Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts 3.lasījumam

Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"

(reģ.nr.815)

Spēkā esošā likuma redakcija	otrā lasījumā redakcija	Nr	Priekšlikumi 3.lasījumam	Komisijas atatzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 1998, 21.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 1998, 21.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:
	1. Aizstāt visā likumā vārdus “trešā persona” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “tiesību uz atlīdzību pārņēmējs” (attiecīgā locījumā).	1.	Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt 1.pantā vārdus “attiecīgā locījumā” ar vārdiem “attiecīgā skaitlī un locījumā”.	Atbalstīt	1. Aizstāt visā likumā vārdus “trešā persona” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “tiesību uz atlīdzību pārņēmējs” (attiecīgā skaitlī un locījumā).
1.pants. Likumā lietotie termini
1) darba devējs - fiziskā vai juridiskā persona, kura nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu;
2) apdrošināšanas atlīdzība - naudas izmaksas un pakalpojumi apdrošinātajai personai, kā arī naudas izmaksas trešajai personai, ja ir iestājies apdrošināšanas gadījums;
3) apdrošināšanas gadījums - ar attiecīgiem dokumentiem apstiprināts fakts par nelaimes gadījumu darbā, kā arī atrodoties ceļā uz darbu vai no darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī, vai konstatēta saslimšana ar arodslimību, ja rezultātā iestājusies apdrošinātās personas pārejoša darba nespēja, daļējs vai pilnīgs darbspēju zaudējums vai nāve;
4) apdrošinātā persona - persona, kura saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pakļauta apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
5) arodslimības - atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru cēlonis ir darba vides fizikālie, ķīmiskie, higiēniskie, bioloģiskie un psiholoģiskie faktori. Arodslimību sarakstu apstiprina Ministru kabinets;
6) bīstamības grupa - kritēriju kopums (darba vides stāvoklis, veicamā darba riska pakāpe, nelaimes gadījumu un arodslimību skaits), kuru piemēro, nosakot obligāto iemaksu likmi;
7) darbspēju zaudējums - pārejošs vai nepārejošs, ar vecuma pārmaiņām nesaistīts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, kuru izraisījis nelaimes gadījums darbā, ceļā uz darbu vai no darba, atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī, vai arodslimība un kurš apgrūtina personas integrāciju sabiedrībā, pilnīgi atņem vai daļēji ierobežo tās spēju strādāt un sevi apkopt;
8) apdrošināšanas iemaksu alga - algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - obligātās iemaksas);	2. Papildināt 1.panta 8.punktu pēc vārda “veiktas” ar vārdiem “vai bija jāveic”.				2. Papildināt 1.panta 8.punktu pēc vārda “veiktas” ar vārdiem “vai bija jāveic”.
9) nelaimes gadījums darbā - apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai apdrošinātās personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas;
10) preventīvie pasākumi - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, valsts, darba devēju un to organizāciju, darbinieku organizāciju, kā arī citu institūciju subsidēti vai organizēti pasākumi, kuru mērķis ir novērst nelaimes gadījumus darbā vai saslimšanu ar arodslimībām;
11) trešā persona - persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību vai tās daļu, ja apdrošināšanas gadījuma sekas ir apdrošinātās personas nāve;
12) obligātās iemaksas - obligātās iemaksas apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kuras veic darba devējs atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu";
13) tehniskie palīglīdzekļi - jebkurš aprīkojums vai tehniska sistēma, speciāli ražota vai vispārēji pieejama, ko lieto cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē saslimšanu, nespēju vai nevarību, kā arī mazina invaliditātes iestāšanās iespējamību.
4. pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.	3. Izslēgt 4.pantu.				3. Izslēgt 4.pantu.
6.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras funkcijas Veicot apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras funkcijas ir šādas:	4. 6.pantā: izteikt panta nosaukumu un ievaddaļu šādā redakcijā: “6.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevumi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevumi, apdrošinot pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, ir šādi:”;				4. 6.pantā: izteikt panta nosaukumu un ievaddaļu šādā redakcijā: “6.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevumi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevumi, apdrošinot pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, ir šādi:”;
1) organizēt obligāto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām; 2) noteikt katra darba devēja atbilstību bīstamības grupai un attiecīgo obligāto iemaksu likmi; 3) (izslēgts ar 24.09.98. likumu); 4) nodrošināt apdrošinātajai personai vai trešajai personai apdrošināšanas atlīdzību, arī gadījumos, kad darba devējs likumā noteiktajā kārtībā nav izdarījis paredzētās apdrošināšanas iemaksas; 5) izvērtēt katru apdrošināšanas gadījumu un noteikt apdrošināšanas atlīdzību; 6) kontrolēt apdrošināšanas līdzekļu iekasēšanu un iekasēto līdzekļu izlietošanu; 7) veicināt preventīvo pasākumu organizēšanu atbilstoši Valsts darba inspekcijas ieteikumiem; 8) stimulēt darba devējus uzlabot darba vidi;	izslēgt 1., 2. un 8.punktu;				izslēgt 1., 2. un 8.punktu;
9) pieprasīt no darba devējiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbībai nepieciešamās ziņas; 10) izskatīt darba devēju, apdrošināto personu un trešo personu iesniegumus; 11) pieprasīt no valsts un pašvaldību institūcijām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbībai nepieciešamo informāciju; 12) pārtraukt apdrošināšanas atlīdzību, ja noskaidrojas, ka tā pēc likuma nav pienākusies, kā arī gadījumā, ja apdrošinātā persona nav pildījusi tai uzliktos pienākumus; 13) tiesas ceļā piedzīt no apdrošinātās personas vai trešās personas tām nepamatoti izmaksātās summas, ja nepamatoto izmaksu cēlonis ir apdrošinātās personas vai trešās personas apzinātas ļaunprātīgas rīcības sekas; 14) panākt, lai apdrošināto personu atkārtoti pārbauda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija (turpmāk - VDEĀK), piedaloties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvjiem, ja radušās aizdomas, ka darbspēju zaudējums novērtēts nepareizi; 15) regresa kārtībā piedzīt no darba devējiem summas, kas izmaksātas apdrošinātajām personām vai trešajām personām, ja cietusi apdrošinātā persona, par kuru darba devējs šajā likumā noteiktajā kārtībā nav veicis paredzētās obligātās iemaksas;
16) regresa kārtībā piedzīt apdrošinātajām personām vai trešajām personām izmaksātās summas no darba devējiem, kuri nav nodrošinājuši likuma "Par darba aizsardzību" un citu normatīvo aktu prasību ievērošanu, un tā rezultātā pie šā darba devēja cietusi cita darba devēja apdrošinātā persona, izpildot tur darbu sava darba devēja uzdevumā.	aizstāt 16.punktā vārdus “likuma “Par darba aizsardzību”” ar vārdiem “Darba aizsardzības likuma”.				aizstāt 16.punktā vārdus “likuma “Par darba aizsardzību”” ar vārdiem “Darba aizsardzības likuma”.
7.pants. Darba devēja pienākumi
(1) Darba devējam ir pienākums: 1) (izslēgts ar 24.09.98. likumu); 2) nekavējoties organizēt pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā vai ceļā uz darbu vai no darba, atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī, kā arī nodrošināt tās nogādāšanu ārstniecības iestādē; 3) nodrošināt apdrošinātās personas veselības stāvokļa izmeklēšanu ārstniecības iestādē, ja ārstam rodas aizdomas par saslimšanu ar arodslimību; 4) nodrošināt, lai darbā notikušais nelaimes gadījums vai saslimšana ar arodslimību tiktu izmeklēta likumā noteiktajā kārtībā, un, pamatojoties uz izmeklēšanas materiāliem, veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu cēloņus, kas izraisa nelaimes gadījumus darbā vai saslimšanu ar arodslimībām;
5) izmaksāt no saviem līdzekļiem apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, slimības naudu par pirmajām 14 kalendārajām dienām 80 procentu apmērā, ņemot par pamatu mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu;	5. Aizstāt 7.panta pirmās daļas 5.punktā skaitli un vārdus “80 procentu apmērā, ņemot par pamatu mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu” ar vārdiem un skaitli “ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas”.				5. Aizstāt 7.panta pirmās daļas 5.punktā skaitli un vārdus “80 procentu apmērā, ņemot par pamatu mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu” ar vārdiem un skaitli “ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas”.
6) izmaksāt darbiniekam vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas (amatalgas) apmērā, ja darba devēja vainas dēļ darba negadījuma rezultātā darbinieks ir guvis smagu miesas bojājumu.
(2); (3); (4)-izslēgtas. (5) Saskaņā ar šā likuma 25.panta trešo daļu darba devējam regresa kārtībā jāatlīdzina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksas, kas saistītas ar apdrošinātajām personām un trešajām personām izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, ja darba devējs likumā noteiktajā kārtībā nav veicis obligātās iemaksas.
10.pants. Bīstamības grupas un obligāto iemaksu likmes
(1) Bīstamības grupas un tām atbilstošās obligāto iemaksu likmes nosaka Ministru kabinets. (2) Darba devēja atbilstību bīstamības grupai nosaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.	6. Izslēgt 10.panta otro daļu.				6. Izslēgt 10.panta otro daļu.
12.pants. Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšana
(1) Mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. (2) Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību apdrošināšanas atlīdzības noteikšanai nosaka Ministru kabinets.	7. Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Ja apdrošinātā persona šajā periodā nav bijusi reģistrēta kā obligāto iemaksu veicēja vai apdrošināšanas iemaksu algas tai nav bijis pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma vai atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, apdrošināšanas atlīdzību aprēķina 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par kalendārā gada 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot vienu kalendāro gadu pirms gada, kurā iestājušās tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību.”	2.	Sociālo un darba lietu komisija Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā: Papildināt 12.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: “(3) Ja apdrošinātā persona šā panta pirmajā daļā noteiktajā periodā nav bijusi reģistrēta kā obligāto iemaksu veicēja vai apdrošināšanas iemaksu alga tai nav bijusi atvaļinājuma bez darba algas saglabāšanas dēļ, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. (4) Ja apdrošinātajai personai šā panta pirmajā daļā noteiktajā periodā nav bijusi apdrošināšanas iemaksu alga pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina no apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu pirms šā perioda, kas sākas ne agrāk kā 32 mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, taču šī alga nedrīkst būt mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. (5) Ja arī šā panta ceturtajā daļā noteiktajā periodā apdrošinātajai personai nav bijusi apdrošināšanas iemaksu alga, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.”	Atbalstīt	7. Papildināt 12.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: “(3) Ja apdrošinātā persona šā panta pirmajā daļā noteiktajā periodā nav bijusi reģistrēta kā obligāto iemaksu veicēja vai apdrošināšanas iemaksu alga tai nav bijusi atvaļinājuma bez darba algas saglabāšanas dēļ, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. (4) Ja apdrošinātajai personai šā panta pirmajā daļā noteiktajā periodā nav bijusi apdrošināšanas iemaksu alga pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina no apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu pirms šā perioda, kas sākas ne agrāk kā 32 mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, taču šī alga nedrīkst būt mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. (5) Ja arī šā panta ceturtajā daļā noteiktajā periodā apdrošinātajai personai nav bijusi apdrošināšanas iemaksu alga, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.”
13.pants. Apdrošināšanas līdzekļu izlietošana
(1) ; (2) (Izslēgtas) (3) Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu, ievēro nosacījumu, ka minētā atlīdzība nedrīkst būt mazāka par atlīdzību (invaliditātes pensiju) tām personām (invalīdiem), kuru invaliditātes pakāpe vai grupa ir identiska apdrošinātās personas darbspēju zaudējumam, bet ir vispārējās saslimšanas vai iedzimtības sekas. (4) Aprēķinātās atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmērs pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu pieauguma indeksu. (5) Ja aprēķinātā atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu summa nav laikā saņemta tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā šo atlīdzību, atlīdzības summu reizina ar inflācijas pieauguma koeficientu šajā laika periodā.	8. Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Apdrošinātajai personai, kurai sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir noteikta invaliditātes grupa, piešķirtā atlīdzība par darbspēju zaudējumu nedrīkst būt mazāka par likumā “Par valsts pensijām” atbilstošajai invaliditātes grupai noteikto invaliditātes pensijas minimālo apmēru.”				8. Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Apdrošinātajai personai, kurai sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir noteikta invaliditātes grupa, piešķirtā atlīdzība par darbspēju zaudējumu nedrīkst būt mazāka par likumā “Par valsts pensijām” atbilstošajai invaliditātes grupai noteikto invaliditātes pensijas minimālo apmēru.”
14.pants. Apdrošināšanas atlīdzība
(1) Apdrošināšanas atlīdzībā tiek ietvertas naudas izmaksas un pakalpojumu sniegšana apdrošinātajai personai, kā arī naudas izmaksas trešajai personai. (2) Apdrošinātajai personai paredzētas šādas naudas izmaksas: 1) slimības pabalsts; 2) atlīdzība par darbspēju zaudējumu; 3) vienreizējs pabalsts, ar ko var aizstāt atlīdzību par darbspēju zaudējumu, ja VDEĀK noteikusi apdrošinātajai personai nepārejošu darbspēju zaudējumu 10 līdz 24 procentu robežās; 4) papildu izdevumu kompensācija. (3) Apdrošinātajai personai paredzēti šādi pakalpojumi: 1) ārstēšana, aprūpe un medicīniskā rehabilitācija; 2) pārkvalifikācija; 3) profesionālā rehabilitācija.
(4) Trešajai personai paredzētas šādas naudas izmaksas: 1) atlīdzība par apgādnieka zaudējumu darba nespējīgajiem apdrošinātās personas ģimenes locekļiem, kas bijuši tās apgādībā; 2) apdrošinātās personas apbedīšanas pabalsts. (5) Piešķirot apdrošināšanas atlīdzību (naudas izmaksas par pārejošu darba nespēju, darbspēju zaudējumu, apgādnieka zaudējumu, kā arī izmaksājot vienreizējus pabalstus un atlīdzības), par pamatu tiek ņemta apdrošinātās personas mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Mēnesī izmaksājamais slimības pabalsts, atlīdzība par darbspēju zaudējumu vai atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, kā arī šā panta otrās daļas 4.punktā noteikto izmaksu kopējā summa nedrīkst būt lielāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divdesmitpieckāršu apmēru.	9. Izteikt 14.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Mēnesī izmaksājamais slimības pabalsts, atlīdzība par darbspēju zaudējumu vai atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, kā arī šā panta otrās daļas 4.punktā noteikto izmaksu kopējā summa nedrīkst būt lielāka par apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divdesmitpieckāršu apmēru.”				9. Izteikt 14.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Mēnesī izmaksājamais slimības pabalsts, atlīdzība par darbspēju zaudējumu vai atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, kā arī šā panta otrās daļas 4.punktā noteikto izmaksu kopējā summa nedrīkst būt lielāka par apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divdesmitpieckāršu apmēru.”
(6) Apdrošināšanas atlīdzību piešķir no tiesību rašanās dienas, bet ne agrāk kā 12 mēnešus pirms apdrošināšanas atlīdzības pieprasījuma un tās piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.
17.pants. Apdrošināto personu un trešo personu tiesības
(1) Apdrošinātajai personai, kura cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību un attiecībā uz kuru ir iestājies apdrošināšanas gadījums, ir tiesības saņemt šā likuma 14. pantā noteikto apdrošināšanas atlīdzību. Šis noteikums attiecas arī uz personu, kura vairs nav apdrošinātā persona, bet tāda ir bijusi apdrošināšanas gadījuma iestāšanās laikā.	10. Papildināt 17.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību arodslimības dēļ ir apdrošinātajai personai, par kuru darba devējs veicis vai tam bija jāveic obligātās iemaksas apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ne mazāk kā trīs gadus.”				10. 17.pantā: papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību arodslimības dēļ ir apdrošinātajai personai, par kuru darba devējs veicis vai tam bija jāveic obligātās iemaksas apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ne mazāk kā trīs gadus.”;
(2) Apdrošinātajai personai un trešajai personai ir tiesības saņemt no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras visu veidu informāciju, kas saistīta ar attiecīgo apdrošināšanas gadījumu.
(3) Trešajai personai ir tiesības saņemt šā likuma 14. pantā tai noteikto apdrošināšanas atlīdzību, ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nāvi ir izraisījis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.
(4) Ja apdrošinātā persona vai trešā persona, kura saskaņā ar šo likumu ir ieguvusi tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, aizbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, tā turpina saņemt apdrošināšanas atlīdzību, sākot ar aizbraukšanas dienu, tik ilgu laiku un tādā apmērā, kā paredzēts šajā likumā.
(5) (Atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantam un spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 26.03.2004. spriedumu no 30.03.2004.).		3.	Sociālo un darba lietu komisija Izslēgt 17.panta piekto daļu.	Atbalstīt	izslēgt 5.daļu.
(6) Apdrošinātā persona un trešā persona zaudē tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, ja noskaidrojas, ka tā saskaņā ar likumu nepienākas vai tās piešķiršanas (saņemšanas) pamats un izmaksu cēlonis ir apdrošinātās personas vai trešās personas apzinātas ļaunprātīgas rīcības sekas.
19.pants. Slimības pabalsts
(1) Ja pārejošas darba nespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, pabalsta izmaksas pamats apdrošinātajai personai ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa un darba devēja apstiprinājums par apdrošinātās personas neierašanos darbā.
(2) Apdrošinātajai personai slimības pabalstu izmaksā par periodu, kas nav ilgāks par 52 kalendārajām nedēļām. Ja darbspēju atgūšanas periods apdrošinātajai personai ilgst vairāk par 16 kalendārajām nedēļām, lēmumu par šīs personas turpmāko ārstēšanu pieņem vai darbspēju zaudējumu nosaka VDEĀK.	11. 19.pantā: papildināt otro daļu pēc vārdiem “nav ilgāks par 52 kalendārajām nedēļām” ar vārdiem “skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai nav ilgāks par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem”;				11. 19.pantā: papildināt otro daļu pēc vārdiem un skaitļa “nav ilgāks par 52 kalendārajām nedēļām” ar vārdiem un skaitli “skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai nav ilgāks par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem”;
(3) Slimības pabalstu un slimības naudu apdrošinātajai personai piešķir 80 procentu apmērā, ņemot par pamatu mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, un izmaksā apdrošinātajām personām šādā kārtībā: 1) ja noticis nelaimes gadījums darbā: par pirmajām 14 darba nespējas dienām - darba devējs no saviem līdzekļiem, bet par turpmāko pārejošas darba nespējas periodu līdz darbspēju atgūšanai vai līdz laikam, ar kuru sāk izmaksāt atlīdzību par darbspēju zaudējuma pakāpi, - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra; 2) ja apdrošinātā persona saslimusi ar arodslimību: sākot ar to darba nespējas dienu, kad speciāla ārstu komisija konstatējusi arodslimību, līdz izveseļošanās vai darbspēju zaudējuma pakāpes noteikšanas dienai - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.	papildināt trešās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “ņemot par pamatu” ar vārdiem “attiecīgi mēneša vidējo izpeļņu vai”.				papildināt trešās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “ņemot par pamatu” ar vārdiem “attiecīgi mēneša vidējo izpeļņu vai”.
20.pants. Atlīdzība par darbspēju zaudējumu
(1) Apdrošināšanas gadījumos, kad VDEĀK, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārsta nosūtījumu, saskaņā ar likumu nosaka darbspēju zaudējumu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra apdrošinātajai personai piešķir atlīdzību par darbspēju zaudējumu. (2) Atlīdzība par darbspēju zaudējumu apdrošinātajai personai tiek izmaksāta par katru mēnesi, sākot ar darbspēju zaudējuma noteikšanas dienu, ņemot vērā apdrošinātās personas darbspēju zaudējumu un mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Apdrošinātās personas darbspēju zaudējumu un uz to attiecināmo laika periodu nosaka VDEĀK.
(3) Nosakot atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tiek ņemta vērā mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas tiek aprēķināta par laika posmu pirms dienas, kad: 1) noticis nelaimes gadījums darbā vai noteikts darbspēju zaudējums; 2) arodslimības dēļ samazinājies izpildāmo darbu apjoms vai darbs pilnīgi pārtraukts, vai noteikts darbspēju zaudējums (arodslimības gadījumā šo laika posmu, no kura tiek aprēķināta mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, izvēlas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra kopā ar apdrošināto personu).	12. 20.pantā: izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) konstatēta arodslimība vai kad pirms šīs arodslimības konstatēšanas iestājusies pārejoša darba nespēja.”;	4.	Sociālo un darba lietu komisija Izteikt likumprojekta 12.pantu šādā redakcijā: 20.pantā: izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) konstatēta arodslimība vai kad pirms šīs arodslimības konstatēšanas iestājusies pārejoša darba nespēja.”;	Atbalstīt	12. 20.pantā: izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) konstatēta arodslimība vai kad pirms šīs arodslimības konstatēšanas iestājusies pārejoša darba nespēja.”;
(4) Atkarībā no VDEĀK noteiktā darbspēju zaudējuma apdrošinātajai personai nosaka atlīdzību par darbspēju zaudējumu; šīs atlīdzības apmērs tiek noteikts procentos no apdrošinātās personas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas šādos apmēros: 1) 80 procenti - ja darbspēju zaudējums ir 100 procenti; 2) līdz 80 procentiem - ja darbspēju zaudējums ir 80-99 procenti; 3) līdz 65 procentiem - ja darbspēju zaudējums ir 50-79 procenti; 4) līdz 50 procentiem - ja darbspēju zaudējums ir 25-49 procenti; 5) līdz 30 procentiem - ja darbspēju zaudējums ir 10-24 procenti.
(5) Ja apdrošinātā persona saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu un ar šo personu notiek atkārtots nelaimes gadījums darbā vai tiek konstatēta arodslimība, šo atlīdzību pārrēķina atbilstoši no jauna noteiktajam darbspēju zaudējumam. Šādā gadījumā mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir vienāda ar to, kas šai personai tika noteikta, piešķirot iepriekšējo atlīdzību par darbspēju zaudējumu, izņemot gadījumu, kad mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, ko aprēķina pēc atkārtota nelaimes gadījuma darbā vai saslimšanas ar arodslimību, ir lielāka par to, kas tika aprēķināta iepriekš. Šādā gadījumā jauno atlīdzību nosaka pēc lielākās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.	papildināt piekto daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā: “Ja apdrošinātajai personai ir iestājušies vairāki šajā likumā noteiktie apdrošināšanas gadījumi un darbspēju zaudējums par katru gadījumu ir noteikts atsevišķi, piešķirama viena, apmēra ziņā lielākā atlīdzība par darbspēju zaudējumu.”;
(6) Ja apdrošinātā persona, kas saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, saskaņā ar VDEĀK atzinumu nevar sevi apkopt un tai ir nepieciešama otra cilvēka palīdzība, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir tiesīga palielināt šai personai piešķirto atlīdzību par darbspēju zaudējumu līdz 50 procentiem no atlīdzības, kas tai pienākas, vai arī algot šīs summas ietvaros sociālās palīdzības dienesta darbinieku.	aizstāt sestajā daļā vārdus "sociālās palīdzības dienesta" ar vārdiem "sociālā dienesta".		aizstāt sestajā daļā vārdus "sociālās palīdzības dienesta" ar vārdiem "sociālā dienesta".		aizstāt sestajā daļā vārdus “sociālās palīdzības dienesta” ar vārdiem “sociālā dienesta”;
(7) Atlīdzību par darbspēju zaudējumu ar nodokļiem neapliek, ja nodokļu likumos nav noteikts citādi.
(8) (Izslēgta ar 24.09.98. likumu). (9) Atlīdzība par darbspēju zaudējumu apdrošinātajai personai tiek maksāta visu laika periodu, ko VDEĀK noteikusi attiecīgajam darbspēju zaudējumam. Tiklīdz apdrošinātajai personai tiek piešķirta vecuma pensija, atlīdzība par darbspēju zaudējumu samazināma par 20 procentiem.
			papildināt pantu ar 10.un 11.daļu šādā redakcijā: “(10) Ja apdrošinātajai personai ir iestājušies vairāki šajā likumā noteiktie apdrošināšanas gadījumi un darbspēju zaudējums attiecībā uz katru gadījumu ir noteikts atsevišķi, personai piešķir apmēra ziņā lielāko atlīdzību par darbspēju zaudējumu. (11) Ja apdrošināšanas gadījums iestājas personai, kura saņem atlīdzību par darbā nodarīto kaitējumu, kas iegūts līdz 1997.gada 1.janvārim, un darbspēju zaudējums attiecībā uz katru gadījumu ir noteikts atsevišķi, personai pārtrauc izmaksāt atlīdzību par darbā nodarīto kaitējumu un piešķir atlīdzību par darbspēju zaudējumu. Šīs atlīdzības apmērs nedrīkst būt mazāks par atlīdzību, kas saņemta par darbā nodarīto kaitējumu.”		papildināt pantu ar 10. un 11.daļu šādā redakcijā: “(10) Ja apdrošinātajai personai ir iestājušies vairāki šajā likumā noteiktie apdrošināšanas gadījumi un darbspēju zaudējums attiecībā uz katru gadījumu ir noteikts atsevišķi, personai piešķir apmēra ziņā lielāko atlīdzību par darbspēju zaudējumu. (11) Ja apdrošināšanas gadījums iestājas personai, kura saņem atlīdzību par darbā nodarīto kaitējumu, kas iegūts līdz 1997.gada 1.janvārim, un darbspēju zaudējums attiecībā uz katru gadījumu ir noteikts atsevišķi, personai pārtrauc izmaksāt atlīdzību par darbā nodarīto kaitējumu un piešķir atlīdzību par darbspēju zaudējumu. Šīs atlīdzības apmērs nedrīkst būt mazāks par atlīdzību, kas saņemta par darbā nodarīto kaitējumu.”
22.pants. Apbedīšanas pabalsts
(1) Ja sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, slimību, ko izraisījis nelaimes gadījums darbā, vai arodslimības dēļ ir iestājusies apdrošinātās personas nāve, piešķir apbedīšanas pabalstu.	13. 22.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “apdrošinātās personas nāve” ar vārdiem “kā arī ja mirusi persona, kas saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu”;				13. 22.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “apdrošinātās personas nāve” ar vārdiem “kā arī ja mirusi persona, kas saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu”;
(2) Apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā apdrošinātās personas vecākiem, pārdzīvojušajam laulātajam un bērniem vai citai fiziskajai vai juridiskajai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu.
(3) Apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā mirušās personas divkāršas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērā, bet ne mazāku par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieckāršu apmēru.	izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā apdrošinātās personas divkāršas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērā, bet ne mazāku par valstī noteikto mēneša vidējo apdrošināšanas algu par kalendārā gada 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot vienu kalendāro gadu pirms gada, kurā iestājušās tiesības uz apbedīšanas pabalstu. Ja mirusi persona, kura saņēma atlīdzību par darbspēju zaudējumu, apbedīšanas pabalstu izmaksā mirušās personas divkāršas mēneša apdrošināšanas atlīdzības apmērā.”;		izteikt trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā apdrošinātās personas divkāršas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērā, bet ne mazāku par valstī noteikto mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā iestājušās tiesības uz apbedīšanas pabalstu. Ja mirusi persona, kura saņēma atlīdzību par darbspēju zaudējumu, apbedīšanas pabalstu izmaksā mirušās personas divkāršas mēneša apdrošināšanas atlīdzības apmērā.";		izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā apdrošinātās personas divkāršas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērā, bet ne mazāku par valstī noteikto mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā iestājušās tiesības uz apbedīšanas pabalstu. Ja mirusi persona, kura saņēma atlīdzību par darbspēju zaudējumu, apbedīšanas pabalstu izmaksā mirušās personas divkāršas mēneša apdrošināšanas atlīdzības apmērā.”;
(4) Ja apdrošinātās personas nāve ir iestājusies ārzemēs šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ sakarā ar tur notikušu nelaimes gadījumu darbā vai arodslimības dēļ un apbedīšanas izdevumi pārsniedz šajā pantā noteikto summu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir tiesīga apbedīšanas pabalstu palielināt par apbedīšanai nepieciešamo trūkstošo summu, pamatojoties uz rēķiniem un čekiem, kas apliecina minētos izdevumus.
	papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja par mirušo personu ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu saskaņā ar šā likuma un likuma “Par valsts pensijām” normām, piešķir un izmaksā apmēra ziņā lielāko pabalstu.”				papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja par mirušo personu ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu saskaņā ar šā likuma un likuma “Par valsts pensijām” normām, piešķir un izmaksā apmēra ziņā lielāko pabalstu.”
23.pants. Atlīdzība par apgādnieka zaudējumu
(1) Ja sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimības dēļ ir iestājusies apdrošinātās personas nāve, darba nespējīgajiem šīs personas ģimenes locekļiem, kurus tā pilnīgi vai daļēji apgādāja, ir tiesības uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu.
(2) Atlīdzība par apgādnieka zaudējumu tiek aprēķināta, ņemot par pamatu apdrošinātās personas mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, un to piešķir šādos apmēros:
1) pārdzīvojušajam laulātajam un vecākiem - līdz 25 procentiem;
2) pārdzīvojušajam laulātajam (neatkarīgi no šā panta otrās daļas 1. punktā minētās atlīdzības), vienam no vecvecākiem (neatkarīgi no vecuma), vienam no pilngadīgajiem brāļiem (pilngadīgajām māsām), ja viņš (viņa) audzina apdrošinātās personas bērnu līdz astoņu gadu vecumam, - līdz 25 procentiem. Minētais attiecināms arī uz pārdzīvojušo laulāto, kura gaida bērnu no apdrošinātās personas pēc tās nāves;
3) apdrošinātās personas bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja ir palicis viens no vecākiem: a) vienam bērnam - līdz 25 procentiem, b) diviem bērniem - līdz 35 procentiem, c) trim bērniem - līdz 45 procentiem, d) četriem un vairāk bērniem - līdz 55 procentiem;
4) apdrošinātās personas bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņi kļuvuši bāreņi: a) vienam bērnam - līdz 40 procentiem, b) diviem bērniem - līdz 50 procentiem, c) trim bērniem - līdz 60 procentiem, d) četriem un vairāk bērniem - līdz 70 procentiem;
5) apdrošinātās personas bērniem, kas ir vecāki par 18 gadiem, ja viņi kļuvuši par invalīdiem līdz 18 gadu vecumam, brāļiem, māsām un mazbērniem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem un kuriem nav darbspējīgu vecāku, brāļiem, māsām un mazbērniem neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un ja viņi ir kļuvuši par invalīdiem līdz 18 gadu vecumam, bērniem, kas apgādnieka nāves laikā vai vēlāk mācās vidējās vai augstākajās mācību iestādēs dienas nodaļā, ja viņi nav vecāki par 24 gadiem, - līdz 25 procentiem katram.
(3)Apdrošinātās personas aizbildnībā bijušajiem un adoptētajiem bērniem, ja aizbildnība vai adopcija apstiprināta pirms nelaimes gadījuma darbā vai pirms arodslimības radītās pēdējās darba nespējas iestāšanās, pabērniem, ja viņi no vecākiem nesaņem alimentus, kā arī apdrošinātās personas ārlaulības bērniem ir tādas pašas tiesības uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu kā laulībā dzimušajiem bērniem.
(4) Apdrošinātās personas adoptētājiem, patēvam un pamātei, ja viņi ir bijuši apdrošinātās personas apgādībā un ir audzinājuši un uzturējuši apdrošināto personu ne mazāk kā piecus gadus, ir tādas pašas tiesības uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu kā šīs personas vecākiem.
(5) Šā panta otrajā daļā minētajām personām aprēķinātā atlīdzība nedrīkst būt lielāka par 80 procentiem no apdrošinātās personas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un tā nedrīkst būt mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.	14. Papildināt 23.panta piekto daļu pēc vārdiem “valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu” ar vārdiem “ievērojot to, ka atlīdzības apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta”.				14. Papildināt 23.panta piekto daļu pēc vārdiem “valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu” ar vārdiem “ievērojot to, ka atlīdzības apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta”.
(6) Šā panta otrās daļas 5. punktā minētajām personām atlīdzību par apgādnieka zaudējumu aprēķina tikai tad, ja ir nodrošināta atlīdzība par apgādnieka zaudējumu šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā vai 2. un 4. punktā minētajām personām.
(7) Apdrošinātās personas ģimenes locekļiem, kuriem izmaksā atlīdzību par apgādnieka zaudējumu saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu, minētās izmaksas tiek izbeigtas ar dienu, kad apdrošinātā persona būtu sasniegusi vecumu, no kura tai pienāktos vecuma pensija. Šajā gadījumā katrai no šīm personām tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts tādas summas apmērā, kas tai pienākas viena gada laikā kā atlīdzība par apgādnieka zaudējumu (ja tiesības uz atlīdzību šajā laika posmā netiek zaudētas).
(8) Tiesības uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu rodas ar apgādnieka nāves dienu. Šo atlīdzību aprēķina, sākot ar tiesību rašanās dienu, un izmaksā, kad dokumentāri apliecinātas tiesības uz to.
26.pants. Apdrošinātās personas atbildība un ieturējumi no izmaksām
(1) Ja apdrošinātā persona apzināti nav pildījusi šā likuma 18. pantā noteiktos pienākumus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārtrauc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, bet, ja apdrošināšanas atlīdzības izmaksu cēlonis ir apdrošinātās personas vai trešās personas apzinātas ļaunprātīgas rīcības sekas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tiesas ceļā piedzen no šīm personām tām nepamatoti izmaksātās summas.
(2) Ieturējumus no izmaksām, kas tiek veiktas no darba negadījumu speciālā budžeta, var izdarīt, pamatojoties uz: 1) tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kurus saskaņā ar likumu izpilda kārtībā, kāda noteikta tiesas nolēmumu izpildīšanai; 2) institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kuri izpildāmi bezstrīda kārtībā; 3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles vadītāja rīkojumu, lai piedzītu tās izmaksātās summas, kas apdrošinātajai personai pārmaksātas šīs personas vainas dēļ. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās summas.	15. Aizstāt 26.panta otrās daļas 3.punktā un trešajā daļā vārdu “filiāles” ar vārdu “nodaļas”.				15. Aizstāt 26.panta otrās daļas 3.punktā un trešajā daļā vārdu “filiāles” ar vārdu “nodaļas”.
(3) Ieturējumi no izmaksām, kas veiktas no darba negadījumu speciālā budžeta, aprēķināmi no saņēmējam izmaksājamās summas. Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izmaksājamās summas. Ja izmaksa tiek izbeigta pirms parāda dzēšanas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles atlikušo parāda daļu piedzen likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Ieturējumus no apbedīšanas pabalsta neizdara.
27.pants. Strīdu izskatīšanas kārtība Strīdus starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, darba devēju, apdrošināto personu vai trešo personu, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību, izskata likumā noteiktajā kārtībā.	16. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā: “27.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdoto administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.”				16. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā: “27.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdoto administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.”
Pārejas noteikumi 1. Likums attiecas arī uz personām, kuras līdz 1940. gada 17.jūnijam Latvijas Republikā bija apdrošinātas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām un zaudēja darbspējas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
2. Līdz likuma par sociālo apdrošināšanu pieņemšanai apdrošināšanas maksājumi par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām uzskatāmi par sociālās apdrošināšanas iemaksu un ir ieskaitāmi sociālā nodokļa likmē.
3. Izdevumi, kas nepieciešami, lai realizētu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, 1997.gadā daļēji tiek segti no valsts pamatbudžeta.
4. Personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām konstatēta arodslimība līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī personām, kurām līdz minētajam termiņam bija tiesības uz kaitējuma atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, ja apgādnieka nāves cēlonis bija nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, kaitējuma atlīdzību izmaksā darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs. Ja konstatēts juridisks fakts, ka darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs, kurš ir atbildīgs par darbā nodarīto kaitējumu, nav nosakāms, kaitējuma atlīdzības izmaksu nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.	17. Papildināt pārejas noteikumu 4.punktu pēc skaitļiem un vārdiem “līdz 1997.gada 1.janvārim” ar skaitļiem un vārdiem “un personām, kurām arodslimība konstatēta pēc 1997.gada 1.janvāra, bet tās nav uzskatāmas par apdrošinātajām personām saskaņā ar šo likumu”.	5.	Saeimas Juridiskais birojs Izteikt 17.pantu šādā redakcijā: “17. Papildināt pārejas noteikumu 4.punktu pēc vārdiem un skaitļiem “līdz 1997.gada 1.janvārim” ar vārdiem un skaitļiem “un personām, kam arodslimība, kuras cēlonis ir līdz 1997.gada 1.janvārim veiktais darbs, konstatēta pēc minētā termiņa, bet tās nav uzskatāmas par apdrošinātajām personām saskaņā ar šo likumu”;	Atbalstīt	17. Pārejas noteikumos: papildināt 4.punktu pēc vārdiem un skaitļiem “līdz 1997.gada 1.janvārim” ar vārdiem un skaitļiem “un personām, kam arodslimība, kuras cēlonis ir līdz 1997.gada 1.janvārim veiktais darbs, konstatēta pēc minētā termiņa, bet tās nav uzskatāmas par apdrošinātajām personām saskaņā ar šo likumu”;
	18. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.^1 punktu šādā redakcijā: "4.^1 Ja ar personu, kura saņem pārejas noteikumu 4.punktā noteikto atlīdzību, notiek jauns nelaimes gadījums darbā vai viņai konstatē citu arodslimību un darbspēju zaudējums par katru gadījumu ir noteikts atsevišķi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir vienu, apmērā lielāko atlīdzību par darbspēju zaudējumu."	6	Sociālo un darba lietu komisija Izslēgt likumprojekta 18.pantu. (iestrādāts 4.priekšlikumā)	Atbalstīt
5. Apmērs, kādā līdz 2000.gadam aprēķināta atlīdzība par darbspēju zaudējumu vai atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, pārskatāms katru pusgadu, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa pieaugumu. 6. Līdz bīstamības grupu un tām atbilstošu obligāto apdrošināšanas iemaksu likmju noteikšanai Ministru kabinets nosaka vienotu obligāto apdrošināšanas iemaksu likmi.
7. Līdz laikam, kamēr sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus un nav pilnībā atmaksāta valsts pamatbudžeta aizdevuma summa, šā likuma 14.panta piektajā daļā noteiktā izmaksu kopējā summa nedrīkst būt lielāka par 750 latiem un 22.panta trešajā daļā noteiktais apbedīšanas pabalsts nedrīkst būt mazāks par 150 latiem. Par to, ka ir pilnībā atmaksāta valsts pamatbudžeta aizdevuma summa, finansu ministrs paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ar nākamā gada 1.janvāri tiek pārtraukta šajā punktā paredzēto ierobežojumu piemērošana.	19. Izslēgt pārejas noteikumu 7.punktu.				izslēgt 7.punktu.
		7.	Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lūka Izteikt normu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvāri.”	Atbalstīt	Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.