Kārtība, kādā izsniedzami pasažieru un kravas autopārvadājumu profesionālās kompetences sertifikāti”; 3) Ministru kabineta 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.464 “Kārtība, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas”;
	4) Satiksmes ministrijas 1999.gada 13.jūlija noteikumi Nr.23 “Autoostu reģistrācijas kārtība un obligāto pakalpojumu saraksts”; 5) Satiksmes ministrijas 1999.gada 28.decembra noteikumi Nr.45 “Noteikumi par autobusu biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātajiem rekvizītiem”.				4) Satiksmes ministrijas 1999.gada 13.jūlija noteikumi Nr.23 “Autoostu reģistrācijas kārtība un obligāto pakalpojumu saraksts”; 5) Satiksmes ministrijas 1999.gada 28.decembra noteikumi Nr.45 “Noteikumi par autobusu biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātajiem rekvizītiem”.
	10. Šā likuma 35.panta pirmā daļa un ceturtā daļa (par vieglo taksometru vadītāja kompetences prasībām un eksaminācijas kārtību) stājas spēkā 2006.gada 1.martā. Personas, kuras līdz 2006.gada 1.martam saņēmušas speciālo atļauju (licenci) vieglo taksometru pārvadājumu veikšanai, ir atbrīvotas no eksāmenu kārtošanas.”				10. Šā likuma 35.panta pirmā daļa un ceturtā daļa (par vieglo taksometru vadītāja kompetences prasībām un eksaminācijas kārtību) stājas spēkā 2006.gada 1.martā. Personas, kuras līdz 2006.gada 1.martam saņēmušas speciālo atļauju (licenci) vieglo taksometru pārvadājumu veikšanai, ir atbrīvotas no eksāmenu kārtošanas.”