Aizsardzības un iekšlietu komisija Likumprojekts 3.lasījumam

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Reģ. nr. 827

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr. nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1	2		3	4	5
	Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:				Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:
10.pants. Sabiedrības piedalīšanās notiesāto labošanā un pāraudzināšanā Sabiedrība piedalās notiesāto labošanā un pāraudzināšanā, kā arī sabiedriskajā kontrolē par to iestāžu darbību, kas izpilda tiesu spriedumus par brīvības atņemšanu, nometinājumu, izsūtījumu. Veidus un kārtību, kā sabiedrība piedalās notiesāto labošanā un pāraudzināšanā, nosaka šis kodekss un citi Latvijas Republikas likumi.	1. Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdus "par brīvības atņemšanu, nometinājumu, izsūtījumu".				1. Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdus “par brīvības atņemšanu, nometinājumu, izsūtījumu”.
12.pants. Prokuratūras uzraudzība pār soda izpildi Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori nodrošina uzraudzību pār Latvijas Republikas likumu precīzu un vienveidīgu ievērošanu brīvības atņemšanas vietās, kā arī izpildot sodus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, un citus tiesas noteiktos piespiedu rakstura līdzekļus, lai labotu un pāraudzinātu notiesātos un novērstu jaunu noziegumu izdarīšanu.	2. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā: “Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori nodrošina uzraudzību pār brīvības atņemšanas sodu izpildi un Latvijas Republikas likumu precīzu un vienveidīgu ievērošanu ieslodzījuma vietās, lai labotu notiesātos un novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.”	1	Saeimas Juridiskais birojs: Aizstāt likumprojekta 2.pantā vārdu “ieslodzījuma” ar vārdiem “brīvības atņemšanas”.	Pieņemt	2. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā: “Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori nodrošina uzraudzību pār brīvības atņemšanas sodu izpildi un Latvijas Republikas likumu precīzu un vienveidīgu ievērošanu brīvības atņemšanas vietās, lai labotu notiesātos un novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.”
15.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nosūtīšana soda izciešanai Personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, nosūta soda izciešanai ne vēlāk kā desmit dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad spriedums nodots izpildīšanai. Izmeklēšanas cietuma administrācijai pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā jāpaziņo notiesātā radiniekiem, uz kurieni viņu nosūta soda izciešanai. Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam iekārto personīgo lietu. Notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs pieņem administrācija Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā.	3. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā: "Tiklīdz notiesātais uzsāk soda izciešanu, cietuma administrācija nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu."	2	Saeimas Juridiskais birojs: Aizstāt likumprojekta 3.pantā vārdu “cietuma” ar vārdiem “brīvības atņemšanas iestādes”.	Pieņemt	3. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā: “Tiklīdz notiesātais uzsāk soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu.”
16.pants. Notiesāto īslaicīga atstāšana izmeklēšanas cietumā Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora sankciju - uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora sankciju - līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības lietā par citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Ja notiesāto sauc pie kriminālatbildības citā lietā un viņam noteiktais drošības līdzeklis ir apcietinājums, termiņu viņa turēšanai izmeklēšanas cietumā nosaka saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa noteikumiem.	4. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora lēmumu – uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības, vai ar tiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar lietas izskatīšanu tiesā, – uz noteikto lietas izskatīšanas laiku."				4. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora lēmumu — uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības, vai ar tiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar lietas izskatīšanu tiesā, — uz noteikto lietas izskatīšanas laiku.”
17.pants. Notiesāto atstāšana izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam Personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, ar to piekrišanu var atstāt izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam, izņemot personas, kurām sods jāizcieš slēgtajos cietumos. Personām, kas atstātas izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam, piemēro daļēji slēgtā cietuma režīma noteikumus.	5. Izslēgt 17.pantu.				5. Izslēgt 17.pantu.
20.pants. Notiesātā pārvietošana uz izmeklēšanas cietumu Notiesātā pārvietošana no brīvības atņemšanas iestādēm uz izmeklēšanas cietumu pieļaujama: - sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā - ar tiesas lēmumu uz lietas izskatīšanas laiku; - sakarā ar izmeklēšanas darbībām lietā par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījusi cita persona, - ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora sankciju - uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora sankciju - līdz sešiem mēnešiem.	6. 20.pantā: aizstāt vārdus "uz lietas izskatīšanas laiku" ar vārdiem "uz noteikto lietas izskatīšanas laiku"; aizstāt vārdus "pilsētas vai tiesu apgabala prokurora sankciju" ar vārdiem "pilsētas, tiesu apgabala prokurora vai tiesas lēmumu"; aizstāt vārdus "ģenerālprokurora sankciju" ar vārdiem "ģenerālprokurora lēmumu".	3	Saeimas Juridiskais birojs: Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā: “Aizstāt 20.pantā vārdus “uz lietas” ar vārdiem “uz noteikto lietas” un vārdu “sankciju” - ar vārdu “lēmumu”.	Pieņemt	6. Aizstāt 20.pantā vārdus “uz lietas” ar vārdiem “uz noteikto lietas” un vārdu “sankciju” — ar vārdu “lēmumu”.
41.pants. Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs ir notiesāto obligāta izolācija un uzraudzība, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; viņiem noteikto pienākumu precīza bezierunu izpilde; dažādi režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, viņa personības un uzvedības. Notiesātie valkā personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu saskaņā ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem. Notiesātie ir pakļauti kratīšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona. Notiesātos visu veidu cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, kā arī sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas kā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā - arī no darba un audzināšanas pasākumiem brīvajā laikā. Brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību. Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu, vērtslietas, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot brīvības atņemšanas iestādēs. Aizliegums glabāt pie sevis naudu un vērtslietas neattiecas uz notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos. Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus un naudu izņem. Naudu ieskaita brīvības atņemšanas iestādes budžetā un izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai. To priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, un naudas izņemšanas kārtību reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi. Šī kodeksa noteiktajā kārtībā notiesātajiem atļauts ar pārskaitījumu iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, satikties ar apmeklētājiem, saņemt sūtījumus, pienesumus, bandroles un naudas pārvedumus, sarakstīties, nosūtīt naudas pārvedumus radiniekiem. Notiesāto sarakste tiek cenzēta, bet pasta sūtījumu un pienesumu saturs - pārbaudīts. Ja nepieciešams, brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir tiesības izdarīt to personu, kuras ienāk un iziet no brīvības atņemšanas iestādes, mantu un apģērba apskati.	7. Izteikt 41.panta astoto daļu šādā redakcijā: "Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt iestādes apmeklētājiem uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī veikt šo personu un viņu mantu apskati un pārmeklēšanu."				7. Izteikt 41.panta astoto daļu šādā redakcijā: “Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt, lai iestādes apmeklētāji uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī veikt šo personu un viņu mantu apskati un pārmeklēšanu.”
41.^1 pants. Režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu uzņēmumos un citu ministriju un resoru ražošanas objektos Brīvības atņemšanas iestāžu uzņēmumos un citu ministriju un resoru ražošanas objektos atļauts izmantot brīva līguma administratīvā un inženiertehniskā personāla darbu, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī brīva līguma kvalificētus strādniekus, bet ne vairāk kā 15 procentus no strādājošo notiesāto skaita. Personām, kas strādā kopā ar notiesātajiem, savstarpējās attiecībās ar tiem ir jāievēro brīvības atņemšanas iestāžu administrācijas noteiktā kārtība. Ja šī kārtība tiek pārkāpta, brīvības atņemšanas iestāžu administrācijai ir tiesības aizliegt šīm personām ienākt ražošanas objektos, kur strādā notiesātie. Nav atļauts nodot notiesātajiem mantas, pārtikas produktus, naudu, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot cietumos. Vainīgie par to tiek saukti pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Ja nepieciešams, administrācijai ir tiesības izdarīt ražošanas objektu apskati, kā arī to personu mantu un apģērba apskati, kuras ienāk un iziet no ražošanas objektiem, kur strādā notiesātie.	8. Izteikt 41.^1 panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā: "41.^1 pants. Režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos Brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos atļauts uz darba līguma pamata strādāt administratīvajam un inženiertehniskajam personālam, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī kvalificētiem strādniekiem."				8. Izteikt 41.^1 panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā: “41.^1 pants. Režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos Brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos atļauts uz darba līguma pamata strādāt administratīvajam un inženiertehniskajam personālam, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī kvalificētiem strādniekiem.”
43.pants. Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegāde Notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par brīvības atņemšanas iestādē nopelnīto naudu. Ja notiesātie netiek nodrošināti ar darbu pilnu mēnesi, viņiem un darba nespējīgiem notiesātajiem, grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnus ar krūti, un nepilngadīgajiem ir tiesības iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par naudu, kas atrodas viņu personiskajos kontos. To pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi. Norēķināšanās par iegādātajām precēm brīvības atņemšanas iestādēs, izņemot atklātos cietumus, veicama nevis skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumu. Naudas summu, par kādu notiesātajiem atļauts iegādāties preces vienā mēnesī, nosaka šis kodekss, un tā nedrīkst pārsniegt vienu Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu.	9. Izslēgt 43.panta trešajā daļā vārdus "un tā nedrīkst pārsniegt vienu Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu".				9. Izslēgt 43.panta trešajā daļā vārdus “un tā nedrīkst pārsniegt vienu Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu”.
45.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto satikšanās ar radiniekiem un citām personām Notiesātajiem ir atļautas satikšanās: īslaicīgas - uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām, ilgstošas - uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām. Īslaicīgas satikšanās ir atļautas ar radiniekiem vai citām personām brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē. Ilgstošas satikšanās laikā ir atļauts dzīvot kopā ar tuviem radiniekiem. Par tuviem radiniekiem uzskatāmi vecāki, bērni, adoptētāji, brāļi un māsas, vecaistēvs, vecāmāte, mazbērni, kā arī laulātais. Ja notiesātajam nav tuvu radinieku vai tie viņu neapmeklē, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu ilgstošas satikšanās var atļaut arī ar citiem radiniekiem vai citām personām. Pēc notiesātā rakstveida iesnieguma un ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgās, kā arī ilgstošās satikšanās var aizstāt ar telefonsarunām par notiesātā vai to personu līdzekļiem, ar kurām sarunas notiek. Satikšanās kārtību un to aizstāšanu ar telefonsarunām reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.	10. 45.pantā: papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: "Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju papildus var piešķirt ilgstošu satikšanos līdz 48 stundām."; papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: “Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs.”; uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu.				10. 45.pantā: papildināt pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: “Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju papildus var piešķirt ilgstošu satikšanos līdz 48 stundām. Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs.”; uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu.
46.1 pants. Apcietināto un notiesāto garīgā aprūpe Brīvības atņemšanas iestādēs pastāv kapelāna dienests. Kapelāna dienests ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā, bet kapelānu iecelšana tiek saskaņota ar Reliģisko lietu pārvaldi. Likumīgi reģistrētajām reliģiskajām, žēlsirdības un labdarības biedrībām ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus. Kārtību, kādā notiesātajiem atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties tikumiskās audzināšanas pasākumos, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.	11. Izteikt 46.^1panta nosaukumu šādā redakcijā: "46.^1 pants. Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs".				11. Izteikt 46.^1panta nosaukumu šādā redakcijā: “46.^1 pants. Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs”.
47.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus Notiesātajiem, kas atrodas slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos, atļauts saņemt ne vairāk kā astoņus sūtījumus vai pienesumus gadā. Viena sūtījuma vai pienesuma bruto svars nedrīkst pārsniegt astoņus kilogramus. Sūtījumus vai pienesumus var aizstāt ar naudas pārvedumiem, kuru vērtība nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Par šādu summu notiesātais var iegādāties preces brīvības atņemšanas iestādes veikalā papildus šā kodeksa 43.panta trešajā daļā noteiktajai summai tajā mēnesī, kad viņš ir tiesīgs saņemt sūtījumu vai pienesumu. Brīvības atņemšanas iestādēs ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.	12. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā: "47.pants. Notiesāto tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus Brīvības atņemšanas iestādēs ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem notiesātie, kuriem ir atļauts valkāt personisko apģērbu, var to saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem. Notiesātajiem ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā."				12. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā: “47.pants. Notiesāto tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus Brīvības atņemšanas iestādēs ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem notiesātie, kuriem ir atļauts valkāt personisko apģērbu, var to saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem. Notiesātajiem ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā.”
49.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu sarakste, telegrammas un telefonsarunas Notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas bez skaita ierobežojumiem. Sarakste starp notiesātajiem brīvības atņemšanas vietās, ja viņi nav radinieki, aizliegta. Notiesātajiem adresētās vēstules un telegrammas izsniedz, kā arī viņu vēstules un telegrammas nosūta adresātiem brīvības atņemšanas vietas administrācija ne vēlāk kā triju dienu laikā no vēstules un telegrammas saņemšanas vai nodošanas dienas. Notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules un telegrammas var aizturēt, ja: 1) to saturs apdraud soda izpildes mērķus, brīvības atņemšanas iestādes drošību un tajā noteikto kārtību; 2) to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu; 3) tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses. Aizturētās vēstules un telegrammas reģistrē un uzglabā iestādes darbinieks, kuram uzdots cenzēt saraksti. Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda izciešanas režīma pakāpei. Telefonsarunas, izņemot telefonsarunas ar advokātu, tiek kontrolētas.	13. 49.pantā: papildināt otro daļu pēc vārda “radinieki” ar vārdiem “vai laulātais”; papildināt sesto daļu pēc vārda “saviem” ar vārdiem “vai adresāta”.				13. 49.pantā: papildināt otro daļu pēc vārda “radinieki” ar vārdiem “vai laulātais”; papildināt sesto daļu pēc vārda “saviem” ar vārdiem “vai adresāta”.
50.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto priekšlikumi, iesniegumi un sūdzības Notiesātajiem ir tiesības rakstīt priekšlikumus, iesniegumus un sūdzības valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām. Notiesāto priekšlikumi, iesniegumi un sūdzības nosūtāmi pēc piederības un izlemjami likumā noteiktajā kārtībā. Prokuroram adresētie priekšlikumi, iesniegumi un sūdzības, ar tām neiepazīstoties, ne vēlāk kā vienas diennakts laikā nosūtāmas pēc piederības. Par priekšlikumu, iesniegumu un sūdzību izskatīšanas rezultātiem notiesātajiem paziņo pret parakstu. Notiesātajiem ir tiesības griezties ar mutvārdu sūdzību vai priekšlikumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes.	14. 50.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Valsts cilvēktiesību biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Valsts cilvēktiesību biroju, prokuratūru, tiesu, Ieslodzījuma vietu pārvaldi šā likuma 71.pantā minētajā gadījumā, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem."; izslēgt trešo daļu.	4	Saeimas Juridiskais birojs: Izslēgt likumprojekta 14.pantā vārdus “Ieslodzījuma vietu pārvaldi šā likuma 71.pantā minētajā gadījumā”.	Pieņemt	14. 50.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Valsts cilvēktiesību biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Valsts cilvēktiesību biroju, prokuratūru, tiesu, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem.”; izslēgt trešo daļu.
50.^1 pants. Soda progresīvā izpilde Soda progresīvā izpilde pamatojas uz notiesāto diferenciāciju katra brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma ietvaros, kā arī notiesāto pārvietošanu no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu, notiesātā uzvedību, izdarītā nozieguma raksturu, agrākās sodāmības, attieksmi pret citiem notiesātajiem un cietuma personālu. Tās mērķis ir panākt soda izpildes režīma atbilstību notiesātā uzvedībai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā arī viņa optimālu iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas. Soda progresīvās izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos neatkarīgi no piespriestā soda ilguma; soda izciešanu uzsāk ar soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.	15. 50.^1 pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārda "daļu" ar vārdu "un"; izslēgt pirmajā daļā vārdus "izdarītā nozieguma raksturu, agrākās sodāmības, attieksmi pret citiem notiesātajiem un cietuma personālu".				15. 50.^1 panta pirmajā daļā: papildināt daļu pēc vārda “daļu” ar vārdu “un”; izslēgt vārdus “izdarītā nozieguma raksturu, agrākās sodāmības, attieksmi pret citiem notiesātajiem un cietuma personālu”.
50.^3pants. Soda izpildes režīma noteikšana Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz: 1) soda izpildes režīma pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas; 2) soda izpildes režīma pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību. Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse no soda laika, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu - pēc tam, kad izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no soda laika, ar nosacījumu, ka notiesātais nav bijis disciplināri sodīts un tas veicinās viņa iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā bijis piemērots disciplinārais sods par atsevišķu rupju disciplīnas pārkāpumu vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma - uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi. Nosakot soda izciešanas režīma pakāpju termiņus, tajos ieskaitāms iepriekšējais apcietinājums.	16. Izteikt 50.^3pantu šādā redakcijā: "50.^3 pants. Soda izpildes režīma noteikšana Notiesātie slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš trijās režīma pakāpēs – zemākajā, vidējā un augstākajā. Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma: 1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas; 2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likumā noteiktajām prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību. Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse no soda laika, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu – pēc tam, kad izciestas ne mazāk kā divas piektdaļas no soda laika, ar nosacījumu, ka notiesātais nav bijis disciplināri sodīts un tas veicinās viņa iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā bijis piemērots disciplinārais sods par atsevišķu rupju pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma – uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi."				16. Izteikt 50.^3pantu šādā redakcijā: “50.^3 pants. Soda izpildes režīma noteikšana Notiesātie slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš trijās režīma pakāpēs — zemākajā, vidējā un augstākajā. Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma: 1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas; 2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likumā noteiktajām prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību. Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse no soda laika, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu — pēc tam, kad izciestas ne mazāk kā divas piektdaļas no soda laika, ievērojot nosacījumu, ka notiesātais nav bijis disciplināri sodīts un tas veicinās viņa iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā bijis piemērots disciplinārais sods par atsevišķu rupju pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma — uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.”
50.^4pants. Soda izpildes režīms slēgtajos cietumos Slēgtajā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī notiesātie, kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem. Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība. Notiesātie sodu izcieš trīs režīma pakāpēs - zemākajā, vidējā un augstākajā. Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā vai soda izpildes iestādē nav izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus un ja tas veicinās viņa nostāšanos uz labošanās ceļa, viņu, ņemot vērā pirmstiesas apcietinājumā pavadīto laiku, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pirms termiņa pārvietot no režīma zemākās pakāpes uz režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa - režīma augstākajā pakāpē. No režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot. Šī panta ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Šīm personām slēgtā cietuma zemākajā režīma pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, vidējā režīma pakāpē ne mazāk kā desmit gadi no soda izciešanas laika sākuma. Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, izvietojami atsevišķā cietuma blokā ar pastiprinātu apsardzi, nepieļaujot kontaktus ar pārējiem ieslodzītajiem. Notiesātos, kas izcieš sodu slēgtajos cietumos zemākajā režīma pakāpē, var izvietot vienieslodzījuma kamerās uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības: 1) izmantot gadā sešas ilgstošas satikšanās - no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un sešas īslaicīgas satikšanās - no vienas stundas līdz divām stundām; 2) saņemt sešus sūtījumus vai pienesumus gadā; 3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā; 4) izmantot trīs telefonsarunas mēnesī; 5) lietot personisko televizoru un tranzistoru radiouztvērēju; 6) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras; 7) valkāt personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu; 8) nēsāt īsi apgrieztus matus; 9) dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt cietuma ambulanci, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku; 10) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības: 1) izmantot gadā četras ilgstošas satikšanās - no astoņām līdz sešpadsmit stundām un sešas īslaicīgas satikšanās - no vienas stundas līdz divām stundām; 2) saņemt četrus sūtījumus vai pienesumus gadā; 3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas; 4) izmantot divas telefonsarunas mēnesī; 5) izmantot tiesības, kas noteiktas šā panta septītās daļas 5. - 10.punktā. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības: 1) izmantot gadā trīs ilgstošas satikšanās - no sešām līdz divpadsmit stundām un četras īslaicīgas satikšanās - no vienas stundas līdz divām stundām; 2) saņemt trīs sūtījumus vai pienesumus gadā; 3) ar cietuma darbinieku starpniecību iepirkties cietuma veikalā četras reizes mēnesī par kopējo naudas summu, kas nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas; 4) izmantot vienu telefonsarunu mēnesī; 5) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā; 6) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma bibliotēkā; 7) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē; 8) apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus un tikties ar garīdznieku vienatnē; 9) ar administrācijas atļauju valkāt personisko apģērbu.	17. 50.^4 pantā: izslēgt trešo daļu; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu viņu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu viņu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot."; izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "Šā panta ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Šīm personām slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē ne mazāk kā desmit gadi, bet pārējā soda daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē."; izslēgt septītās, astotās un devītās daļas 2. punktu; papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: "Šajā pantā minētās tiesības valkāt personisko apģērbu, patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku, piedalīties pasākumos ārpus atsevišķā cietuma bloka neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu."	5	Saeimas Juridiskais birojs: Papildināt likumprojekta 17.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “aizstāt septītās daļas 9.punktā vārdu “ambulanci” ar vārdiem “medicīnas daļu”.	Pieņemt	17. 50.^4 pantā: izslēgt trešo daļu; izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: “Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot. Šā panta ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Šīm personām slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē — ne mazāk kā desmit gadi, bet pārējā soda daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.”; izslēgt septītās, astotās un devītās daļas 2.punktu; aizstāt septītās daļas 9.punktā vārdu “ambulanci” ar vārdiem “medicīnas daļu”; papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: “Šajā pantā minētās tiesības valkāt personisko apģērbu, patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku, piedalīties pasākumos ārpus atsevišķā cietuma bloka neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.”
50.^5pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie: 1) sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu; 2) vīrieši par tīša, mazāk smaga nozieguma izdarīšanu; 3) par tīša kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un sodāmība nav dzēsta vai noņemta; 4) kas pārvietoti no slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību; 5) kas pārvietoti no atklātā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem; 6) par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no nepilngadīgo audzināšanas iestādes; 7) vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās. Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ne mazāk kā viena piektdaļa - soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī soda daļa - soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesātos, kuri izcieš sodu soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, var ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu pārcelt uz atklāto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā nosacīti pirms termiņa atbrīvot. Notiesātos no slēgtajiem cietumiem pārvieto uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, bet no atklātajiem cietumiem un nepilngadīgo audzināšanas iestādēm - uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības: 1) izmantot gadā astoņas ilgstošas satikšanās - no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām; 2) saņemt astoņus sūtījumus vai pienesumus gadā; 3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā; 4) izmantot četras telefonsarunas mēnesī; 5) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta septītās daļas 5.-10.punktā; 6) ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ārpus cietuma pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības: 1) izmantot gadā sešas ilgstošas satikšanās - no divdesmit četrām līdz trīsdesmit sešām stundām un sešas īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām; 2) saņemt sešus sūtījumus vai pienesumus gadā; 3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas; 4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā panta sestās daļas 4.-6.punktā. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības: 1) izmantot gadā četras ilgstošas satikšanās - no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām; 2) saņemt četrus sūtījumus vai pienesumus gadā; 3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas; 4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta devītās daļas 4.-9.punktā.	18. 50.^5pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “Daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš: 1) sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu; 2) vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu; 3) notiesātie par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu cietumā; 4) notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem; 5) vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu; 6) personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu; 7) personas, kurām neizciestais papildsods — policijas kontrole — aizstāts ar brīvības atņemšanu; 8) notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību; 9) notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem; 10) notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.”; izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: "Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu piektdaļu no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu viņu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis divas piektdaļas no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu viņu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot. Sievietēm, kas notiesātas uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē – ne mazāk kā astoņi gadi, bet pārējā soda daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē."; izslēgt piektās, sestās un septītās daļas 2.punktu; papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: “Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.”				18. 50.^5pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “Daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš: 1) sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu; 2) vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu; 3) notiesātie par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu cietumā; 4) notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem; 5) vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu; 6) personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu; 7) personas, kurām neizciestais papildsods — policijas kontrole — aizstāts ar brīvības atņemšanu; 8) notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību; 9) notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem; 10) notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.”; izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: “Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu piektdaļu no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis divas piektdaļas no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot. Sievietēm, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē — ne mazāk kā astoņi gadi, bet pārējā soda daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.”; izslēgt piektās, sestās un septītās daļas 2.punktu; papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: “Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.”
50.6 pants. Soda izpildes režīms atklātajos cietumos Atklātajā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie: 1) par tīša kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē vai viņu iepriekšējā sodāmība dzēsta vai noņemta; 2) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības; 3) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no nepilngadīgo audzināšanas iestādes; 4) kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību. Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes. Atklātajos cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātie tiek uzraudzīti. Ar cietuma priekšnieka atļauju viņi var dzīvot personiskās mājās vai privātos (īrētos) dzīvokļos kopā ar ģimeni teritorijā, kuru nosaka cietuma priekšnieks pēc saskaņošanas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi; viņi nedrīkst patvaļīgi, bez administrācijas atļaujas atstāt noteikto teritoriju un izvairīties no reģistrācijas cietuma dežūrdaļā. Citas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, ietvertas Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos. Ja notiesātais nav disciplināri sodīts pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju reizi mēnesī viņš var izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm, bet svētku dienās - līdz piecām diennaktīm. Notiesātajiem atklātajos cietumos soda izpildes režīma pakāpes nenosaka. Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības: 1) atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram patstāvīgi pārvietoties šā panta trešajā daļā noteiktajā teritorijā; 2) valkāt personisko apģērbu, uzglabāt pie sevis naudu un vērtslietas, izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem; 3) nodarboties privātā saimniecībā ar dārzkopību, mājputnu un mājdzīvnieku audzēšanu; 4) uzņemt pie sevis viesus, saņemt sūtījumus vai pienesumus bez ierobežojumiem.	19. 50.^6 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie: 1) par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē; 2) par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem; 3) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem; 4) kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.”; aizstāt trešajā daļā vārdus “teritorijā, kuru nosaka cietuma priekšnieks pēc saskaņošanas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi” ar vārdiem “pagasta teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde”; izslēgt sestās daļas 3.punktu.				19. 50.^6 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie: 1) par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē; 2) par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem; 3) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem; 4) kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.”; aizstāt trešajā daļā vārdus “teritorijā, kuru nosaka cietuma priekšnieks pēc saskaņošanas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi” ar vārdiem “pagasta teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde”; izslēgt sestās daļas 3.punktu.
50.^7pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem .......... Viņiem ir tiesības: 1) izmantot divpadsmit īslaicīgās satikšanās gadā; 2) saņemt 12 paku sūtījumus vai pienesumus gadā vai par šā kodeksa 47.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā saņemto naudu iepirkties audzināšanas iestādes veikalā; 3) ik mēnesi izlietot iepirkumiem naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā; 4) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju un prokurora sankciju izbraukt ārpus iestādes teritorijas līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī izbraukt no iestādes līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Laiku, kad notiesātais atradies ārpus iestādes, ieskaita soda izciešanas laikā; 5) saņemt bez maksas noteikta veida apģērbu, veļu un apavus, kā arī uzturu. Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts vispārējās izglītības iestādes prasībām, un to regulē tieslietu ministra apstiprināta instrukcija, kas saskaņota ar izglītības un zinātnes ministru.	20. Izteikt 50.^7 panta piekto daļu šādā redakcijā: “Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts: 1) izmantot gadā 12 ilgstošās satikšanās ar tuviem radiniekiem no 36 līdz 48 stundām; 2) izmantot gadā 12 īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām; 3) iepirkties iestādes veikalā bez naudas summas ierobežojuma; 4) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī; 5) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.”				20. Izteikt 50.^7 panta piekto daļu šādā redakcijā: “Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts: 1) izmantot gadā 12 ilgstošās satikšanās ar tuviem radiniekiem no 36 līdz 48 stundām; 2) izmantot gadā 12 īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām; 3) iepirkties iestādes veikalā bez naudas summas ierobežojuma; 4) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī; 5) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.”
50.^11 pants. Administratīvās komisijas lēmumi Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus: 1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma uz daļēji slēgto cietumu; 2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma uz atklāto cietumu; 3) ierosināt tiesai atbrīvot notiesāto, kurš sodu izcieš režīma augstākajā vai vidējā pakāpē, no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa; 4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi; 5) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi; 6) ierosināt tiesas noteiktā papildsoda - policijas kontroles - termiņa samazināšanu vai atcelšanu. Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus: 1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi; 2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi; 3) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi; 4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi. Lemjot par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu, ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē. Administratīvās komisijas lēmums stājas spēkā nekavējoties.	21. 50.^11 pantā: izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “kurš sodu izcieš režīma augstākajā vai vidējā pakāpē”; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “Šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētos lēmumus administratīvā komisija var mīkstināt, ja notiesātajam uzliktie disciplinārsodi ir dzēsti.”	6	Saeimas Juridiskais birojs: Izslēgt likumprojekta 21.panta otro daļu.	Pieņemt	21. Izslēgt 50.^11 panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “kurš sodu izcieš režīma augstākajā vai vidējā pakāpē”.
50.^12 pants. Administratīvās komisijas sēdes Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu un prokurors. Sēdes vada administratīvās komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks; nav pieļaujams sēdes vadīšanu uzdot kādam no komisijas locekļiem. Sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī citi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki, kas nav administratīvās komisijas locekļi. Lietas izskata un izlemj notiesātā un, ja viņš to vēlas, viņa aizstāvja klātbūtnē, uzklausot iebildes un paskaidrojumus. Nepilngadīgo audzināšanas iestādē administratīvās komisijas sēdēs var piedalīties arī vecāki. Sēdes gaitu protokolē. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs. Lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu, un protokolā norāda balsošanas rezultātus. Ja balsis sadalās vienādi, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis sēdes vadītājs. Lēmumu sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņa tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā. Lēmumu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs, to apstiprina ar iestādes ģerboņa zīmogu un pievieno notiesātā personas lietai. Lietvedību kārto administratīvās komisijas sekretārs. Atkārtota lietas izskatīšana pieļaujama ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.	22. Papildināt 50.^12 panta desmito daļu pēc vārda “lietas” ar vārdiem “par soda režīma mīkstināšanu”.	7	Saeimas Juridiskais birojs: Aizstāt likumprojekta 22.pantā vārdu “soda” ar vārdiem “soda izciešanas”.	Pieņemt	22. Papildināt 50.^12 panta desmito daļu pēc vārda “lietas” ar vārdiem “par soda izciešanas režīma mīkstināšanu”.
50.^13 pants. Administratīvās komisijas lēmumu pārsūdzēšana Notiesātais var iesniegt sūdzību, bet prokurors - protestu par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas. Sūdzības vai protestus par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumiem izskata tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.	23. Papildināt 50.^13 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “Izskatot notiesātā sūdzību vai prokurora protestu par papildsoda — policijas kontroles — maiņu, kā arī par ierosinājumu vai atteikumu ierosināt notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa, tiesa pieņem galīgu lēmumu.”	8	Saeimas Juridiskais birojs: Izslēgt likumprojekta 23.pantu.	Pieņemt
51.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesaistīšana darbā Notiesātos iesaista darbā brīvības atņemšanas iestāžu uzņēmumos, ja brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir iespējams notiesātos nodrošināt ar darbu. Pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos pirmās vai otrās grupas invalīdus darbā iesaista pēc viņu vēlēšanās. Notiesātie, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, strādā izolētos iecirkņos. Valsts un citu īpašuma veidu uzņēmumos notiesāto darbu organizē speciāli iekārtotos ražošanas objektos, ievērojot apsardzes un izolācijas noteikumus. Notiesātie var nodarboties ar amatniecību. Darbus un amatus, kuros aizliegts izmantot notiesāto darbu, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi. Notiesātajiem par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, var izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus. Brīvības atņemšanas iestādēs notiesātos iesaista darbā bez darba līguma noslēgšanas. Katru notiesāto darbā iesaista ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.	24. 51.pantā: papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “Notiesātos, kuri slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš augstākajā režīma pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var iesaistīt darbā ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.”; uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par ceturto, piekto un sesto daļu.				23. 51.pantā: papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “Notiesātos, kuri slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš augstākajā režīma pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var iesaistīt darbā ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.”; uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par ceturto, piekto un sesto daļu.
52.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba apstākļi Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena sešu darbdienu nedēļā. Darba (maiņas) sākums un beigas noteiktas brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātajiem piešķirama viena atpūtas diena nedēļā, tie atbrīvojami no darba svētku dienās. Dažos darbu veidos, kur ražošanas apstākļu dēļ nevar ievērot notiesātajiem noteikto ikdienas vai iknedēļas darba laika ilgumu, saskaņā ar darba likumdošanu atļauta darba laika summāra uzskaite, taču vidējais darba laika ilgums uzskaites periodā nedrīkst pārsniegt astoņas stundas dienā. Ja nepieciešams notiesātos iesaistīt darbā brīvdienās un svētku dienās, viņiem mēneša laikā piešķir citas atpūtas dienas. Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī iknedēļas atpūtas dienas nosaka pēc vispārējiem noteikumiem saskaņā ar darba likumdošanu. Strādājošiem notiesātajiem, kuri izcieš sodu cietumos, piešķir sešu darbadienu ilgu apmaksātu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem - 12 darbadienu ilgu apmaksātu atvaļinājumu. Notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, ja viņi nav disciplināri sodīti pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju atvaļinājumu drīkst pavadīt ārpus noteiktās teritorijas. Notiesātajiem, kuri pārsniedz izstrādes normas vai priekšzīmīgi veic uzticētos pienākumus, vai strādā smagu un veselībai kaitīgu darbu, kā arī notiesātajiem pirmās vai otrās grupas invalīdiem un notiesātajiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu, ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu pagarina par sešām darbadienām, nepārsniedzot 12 darbadienas pilngadīgajiem un 18 darbadienas nepilngadīgajiem notiesātajiem. Notiesāto darbu organizē, ievērojot darba aizsardzības un drošības tehnikas noteikumus saskaņā ar likumu.	25. Izslēgt 52.panta piektajā un sestajā daļā vārdu “apmaksātu”.				24. Izslēgt 52.panta piektajā un sestajā daļā vārdu “apmaksātu”.
61.pants. Notiesāto padome Slēgtajos, daļēji slēgtajos un atklātajos cietumos izveido notiesāto padomi. Slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos notiesātie, kuri izcieš sodu zemākajās režīma pakāpēs, notiesāto padomes sastāvā netiek ievēlēti un tās darbā nepiedalās. Notiesāto padomi ievēlē notiesāto kopsapulcēs vai to pārstāvju sapulcēs. Notiesāto padomes sastāvu apstiprina cietuma priekšnieks. Notiesāto padome par savu darbu regulāri sniedz pārskatus notiesāto sapulcēs. Notiesāto padomes pieņemtos lēmumus apstiprina cietuma priekšnieks.	26. Izslēgt 61.pantu.				25. Izslēgt 61.pantu.
64.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu profesionāli tehniskā izglītība vai profesionālā apmācība ražošanā Brīvības atņemšanas iestādēs tiek organizēta notiesāto arodapmācība profesijās, kurās notiesātie var strādāt, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas, kā arī tiek dota iespēja apgūt profesionāli tehnisko izglītību. Notiesātos pirmās un otrās grupas invalīdus profesionāli tehniskās izglītības iegūšanā vai profesionālā apmācībā ražošanā iesaista pēc viņu vēlēšanās. Profesionālo sagatavošanu brīvības atņemšanas iestādēs veic notiesātā darba dienas laikā vai pēc viņu vēlēšanās citā laikā. Profesionāli tehniskā izglītošana un profesionālā apmācība ražošanā notiek kārtībā, kuru nosaka tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru.	27. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā: “64.pants. Notiesāto profesionālā izglītība Brīvības atņemšanas iestādēs tiek organizēta profesionālās pamatizglītības apguve, lai notiesātie varētu strādāt, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Notiesātos, kuri ir pirmās un otrās grupas invalīdi, profesionālās izglītības iegūšanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.”				26. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā: “64.pants. Notiesāto profesionālā izglītība Brīvības atņemšanas iestādēs tiek organizēta profesionālās pamatizglītības apguve, lai notiesātie varētu strādāt, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Notiesātos, kuri ir pirmās un otrās grupas invalīdi, profesionālās izglītības iegūšanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.”
67.pants. Kārtība, kādā notiesātajiem organizējamas mācības vispārējās izglītības, profesionāli tehniskās izglītības iegūšanai un profesionālā apmācība Notiesātajiem mācības vispārējās izglītības, profesionāli tehniskās izglītības iegūšanai un profesionālo apmācību organizē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.	28. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā: “67.pants. Kārtība, kādā notiesātajiem organizējamas mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai Notiesātajiem mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai organizē vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”				27. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā: “67.pants. Kārtība, kādā notiesātajiem organizējamas mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai Notiesātajiem mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai organizē vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”
68.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi Par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot šādus pamudinājumus: 1) izteikt pateicību; 2) atļaut saņemt papildu sūtījumu vai pienesumu, bet ne vairāk kā sešus papildu sūtījumus vai pienesumus gadā; 3) papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos, bet ne vairāk kā sešas papildu satikšanās gadā; 4) audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem - atļaut atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām; 5) pirms noteiktā laika dzēst agrāk uzlikto disciplinārsodu. Notiesātos, kas ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām pierādījuši, ka viņi labojušies, likumā noteiktajā kārtībā var ieteikt nosacītai atbrīvošanai pirms termiņa.	29. 68.panta pirmajā daļā: izteikt 2.punktu šādā redakcijā: “2) atļaut izmantot papildus līdz sešām telefonsarunām gadā;”; papildināt daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: “6) atklātajos cietumos — papildus vienu reizi mēnesī atļaut izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm.”				28. 68.panta pirmajā daļā: izteikt 2.punktu šādā redakcijā: “2) atļaut izmantot papildus līdz sešām telefonsarunām gadā;”; papildināt daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: “6) atklātajos cietumos — papildus vienu reizi mēnesī atļaut izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm.”
70.pants. Sodi personām, kam atņemta brīvība Par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu notiesātajiem var uzlikt šādus sodus: 1) izteikt brīdinājumu; 2) izteikt rājienu; 3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim pirkt pārtikas produktus; 4) aizliegt kārtējo pienesumu vai sūtījumu; 5) aizliegt kārtējo satikšanos; 6) notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, ievietot soda izolatorā līdz piecpadsmit diennaktīm; 7) notiesātos, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot disciplinārajā izolatorā līdz desmit diennaktīm. Sievietes, kuras ir cietumā kopā ar zīdaiņiem, un grūtnieces nedrīkst ievietot soda izolatorā. Ievietot soda izolatorā var tikai notiesātos, kuri izdarījuši rupjus vai sistemātiskus soda izciešanas režīma pārkāpumus. Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma: 1) fiziska pretošanās brīvības atņemšanas iestādes darbiniekam; 2) citu notiesāto fiziska ietekmēšana vai citāda viņu cieņas pazemošana; 3) alkoholisko dzērienu, narkotiku vai neatļautu psihotropo medikamentu lietošana, glabāšana vai izplatīšana; 4) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā spēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana; 5) atteikšanās izpildīt brīvības atņemšanas iestādes darbinieka likumīgu prasību. Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes, ja par iepriekšējo pārkāpumu pēdējā pusgada laikā uzlikts disciplinārsods. Par soda izciešanas režīma pārkāpumiem atklātajos cietumos notiesātajiem var piemērot šādus sodus: 1) izteikt rājienu; 2) aizliegt atstāt cietuma administrācijas norādīto teritoriju uz laiku līdz trim mēnešiem; 3) ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm; 4) pārcelt uz daļēji slēgto cietumu.	30. 70.pantā: izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: “4) aizliegt kārtējo telefonsarunu;”; izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: “Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma: 1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem vai viņu cieņas un goda aizskaršana; 2) citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida pazemošana; 3) alkoholisko dzērienu, narkotiku vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana, izplatīšana; 4) atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu vai narkotiskās vielas; 5) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azartspēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana; 6) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību; 7) notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos cietuma administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus notiesātos; 8) citu notiesāto kūdīšana uz pārkāpumiem; 9) mobilā telefona, tā sastāvdaļu un SIM kartes lietošana un glabāšana (izņemot atklātos cietumus); 10) cietuma īpašuma tīša bojāšana; 11) atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana. Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.”; izslēgt sestās daļas 4.punktu.	9	Saeimas Juridiskais birojs: Aizstāt likumprojekta 30.pantā vārdus “alkoholisko dzērienu, narkotisko” ar vārdiem “alkohola, narkotisko” un vārdus “vai narkotiskās” - ar vārdiem “narkotiskās vai psihotropās”.	Pieņemt	29. 70.pantā: izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: “4) aizliegt kārtējo telefonsarunu;”; izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: “Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma: 1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem vai viņu cieņas un goda aizskaršana; 2) citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida pazemošana; 3) alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana, izplatīšana; 4) atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas; 5) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azartspēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana; 6) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību; 7) notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos cietuma administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus notiesātos; 8) citu notiesāto kūdīšana uz pārkāpumiem; 9) mobilā telefona, tā sastāvdaļu un SIM kartes lietošana un glabāšana (izņemot atklātos cietumus); 10) cietuma īpašuma tīša bojāšana; 11) atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana. Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.”; izslēgt sestās daļas 4.punktu.
71.pants. Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātajiem uzliekami sodi Uzliekot sodu, ievēro, kādos apstākļos pārkāpums izdarīts, notiesātā uzvedību pirms pārkāpuma, agrāk uzlikto sodu skaitu un raksturu, kā arī viņa paskaidrojumus par pārkāpuma būtību. Uzliktajam sodam jāatbilst notiesātā izdarītā pārkāpuma smagumam un raksturam. Sodu var uzlikt tikai tai personai, kura izdarījusi pārkāpumu. Par vairākiem vienlaicīgi izdarītiem pārkāpumiem uzliek vienu sodu. Sods jāuzliek ne vēlāk par desmit dienām no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu ir izdarīta pārbaude, tad desmit dienu laikā no tās pabeigšanas dienas. Uzlikto sodu izpilda nekavējoties vai arī ne vēlāk kā mēneša laikā no tā uzlikšanas dienas. Ja mēneša laikā no uzlikšanas dienas sods nav izpildīts, tad to neizpilda. Notiesātais var pārsūdzēt viņam uzlikto sodu augstākai amatpersonai. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. Ja ir pamats, amatpersona, kas uzlikusi sodu, var to atcelt vai aizstāt ar citu. Augstāka amatpersona var sodu mīkstināt, kā arī var to atcelt tad, ja amatpersona, kas sodu uzlikusi, sodot ir pārkāpusi savas pilnvaras vai arī ir uzlikusi sodu notiesātajam, kurš nav izdarījis pārkāpumu. Ja notiesātajam gada laikā pēc soda izciešanas nav uzlikts jauns sods, viņš atzīstams par tādu, kam sods nav uzlikts. Šā likuma 70.panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos.	31. Aizstāt 71.panta piektās daļas pēdējā teikumā vārdu “izciešanas” ar vārdu “uzlikšanas”.				30. Aizstāt 71.panta piektās daļas pēdējā teikumā vārdu “izciešanas” ar vārdu “uzlikšanas”.
74.pants. Režīms soda un disciplinārajos izolatoros Notiesātajiem, kurus tur soda vai disciplinārajos izolatoros, nav tiesību satikties, saņemt sūtījumus, pienesumus un bandroles, iegādāties pārtikas produktus, nosūtīt vēstules un lietot galda spēles; viņiem aizliegts smēķēt. Notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, neizsniedz gultas piederumus un aizliedz pastaigas. .........	32. Izslēgt 74.panta otrajā daļā vārdus “neizsniedz gultas piederumus un”.				31. Izslēgt 74.panta otrajā daļā vārdus “neizsniedz gultas piederumus un”.
77.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu materiālo un sadzīves vajadzību apmierināšana Notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstoši sadzīves apstākļi. Dzīvojamās platības norma cietumos kopmītņu tipa telpās vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem vīriešiem un 3 kvadrātmetriem sievietēm un nepilngadīgajiem, bet vienieslodzījuma kamerās - ne mazāka par 9 kvadrātmetriem. Notiesātajiem ierādāma individuāla guļamvieta un izsniedzami gultas piederumi. Notiesātie apgādājami ar sezonai atbilstošu veļu. Notiesātie saņem uzturu, kas nodrošina normālu organisma dzīvības funkciju norisi. Uztura normas diferencē atkarībā no notiesāto veicamā darba rakstura. Grūtniecēm, mātēm, kas zīda bērnus, nepilngadīgajiem, kā arī slimajiem rada uzlabotus dzīvokļu un sadzīves apstākļus un noteic palielinātas uztura normas. Šīm personām ar ārstu komisijas slēdzienu var atļaut papildus saņemt produktu sūtījumus un pienesumus. Notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets. Notiesātie, kuri sodu izcieš slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, apgādājami ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos paredzētā veida apģērbu un apaviem.	33. 77.pantā: papildināt pantu a r jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā: “Pēc notiesātās mātes lūguma un ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad bērns sasniedz četru gadu vecumu, paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc bērna vecāku dzīvesvietas, ka beidzas laiks, kurā bērns var uzturēties kopā ar māti ieslodzījuma vietā. Bāriņtiesa (pagasttiesa), iepriekš pārbaudījusi apstākļus bērna tēva dzīvesvietā, nodod bērnu tēva aprūpē. Ja bērna nodošana tēvam nav iespējama, bāriņtiesa (pagasttiesa) gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi. Izvēloties bērna turpmāko dzīvesvietu, bāriņtiesa (pagasttiesa) ņem vērā bērna mātes viedokli.”; uzskatīt līdzšinējo piekto un sesto daļu attiecīgi par septīto un astoto daļu.				32. 77.pantā: papildināt pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā: “Pēc notiesātās mātes lūguma un ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad bērns sasniedz četru gadu vecumu, paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc bērna vecāku dzīvesvietas, ka beidzas laiks, kurā bērns var uzturēties kopā ar māti ieslodzījuma vietā. Bāriņtiesa (pagasttiesa), iepriekš pārbaudījusi apstākļus bērna tēva dzīvesvietā, nodod bērnu tēva aprūpē. Ja bērna nodošana tēvam nav iespējama, bāriņtiesa (pagasttiesa) gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi. Izvēloties bērna turpmāko dzīvesvietu, bāriņtiesa (pagasttiesa) ņem vērā bērna mātes viedokli.”; uzskatīt līdzšinējo piekto un sesto daļu attiecīgi par septīto un astoto daļu.
Piecpadsmitā nodaļa Drošības pasākumi un ieroča lietošanas pamats 84.pants. Drošības pasākumi pret personām, kurām atņemta brīvība ....... 84.^1 pants. Izziņas iestādes tiesības ....... 84.^2 pants. Operatīvā darbība ....... 85.pants. Šaujamieroča pielietošana brīvības atņemšanas iestādēs ........	34. Izslēgt piecpadsmito nodaļu.				33. Izslēgt piecpadsmito nodaļu.
112.pants. Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē. Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks izbeidzas brīvdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo dienā pirms brīvdienas vai svētku dienas. Ja soda laiku aprēķina mēnešos, termiņš notek pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja šim mēnesim nav attiecīga datuma, tad šī mēneša pēdējā dienā. Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestādes administrācija izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākošās dienas rītā. Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā. Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu. No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja tas nav iespējams tāpēc, ka vecāki miruši vai nav zināmi vai viņiem ir atņemta vecāku vara, vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē par to Valsts probācijas dienesta attiecīgo struktūrvienību, kura sadarbībā ar nepilngadīgā agrākās dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) veic pasākumus, lai iekārtotu nepilngadīgo konkrētā dzīvesvietā un risinātu viņa nodarbinātības jautājumu.	35. 112.pantā: izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas.”; izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu un bāriņtiesu (pagasttiesu) pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.”				34. 112.pantā: izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas.”; izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu un bāriņtiesu (pagasttiesu) pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.”
115.pants. Ierosinājums atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa Ja notiesātajam saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, iestāde, kas izpilda sodu, pēc attiecīga administratīvās komisijas lēmuma, kā arī pēc notiesātā vai viņa aizstāvja rakstveida lūguma saņemšanas iesniedz pilsētas (rajona) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda. Notiesātā vai viņa aizstāvja rakstveida lūgumu vispirms izskata administratīvā komisija. Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī informācijai par notiesātā gatavību iekļauties dzīvē, esot brīvībā, par iespējamo dzīvesvietu un nodarbošanos pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Vienlaikus ar iesniegumu tiesai nosūta attiecīgo personas lietu. Notiesātais piedalās tiesas sēdē. Ja tiesa atsakās notiesāto atbrīvot nosacīti pirms termiņa, atkārtotu ierosinājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu.	36 Izslēgt 115.panta otrās daļas otro teikumu.				35. Izslēgt 115.panta otrās daļas otro teikumu.
116.pants. Atbrīvošana no soda izciešanas sakarā ar slimību Ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt izciest piespriesto sodu, soda izpildes iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta tiespsihiatriskā vai tiesmedicīniskā ekspertīze. Atkarībā no ārstu komisijas atzinuma un saskaņā ar Krimināllikumu soda izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot šo personu no turpmākas soda izciešanas. Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākas soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un personas lietu, kurā jābūt informācijai par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, informācijai, kas bijusi par pamatu ierosinājumam atbrīvot notiesāto no turpmākas soda izciešanas, kā arī informācijai par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu, nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde.	37. Izteikt 116.pantu šādā redakcijā: “116.pants. Atbrīvošana no soda izciešanas slimības dēļ Ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt izciest piespriesto sodu, soda izpildes iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta ekspertīze. Ņemot vērā ārstu komisijas atzinumu, soda izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot šo personu no turpmākās soda izciešanas. Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un informāciju par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, kā arī informāciju par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde.”				36. Izteikt 116.pantu šādā redakcijā: “116.pants. Atbrīvošana no soda izciešanas slimības dēļ Ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, soda izpildes iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta ekspertīze. Ņemot vērā ārstu komisijas atzinumu, soda izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot šo personu no turpmākās soda izciešanas. Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un informāciju par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, kā arī informāciju par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde.”
118.pants. Materiālā palīdzība personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm Personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādēm, Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā sedz braukšanas maksu līdz dzīvesvietai vai darbavietai, izmaksā vienreizēju materiālo pabalstu un nodrošina ar sezonai atbilstošu apģērbu un apaviem.	38. Izteikt 118.pantu šādā redakcijā: “118.pants. Transporta izdevumi personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm Personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādēm, apmaksā minimālos sabiedriskā transporta izdevumus biļetes iegādei līdz dzīvesvietai Latvijas teritorijā; ja personas izraudzītā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, — minimālos transporta izdevumus biļetes iegādei līdz valsts robežas šķērsošanas vietai vai līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai valstī, ar kuru Latvijai ir sauszemes robeža.”	10	Saeimas Juridiskais birojs: Izslēgt likumprojekta 38.pantu.	Pieņemt