Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (reģ

Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

 

Projekts  trešajam lasījumam

 

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"  (reģ. nr.768)

 

Likuma pantu redakcija pirms MK noteikumu Nr.258  spēkā stāšanās

Otrajā lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k

Trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 23.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 23.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

1.      

Sociālo un darba lietu komisija

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu 1.pantu šādā redakcijā:

"1. Aizstāt visā likumā vārdus “Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi” (attiecīgā locījumā)."

Atbalstīt.

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi” (attiecīgā locījumā).

 

1.pants. Likumā lietotie termini

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

1) adaptācijas periods — ārvalstnieka darbība reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja uzraudzībā; šis periods beidzas ar viņa darba vērtējumu;

 

1. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) adaptācijas periods — periods, kurā profesionālo kvalifikāciju ārvalstīs ieguvušas personas (turpmāk — pretendents) darbība reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā notiek kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja uzraudzībā. Šāds periods ilgst ne vairāk par trim gadiem, un tas beidzas ar pretendenta darba vērtējumu;”;

 

 

Redakc. precizēt.

2. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) adaptācijas periods — periods, kurā profesionālo kvalifikāciju ārvalstīs ieguvusi persona (turpmāk — pretendents) reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā darbojas kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja uzraudzībā. Šāds periods ilgst ne vairāk par trim gadiem un beidzas ar pretendenta darba vērtējumu;”;

 

5) kvalifikācijas atbilstības pārbaude — uz darbību reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā pretendējoša ārvalstnieka (turpmāk — pretendents) profesionālo zināšanu pārbaude, kuru veic likumā un Ministru kabineta noteikumos minētās institūcijas un kuras mērķis ir novērtēt pretendenta spējas darboties reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā;

 

6) mītnes valsts — valsts, no kuras ieradies pretendents, kas vēlas darboties reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā;

 

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) kvalifikācijas atbilstības pārbaude — pretendenta profesionālo zināšanu novērtēšana, kuru veic institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās. Pārbaudes mērķis ir novērtēt pretendenta spējas darboties reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā;

6) mītnes valsts — valsts, kurā pretendents ieguvis profesionālo kvalifikāciju. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis profesionālo kvalifikāciju pilnīgi vai daļēji ieguvis ārpus Eiropas Savienības, par mītnes valsti uzskata Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā šī profesionālā kvalifikācija atzīta pirmo reizi;”;

 

 

 

 

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) kvalifikācijas atbilstības pārbaude — pretendenta profesionālo zināšanu novērtēšana, kuru veic institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās. Pārbaudes mērķis ir novērtēt pretendenta spējas darboties reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā;

6) mītnes valsts — valsts, kurā pretendents ieguvis profesionālo kvalifikāciju. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis profesionālo kvalifikāciju pilnīgi vai daļēji ieguvis ārpus Eiropas Savienības, par mītnes valsti uzskata Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā šī profesionālā kvalifikācija atzīta pirmo reizi;”;

 

12) reglamentētā profesija — profesija, kuras veikšanai ir nepieciešami likumā paredzētie atbilstošu izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) reglamentētā profesija — reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums šajā likumā noteiktajās profesijās;”;

 

 

 

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) reglamentētā profesija — reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums šajā likumā noteiktajās profesijās;”;

 

papildināt pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) reglamentētā profesionālā darbība — darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības profesionālās darbības veicēja izglītībai, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanai.”

 

 

 

 

papildināt pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) reglamentētā profesionālā darbība — darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.”

2.pants. Likuma mērķis un darbība

(1) Likuma mērķis ir:

 

1) nodrošināt profesionālās darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību, tās drošību un veselības aizsardzību;

2) aizsargāt atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanu tajās, nosakot šīm profesijām paaugstinātas prasības;

 

3) nodrošināt iespēju Latvijas Republikā iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīt ārvalstīs.

2. 2.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “ārvalstīs” ar vārdiem “un ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīt Latvijas Republikā;”;

 

 

 

 

3. 2.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “ārvalstīs” ar vārdiem “un ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīt Latvijas Republikā”;

 

 

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4)     veicināt personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības dalībvalstīs.”;

 

 

 

 

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) veicināt personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības dalībvalstīs.”;

 

(5) Uz bezvalstniekiem, kas ieradušies no ārvalstīm, un personām, kas atzītas par bēgļiem saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, attiecas tie paši šā likuma noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kuri attiecas uz ārvalstniekiem.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Uz bezvalstniekiem, kas ieradušies no ārvalstīm, un personām, kas atzītas par bēgļiem saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, attiecas šā likuma noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.”;

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Uz bezvalstniekiem, kas ieradušies no ārvalstīm, un personām, kas atzītas par bēgļiem saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, attiecas šā likuma noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.”;

 

(6) Uz to valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās telpas līgumu ir minētajā līgumā noteiktās Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

aizstāt sestajā daļā vārdus “Eiropas Ekonomiskās telpas” ar vārdiem “Eiropas Ekonomikas zonas”;

 

 

 

 

aizstāt sestajā daļā vārdus “Eiropas Ekonomiskās telpas” ar vārdiem “Eiropas Ekonomikas zonas”;

 

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Uz to valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.”

2.      

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

 

Aizstāt 2.panta astotajā daļā  vārdus "Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem" ar vārdiem " Saeimā apstiprinātajiem starptautiskiem līgumiem"

 

Atbalstīt.

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Uz to valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.”

 

   (4)Atsevišķās reglamentētajās profesijās personai, kas pirmo reizi uzsāk darbu, tiesības uz darba uzsākšanu var ierobežot, nosakot ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem prasību darboties sertificēta (licencēta) speciālista uzraudzībā vai darboties bez tiesībām izmantot profesijai atbilstošu nosaukumu vai arī nosakot ierobežojumus darbībai pašnodarbinātas personas statusā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Pēc šā termiņa izbeigšanās attiecīgā persona var pretendēt uz patstāvīgu darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā likuma un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šie noteikumi neattiecas uz ārvalstnieku, kura izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments mītnes valstī dod tiesības uz patstāvīgu darbību bez minētajiem ierobežojumiem.

3. Izteikt 3.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Personai, kura pirmo reizi uzsāk darbu reglamentētajā profesijā, likumā vai Ministru kabineta noteikumos  var ierobežot tiesības uz darba uzsākšanu, nosakot prasību darboties sertificēta (licencēta) speciālista uzraudzībā vai darboties bez tiesībām izmantot profesijai atbilstošu nosaukumu vai arī nosakot ierobežojumus darbībai pašnodarbinātās personas statusā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Šie noteikumi neattiecas uz personu, kuras ārvalstīs iegūtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir atzīti šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

Redakc.

precizēt.

4. Izteikt 3.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Personai, kura gatavojas pirmo reizi uzsākt darbu reglamentētajā profesijā, ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem var ierobežot tiesības uz darba uzsākšanu, nosakot prasību darboties sertificēta (licencēta) speciālista uzraudzībā vai darboties bez tiesībām izmantot profesijai atbilstošu nosaukumu vai arī nosakot ierobežojumus darbībai pašnodarbinātās personas statusā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Šie noteikumi neattiecas uz personu, kuras ārvalstīs iegūtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir atzīti šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

 

7.pants. Reglamentētās profesijas arhitektūras un būvniecības jomā

…………………

 (2) Būvniecības jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

   1) būvinženieris — specialitātēs, kuras nosaka likumi būvniecības jomā;

   2) būvtehniķis — specialitātēs, kuras nosaka likumi būvniecības jomā;

   3) ģeotehniķis — specialitātēs, kuras nosaka likumi būvniecības jomā.

4. Izslēgt 7.panta otrās daļas 3.punktu.

 

 

 

 

5. Izslēgt 7.panta otrās daļas 3.punktu.

 

8.pants. Vispārīgās prasības arhitekta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai

 

………………………

 

(4) Lai iegūtu patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā, attiecīgajai personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam universitātes tipa augstskolas izsniegtajam augstākās izglītības diplomam nepieciešams arī arhitekta profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā persona sertificēta arhitekta vadībā ieguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes. Sertifikātu piešķir Ministru kabineta pilnvarota institūcija konkrētās arhitekta profesionālās darbības jomās.

 

5. Izteikt 8.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

“(4) Lai iegūtu patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā, attiecīgajai personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam universitātes tipa augstskolas izsniegtajam augstākās izglītības diplomam nepieciešams saskaņā ar Būvniecības likumu piešķirts arhitekta prakses sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā persona sertificēta arhitekta vadībā ieguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes.”

 

 

 

 

6. Izteikt 8.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lai iegūtu patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā, attiecīgajai personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam universitātes tipa augstskolas izsniegtajam augstākās izglītības diplomam nepieciešams saskaņā ar Būvniecības likumu piešķirts arhitekta prakses sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā persona sertificēta arhitekta vadībā apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes.”

 

9.pants. Reglamentētās profesijas veselības aprūpes jomā

(2) Veselības aprūpes jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1) ārsta palīgs (feldšeris);

2) farmaceita asistents;

3) laborants;

4) zobu tehniķis;

5) zobu higiēnists;

6) fizioterapeits;

7) ergoterapeits;

8) optometrists;

9) fizioterapeita asistents;

10) ergoterapeita asistents;

11) reitterapeits;

12) reitterapeita asistents;

13) tehniskais ortopēds.

6. Papildināt 9.panta otro daļu ar 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“14) kosmētiķis;

15) zobārsta asistents;

16) māsas palīgs;

17) zobārstniecības māsa.”

 

 

 

 

7. Papildināt 9.panta otro daļu ar 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“14) kosmētiķis;

15) zobārsta asistents;

16) māsas palīgs;

17) zobārstniecības māsa.”

 

10.pants. Vispārīgās prasības ārsta izglītībai

 

(1) Personas tiesības uzsākt darbību kādā no ārsta profesijām apliecina augstākās medicīniskās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīnas studiju programmas apguvi.

 

7. 10.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:    

“(1) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā un prakses tiesības kādā no ārsta profesijas specialitātēm, apakšspecialitātēm un papildspecialitātēm apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”;

 

 

 

 

8. 10.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:      

“(1) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā un prakses tiesības kādā no ārsta profesijas specialitātēm, apakšspecialitātēm un papildspecialitātēm apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”;

 

(5) Lai veiktu patstāvīgu ārsta profesionālo darbību, attiecīgajai personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam diplomam nepieciešams arī profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē likums ārstniecības jomā.

 

 

izslēgt piekto daļu.

 

 

 

 

izslēgt piekto daļu.

 

12.pants. Vispārīgās prasības zobārsta izglītībai

 

(1) Personas tiesības uzsākt darbību zobārsta profesijā apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas zobārstnieciskās studiju programmas apguvi.

 

8. 12.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

 

 

 

 

9. 12.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

 

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un prakses tiesības zobārstniecībā apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti ārstniecības jomā.

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību zobārsta profesijā un prakses tiesības zobārsta profesijas specialitātē un kādā no apakšspecialitātēm apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika zobārstniecības studiju programmas apguvi, medicīniskās izglītības diploms par akreditētas zobārstniecības rezidentūras izglītības programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību zobārsta profesijā un prakses tiesības zobārsta profesijas specialitātē un kādā no apakšspecialitātēm apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika zobārstniecības studiju programmas apguvi, medicīniskās izglītības diploms par akreditētas zobārstniecības rezidentūras izglītības programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”

 

 

13.pants. Vispārīgās prasības zobārstniecības apakšspecialitāšu rezidentūras izglītības programmām

   (1) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un prakses tiesības attiecīgajā zobārstniecības apakšspecialitātē apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts.

9. Izslēgt 13.panta pirmo daļu.

 

 

 

 

10. Izslēgt 13.panta pirmo daļu.

 

14.pants. Vispārīgās prasības māsas izglītībai

 

(1) Personas tiesības uzsākt profesionālo darbību māsas profesijā apliecina diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms par akreditētas māsas studiju programmas apguvi un personas iekļaušana Ārstniecības personu māsu reģistrā.

 

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību māsas profesijā apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē likums ārstniecības jomā.

 

10. 14.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Personas tiesības veikt profesionālo darbību māsas profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību vai diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, vai augstākās izglītības diploms par akreditētas māsas studiju programmas apguvi, kas atbilst šā panta trešajā daļā noteiktajām prasībām, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību māsas profesijas specialitātēs papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem diplomiem apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”;

 

 

 

11. 14.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Personas tiesības veikt profesionālo darbību māsas profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību vai diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, vai augstākās izglītības diploms par akreditētas māsas studiju programmas apguvi, kas atbilst šā panta trešās daļas prasībām, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību māsas profesijas specialitātēs papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem diplomiem apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”;

 

(7) Māsas augstskolas studiju programmā katrs priekšmets (kurss) nodrošina pietiekamu teorētiskās izglītības īpatsvaru, kas atbilst universitātes izglītībai un nodrošina plašu zināšanu bāzi apakšspecialitāšu un jaunu tehnoloģiju apguvei turpmākajā profesionālajā darbībā.

aizstāt septītajā daļā vārdu “apakšspecialitāšu” ar vārdu “specialitāšu”;

 

 

 

 

aizstāt septītajā daļā vārdu “apakšspecialitāšu” ar vārdu “specialitāšu”;

 

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību zobārstniecības māsas profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”

 

 

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību zobārstniecības māsas profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”

 

15.pants. Vispārīgās prasības vecmātes izglītībai

(1) Personas tiesības uzsākt profesionālo darbību vecmātes profesijā apliecina diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms par akreditētas vecmātes studiju programmas apguvi un personas iekļaušana Ārstniecības personu vecmāšu reģistrā.

11. 15.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

 

 

 

 

 

12. 15.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

 

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību vecmātes profesijā apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti ārstniecības jomā.

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un speciālista prakses tiesības vecmātes profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību vai diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, vai augstākās izglītības diploms par akreditētas vecmātes studiju programmas apguvi, kas atbilst šā panta ceturtajā vai sestajā daļā noteiktajām prasībām, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un speciālista prakses tiesības vecmātes profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību vai diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, vai augstākās izglītības diploms par akreditētas vecmātes studiju programmas apguvi, kas atbilst šā panta ceturtās vai sestās daļas prasībām, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”

 

16.pants. Vispārīgās prasības farmaceita izglītībai

……….

(2) Attiecībā uz atsevišķiem profesionālās darbības veidiem farmācijas jomā, kuru veikšanai ir izvirzītas paaugstinātas prasības, Ministru kabinets var noteikt, ka farmaceita izglītība papildināma ar praktisko izglītību vai praksi attiecīgajā jomā kvalificēta farmaceita uzraudzībā.

 

12. 16.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Farmaceita izglītība papildināma ar profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā, ja atsevišķiem profesionālās darbības veidiem normatīvajos aktos farmācijas jomā ir izvirzītas paaugstinātas prasības.”;

 

 

 

 

13. 16.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Farmaceita izglītība papildināma ar profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā, ja atsevišķiem profesionālās darbības veidiem farmācijas jomu reglamentējošos normatīvajos aktos ir izvirzītas paaugstinātas prasības.”;

 

(4) Farmaceita izglītības diploms apliecina, ka tā īpašnieks apguvis vismaz piecus gadus ilgu studiju programmu, kas ietver:

 

1) vismaz četrus gadus ilgu universitātes izglītību;

 

2) vismaz sešus mēnešus ilgu praktisko izglītību farmaceitiskās darbības uzņēmumā.

 

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) vismaz sešus mēnešus ilgu nepārtrauktu mācību praksi vispārēja jeb atvērta tipa aptiekā vai slēgta tipa jeb ārstniecības iestādes aptiekā.”

 

 

 

 

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) vismaz sešus mēnešus ilgu nepārtrauktu mācību praksi vispārēja jeb atvērta tipa aptiekā vai slēgta tipa jeb ārstniecības iestādes aptiekā.”

 

 

18.pants. Reglamentētās profesijas transporta jomā

(3) Jūrniecības jomā reglamentētās profesijas ir šādas:

 

1) kuģa kapteinis;

2) kuģa virsnieks;

3) ierindas jūrnieks, kuģa apkalpes loceklis;

4) jūrnieku praktiskās apmācības pasniedzējs (instruktors);

5) jūrnieku kompetences atbilstības vērtētājs;

6) locis;

7) matrozis tauvotājs;

8) atbilstības vērtētājs (surveijers);

9) hidrogrāfijas speciālists;

10) kuģa aģents;

11) kuģu satiksmes operators.

13. Izteikt 18.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Jūrniecības jomā reglamentētās profesijas ir šādas:

1)     kuģa vadītājs;

2)    kuģa mehāniķis;

3)     ierindas jūrnieks;

4)     radio speciālists;

5)     hidrogrāfs.”

 

 

 

 

14. Izteikt 18.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Jūrniecības jomā reglamentētās profesijas ir šādas:

1)     kuģa vadītājs;

2)    kuģa mehāniķis;

3)     ierindas jūrnieks;

4)     radio speciālists;

5)     hidrogrāfs.”

 

22.pants. Prasības reglamentētajām profesijām jūrniecības jomā

 

(1) Atbilstība profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un ar Latvijas Republikai saistošajiem šīs konvencijas grozījumiem, ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību šādās profesijās jūrniecības jomā:

1) kuģa kapteinis;

2) kuģa virsnieks;

3) ierindas jūrnieks, kuģa apkalpes loceklis;

4) jūrnieku praktiskās apmācības pasniedzējs (instruktors);

5) jūrnieku kompetences atbilstības vērtētājs.

 

 

14. Izteikt  22.panta tekstu  šādā redakcijā:

“(1) Profesionālās kvalifikācijas atbilstība 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumu un Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju prasībām ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību jūrniecības jomā, tai jāsaņem attiecīgs profesionālās kvalifikācijas sertifikāts.

 

3.  

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt 14.pantu  šādā redakcijā: "Izteikt  22.panta tekstu  šādā redakcijā: "

“(1) Profesionālās kvalifikācijas atbilstība 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, tās grozījumu un Starptautiskās darba organizācijas konvenciju prasībām ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt profesionālo darbību jūrniecības jomā, saņemot attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu.

 

Atbalstīt.

15. Izteikt 22.panta tekstu  šādā redakcijā:

“(1) Profesionālās kvalifikācijas atbilstība 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, tās grozījumu un Starptautiskās darba organizācijas konvenciju prasībām ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt profesionālo darbību jūrniecības jomā, saņemot attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu.

 

(2) Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts vai profesijai atbilstošas kompetences apliecība ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību šādās profesijās jūrniecības jomā:

1) locis;

2) matrozis tauvotājs;

3) atbilstības vērtētājs (surveijers);

4) hidrogrāfijas speciālists;

5) kuģa aģents;

6) kuģu satiksmes operators.

 

 

(2) Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas izdots uz Latvijas Republikai saistošu starptautisku līgumu vai Latvijas Republikas normatīvo aktu pamata, ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību šādās reglamentētajās  profesijās jūrniecības jomā:

1)       kapteinis;

2)      stūrmanis;

3)       locis;

4)      kuģa satiksmes operators;

5)       mehāniķis;

6)       elektromehāniķis;

7)       saldēšanas iekārtu mehāniķis;

8)       GMDSS operators;

9)       radio telefonists;

10)     radio elektroniķis;

11)     matrozis;

12)     kuģa motorists;

13)     sūkņu mašīnists;

14)     kuģa elektriķis;

15)     pavārs;

16)     stjuarts;

17)     zvejnieks;

18)     traļmeistars;

19)     kuģa aģents.”

 

 

(2) Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas izdots uz Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu vai Latvijas Republikas normatīvo aktu pamata, ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt profesionālo darbību šādās reglamentētajās  profesijās jūrniecības jomā:

1)       kuģa vadītājs;

2)      kuģa mehāniķis;

3)       ierindas jūrnieks;

4)       radio speciālists.”

 

 

(2) Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas izdots uz Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu vai Latvijas Republikas normatīvo aktu pamata, ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt profesionālo darbību šādās reglamentētajās  profesijās jūrniecības jomā:

1)     kuģa vadītājs;

2)    kuģa mehāniķis;

3)     ierindas jūrnieks;

4)     radio speciālists.”

 

 

27.pants. Vispārīgās prasības veterinārārsta izglītībai

 

(1) Personas tiesības veikt darbību veterinārārsta profesijā apliecina augstākās veterinārmedicīniskās izglītības diploms par akreditētas studiju programmas apguvi.

 

 

15. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību veterinārārsta profesijā un prakses tiesības apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika veterinārās studiju programmas apguvi un veterinārārsta reģistrācija normatīvajos aktos veterinārmedicīnas jomā noteiktajā kārtībā.”;

 

 

Redakc.

prec.

16. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību veterinārārsta profesijā un prakses tiesības apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika veterinārās studiju programmas apguvi un veterinārārsta reģistrācija veterinārmedicīnas jomu reglamentējošos normatī-vajos aktos noteiktajā kārtībā.”;

(4) Veterināro studiju programma ietver profesijai atbilstošas teorētiskās un praktiskās zināšanas tajās zinātņu nozarēs, uz kurām ir pamatota veterinārārsta darbība, zināšanas par dzīvnieku anatomiju un fizioloģiju, slimību cēloņiem, diagnostiku un ārstēšanu, par higiēnu un tehnoloģiju, kas attiecas uz cilvēku patēriņam paredzētiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, zināšanas par normatīvajiem dokumentiem profesionālās darbības jomā, kā arī atbilstošu klīnisko un cita veida praktisko pieredzi kvalificētu speciālistu uzraudzībā.

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “cilvēku patēriņam paredzētiem dzīvnieku” ar vārdiem “un augu”;

 

 

 

 

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “cilvēku patēriņam paredzētiem dzīvnieku” ar vārdiem “un augu”;

 

(5) Praktisko izglītību var apgūt pilna laika studijās Ministru kabineta noteikto institūciju tiešā kontrolē. Kopējā piecu gadu studiju periodā praktiskās izglītības apguve nedrīkst pārsniegt sešus

izslēgt piektajā daļā vārdus “piecu gadu”;

 

 

 

 

izslēgt piektajā daļā vārdus “piecu gadu”;

 

(6) Lai iegūtu veterinārmedicīniskās prakses tiesības, attiecīgajai personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam diplomam nepieciešams arī veterinārmedicīniskās prakses sertifikāts.

izslēgt sesto daļu.

 

 

 

 

izslēgt sesto daļu.

 

28.pants. Prasības reglamentētajām profesijām izglītības un zinātnes jomā

 

(1) Izglītības un zinātnes jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

 

1) pedagogi;

 

2) augstskolu akadēmiskā personāla profesijas;

 

3) zinātnisko iestāžu akadēmiskā personāla profesijas.

 

 

16. Izteikt 28., 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

“28.pants.    Prasības reglamentētajām profesijām izglītības, zinātnes un sporta jomā

(1) Izglītības, zinātnes un sporta jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas vai — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1)       pedagogi;

2)      augstskolu akadēmiskā personāla profesijas;

3)       zinātnisko iestāžu akadēmiskā personāla profesijas;

4)       sporta speciālisti.

 

 

 

 

17. Izteikt 28., 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

“28.pants.    Prasības reglamentētajām profesijām izglītības, zinātnes un sporta jomā

(1) Izglītības, zinātnes un sporta jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas vai — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1)       pedagogs;

2)      augstskolu akadēmiskā personāla profesijas;

3)       zinātnisko iestāžu akadēmiskā personāla profesijas;

4)       sporta speciālists.

 

(2) Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai pedagogu, kā arī augstskolu un zinātnisko iestāžu akadēmiskā personāla profesijās nosaka likums izglītības un zinātnes jomā.

 

(2) Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentētajās pedagogu, augstskolu un zinātniskā personāla, kā arī sporta speciālistu profesijās nosaka izglītības, zinātnes un sporta jomu reglamentējoši likumi.

 

 

 

 

(2) Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentētajās pedagogu, augstskolu un zinātnisko iestāžu akadēmiskā personāla, kā arī sporta speciālistu profesijās nosaka izglītības, zinātnes un sporta jomu reglamentējoši likumi.

 

29.pants. Prasības reglamentētajām profesijām elektroenerģētikas jomā

 

(1) Elektroenerģētikas jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir Profesiju klasifikatorā noteiktās profesijas — elektroinženieris, elektrotehniķis un elektromontieris.

 

(2) Personas tiesības pretendēt uz darbību kādā no šā panta pirmajā daļā minētajām profesijām apliecina:

1) dokuments par attiecīgu profesionālo izglītību;

2) atbilstība profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām.

29.pants. Prasības reglamentētajām profesijām elektroenerģētikas jomā

(1) Elektroenerģētikas jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas vai — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir elektroinženieris, elektrotehniķis elektrisko iekārtu speciālists, elektrotehniķis un elektromontieris.

 

 

 

 

29.pants.     Prasības reglamentētajām profesijām elektroenerģētikas jomā

(1) Elektroenerģētikas jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas vai — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1)     elektroinženieris;

2)    elektrotehniķis elektrisko iekārtu speciālists;

3)     elektrotehniķis;

4)     elektromontieris.

 

 

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā minētajās profesijās apliecina:

1)       elektroinženiera profesijā — diploms par otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un elektroinženiera kvalifikācija vai inženierzinātņu maģistra grāds;

 

 

 

 

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā minētajās profesijās apliecina:

1)           elektroinženiera profesijā — diploms par otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un elektroinženiera kvalifikācija vai inženierzinātņu maģistra grāds;

 

2)      elektrotehniķa elektrisko iekārtu speciālista profesijā — diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un elektrotehniķa elektrisko iekārtu speciālista kvalifikācija vai profesionālās kvalifikācijas apliecība, kas apliecina ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi;

 

 

 

 

2)      elektrotehniķa elektrisko iekārtu speciālista profesijā — diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un elektrotehniķa elektrisko iekārtu speciālista kvalifikācija vai profesionālās kvalifikācijas apliecība, kas apliecina ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi;

 

 

3)       elektrotehniķa profesijā — diploms par vidējo profesionālo izglītību un elektrotehniķa kvalifikācija vai profesionālās kvalifikācijas apliecība, kas apliecina trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi;

 

 

 

3)       elektrotehniķa profesijā — diploms par vidējo profesionālo izglītību un elektrotehniķa kvalifikācija vai profesionālās kvalifikācijas apliecība, kas apliecina trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi;

 

4)       elektromontiera profesijā — atestāts par arodizglītību un elektromontiera kvalifikācija vai profesionālās kvalifikācijas apliecība, kas apliecina otrā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

 

 

 

4)       elektromontiera profesijā — atestāts par arodizglītību un elektromontiera kvalifikācija vai profesionālās kvalifikācijas apliecība, kas apliecina otrā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

 

   (3)Atsevišķās profesionālās darbības jomās papildus šā panta otrajā daļā noteiktajiem dokumentiem saskaņā ar elektroenerģētikas jomu reglamentējošu likumu nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas apliecina papildu kvalifikācijas ieguvi attiecīgajā jomā.

 

 

 

(3) Atsevišķās profesionālās darbības jomās papildus šā panta otrajā daļā noteiktajiem dokumentiem saskaņā ar elektroenerģētikas jomu reglamentējošu likumu nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas apliecina papildu kvalifikācijas ieguvi attiecīgajā jomā.

30.pants. Prasības reglamentētajām juristu profesijām

(1) Reglamentētās juristu profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1) zvērināts notārs;

2) zvērināta notāra kandidāts;

3) advokāts (advokāts, zvērināts advokāts, zvērināta advokāta palīgs).

30.pants. Prasības reglamentētajām juristu profesijām

(1) Reglamentētā jurista profesija ir advokāta (zvērināta advokāta, zvērināta advokāta palīga) profesija, kurā kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi.

 

 

 

 

 

30.pants. Prasības reglamentētajām juristu profesijām

(1) Reglamentētā jurista profesija ir advokāta (zvērināta advokāta, zvērināta advokāta palīga) profesija, kurā kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi.

 

(2) Personas tiesības pretendēt uz darbību kādā no šā panta pirmajā daļā minētajām profesijām apliecina:

1) augstākās izglītības diploms par vismaz četrus gadus ilgas akreditētas juridisko studiju programmas apguvi;

 

(2) Personas tiesības pretendēt uz darbību advokāta profesijā apliecina:

1)       otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības diploms par Latvijas Republikā akreditētas tiesību zinātņu programmas apguvi un jurista kvalifikācija;

 

 

 

(2) Personas tiesības pretendēt uz darbību advokāta profesijā apliecina:

1)       otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības diploms par Latvijas Republikā akreditētas tiesību zinātņu programmas apguvi un jurista kvalifikācija;

< p class=MsoNormal style='text-align:justify'> 

2) atbilstība profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām, kuras nosaka attiecīgi normatīvie akti.

2)      atbilstība profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām, kuras nosaka Advokatūras likums.”

 

 

 

 

2)      atbilstība profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām, kuras nosaka Advokatūras likums.”

 

32.pants. Prasības reglamentētajām profesijām zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā

 

Zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

 

1) zvērināts mērnieks;

 

2) nekustamā īpašuma vērtētājs.

 

 

17. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants.    Prasības reglamentētajām profesijām zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā

(1) Zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1)       zvērināts mērnieks;

2)      nekustamā īpašuma vērtētājs.

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību mērnieka profesijā apliecina universitātes tipa augstskolas izsniegts augstākās izglītības diploms par akreditētas studiju programmas apguvi un ģeodēzijas inženiera vai zemes ierīcības inženiera, vai kartogrāfijas inženiera, vai fotogrammetrijas inženiera profesionālā kvalifikācija vai inženierzinātņu maģistra grāds un mērnieka profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura ieguves noteikumus reglamentē likumi zemes mērniecības jomā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajās studiju programmās minimālais kopējais izglītības ieguves ilgums ir četri gadi pilna laika studiju programmā vai līdzvērtīga ilguma studijas nepilna laika studiju programmā, un tās noslēdzas ar inženiera diplomam vai akadēmiskā grāda prasībām atbilstošu pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu un diploma izsniegšanu.

(4) Mērnieka profesionālo kvalifikāciju var iegūt arī, pakāpeniski paaugstinot kvalifikāciju vai apgūstot ar pārtraukumiem izglītības programmas, kas noslēdzas ar pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, ja persona vismaz trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā ir strādājusi zvērināta mērnieka vadībā vai mērniecības uzņēmumā.

(5) Likumā “Par Valsts zemes dienestu” noteiktajā kārtībā mērnieka profesionālo kvalifikāciju atļauts piešķirt par izciliem sasniegumiem mērniecības jomā arī tad, ja šā panta nosacījumi izpildīti tikai daļēji. Minētajā gadījumā izsniedz profesionālās kvalifikācijas sertifikātu, kas dod tādas pašas tiesības kā šajā pantā noteiktā izglītība.”

 

 

 

 

18. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants.    Prasības reglamentētajām profesijām zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā

(1) Zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1)       zvērināts mērnieks;

2)      nekustamā īpašuma vērtētājs.

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību mērnieka profesijā apliecina universitātes tipa augstskolas izsniegts augstākās izglītības diploms par akreditētas studiju programmas apguvi un ģeodēzijas inženiera vai zemes ierīcības inženiera, vai kartogrāfijas inženiera, vai fotogrammetrijas inženiera profesionālā kvalifikācija vai inženierzinātņu maģistra grāds, un mērnieka profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura ieguves noteikumus reglamentē likumi zemes mērniecības jomā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajās studiju programmās minimālais kopējais izglītības ieguves ilgums ir četri gadi pilna laika studiju programmā vai līdzvērtīga ilguma studijas nepilna laika studiju programmā, un tās noslēdzas ar inženiera diplomam vai akadēmiskā grāda prasībām atbilstošu pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu un diploma izsniegšanu.

(4) Mērnieka profesionālo kvalifikāciju var iegūt arī, pakāpeniski paaugstinot kvalifikāciju vai apgūstot ar pārtraukumiem izglītības programmas, kas noslēdzas ar pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, ja persona vismaz trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā ir strādājusi zvērināta mērnieka vadībā vai mērniecības uzņēmumā.

(5) Likumā “Par Valsts zemes dienestu” noteiktajā kārtībā mērnieka profesionālo kvalifikāciju atļauts piešķirt par izciliem sasniegumiem mērniecības jomā arī tad, ja šā panta nosacījumi izpildīti tikai daļēji. Minētajā gadījumā izsniedz profesionālās kvalifikācijas sertifikātu, kas dod tādas pašas tiesības kā šajā pantā noteiktā izglītība.”

B sadaļa

Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšana

 

18. Izteikt B sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“B sadaļa. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana”.

 

 

 

 

19. Izteikt B sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“B sadaļa. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana”.

 

VII nodaļa

Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vispārīgie noteikumi

 

 

19. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VII nodaļa. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vispārīgie noteikumi”.

 

 

 

20. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VII nodaļa. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vispārīgie noteikumi”.

33.pants. Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas

 

Latvijas Republikā piemēro šādas ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas:

1) speciālo atzīšanas sistēmu;

2) vispārējo atzīšanas sistēmu;

3) kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi.

 

 

20. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas

Latvijas Republikā piemēro šādas ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas:

1)       speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

2)      vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3)       profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi.”

 

 

 

21. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants.    Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas

Latvijas Republikā piemēro šādas ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas:

1)       speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

2)      vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3)       profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi.”

34.pants. Speciālās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošana

(1) Ārvalstnieku speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro:

21. 34.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdu “Ārvalstnieku”;

 

 

 

 

 

22. 34.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdu “Ārvalstnieku”;

 

1) reglamentētajām profesijām, kurām profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, tas ir, šādām profesijām:

a) jūrnieku profesijām,

b) civilās aviācijas un lidostu darbinieku profesijām;

aizstāt 1.punktā vārdus "Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi"   ar vārdiem  "Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi";

 

4.      

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izslēgt 21.pantā vārdus "aizstāt 1.punktā vārdus "Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi"   ar vārdiem  "Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi"."

Atbalstīt.

 

(2) Ja ārvalstnieka mītnes valsts nav pievienojusies šā panta pirmajā daļā minētajiem starptautiskajiem līgumiem, pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst tikai tad, ja viņa izglītība un profesionālā pieredze līmeņa, satura un ilguma ziņā būtiski neatšķiras no Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām.

aizstāt otrajā daļā vārdu “ārvalstnieka” ar vārdu “pretendenta”;

 

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdu “ārvalstnieka” ar vārdu “pretendenta”;

 

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajām profesijām speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro tikai attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Citu ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanā šajos gadījumos piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikta cita kārtība.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 “(3) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajām profesijām piemēro speciālo  profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kā arī uz citu valstu pilsoņiem,  kā to paredz Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi.”

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajām profesijām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kā arī citu valstu pilsoņiem, kā to paredz Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi.”

 

35.pants. Vispārējās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošana un kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi

 

(1) Ārvalstnieku vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro tām Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām, kuru izglītības programmu vai profesionālās kvalifikācijas prasības nav noteiktas Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos.

(2)Profesionālās kvalifikācijas atzīšanai atsevišķās ekonomiskās darbības jomās var piemērot gan vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, gan arī kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, kuru viņš ieguvis mītnes valstī. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, neattiecas uz profesijām, kuru veikšanai attiecīgajām personām ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms.

(3) Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, piemēro tikai attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Citu ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanā šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikta cita kārtība.

22. 35.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro tām Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām, kuru izglītības programmu vai profesionālās kvalifikācijas prasības nav noteiktas Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos un kurām saskaņā ar šo likumu nepiemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.”;

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, piemēro attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Citu valstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikta citāda kārtība.”

 

 

5.      

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

 

Aizstāt likumprojekta 22.pantā vārdus

"Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos"  ar vārdiem "Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos."

Atbalstīt.

23. 35.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro tām Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām, kuru izglītības programmu vai profesionālās kvalifikācijas prasības nav noteiktas Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos un kurām saskaņā ar šo likumu nepiemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.”;

 

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, piemēro attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Citu valstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikta citāda kārtība.”

 

 

36.pants. Ministru kabineta kompetence ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanā

 

23. 36.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“36.pants.      Ministru kabineta kompetence ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanā”;

 

 

 

24. 36.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“36.pants.    Ministru kabineta kompetence ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanā”;

 

Ministru kabinets, ievērojot attiecīgo Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu normas, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas savstarpējas atzīšanas iespēju Latvijas Republikā un ārvalstīs:

 

 

 

 

 

 

1) nosaka papildu prasības profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās ārvalstniekiem, to skaitā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija tikai daļēji atbilst prasībām, kas Latvijas Republikā noteiktas attiecīgajai profesijai;

 

2) nosaka profesionālās pieredzes ilgumu ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, tajās ekonomiskās darbības jomās, kurām ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm;

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1)     nosaka papildu prasības ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās (arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst prasībām, kādas Latvijas Republikā noteiktas attiecīgajai profesijai);

2)      nosaka profesionālās pieredzes ilgumu un veidu ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, reglamentētajās profesijās tajās ekonomiskās darbības jomās, kurām izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm;”;

 

 

 

 

 

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1)     nosaka papildu prasības ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās (arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst prasībām, kādas Latvijas Republikā noteiktas attiecīgajai profesijai);

2)      nosaka profesionālās pieredzes ilgumu un veidu ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, reglamentētajās profesijās tajās ekonomiskās darbības jomās, kurām izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm;”;

 

 

papildināt pantu ar 5., 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

 

“5)     nosaka tos ārvalstīs iegūtos ārsta un ārsta profesijas pamatspecialitāšu, apakšspecialitāšu vai papildspecialitāšu, farmaceita un veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, šos dokumentus izsniegušās iestādes, kā arī iegūto kvalifikāciju nosaukumus (iestādes nosaukums un kvalifikācijas nosaukums norādāms arī tās valsts valodā, kura dokumentus izsniegusi);

 

 

 

papildināt pantu ar 5., 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“5)     nosaka tos ārvalstīs iegūtos ārsta un ārsta profesijas pamatspecialitāšu, apakšspecialitāšu vai papildspecialitāšu, farmaceita un veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, šos dokumentus izsniegušās iestādes, kā arī iegūto kvalifikāciju nosaukumus (iestādes nosaukums un kvalifikācijas nosaukums norādāms arī tās valsts valodā, kura dokumentu izsniegusi);

 

6)       nosaka tos ārvalstīs iegūtos arhitekta, māsas, vecmātes, zobārsta un zobārsta apakšspecialitāšu profesionālos nosaukumus, izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, šos dokumentus izsniegušās iestādes, kā arī iegūto kvalifikāciju nosaukumus (iestādes nosaukums un kvalifikācijas nosaukums norādāms arī tās valsts valodā, kura dokumentus izsniegusi);

 

 

 

 

6)       nosaka tos ārvalstīs iegūtos arhitekta, māsas, vecmātes, zobārsta un zobārsta apakšspecialitāšu profesionālos nosaukumus, izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, šos dokumentus izsniegušās iestādes, kā arī iegūto kvalifikāciju nosaukumus (iestādes nosaukums un kvalifikācijas nosaukums norādāms arī tās valsts valodā, kura dokumentu izsniegusi);

 

 

7)       nosaka tos ārvalstīs iegūtos advokātu profesionālos nosaukumus (kvalifikācijas), kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

 

 

 

7)       nosaka tos ārvalstīs iegūtos advokātu profesionālos nosaukumus (kvalifikācijas), kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

 

8)       nosaka kārtību, kādā informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata pretendenta iesniegtos dokumentus.”

 

 

 

 

8)       nosaka kārtību, kādā informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata pretendenta iesniegtos dokumentus.”

 

37.pants. Ārvalstnieka izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti

(1) Ja ārvalstnieks vēlas darboties reglamentētā profesijā Latvijas Republikā, viņa augstākās izglītības diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālās izglītības atestātam vai kompetences apliecībai jāapliecina, ka:

 

24. 37.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“37.pants.    Ārvalstīs iegūtu izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti”;

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Pretendenta augstākās izglītības diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālās izglītības atestātam vai kompetences apliecībai jāapliecina, ka:”.

 

 

 

25. 37.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“37.pants.    Ārvalstīs iegūtu izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti”;

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Pretendenta augstākās izglītības diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālās izglītības atestātam vai kompetences apliecībai jāapliecina, ka:”.

 

38.pants. Profesionālo nosaukumu un akadēmisko vai zinātnisko grādu (nosaukumu, titulu) izmantošanas noteikumi ārvalstniekiem

 

 

(1) Latvijas Republikā tiek atzītas ārvalstnieka tiesības izmantot Latvijas Republikā pieņemto atbilstošo profesionālo nosaukumu, ja viņa profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

25. 38.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdu “ārvalstniekiem”;

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja personas profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, šai personai ir tiesības izmantot šajā likumā noteikto atbilstošo reglamentētās profesijas nosaukumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā personai ir tiesības izmantot arī savas mītnes valstī likumīgi atzīto akadēmisko vai zinātnisko grādu (nosaukumu, titulu) un, ja nepieciešams, tā saīsinājumu mītnes valsts valodā.”;

 

 

izslēgt trešajā daļā vārdu “ārvalstniekam”.

 

 

 

 

26. 38.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdu “ārvalstniekiem”;

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja personas profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, šai personai ir tiesības izmantot šajā likumā noteikto atbilstošo reglamentētās profesijas nosaukumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā personai ir tiesības izmantot arī savas mītnes valstī likumīgi atzīto akadēmisko vai zinātnisko grādu (nosaukumu, titulu) un, ja nepieciešams, tā saīsinājumu mītnes valsts valodā.”;

izslēgt trešajā daļā vārdu “ārvalstniekam”.

 

39.pants. Ārvalstnieki un Latvijas Republikas profesionālās organizācijas

 

(1) Ja Latvijas Republikas profesionālajā organizācijā uzņem personas, kuru kvalifikācija atbilst noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, tad attiecībā uz ārvalstnieku šīs prasības uzskatāmas par izpildītām, ja viņa profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja tā ir reglamentētā profesija, kuras veikšanai nepieciešami likumā vai Ministru kabineta noteikumos pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem noteiktie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, tad ārvalstniekam, kas ieguvis profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību šajā profesijā, ir tiesības izmantot šīs organizācijas profesionālos vai kvalifikāciju apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja viņš ir uzņemts šajā organizācijā.

 

26. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants.    Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas un Latvijas Republikas profesionālās organizācijas

(1) Ja Latvijas Republikas profesionālajā organizācijā uzņem personas, kuru kvalifikācija atbilst noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, attiecībā uz personu, kuras profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, šīs prasības uzskatāmas par izpildītām.

(2) Ja tā ir reglamentētā profesija, kuras veikšanai nepieciešami likumā vai Ministru kabineta noteikumos pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem noteiktie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, personai, kura ārvalstīs ieguvusi profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tiesības izmantot šīs organizācijas profesionālos vai kvalifikāciju apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja tā ir uzņemta šajā organizācijā.

(3) Ja darbībai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepieciešama reģistrācija profesionālajā organizācijā vai reģistrā, šo reģistrāciju veic vienlaikus ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu šajā likumā noteiktajos termiņos.”

 

 

Redakc.

precizēt

27. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants.    Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas un Latvijas Republikas profesionālās organizācijas

(1) Ja Latvijas Republikas profesionālajā organizācijā uzņem personas, kuru kvalifikācija atbilst noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, attiecībā uz personu, kuras profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, šīs prasības uzskatāmas par izpildītām.

(2) Ja tā ir reglamentētā profesija, darbībai kurā nepieciešami ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem noteiktie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, personai, kura ārvalstīs ieguvusi profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tiesības izmantot šīs organizācijas profesionālos vai kvalifikāciju apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja tā ir uzņemta šajā organizācijā.

(3) Ja darbībai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepieciešama reģistrācija profesionālajā organizācijā vai reģistrā, šo reģistrāciju veic vienlaikus ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu šajā likumā noteiktajos termiņos.”

 

40.pants. Ārvalstnieka profesi onālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamie dokumenti

 

(1) Pretendents iesniedz šā likuma 57.pantā noteiktajām institūcijām:

1) iesniegumu kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai, norādot profesionālās darbības veidu, statusu (darbinieks vai pašnodarbināta persona) un ilgumu (īslaicīga vai pastāvīga darbība);

 

2) dokumentus, kas apliecina pretendenta izglītību, profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi;

 

3) papildu dokumentus, kas nepieciešami profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

 

(3) Šā panta otrajā daļā minētos dokumentus iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc to saņemšanas dienas.

 

(4) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa mītnes valsts kompetentas institūcijas neizsniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus attiecībā uz šā likuma 3.panta piektās daļas 3. vai 4.punkta prasībām, šādu dokumentu vietā var pieprasīt notariāli apliecinātu deklarāciju.

27. 40.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“40.pants.    Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamie dokumenti”;

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Pretendents iesniedz informācijas institūcijām:”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrajā daļā minētie dokumenti ir derīgi iesniegšanai informācijas institūcijā trīs mēnešus no to izsniegšanas dienas.

(4) Ja pretendenta mītnes valsts kompetentas institūcijas neizsniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta piektās daļas 3. vai 4.punkta prasību izpildi viņa mītnes valstī, pretendents var aizstāt minētos dokumentus ar rakstveida deklarāciju par attiecīgo prasību izpildi, ja deklarācija apstiprināta un tās autentiskums apliecināts notariāli vai pretendenta mītnes valsts tiesu iestādē, vai šīs valsts pārvaldes iestādē, vai šīs valsts atzītā profesionālajā organizācijā, kā to nosaka pretendenta mītnes valsts normatīvie akti.”;

 

 

 

 

28. 40.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“40.pants.    Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamie dokumenti”;

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Pretendents iesniedz informācijas institūcijām:”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrajā daļā minētie dokumenti ir derīgi iesniegšanai informācijas institūcijā trīs mēnešus no to izsniegšanas dienas.

(4) Ja pretendenta mītnes valsts kompetentas institūcijas neizsniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta piektās daļas 3. vai 4.punkta prasību izpildi viņa mītnes valstī, pretendents var aizstāt minētos dokumentus ar rakstveida deklarāciju par attiecīgo prasību izpildi, bet šai deklarācijai jābūt apstiprinātai un tās autentiskumam apliecinātam notariāli vai pretendenta mītnes valsts tiesu iestādē, vai šīs valsts pārvaldes iestādē, vai šīs valsts atzītā profesionālajā organizācijā, kā to nosaka pretendenta mītnes valsts normatīvie akti.”;

 

 

Papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pēc informācijas institūcijas pieprasījuma pretendentam ir pienākums iesniegt:

1)       šajā pantā minēto dokumentu apliecinātus tulkojumus valsts valodā, ja tie izsniegti Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā valstī, kurai saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir piešķirtas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā;

2)      šajā pantā minēto dokumentu apliecinātus tulkojumus valsts valodā, ja tie izsniegti valstīs, kuras nav minētas šīs daļas 1.punktā un ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi divpusējus vai daudzpusējus līgumus par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes lietās un krimināllietās, un atbilst šo līgumu noteikumiem;

3)       Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā legalizētus šajā pantā minētos dokumentus, pievienojot tiem apliecinātu un legalizētu šo dokumentu tulkojumu valsts valodā, ja tie izsniegti valstīs, kuras nav minētas šīs daļas 1. un 2.punktā vai neatbilst šīs daļas 2.punktā minētajiem dokumentiem.”

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pēc informācijas institūcijas pieprasījuma pretendentam ir pienākums iesniegt:

1)       šajā pantā minēto dokumentu apliecinātus tulkojumus valsts valodā, ja tie izsniegti Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā valstī, kurai saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir piešķirtas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā;

2)      šajā pantā minēto dokumentu apliecinātus tulkojumus valsts valodā, ja tie izsniegti valstīs, kuras nav minētas šīs daļas 1.punktā un ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi divpusējus vai daudzpusējus līgumus par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes lietās un krimināllietās, un atbilst šo līgumu noteikumiem;

3)       Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā legalizētus šajā pantā minētos dokumentus, pievienojot tiem apliecinātu un legalizētu šo dokumentu tulkojumu valsts valodā, ja tie izsniegti valstīs, kuras nav minētas šīs daļas 1. un 2.punktā vai neatbilst šīs daļas 2.punktā minētajiem dokumentiem.”

 

 

41.pants. Dokumenti, kas apliecina ārvalstīs iegūtās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām

………………

(3) Šā panta otrajā daļā minētie dokumenti ārvalstniekiem tiek izsniegti tādā pašā kārtībā un ievērojot tos pašus noteikumus, kādi šajā likumā paredzēti kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanai.

28. 41.pantā:

          izslēgt trešajā daļā vārdu "ārvalstniekiem";

      

 

6.      

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

    "28. 41.pantā:

          izslēgt trešajā daļā vārdu "ārvalstniekiem";

 

Atbalstīt.

29. Izslēgt 41.panta trešajā daļā vārdu “ārvalstniekiem”.

 

(4) Profesijām, kurās Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi atļauj profesionālo kvalifikāciju atzīt bez profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes, to skaitā attiecīgajām mehānisko transportlīdzekļu vadītāju profesijām, kvalifikācijas atzīšanas apliecība nav nepieciešama.

 

       aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi"   ar vārdiem "Saeimas apstiprinātie   starptautiskie   līgumi"

 

 

 

 

 

42.pants. Ārvalstnieka īslaicīga un pastāvīga profesionālā darbība reglamentētajā profesijā

 

(1) Ārvalstnieka profesionālā darbība uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, ja tā ir ierobežota ilguma, biežuma vai periodiskuma ziņā, ārvalstnieka uzturēšanās Latvijas Republikā nav pastāvīga un viņš kā komersants vai pašnodarbināta persona ir reģistrēts savā mītnes valstī.

 

(3) Ārvalstnieks, kas ir ieguvis tiesības uz īslaicīgu darbību reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, nav tiesīgs iegūt pašnodarbinātas personas statusu.

 

(4) Ārvalstnieks, kas ir ieguvis tiesības uz īslaicīgu profesionālu darbību reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, pakļaujas Latvijas Republikā noteiktajiem profesionālās darbības noteikumiem, valsts atzītu profesionālo organizāciju noteiktajām labas prakses un profesionālās ētikas prasībām arī tad, ja ārvalstnieka mītnes valstī profesionālās ētikas noteikumi ir atšķirīgi. Ja ārvalstnieks pārkāpj minētos noteikumus, viņš tiek saukts pie Latvijas Republikā noteiktās disciplinārās un administratīvās atbildības un viņa mītnes valsts attiecīgajām institūcijām tiek nosūtīta informācija par minētās procedūras uzsākšanu, dodot tām iespēju piedalīties šajā procedūrā, kā arī tās tiek informētas par pieņemtajiem lēmumiem.

 

29. 42.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“42.pants. Īslaicīga profesionālā darbība reglamentētajā profesijā”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Profesionālā darbība uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, ja tā ir ierobežota ilguma, biežuma vai periodiskuma ziņā, personas uzturēšanās Latvijas Republikā nav pastāvīga un šī persona veic pastāvīgu profesionālo darbību savā mītnes valstī.”;

izslēgt otro un trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir tādas pašas tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanā kā Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri veic pastāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā. Uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju attiecas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktie labas prakses nosacījumi un profesionālās ētikas prasības arī tad, ja viņa mītnes valstī tie ir atšķirīgi. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs pārkāpj attiecīgos normatīvos aktus, viņu sauc pie Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās atbildības un viņa mītnes valsts attiecīgajām institūcijām nosūta informāciju par minētās procedūras uzsākšanu, dodot tām iespēju piedalīties procedūrā, kā arī informē tās par pieņemtajiem lēmumiem.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Attiecībā uz reglamentētajām profesijām izglītības, zinātnes un sporta jomā personas profesionālā darbība Latvijas Republikā uzskatāma par īslaicīgu, ja tā nepārsniedz vienu gadu.”

 

 

 

 

30. 42.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“42.pants. Īslaicīga profesionālā darbība reglamentētajā profesijā”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Profesionālā darbība uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, ja tā ir ierobežota ilguma, biežuma vai periodiskuma ziņā, personas uzturēšanās Latvijas Republikā nav pastāvīga un šī persona veic pastāvīgu profesionālo darbību savā mītnes valstī.”;

izslēgt otro un trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir tādas pašas tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanā kā Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri veic pastāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā. Uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju attiecas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktie labas prakses nosacījumi un profesionālās ētikas prasības arī tad, ja viņa mītnes valstī tie ir atšķirīgi. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs pārkāpj attiecīgos normatīvos aktus, viņu sauc pie Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās atbildības un viņa mītnes valsts attiecīgajām institūcijām nosūta informāciju par minētās procedūras uzsākšanu, dodot tām iespēju piedalīties procedūrā, kā arī informē tās par pieņemtajiem lēmumiem.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Attiecībā uz reglamentētajām profesijām izglītības, zinātnes un sporta jomā personas profesionālā darbība Latvijas Republikā uzskatāma par īslaicīgu, ja tā nepārsniedz vienu gadu.”

 

 

43.pants. Pretendenta iesniegumu, dokumentu un tiesību pierādījumu izskatīšanas kārtība

 

(1) Institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, nodrošina pretendentam visu nepieciešamo informāciju par normatīvajiem aktiem un prasībām, kas tiek izvirzītas attiecīgajai reglamentētajai profesijai, un nosaka kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanas kārtību.

 

(2) Pretendenta iesniegumu, kurā izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un šā likuma 40.pantā minētos dokumentus šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā. Ja lēmums ir pozitīvs, pretendentam izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, kas apliecina viņa profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un tiesības veikt darbību šajā profesijā Latvijas Republikā.

 

(3) Iesniegumu, kurā izteikta vēlēšanās darboties konkrētajā reglamentētajā profesijā, izskata ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas — attiecībā uz pārējām profesijām. Lēmumu un tā pamatojumu dara zināmu pretendentam.

 

 

 

30. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants.    Pretendenta iesniegumu, dokumentu un tiesību pierādījumu izskatīšanas kārtība

(1) Informācijas institūcijas nodrošina pretendentam visu nepieciešamo informāciju par normatīvajiem aktiem un prasībām, kas tiek izvirzītas reglamentētajai profesijai, un pieņem no pretendenta šajā likumā noteiktos dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanai. Pretendenta dokumentu iesniegšanas un  izskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Pretendenta iesniegumu, kurā izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un šajā likumā noteiktos papildu dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā. Ja institūcija pieņem attiecīgu lēmumu, pretendentam izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, kas apliecina viņa profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un tiesības veikt profesionālo darbību šajā profesijā Latvijas Republikā.

(3) Pretendenta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata un lēmumu ar tā pamatojumu pretendentam paziņo:

   1)    ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja persona vēlas veikt pastāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā;

    2) ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi;

   3)    ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu saskaņā ar šā likuma 49.panta piekto daļu;

   4)    ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu saskaņā ar šā likuma 54.pantu.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad pretendents iesniedzis visus profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai nepieciešamos dokumentus.

 

 

 

Redakc. precizēt.

31. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants.    Pretendenta iesniegumu, dokumentu un tiesību pierādījumu izskatīšanas kārtība

(1) Informācijas institūcijas nodrošina pretendentam visu nepieciešamo informāciju par normatīvajiem aktiem un prasībām, kas tiek izvirzītas reglamentētajai profesijai, un pieņem no pretendenta šajā likumā noteiktos profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanai nepieciešamos dokumentus. Pretendenta dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Pretendenta iesniegumu, kurā izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un šajā likumā noteiktos papildu dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā. Ja institūcija pieņem attiecīgu lēmumu, pretendentam izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, kas apliecina viņa profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un tiesības veikt profesionālo darbību šajā profesijā Latvijas Republikā.

 

(3) Pretendenta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata un lēmumu ar tā pamatojumu pretendentam paziņo:

1)       ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja persona vēlas veikt pastāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā;

2)      ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi;

3)       ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu saskaņā ar šā likuma 49.panta piekto daļu;

4)       ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu saskaņā ar šā likuma 54.pantu.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad pretendents iesniedzis visus profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai nepieciešamos dokumentus.

 

 

(4) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu pretendents var pārsūdzēt tiesā.

 

(5) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu pretendents var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

7.      

Juridiskais birojs

 

Izteikt likumprojekta 30.pantā likuma 43.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5)  Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu pretendents var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

Atbalstīt.

(5) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu pretendents var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

(5) Ja institūcijām, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, rodas pamatotas šaubas par pretendenta dokumentu autentiskumu vai arī to rīcībā ir informācija par profesionālajā ziņā nepieļaujamu pretendenta rīcību ārpus Latvijas Republikas teritorijas, šīm institūcijām ir tiesības pieprasīt papildu informāciju no attiecīgajām valstīm. Šādā gadījumā šā panta trešajā daļā noteiktais iesnieguma izskatīšanas termiņš tiek attiecīgi pagarināts.

 

 

(6) Ja institūcijai, kura izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, rodas pamatotas šaubas par pretendenta dokumentu autentiskumu vai tai ir informācija par profesionālajā ziņā nepieļaujamu pretendenta rīcību ārpus Latvijas Republikas, šai institūcijai ir tiesības pieprasīt no attiecīgās valsts papildu informāciju. Pieprasījumā tā norāda termiņu atbildes sniegšanai, ņemot vērā šā likuma 43.panta trešajā daļā noteikto kopējo iesnieguma izskatīšanas termiņu. Ja atbilde noteiktajā termiņā netiek saņemta, institūcija pieņem lēmumu atbilstoši tās rīcībā esošajai informācijai.

 

 

 

(6) Ja institūcijai, kura izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, rodas pamatotas šaubas par pretendenta dokumentu autentiskumu vai tai ir informācija par profesionālajā ziņā nepieļaujamu pretendenta rīcību ārpus Latvijas Republikas, šai institūcijai ir tiesības pieprasīt no attiecīgās valsts papildu informāciju. Pieprasījumā tā norāda termiņu atbildes sniegšanai, ņemot vērā šā panta trešajā daļā noteikto kopējo iesnieguma izskatīšanas termiņu. Ja atbilde noteiktajā termiņā netiek saņemta, institūcija pieņem lēmumu atbilstoši tās rīcībā esošajai informācijai.

 

 

(6) Ārvalstniekam, kura profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā un kurš ir saņēmis šā panta otrajā daļā minēto kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tādas pašas tiesības uz darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā un tādi paši ar šo darbību saistītie pienākumi kā Latvijas pilsonim.

 

(7) Personai, kuras profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā un kura ir saņēmusi šā panta otrajā daļā minēto kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tādas pašas tiesības uz darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā un tādi paši ar šo darbību saistītie pienākumi kā personām, kuras Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieguvušas profesionālajai darbībai reglamentētajā profesijā nepieciešamo kvalifikāciju un izpildījušas visas attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības profesionālās darbības veikšanai.”

 

 

 

(7) Personai, kuras profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā un kura saņēmusi šā panta otrajā daļā minēto kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tādas pašas tiesības uz darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā un tādi paši ar šo darbību saistītie pienākumi kā personām, kuras Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieguvušas profesionālajai darbībai reglamentētajā profesijā nepieciešamo kvalifikāciju un izpildījušas visas attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošo Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības profesionālās darbības veikšanai.”

44.pants. Pretendentu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vispārīgie noteikumi

 

(1) Pretendenta profesionālās kvalifikācijas salīdzināšanai ar attiecīgajai profesijai Latvijas Republikā izvirzītajām prasībām ir noteikti šādi rādītāji un uz tiem pamatotie kritēriji:

 

1) izglītības līmeņi (pakāpes), kuru apguvi apliecina attiecīgi izglītības dokumenti, kuru secība ir šāda:

 

a) augstākās izglītības diploms, kas apliecina vismaz trīs gadus ilgas studiju programmas apguvi,

 

b) diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas apliecina tādas izglītības programmas apguvi, kuras ilgums ir mazāks par trim gadiem un kuras uzsākšanai ir nepieciešama vidējā izglītība, vai — Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim — īpašās struktūras kursu (reglamentētās izglītības) programmas apguvi apliecinošs dokuments, kas Eiropas Kopienā atzīts par līdzvērtīgu diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību,

c) profesionālās izglītības atestāts,

 

d) kompetences apliecība,

 

e) vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments,

 

f) vispārējo pamatizglītību apliecinošs dokuments;

 

2) profesionālās kvalifikācijas sertifikāts papildus izglītības dokumentiem;

 

3) izglītībai atbilstošās profesijas statuss:

 

a) reglamentētā profesija valstī, kur iegūta šī izglītība,

 

b) nereglamentētā profesija valstī, kur iegūta šī izglītība;

 

4) pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa — mītnes valsts kompetentu institūciju apliecinājums par to, ka citā valstī iegūtā izglītība atzīta par atbilstošu mītnes valstī attiecīgajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām;

 

5) izglītības saturs un ilgums, tās atbilstība Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai izvirzītajām prasībām;

6) izglītības raksturs:

a) reglamentētā izglītība,

b) nereglamentētā izglītība;

7) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums attiecīgajā profesijā mītnes valstī.

31. Izteikt 44.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Pretendenta profesionālās kvalifikācijas atbilstību prasībām, kādas Latvijas Republikā izvirzītas attiecīgajai reglamentētajai profesijai, nosaka atbilstoši šādiem kritērijiem:

1)       ar izglītības dokumentiem apliecinātas izglītības atbilstība attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteiktajai izglītības pakāpei un veidam  Latvijas Republikā, ievērojot šādu secību:

   a)    augstākās izglītības diploms, kas apliecina vismaz trīs gadus ilgas studiju programmas apguvi,

   b)    diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas apliecina tādas izglītības programmas apguvi, kuras ilgums ir mazāks par trim gadiem un kuras uzsākšanai nepieciešama vidējā izglītība,

   c)    izglītības un kvalifikācijas apliecinājumi, kas izsniegti par tādas noteiktas struktūras izglītības programmas apguvi, kura ietver pabeigtu vidējo izglītību,

   d)    profesionālo izglītību apliecinošs dokuments,

   e)    kompetences apliecība,

   f)     vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments,

  g)     vispārējo pamatizglītību apliecinošs dokuments;

2)      profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments papildus izglītības dokumentiem, ja tajos nav norādīta piešķirtā kvalifikācija;

3)       izglītībai atbilstošās profesijas statuss pretendenta mītnes valstī:

    a)   reglamentēta,

    b)   nereglamentēta;

 4)      pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa — mītnes valsts kompetentu institūciju apliecinājums, ka citā valstī iegūtā izglītība atzīta par atbilstošu mītnes valstī attiecīgajai profesijai izvirzītajām prasībām;

 5)      izglītības satura un ilguma atbilstība attiecīgajai profesijai izvirzītajām prasībām Latvijas Republikā;

 6)      iegūtās izglītības raksturs:

     a) reglamentēta izglītība,

     b) nereglamentēta izglītība;

 7)      pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids attiecīgajā profesijā mītnes valstī;

 8)      pretendenta profesionālās darbības veids mītnes valstī:

     a) reglamentēta profesionālā darbība,

     b) nereglamentēta profesionālā darbība;

 9)      apliecinājumi par veselības aizsardzības garantijām.

 

 

 

 

32. Izteikt 44.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Pretendenta profesionālās kvalifikācijas atbilstību prasībām, kādas Latvijas Republikā izvirzītas attiecīgajai reglamentētajai profesijai, nosaka atbilstoši šādiem kritērijiem:

1)       ar izglītības dokumentiem apliecinātas izglītības atbilstība Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteiktajai izglītības pakāpei un veidam, ievērojot šādu secību:

   a)    augstākās izglītības diploms, kas apliecina vismaz trīs gadus ilgas studiju programmas apguvi,

   b)    diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas apliecina tādas izglītības programmas apguvi, kuras ilgums ir mazāks par trim gadiem un kuras uzsākšanai nepieciešama vidējā izglītība,

   c)    izglītības un kvalifikācijas apliecinājumi, kas izsniegti par tādas noteiktas struktūras izglītības programmas apguvi, kura ietver pabeigtu vidējo izglītību,

   d)    profesionālo izglītību apliecinošs dokuments,

  e)     kompetences apliecība,

  f)      vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments,

   g)    vispārējo pamatizglītību apliecinošs dokuments;

2)      profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments papildus izglītības dokumentiem, ja tajos nav norādīta piešķirtā kvalifikācija;

3)       izglītībai atbilstošās profesijas statuss pretendenta mītnes valstī:

          a)           reglamentēta,

          b)           nereglamentēta;

4)       pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa — mītnes valsts kompetentu institūciju apliecinājums, ka citā valstī iegūtā izglītība atzīta par atbilstošu mītnes valstī attiecīgajai profesijai izvirzītajām prasībām;

5)       izglītības satura un ilguma atbilstība Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai izvirzītajām prasībām;

6)       iegūtās izglītības raksturs:

a)       reglamentēta izglītība,

  b)     nereglamentēta izglītība;

7)       pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids attiecīgajā profesijā mītnes valstī;

8)       pretendenta profesionālās darbības veids mītnes valstī:

a)       reglamentēta profesionālā darbība,

b)       nereglamentēta profesionālā darbība;

    9)   apliecinājumi par veselības aizsardzības garantijām.

 

(2) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst bez papildu nosacījumiem, ja neviens no šā panta pirmajā daļā minētajiem rādītājiem nav zemāks par attiecīgajām prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā. Turklāt pretendenta iesniegtajiem kvalifikācijas pierādījumiem jāapliecina tādas pašas garantijas (it īpaši drošības, veselības aizsardzības, vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomā), kādas attiecīgajai profesijai nosaka Latvijas Republikas likumi vai Ministru kabineta noteikumi.

 

(2) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst šādos gadījumos:

1)       profesija ir reglamentēta pretendenta mītnes valstī un pretendenta iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos;

2)      profesija ir reglamentēta pretendenta mītnes valstī un pretendents var kompensēt atšķirību izglītības līmenī atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām papildu prasībām profesionālās kvalifikācijas atzīšanai tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3)       profesija ir reglamentēta pretendenta mītnes valstī un neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids atbilst Ministru kabineta noteiktajam profesionālās pieredzes ilgumam un veidam attiecībā uz profesijām, kurām piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi;

4)       profesija nav reglamentēta pretendenta mītnes valstī, bet pretendenta iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, un pretendentam ir apliecinājums par vismaz divus gadus ilgu profesionālo pieredzi pēdējo 10 gadu laikā šajā profesijā savā mītnes valstī tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.”

5) pretendents ir izpildījis šā panta trešajā daļā noteiktās prasības."

 

 

Redakc.

precizēt.

(2) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst šādos gadījumos:

1)       profesija ir reglamentēta pretendenta mītnes valstī, un pretendenta iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos;

2)      profesija ir reglamentēta pretendenta mītnes valstī, un pretendents var kompensēt atšķirību izglītības līmenī atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām papildu prasībām profesionālās kvalifikācijas atzīšanai tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3)       profesija ir reglamentēta pretendenta mītnes valstī, un neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids atbilst Ministru kabineta noteiktajam profesionālās pieredzes ilgumam un veidam attiecībā uz profesijām, kurām piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi;

4)       profesija nav reglamentēta pretendenta mītnes valstī, bet pretendenta iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, un pretendentam ir apliecinājums par vismaz divus gadus ilgu savā mītnes valstī gūtu profesionālo pieredzi pēdējo 10 gadu laikā šajā profesijā, kurai Latvijas Republikā piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.”

5) pretendents ir izpildījis šā panta trešajā daļā noteiktās prasības

 

 

32. Papildināt likumu ar 44.1 pantu šādā redakcijā:

“44.1 pants.  Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana izglītības, zinātnes un sporta jomā

(1) Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī izglītības, zinātnes vai sporta jomā praktizējoša persona īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un šajā laikā sniedz savai kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus, attiecīgā persona šā likuma 56.pantā noteiktajai informācijas institūcijai iesniedz:

1)       deklarāciju par pakalpojumu veikšanu, to saturu un apmēru;

2)      dokumentu, kas apliecina, ka persona savā mītnes valstī ir likumīgi strādājusi attiecīgajā profesijā;

3)       dokumentus, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā profesionālās darbības jomā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais dokuments ir derīgs iesniegšanai informācijas institūcijā 12 mēnešus no tā izsniegšanas dienas.

(3) Informācijas institūcija sagatavo izziņu par to, ka iesniegtie dokumenti apliecina pretendenta tiesības veikt profesionālo darbību savā mītnes valstī attiecīgajā profesijā un īslaicīgu profesionālo darbību šajā profesijā Latvijas Republikā.”

 

 

 

33. Papildināt likumu ar 44.1 pantu šādā redakcijā:

“44.1 pants.  Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana izglītības, zinātnes un sporta jomā

(1) Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī izglītības, zinātnes vai sporta jomā praktizējoša persona īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un šajā laikā sniedz savai kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus, attiecīgā persona šā likuma 56.pantā noteiktajai informācijas institūcijai iesniedz:

1)       deklarāciju par pakalpojumu veikšanu, to saturu un apmēru;

2)      dokumentu, kas apliecina, ka persona savā mītnes valstī ir likumīgi strādājusi attiecīgajā profesijā;

3)       dokumentus, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā profesionālās darbības jomā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais dokuments ir derīgs iesniegšanai informācijas institūcijā 12 mēnešus no tā izsniegšanas dienas.

(3) Informācijas institūcija sagatavo izziņu par to, ka iesniegtie dokumenti apliecina pretendenta tiesības veikt profesionālo darbību savā mītnes valstī attiecīgajā profesijā un īslaicīgu profesionālo darbību šajā profesijā Latvijas Republikā.”

 

45.pants. Gadījumi, kad pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija atšķiras no Latvijas Republikā izvirzītajām prasībām

 

(1) Šā likuma 44.pantā minētos pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas rādītājus atzīst par daļēji atbilstošiem Latvijas Republikā konkrētajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja:

1) pretendenta mītnes valstī attiecīgā profesija nav reglamentētā profesija, bet pārējie izglītības un profesionālās kvalifikācijas rādītāji atbilst Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām;

2) pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa — mītnes valstī attiecīgā profesija ir reglamentētā profesija, bet izglītības rādītāji ir zemāki par attiecīgajām prasībām, kādas šai reglamentētajai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā;

3) pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa — mītnes valstī attiecīgā profesija nav reglamentētā profesija un izglītības līmenis neatbilst Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām

33. Izteikt 45.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzīst par daļēji atbilstošu konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja pretendenta iesniegtie izglītības un profesionālās kvalifikācijas apliecinājumi atšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām.

 

 

 

 

 

34. Izteikt 45.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzīst par daļēji atbilstošu konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja pretendenta iesniegtie izglītības un profesionālās kvalifikācijas apliecinājumi atšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām.

 

 

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos pretendenta profesionālās kvalifikācijas rādītāji būtiski neatšķiras no Latvijas Republikā izvirzītajām prasībām, profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nosaka papildu prasības, arī attiecībā uz pretendenta profesionālās pieredzes ilgumu un veidu viņa mītnes valstī.

 

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski neatšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamen­tētajai profesijai izvirzītajām prasībām, profesionālo kvalifikāciju atzīst, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojot papildu prasības attiecībā uz pretendenta profesionālās pieredzes ilgumu un veidu viņa mītnes valstī.

 

 

 

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski neatšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamen­tētajai profesijai izvirzītajām prasībām, profesionālo kvalifikāciju atzīst, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojot papildu prasības attiecībā uz pretendenta profesionālās pieredzes ilgumu un veidu viņa mītnes valstī.  

(3) Ja pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa — izglītības saturs vai tās ieguves ilgums būtiski atšķiras no Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, ir tiesīgas noteiktos gadījumos izvirzīt pretendentam prasību iziet adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudi:

 

1) dodot pretendentam tiesības izvēlēties vienu no šīm iespējām vai

 

2) nosakot par obligātu vienu no šiem noteikumiem un nedodot pretendentam izvēles tiesības (arī profesijās, kuru veikšanai Latvijas Republikā ir nepieciešamas noteiktas zināšanas nacionālajās tiesībās, kas ir būtiska un pastāvīga attiecīgās profesionālās darbības sastāvdaļa).

 

(4) Šā panta otrajā daļā profesionālajai pieredzei noteiktās prasības un trešajā daļā adaptācijas periodam vai profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudei noteiktās prasības nepiemēro vienlaikus.

 

(5) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst par neatbilstošu Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja viņa izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi neatbilst šā likuma 44.panta otrajā daļā minētajām prasībām un:

 

1) neatbilst papildu prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šā panta otro daļu;

 

2) nav piemērojami adaptācijas perioda vai profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes nosacījumi.

 

  (3) Ja pretendenta izglītības saturs vai tās ieguves ilgums būtiski atšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīgas izvirzīt pretendentam prasību par adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtoðanu:

    1)   dodot pretendentam izvēles tiesības izpildīt vienu no minētajām prasībām;

    2) nosakot vienas minētās prasības izpildi par obligātu (nedodot pretendentam izvēles tiesības).

(4) Šā panta otrajā daļā profesionālajai pieredzei noteiktās prasības un trešajā daļā adaptācijas periodam vai profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudei noteiktās prasības nepiemēro vienlaikus. Adaptācijas periods nedrīkst būt ilgāks par trim gadiem. Adaptācijas perioda laikā pretendents var arī iegūt nepieciešamo izglītību un apmācību.

(5) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst par neatbilstošu Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja viņa izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi:

   1)    neatbilst papildu prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šā panta otro daļu;

   2)   nav piemērojami profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vai adaptācijas perioda nosacījumiem;

   3)    nav piemērojami profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, reglamentētajās profesijās tādās ekonomiskās darbības jomās, kurās ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos pretendentam, lai uzsāktu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā, ir pienākums izpildīt prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi, profesionālās pilnveides izglītību profesijā, un informē pretendentu par to nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu, kuru apguve ir būtiska darbībai attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā. Šajos gadījumos pretendentam ir tiesības uzreiz kārtot pārbaudījumu, lai pierādītu, ka viņam ir nepieciešamās zināšanas.”

 

 

Redakc. precizēt.

(3) Ja pretendenta izglītības saturs vai tās ieguves ilgums būtiski atšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīgas izvirzīt pretendentam prasību par adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtošanu:

1)       dodot pretendentam izvēles tiesības izpildīt vienu no minētajām prasībām;

2)      nosakot vienas minētās prasības izpildi par obligātu (nedodot pretendentam izvēles tiesības).

(4) Šā panta otrajā daļā profesionālajai pieredzei noteiktās prasības un trešajā daļā adaptācijas periodam vai profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudei noteiktās prasības nepiemēro vienlaikus. Adaptācijas periods nedrīkst būt ilgāks par trim gadiem. Adaptācijas periodā pretendents var arī iegūt nepieciešamo izglītību un apmācību.

(5) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst par neatbilstošu konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja viņa izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi:

1)       neatbilst papildu prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šā panta otro daļu;

2)      nav piemērojami profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vai adaptācijas perioda nosacījumiem;

3)       nav piemērojami profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, reglamentētajās profesijās tādās ekonomiskās darbības jomās, kurās ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos pretendentam, lai uzsāktu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā, ir pienākums izpildīt prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi, profesionālās pilnveides izglītību profesijā, un informē pretendentu par to nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu, kuru apguve ir būtiska darbībai attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā. Šādā gadījumā pretendentam ir tiesības uzreiz kārtot pārbaudījumu, lai pierādītu, ka viņam ir nepieciešamās zināšanas.”

46.pants. Pretendenta profesionālās adaptācijas un kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vispārīgie noteikumi

   (1) Institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā, nosaka pretendenta adaptācijas perioda ilgumu un, pēc iespējas ievērojot pretendenta vēlmes, apstiprina speciālistu, kura uzraudzībā pretendents iziet adaptācijas periodu. Tā nobeigumā tiek dots darba vērtējums, kura kritērijus un kārtību nosaka minētā institūcija.

34. 46.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “profesijā” ar vārdiem “saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām prasībām”;

 

 

 

 

35. 46.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “profesijā” ar vārdiem “saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām prasībām”;

 

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pretendenta ieceļošanas un uzturēšanās noteikumus laikā, kad viņš gatavojas kvalifikācijas atbilstības pārbaudei vai iziet adaptācijas periodu Latvijas Republikā, nosaka Imigrācijas likums.”

 

 

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pretendenta ieceļošanas un uzturēšanās noteikumus laikā, kad viņš gatavojas kvalifikācijas atbilstības pārbaudei vai iziet adaptācijas periodu Latvijas Republikā, nosaka Imigrācijas likums.”

 

47.pants. Kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi

 

(1) Šis pants attiecas uz reglamentētajām profesijām, kurām ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām, komerciālajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm, un to piemēro kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

 

(2) Kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajās reglamentētajās profesijās nevar atteikt, pamatojot atteikumu ar pretendenta neatbilstošu kvalifikāciju, ja iepriekš nav salīdzināta pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegtajos dokumentos apliecinātā viņa profesionālā kvalifikācija vai prasmes un tiesības veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā profesijā šajā valstī ar attiecīgajām prasībām, kas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā. Ja šāds salīdzinājums ir nepieciešams, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, šādu salīdzinājumu izdara un:

 

1) izsniedz pretendentam kvalifikācijas atzīšanas apliecību attiecīgajā profesijā, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām (arī attiecībā uz šā likuma 3.panta piektajā daļā minētajām prasībām);

 

2) nosaka adaptācijas perioda vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes nepieciešamību saskaņā ar šā likuma 46.pantu, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija tikai daļēji atbilst Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām.

 

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajās reglamentētajās profesijās Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālās kvalifikācijas pietiekams apliecinājums ir gan šā panta otrajā daļā minētais profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, gan arī atbilstoša profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā mītnes valstī. Pretendenta kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets.

 

(4) Šā panta trešās daļas noteikumu izpildi apliecina pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izdots sertifikāts, kuru pretendents pievieno iesniegumam par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu attiecīgajai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā.

 

35. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“47.pants.    Kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi

(1) Šis pants attiecas uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās tādās ekonomiskās darbības jomās, kurām izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām, komerciālajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm, un to piemēro, izsniedzot kvalifikācijas atzīšanas apliecības Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

(2) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajās reglamentētajās profesijās nevar atteikt, pamatojot atteikumu ar pretendenta neatbilstošu kvalifikāciju, ja iepriekš nav salīdzināta pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegtajos dokumentos apliecinātā viņa profesionālā kvalifikācija vai prasmes un tiesības veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā profesijā šajā valstī ar attiecīgajām prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā. Ja šāds salīdzinājums ir nepieciešams, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, izdara šādu salīdzinājumu un:

   1)    izsniedz pretendentam kvalifikācijas atzīšanas apliecību attiecīgajā profesijā, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām (arī attiecībā uz šā likuma 3.panta piektajā daļā minētajām prasībām);

    2) nosaka adaptācijas perioda vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes nepieciešamību saskaņā ar šā likuma 46.pantu, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajās reglamentētajās profesijās Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālās kvalifikācijas pietiekams apliecinājums ir gan šā panta otrajā daļā minētais profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, gan arī atbilstoša profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā mītnes valstī. Pretendenta kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets.

(4) Šā panta trešās daļas noteikumu izpildi apliecina pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegts dokuments, kuru pretendents pievieno iesniegumam par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu attiecīgajai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā.”

 

 

 

Redakc. precizēt.

36. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“47.pants.    Kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi

(1) Šis pants attiecas uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās tādās ekonomiskās darbības jomās, kurām izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām, komerciālajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm, un to piemēro, izsniedzot kvalifikācijas atzīšanas apliecības Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

(2) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajās reglamentētajās profesijās nevar atteikt, pamatojot atteikumu ar neatbilstošu kvalifikāciju, ja iepriekš nav salīdzināta pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegtajos dokumentos apliecinātā viņa profesionālā kvalifikācija vai prasmes un tiesības veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā profesijā šajā valstī ar prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā. Ja šāds salīdzinājums ir nepieciešams, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, izdara šādu salīdzinājumu un:

1)       izsniedz pretendentam kvalifikācijas atzīšanas apliecību attiecīgajā profesijā, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām (arī šā likuma 3.panta piektās daļas prasībām);

2)      nosaka adaptācijas perioda vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes nepieciešamību saskaņā ar šā likuma 46.pantu, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām.

(3) Attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētajām reglamentētajām profesijām pietiekams Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālās kvalifikācijas apliecinājums ir gan šā panta otrajā daļā minētais profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, gan arī atbilstoša profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā mītnes valstī. Pretendenta kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets.

(4) Šā panta trešās daļas noteikumu izpildi apliecina pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegts dokuments, kuru pretendents pievieno iesniegumam par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu attiecīgajai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā.”

 

48.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu — arhitektu — profesionālās kvalifikācijas atzīšana

 

(2) Latvijas Republikā atzīst diplomus, sertifikātus un citus arhitekta profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas izdoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbilst šā likuma 8.pantā minētajām prasībām, ir atzīti Eiropas Kopienā un dod tiesības attiecīgajās valstīs darboties, izmantojot arhitekta profesijas nosaukumu.

 

36. Izteikt 48.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijas Republikā atzīst diplomus, sertifikātus un citus arhitekta profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Savienībā, atbilst prasībām, kuras noteiktas šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos par izglītības programmu minimālajām prasībām arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, un dod tiesības darboties attiecīgajās valstīs, izmantojot arhitekta profesijas nosaukumu.”

 

 

 

 

 

37. Izteikt 48.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijas Republikā atzīst diplomus, sertifikātus un citus arhitekta profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Savienībā, atbilst prasībām, kuras noteiktas šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos par izglītības programmu minimālajām prasībām arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, un dod tiesības darboties attiecīgajās valstīs, izmantojot arhitekta profesijas nosaukumu.”

 

49.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšana medicīnas, veterinārmedicīnas un farmācijas jomas profesijās

 

(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs izdotos diplomus, sertifikātus un citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Kopienā un atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām, šādās profesijās:

 

1) ārsts;

2) zobārsts;

3) zobārstniecības apakšspecialitāšu profesijas;

4) māsa (medicīnas māsa);

5) vecmāte;

6) veterinārārsts;

7) farmaceits.

 

37. 49.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikā atzīst diplomus, sertifikātus un citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Savienībā un atbilst prasībām, kuras noteiktas šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos par izglītības programmu minimālajām prasībām profesionālās kvalifikācijas iegūšanai šādās profesijās:

     1) ārsts;

     2) zobārsts;

     3) māsa (medicīnas māsa);

     4) vecmāte;

     5) veterinārārsts;

     6) farmaceits.”;

 

 

 

 

38. 49.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikā atzīst diplomus, sertifikātus un citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Savienībā un atbilst prasībām, kuras noteiktas šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos par izglītības programmu minimālajām prasībām profesionālās kvalifikācijas iegūšanai šādās profesijās:

1)       ārsts;

2)      zobārsts;

3)       māsa (medicīnas māsa);

4)       vecmāte;

5)       veterinārārsts;

6)       farmaceits.”;

 

(3) Farmaceita profesionālās kvalifikācijas atzīšana un profesionālās kvalifikācijas sertifikāta saņemšana Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem nedod tiesības atvērt jaunas vispārēja tipa aptiekas un darboties šajās aptiekās. Jaunas aptiekas šīs daļas izpratnē ir aptiekas, kas darbojušās mazāk par trim gadiem.

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Farmaceita profesionālās kvalifikācijas atzīšana un profesionālās kvalifikācijas sertifikāta saņemšana Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem nedod tiesības atvērt jaunas vispārēja jeb atvērta tipa aptiekas. Jaunas aptiekas šīs daļas izpratnē ir aptiekas, kas darbojušās mazāk par trim gadiem.”;

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Farmaceita profesionālās kvalifikācijas atzīšana un profesionālās kvalifikācijas sertifikāta saņemšana Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem nedod tiesības atvērt jaunas vispārēja jeb atvērta tipa aptiekas. Jaunas aptiekas šīs daļas izpratnē ir aptiekas, kas darbojušās mazāk par trim gadiem.”;

 

(5) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesijas, kā arī citas ārstniecības specialitātes vai zobārstniecības apakšspecialitātes diplomu vai citus atbilstošas kvalifikācijas apliecinājumus, kas netiek piešķirti pretendenta mītnes valstī, jāizpilda prasības, kas attiecīgās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā. Šajos gadījumos institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, saskaņā ar šā likuma 46.panta otrās daļas noteikumiem pārbauda pretendenta iegūtās izglītības saturu un ilgumu, salīdzina to ar Latvijas Republikā noteiktajām prasībām un nosaka papildus nepieciešamās izglītības saturu un ilgumu.

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesiju, kā arī citas ārstniecības specialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes vai zobārstniecības apakšspecialitātes diplomu vai citus atbilstošas kvalifikācijas apliecinājumus, kas netiek piešķirti pretendenta mītnes valstī, jāizpilda prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, un, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi un profesionālās pilnveides izglītību medicīnā, informē šo personu par nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu.”

 

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesiju, kā arī citas ārstniecības specialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes vai zobārstniecības apakšspecialitātes diplomu vai citus atbilstošas kvalifikācijas apliecinājumus, kādi netiek piešķirti pretendenta mītnes valstī, jāizpilda prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, un, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi un profesionālās pilnveides izglītību medicīnā, informē šo personu par nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu.”

 

50.pants. Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana medicīnas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā

 

(1) Ja kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm praktizējošs ārsts, zobārsts, māsa (medicīnas māsa), vecmāte vai veterinārārsts īslaicīgi uzturas Latvijas Republikas teritorijā un šajā laikā sniedz savai kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus vai arhitekts ir iesaistīts projekta realizācijā Latvijas Republikas teritorijā, šī persona laikus iesniedz šā likuma 56.pantā noteiktajai informācijas institūcijai:

 

1) deklarāciju par šo pakalpojumu veikšanu, to saturu un apmēru;

 

2) sertifikātu, kas apliecina, ka tā savā mītnes valstī likumīgi darbojas attiecīgajā profesijā;

 

3) attiecīgi šā likuma 48. vai 49.pantā minētos dokumentus, kas apliecina tās profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā profesionālās darbības jomā.

 

(2) Informācijas institūcija sagatavo izziņu par pretendenta iesniegto profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atbilstību Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām attiecīgajai reglamentētajai profesijai un kopā ar pretendenta iesniegtajiem dokumentiem to nosūta šā likuma 57.pantā noteiktajai institūcijai, kas reģistrē pretendentu attiecīgajā profesiju reģistrā. Ar šo reģistrāciju tiek apliecinātas arī pretendenta tiesības sniegt īslaicīgus pakalpojumus šajā profesijā.

 

(3) Veterinārārstam šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nav tiesību veikt dzīvnieku pārbaudi, ja tā ir valsts veterinārās uzraudzības institūciju funkcija.

 

 

38. Izteikt 50. un 51.pantu šādā redakcijā:

“50.pants.    Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana medicīnas, veterinārmedicī-nas vai arhitektūras jomā

(1) Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī praktizējošs ārsts, zobārsts, māsa, vecmāte vai veterinārārsts īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un šajā laikā vēlas sniegt savai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus vai arhitekts ir iesaistīts projekta īstenošanā Latvijas Republikā, attiecīgā persona laikus iesniedz šā likuma 56.pantā noteiktajai informācijas institūcijai:

     1) deklarāciju par konkrēto pakalpojumu veikšanu, saturu un apmēru;

    2) dokumentu, kas apliecina, ka persona savā mītnes valstī likumīgi darbojas attiecīgajā profesijā;

    3)   šā likuma 48. vai 49.pantā minētos dokumentus, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā profesijā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais dokuments ir derīgs iesniegšanai informācijas institūcijā 12 mēnešus no tā izsniegšanas dienas.

(3) Informācijas institūcija sagatavo izziņu par pretendenta iesniegto profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atbilstību Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām attiecīgajai reglamentētajai profesijai un kopā ar pretendenta iesniegtajiem dokumentiem nosūta šā likuma 57.pantā minētajai institūcijai, kas reģistrē pretendentu attiecīgajā profesiju reģistrā. Ar šo reģistrāciju tiek apliecinātas pretendenta tiesības sniegt īslaicīgus pakalpojumus šajā profesijā.

(4) Veterinārārstam šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nav tiesību veikt dzīvnieku pārbaudi, ja tā ir valsts veterinārās uzraudzības institūciju funkcija.

(5) Veterinārārstam par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu tiek uzskatīti arī vairākkārtēji pakalpojumi, kas tiek sniegti vienam vai vairākiem pakalpojumu saņēmējiem noteiktā pakalpojumu sniegšanas vietā viena kalendāra gada laikā no dienas, kad institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir apstiprinājusi veterinārārsta tiesības sniegt īslaicīgus pakalpojumus Latvijas Republikā. Šajā laikposmā atkārtota deklarācija par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu nav jāiesniedz.

(6) Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī praktizējošs ārsts, zobārsts, māsa, vecmāte vai veterinārārsts īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību vai citu savai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu pakalpojumu, kura neatliekamību nosaka īpaši apstākļi, šā panta pirmajā daļā noteiktos dokumentus informācijas institūcijai var iesniegt pēc pakalpojuma sniegšanas iespējami īsākā laikā.

 

 

Redakc. precizēt.

39. Izteikt 50. un 51.pantu šādā redakcijā:

“50.pants.    Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana medicīnas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā

(1) Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī praktizējošs ārsts, zobārsts, māsa, vecmāte vai veterinārārsts īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un šajā laikā vēlas sniegt savai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus vai arhitekts ir iesaistīts projekta īstenošanā Latvijas Republikā, attiecīgā persona laikus iesniedz šā likuma 56.pantā noteiktajai informācijas institūcijai:

1)       deklarāciju par konkrēto pakalpojumu veikšanu, saturu un apmēru;

2)      dokumentu, kas apliecina, ka persona savā mītnes valstī likumīgi darbojas attiecīgajā profesijā;

3)       šā likuma 48. vai 49.pantā minētos dokumentus, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā profesijā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais dokuments ir derīgs iesniegšanai informācijas institūcijā 12 mēnešus no tā izsniegšanas dienas.

(3) Informācijas institūcija sagatavo izziņu par pretendenta iesniegto profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atbilstību Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām attiecīgajai reglamentētajai profesijai un kopā ar pretendenta iesniegtajiem dokumentiem nosūta šā likuma 57.pantā minētajai institūcijai, kas reģistrē pretendentu attiecīgajā profesiju reģistrā. Ar šo reģistrāciju tiek apliecinātas pretendenta tiesības sniegt īslaicīgus pakalpojumus šajā profesijā.

(4) Veterinārārstam šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nav tiesību veikt dzīvnieku pārbaudi, ja tā ir valsts veterinārās uzraudzības institūciju funkcija.

(5) Par īslaicīgu veterinārārsta pakalpojumu sniegšanu uzskata arī vairākkārtēju pakalpojumu sniegšanu vienam vai vairākiem pakalpojumu saņēmējiem noteiktā pakalpojumu sniegšanas vietā viena kalendāra gada laikā no dienas, kad institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir apstiprinājusi veterinārārsta tiesības sniegt īslaicīgus pakalpojumus Latvijas Republikā. Šajā laikposmā atkārtota deklarācija par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu nav jāiesniedz.

(6) Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī praktizējošs ārsts, zobārsts, māsa, vecmāte vai veterinārārsts īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību vai citu savai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu pakalpojumu, kura neatliekamību nosaka īpaši apstākļi, šā panta pirmajā daļā noteiktos dokumentus informācijas institūcijai var iesniegt pēc pakalpojuma sniegšanas iespējami īsākā laikā.

 

51.pants. Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšana autotransporta, dzelzceļa, jūrniecības un civilās aviācijas jomas profesijās

 

Autotransporta, dzelzceļa, jūrniecības un civilās aviācijas jomas profesijās, kurām kvalifikācijas prasības nosaka Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, ārvalstnieku profesionālo kvalifikāciju atzīst saskaņā ar šiem līgumiem.

 

51.pants.     Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana autotransporta, dzelzceļa, jūrniecības un civilās aviācijas jomas profesijās

Autotransporta, dzelzceļa, jūrniecības un civilās aviācijas jomas profesijās, kurām kvalifikācijas prasības nosaka Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības tiesību akti, ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīst saskaņā ar šiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem.”

 

 

 

 

51.pants.     Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana autotransporta, dzelzceļa, jūrniecības un civilās aviācijas jomas profesijās

Autotransporta, dzelzceļa, jūrniecības un civilās aviācijas jomas profesijās, kurām kvalifikācijas prasības nosaka Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības tiesību akti, ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīst saskaņā ar šiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem.”

 

53.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu profesionālās prakses noteikumi Latvijas Republikā

 

(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju un profesijas nosaukumu, kas atzīts Eiropas Kopienā un apliecināts ar viņa mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegtajiem profesionālo tiesību pierādījumiem, nenosakot minētās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām.

 

39. 53.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “dalībvalsts” ar vārdiem “(arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem   starptautiskajiem   līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā)”;

 

 

 

 

 

40. 53.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “dalībvalsts” ar vārdiem “(arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem   līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā)”;

 

(4) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību advokāta profesijā Latvijas Republikā pretendentiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm izsniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padome, ja:

 

1) pretendentam ir mītnes valstī atzīti advokāta profesionālās kvalifikācijas un tiesību pierādījumi un viņš ir sekmīgi izturējis kvalifikācijas atbilstības pārbaudi atbilstoši šā likuma 46.panta otrajai daļai vai

 

2) pretendents vismaz trīs gadus ir nepārtraukti veicis profesionālo darbību Latvijas Republikā, izmantojot profesijas nosaukumu atbilstoši šā panta otrās daļas 2.punktā minētajiem noteikumiem, un apliecinājis nepieciešamās zināšanas un iegūto praksi Latvijas Republikas tiesību jomā.

 

papildināt ceturto daļu pēc vārda “dalībvalstīm” ar vārdiem “un citām valstīm, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem   starptautiskajiem   līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā”;

 

 

 

papildināt ceturto daļu pēc vārda “dalībvalstīm” ar vārdiem “un citām valstīm, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā”;

 

(5) Eiropas Savienības dalībvalsts advokātam, kura profesionālā kvalifikācija atzīta šā panta ceturtās daļas izpratnē, ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību kā Latvijas Republikas advokātam.

 

papildināt piekto daļu pēc vārda “dalībvalsts” ar vārdiem “(arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem   starptautiskajiem   līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā)”;

 

 

 

 

papildināt piekto daļu pēc vārda “dalībvalsts” ar vārdiem “(arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā)”;

 

(6) Šajā pantā minētās prasības Latvijas Republikā praktizējošo Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu profesionālajai kvalifikācijai, zināšanu apliecināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī viņu profesionālās prakses noteikumus reglamentē Advokatūras likums.

papildināt sesto daļu pēc vārda “dalībvalstu” ar vārdiem “(arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem   starptautiskajiem   līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā)”.

 

 

 

 

papildināt sesto daļu pēc vārda “dalībvalstu” ar vārdiem “(arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā)”.

 

54.pants. Gadījumi, kad pretendentu profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst minimālajām prasībām

 

(1) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kuri apliecina, ka viņš ieguvis šā likuma prasībām atbilstošu izglītību (struktūras, satura un specializācijas aspektā), bet kuri neatbilst attiecīgajām Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām, viņam papildus ir nepieciešams Eiropas Savienības valsts kompetentas institūcijas izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā viņš vismaz trīs gadus pēc kārtas ir darbojies attiecīgajā profesijā šajā valstī.

 

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām profesijām izvirzītās prasības, kas attiecas uz darba pieredzi, uzskatāmas par izpildītām, ja pretendents uzrāda mītnes valsts izdotu sertifikātu, kas apliecina, ka viņš tajā ir ieguvis līdzvērtīgu praktiskā darba pieredzi.

 

 

40. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

“54.pants.    Gadījumi, kad pretendentu profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst minimālajām prasībām

(1) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kuri apliecina, ka viņš ieguvis šā likuma prasībām atbilstošu izglītību (attiecībā uz struktūru, saturu un specializāciju), bet kuri neatbilst attiecīgajām Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām, viņam papildus ir nepieciešams Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas izsniegts sertifikāts, kas apliecina noteikta ilguma profesionālo pieredzi šajā profesijā attiecīgajā dalībvalstī. Papildus nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām profesijām izvirzītās prasības, kas attiecas uz profesionālo pieredzi, uzskatāmas par izpildītām, ja pretendents uzrāda mītnes valsts kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka viņš attiecīgajā valstī ir ieguvis līdzvērtīgu praktiskā darba pieredzi.

(3) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kas izsniegti Eiropas Savienības dalībvalstī, bet dokumentu nosaukumi neatbilst Ministru kabineta apstiprinātajiem, viņam papildus nepieciešams dokuments, ko izsniegušas tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas, kurā ir iegūta kvalifikācija, par to, ka iegūtā izglītība un piešķirtais profesionālais nosaukums (kvalifikācija) attiecīgajā valstī ir līdzvērtīgs Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā minētajai izglītībai, kvalifikācijai un profesionālajam nosaukumam, kas tiek piešķirti šajā valstī.

(4) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir citā valstī (ārpus Eiropas Savienības) izsniegti izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kas ir atzīti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, un šī izglītība ir papildināta ar mītnes valstī iegūtu profesionālo pieredzi vai profesionālo apmācību, ko apliecina mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegti dokumenti, tad institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē ar iesniegtajiem dokumentiem apliecināto zināšanu un prasmju atbilstību Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijas Republikā.

(5) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtie dokumenti apliecina, ka pretendents šajā dalībvalstī ieguvis tiesības veikt pastāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā, tad šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos pretendenta profesionālā kvalifikācija atzīstama par atbilstošu darbībai attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, ņemot vērā, ka izglītību un kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas iegūti citā valstī, ir atzīti Eiropas Savienības dalībvalstī.”

 

 

 

41. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

“54.pants.    Gadījumi, kad pretendentu profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst minimālajām prasībām

(1) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kuri apliecina, ka viņš ieguvis šā likuma prasībām atbilstošu izglītību (attiecībā uz struktūru, saturu un specializāciju), bet kuri neatbilst attiecīgajām Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām, viņam papildus ir nepieciešams Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas izsniegts sertifikāts, kas apliecina noteikta ilguma profesionālo pieredzi šajā profesijā attiecīgajā dalībvalstī. Papildus nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām profesijām izvirzītās prasības, kas attiecas uz profesionālo pieredzi, uzskatāmas par izpildītām, ja pretendents uzrāda mītnes valsts kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka viņš attiecīgajā valstī ir ieguvis līdzvērtīgu praktiskā darba pieredzi.

(3) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kuri izsniegti Eiropas Savienības dalībvalstī, bet kuru nosaukumi neatbilst Ministru kabineta apstiprinātajiem nosaukumiem, viņam papildus nepieciešams dokuments, ko izsniegušas tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas, kurā ir iegūta kvalifikācija, par to, ka attiecīgajā valstī iegūtā izglītība un piešķirtais profesionālais nosaukums (kvalifikācija) ir līdzvērtīgs Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā minētajai izglītībai, kvalifikācijai un profesionālajam nosaukumam.

(4) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir citā valstī (ārpus Eiropas Savienības) izsniegti izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kas ir atzīti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, un šī izglītība ir papildināta ar mītnes valstī iegūtu profesionālo pieredzi vai profesionālo apmācību, ko apliecina mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegti dokumenti, tad institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, izvērtē ar iesniegtajiem dokumentiem apliecināto zināšanu un prasmju atbilstību Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijas Republikā.

(5) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtie dokumenti apliecina, ka pretendents šajā dalībvalstī ieguvis tiesības veikt pastāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā, tad šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos pretendenta profesionālā kvalifikācija atzīstama par atbilstošu darbībai attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, ņemot vērā, ka izglītību un kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas iegūti citā valstī, ir atzīti Eiropas Savienības dalībvalstī.”

 

56.pants. Koordinācijas un informācijas funkcijas profesionālās kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas jomā

 

(1) Ministru kabinets apstiprina profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatoru.

 (2) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinators:

1) koordinē to institūciju darbību, kuras izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības;

41. 56.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1)     koordinē sadarbību starp institūcijām, kuras izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, un informācijas institūcijām profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos;”;

 

 

 

 

42. 56.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1)     koordinē sadarbību starp institūcijām, kuras izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, un informācijas institūcijām profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos;”;

 

(5) Informācijas institūcijas savas darbības jomā:

 

1) nodrošina tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt ārvalstīs, informāciju par attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem, prasībām, informācijas institūcijām un kompetentām institūcijām reglamentēto profesiju jomā;

 

2) nodrošina ārvalstniekiem informāciju par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, profesionālās ētikas prasībām, akadēmiskajām un profesionālajām prasībām izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentēto profesiju jomā;

 

3) pieņem no pretendentiem šajā likumā noteiktos dokumentus kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai, lai viņi varētu darboties reglamentētajās profesijās;

 

4) sagatavo izziņas par pretendentu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām;

 

5) nodod šā likuma 57.pantā noteiktajām institūcijām šīs daļas 3.punktā minētos dokumentus un 4.punktā minētās izziņas;

 

6) uztur sakarus ar kompetentām ārvalstu institūcijām, lai nodrošinātu savstarpēju informācijas apmaiņu reglamentēto profesiju jomā.

 

izslēgt piektās daļas 2.punktā vārdu “ārvalstniekiem”;

 

 

 

izslēgt piektās daļas 2.punktā vārdu “ārvalstniekiem”;

 

 

papildināt piekto daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“7)     izsniedz izziņu par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu, kas apliecina, ka pretendenta iesniegtie dokumenti apstiprina viņa tiesības veikt īslaicīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā;

    8)   uztur iesniegto un izskatīto iesniegumu reģistru;

    9)   paziņo pretendentam šā likuma 57.pantā minēto institūciju pieņemtos lēmumus.”;

 

 

 

 

papildināt piekto daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“7)     izsniedz izziņu par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu, kas apliecina, ka pretendenta iesniegtie dokumenti apstiprina viņa tiesības veikt īslaicīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā;

8)       uztur iesniegto un izskatīto iesniegumu reģistru;

9)       paziņo pretendentam šā likuma 57.pantā minēto institūciju pieņemtos lēmumus.”;

 

 

(7) Jūrniecības nozarē koordinatora jeb kompetentās personas iecelšanas kārtību un pienākumus nosaka 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un Latvijas Republikai saistošie šīs konvencijas grozījumi.

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Jūrniecības jomā koordinatora un informācijas institūcijas funkcijas veic bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācijas" Latvijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumiem.”;

8.      

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns

 

Izteikt 56.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Jūrniecības jomā koordinatora un informācijas institūcijas funkcijas veic Latvijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumiem.”;

Atbalstīt.

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Jūrniecības jomā koordinatora un informācijas institūcijas funkcijas veic Latvijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumiem.”;

 

 

Papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ministru kabinets nosaka Latvijas Republikas kompetentās institūcijas, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs un šo dokumentu izsniegšanas kārtību.”

 

 

 

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ministru kabinets nosaka Latvijas Republikas kompetentās institūcijas, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtību.”

 

57.pants. Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās

 

(1) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešams augstākās izglītības diploms, kuram papildus nav vajadzīgs profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija, pamatojoties uz šā likuma 56.pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

(2) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts, likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija, pamatojoties uz šā likuma 56.pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja nepieciešams, minētā institūcija izveido ekspertu komisiju saskaņā ar šā likuma 56.panta sesto daļu.

 

(3) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešama kompetences apliecība, kuru izsniedz likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija, šī institūcija, pamatojoties uz šā likuma 56.pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

(4) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kuru izsniedz likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija, šī institūcija, pamatojoties uz šā likuma 56.pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

42. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“57.pants.    Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās

(1) Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās attiecīgajā darbības jomā:

1)       Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata pretendentu iesniegumus par kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanu konkrētā reglamentētajā profesijā un tiem pievienotos dokumentus un pieņem lēmumu par pretendentu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu vai neatzīšanu:

   a)    ja pieņemts lēmums atzīt pretendenta profesionālo kvalifikāciju, — sagatavo kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ievērojot šajā likumā noteiktos dokumentu izskatīšanas termiņus,

   b)    ja pieņemts lēmums neatzīt pretendenta profesionālo kvalifikāciju, — sagatavo lēmuma ar tā pamatojuma izrakstu, ievērojot šajā likumā noteiktos dokumentu izskatīšanas termiņus;

 2)     nodrošina pretendentam iespēju kārtot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptēties;

  3)     sagatavo kvalifikācijas atzīšanas apliecības pēc šīs daļas 2.punktā noteikto prasību izpildes;

4)       sagatavotās kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai lēmumus par pretendenta profesionālās kvalifikācijas neatzīšanu nosūta attiecīgajai informācijas institūcijai.

(2) Šajā pantā minētās institūcijas sadarbojas ar šā likuma 56.pantā minētajām institūcijām un nodrošina informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ārvalstu un Eiropas Savienības kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasību koordināciju Latvijas Republikā un ārvalstīs un profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu.

(3) Profesionālās organizācijas ir tiesīgas piedalīties ar padomdevēja tiesībām to institūciju darbā, kuras izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, kad tās skata ar ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saistītos jautājumus.”

 

 

 

 

43. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“57.pants.    Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās

(1) Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās attiecīgajā darbības jomā:

1)       Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata pretendentu iesniegumus par kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanu konkrētā reglamentētajā profesijā un tiem pievienotos dokumentus un pieņem lēmumu par pretendentu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu vai neatzīšanu:

a)       ja pieņemts lēmums atzīt pretendenta profesionālo kvalifikāciju, — sagatavo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ievērojot šajā likumā noteiktos dokumentu izskatīšanas termiņus,

    b)   ja pieņemts lēmums neatzīt pretendenta profesionālo kvalifikāciju, — sagatavo lēmuma un tā pamatojuma izrakstu, ievērojot šajā likumā noteiktos dokumentu izskatīšanas termiņus;

2)      nodrošina pretendentam iespēju kārtot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptēties;

3)       sagatavo kvalifikācijas atzīšanas apliecības pēc šīs daļas 2.punkta prasību izpildes;

4)       sagatavotās kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai lēmumus par pretendenta profesionālās kvalifikācijas neatzīšanu nosūta attiecīgajai informācijas institūcijai.

(2) Šajā pantā minētās institūcijas sadarbojas ar šā likuma 56.pantā minētajām institūcijām un nodrošina informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ārvalstu un Eiropas Savienības kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasību koordināciju Latvijas Republikā un ārvalstīs un profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu.

(3) Profesionālās organizācijas ir tiesīgas piedalīties ar padomdevēja tiesībām to institūciju darbā, kuras izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, kad tās skata ar ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saistītos jautājumus.”

 

 

(5) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā nepieciešami gan izglītības apliecinājumi (augstākās izglītības diploms, diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts), gan arī profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, tad:

1) likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītās institūcijas, pamatojoties uz šā likuma 56.pantā minētajiem dokumentiem, pārbauda attiecīgo dokumentu atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām;

2) savu atzinumu iesniedz institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas sertifikātus attiecīgajā reglamentētajā profesijā;

3) šīs daļas 2.punktā minētā institūcija pieņem lēmumu par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu un izsniedz minēto apliecību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

58.pants. Vispārīgie noteikumi par ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecībām

(1) Šajā likumā noteiktās institūcijas, kas izsniedz ārvalstniekiem profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās Latvijas Republikā, var pieņemt šādus lēmumus:

43. 58.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“58.pants. Vispārīgie profesionālās kvalifikācijas atzīšanas noteikumi”;

 

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdu “ārvalstniekiem”;

 

 

 

 

44. 58.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“58.pants.    Vispārīgie profesionālās kvalifikācijas atzīšanas noteikumi”;

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdu “ārvalstniekiem”;

 

(3) Lēmumos par profesionālās kvalifikācijas neatzīšanu, par atteikumu izsniegt kvalifikācijas atzīšanas apliecību vai par šādas apliecības anulēšanu, reģistrācijas atteikšanu vai anulēšanu iekļauj attiecīgā lēmuma pamatojumu.

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lēmumos par adaptācijas perioda vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes noteikšanu, profesionālās kvalifikācijas neatzīšanu, par atteikumu izsniegt kvalifikācijas atzīšanas apliecību vai par šādas apliecības anulēšanu, par reģistrācijas atteikšanu vai anulēšanu iekļauj attiecīgā lēmuma pamatojumu.”;

 

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

“(3) Lēmumos par adaptācijas perioda vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes noteikšanu, profesionālās kvalifikācijas neatzīšanu, par atteikumu izsniegt kvalifikācijas atzīšanas apliecību vai par šādas apliecības anulēšanu, par reģistrācijas atteikšanu vai anulēšanu iekļauj attiecīgā lēmuma pamatojumu.”;

 

(4) Šā panta trešajā daļā minētos lēmumus pretendents var pārsūdzēt tiesā.

izslēgt ceturto daļu.

 

 

 

izslēgt ceturto daļu.

 

59.pants. Likuma ievērošanas uzraudzība

 

Likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītās institūcijas ir tiesīgas anulēt vai apturēt profesionālās kvalifikācijas sertifikāta vai profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības darbību, ja konstatēti normatīvo aktu vai profesionālās darbības noteikumu pārkāpumi.

 

44. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:

“59.pants.    Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību anulēšana un darbības apturēšana

Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir tiesīgas anulēt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai apturēt to darbību, vai apturēt profesionālās kvalifikācijas sertifikāta darbību, ja konstatēti normatīvo aktu vai profesionālās darbības noteikumu pārkāpumi.”

 

 

 

45. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:

“59.pants.          Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību anulēšana un darbības apturēšana

Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir tiesīgas anulēt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai apturēt to darbību, vai apturēt profesionālās kvalifikācijas sertifikāta darbību, ja konstatēti normatīvo aktu vai profesionālās darbības noteikumu pārkāpumi.”

 

 

45. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

4. Līdz šā likuma 6.panta 2.punktā, 26.panta pirmajā daļā, 27.panta piektajā daļā, 36.panta 5. un 6.punktā, 54.panta pirmajā daļā un 56.panta astotajā daļā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.aprīlim, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

  1) Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.370 “Noteikumi par ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

   2) Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.372 “Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

   3)Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.373 “Noteikumi par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

   4)Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.374 “Noteikumi par veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

    5)Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.375 “Noteikumi par vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

   6)Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.379 “Izglītības programmu minimālās prasības autopārvadājumu vadītāja (administratora) profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”;

    7)Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.394 “Noteikumi par zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

    8)Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.395 “Noteikumi par institūcijām, kuras izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas a tzīšanai ārvalstīs”;

   9)Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.424 “Noteikumi par farmaceita izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

   10) Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.426 “Noteikumi par tiem ārvalstīs iegūtajiem advokātu profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

  11)Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumi Nr.732 “Noteikumi par izglītības programmu minimālajām prasībām veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un par institūcijām, kuru tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā”.

 

9.      

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

 

Papildināt likumprojekta 45.pantu ar tekstu šādā redakcijā:

“12) Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumi Nr.845 “Kārtība, kādā informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās izskata pretendenta iesniegtos dokumentus ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālai darbībai Latvijas Republikā”;

13) Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumi Nr.846 “Noteikumi par  profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu atsevišķās ekonomikas darbības jomās”.”

 

Atbalstīt.

46. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Līdz šā likuma 6.panta 2.punktā, 26.panta pirmajā daļā, 27.panta piektajā daļā, 36.panta 5. un 6.punktā, 54.panta pirmajā daļā un 56.panta astotajā daļā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.aprīlim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1)         Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.370 “Noteikumi par ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

2)         Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.372 “Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

3)         Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.373 “Noteikumi par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

4)         Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.374 “Noteikumi par veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

5)         Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.375 “Noteikumi par vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

6)         Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.379 “Izglītības programmu minimālās prasības autopārvadājumu vadītāja (administratora) profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”;

7)         Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.394 “Noteikumi par zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

8)         Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.395 “Noteikumi par institūcijām, kuras izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs”;

9)         Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.424 “Noteikumi par farmaceita izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

10)       Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.426 “Noteikumi par tiem ārvalstīs iegūtajiem advokātu profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

11)       Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumi Nr.732 “Noteikumi par izglītības programmu minimālajām prasībām veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un par institūcijām, kuru tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā”;

12)   Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumi Nr.845 “Kārtība, kādā informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata pretendenta iesniegtos dokumentus ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālai darbībai Latvijas Republikā”;

13)       Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumi Nr.846 “Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu atsevišķās ekonomiskās darbības jomās”.”

 

 

 

46. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1977.gada 22.marta direktīvas 77/249/EEK par to, lai atvieglotu advokātiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu izmantošanu;

2) Padomes 1977.gada 27.jūnija direktīvas 77/453/EEK, kas attiecas uz to, kā koordinēt normatīvo un administratīvo aktu noteikumus attiecībā uz vispārējās aprūpes māsu darbību;

3) Padomes 1977.gada 27.jūnija direktīvas 77/452/EEK par diplomu, apliecību un citu oficiālu vispārējās aprūpes māsu kvalifikācijas apliecinājuma dokumentu savstarpēju atzīšanu, ieskaitot pasākumus, lai sekmētu tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus;

4) Padomes 1978.gada 25.jūlija direktīvas 78/686/EEK par diplomu, sertifikātu un citu praktizējošo zobārstu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu savstarpēju atzīšanu, tai skaitā par pasākumiem, lai sekmētu brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu realizāciju;

5) Padomes 1978.gada 25.jūlija direktīvas 78/687/EEK par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju attiecībā uz stomatologu darbību;

6) Padomes 1978.gada 18.decembra direktīvas 78/1027/EEK par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju attiecībā uz veterinārārstu darbību;

7) Padomes 1978.gada 18.decembra direktīvas 78/1026/EEK par veterinārijas diplomu, sertifikātu un citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu savstarpēju atzīšanu, ieskaitot pasākumus, kas ļautu efektīvāk izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību;

8) Padomes 1980.gada 21.janvāra direktīvas 80/154/EEK par savstarpēju diplomu, sertifikātu un citu oficiālu vecmāšu kvalifikācijas pierādījumu atzīšanu un pasākumiem, kas veicinātu tiesības veikt uzņēmējdarbību, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu īstenošanu;

9) Padomes 1980.gada 21.janvāra direktīvas 80/155/EEK par normatīvo vai administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz vecmātes aroda uzsākšanu un veikšanu;

10) Padomes 1985.gada 10.jūnija direktīvas 85/384/EEK par savstarpēju diplomu, sertifikātu un citu arhitektu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu atzīšanu, ietverot pasākumus, kas ļauj efektīvi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību, kā arī veicina pakalpojumu sniegšanas brīvību;

11) Padomes 1985.gada 16.septembra direktīvas 85/432/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā;

12) Padomes 1985.gada 16.septembra direktīvas 85/433/EEK par savstarpēju diplomu, sertifikātu vai citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu atzīšanu farmācijā, ietverot pasākumus, kas atvieglo tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz atsevišķām darbībām farmācijas jomā;

13) Padomes 1988.gada 21.decembra direktīvas 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību;

14) Padomes 1989.gada 10.oktobra direktīvas 89/595/EEK, ar ko groza direktīvu 77/452/EEK par vispārējas aprūpes māsu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus, un ar ko groza direktīvu 77/453/EEK par normatīvo vai administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz vispārējas aprūpes māsu darbību;

15) Padomes 1989.gada 30.oktobra direktīvas 89/594/EEK, ar ko groza direktīvas 75/362/EEK, 77/452/EEK, 78/686/EEK, 78/1026/EEK un 80/154/EEK attiecībā uz diplomu, sertifikātu un citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu savstarpēju atzīšanu ārstiem, vispārējās aprūpes māsām, praktizējošiem zobārstiem, veterinārārstiem un vecmātēm, kā arī direktīvas 75/363/EEK, 78/1027/EEK un 80/155/EEK par normatīvajos un administratīvajos aktos paredzēto noteikumu koordinēšanu attiecībā uz ārstu, veterinārārstu un vecmāšu darbību;

16) Padomes 1991.gada 29.jūlija direktīvas 91/439/EEK par autovadītāju apliecībām;

17) Padomes 1991.gada 16.decembra direktīvas 91/670/EEK par personāla licenču savstarpēju atzīšanu amata pienākumu pildīšanai civilajā aviācijā;

18) Padomes 1992.gada 18.jūnija direktīvas 92/51/EEK, ar ko nosaka otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības atzīšanai un kas papildina direktīvu 89/48/EEK;

19) Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/16/EEK par ārstu brīvas pārvietošanās veicināšanu un viņu diplomu, sertifikātu un citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu savstarpējo atzīšanu;

20) Padomes 1996.gada 29.aprīļa direktīvas 96/26/EK par atļauju kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē;

21) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 16.februāra direktīvas 98/5/EK, ar ko paredzēts atvieglot advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija;

22) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 7.jūnija direktīvas 1999/42/EK, kas izveido diplomu atzīšanas mehānismu attiecībā uz profesionālajām darbībām, ko aptver liberalizācijas direktīvas, un nosaka pārejas pasākumus un papildina diplomu atzīšanas vispārējās sistēmas;

23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 14.maija direktīvas 2001/19/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 89/48/EEK un Padomes direktīvu 92/51/EEK par vispārēju sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kā arī Padomes direktīvu 77/452/EEK, Padomes direktīvu 77/453/EEK, Padomes direktīvu 78/686/EEK, Padomes direktīvu 78/687/EEK, Padomes direktīvu 78/1026/EEK, Padomes direktīvu 78/1027/EEK, Padomes direktīvu 80/154/EEK, Padomes direktīvu 80/155/EEK, Padomes direktīvu 85/384/EEK, Padomes direktīvu 85/432/EEK, Padomes direktīvu 85/433/EEK un Padomes direktīvu 93/16/EEK attiecībā uz vispārējās aprūpes medmāsu, praktizējošu zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu, arhitektu, farmaceitu un ārstu profesijām (dokuments attiecas uz EEZ).”

 

 

 

47. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1977.gada 22.marta direktīvas 77/249/EEK par to, lai atvieglotu advokātiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu izmantošanu;

2) Padomes 1977.gada 27.jūnija direktīvas 77/453/EEK, kas attiecas uz to, kā koordinēt normatīvo un administratīvo aktu noteikumus attiecībā uz vispārējās aprūpes māsu darbību;

3) Padomes 1977.gada 27.jūnija direktīvas 77/452/EEK par diplomu, apliecību un citu oficiālu vispārējās aprūpes māsu kvalifikācijas apliecinājuma dokumentu savstarpēju atzīšanu, ieskaitot pasākumus, lai sekmētu tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus;

4) Padomes 1978.gada 25.jūlija direktīvas 78/686/EEK par diplomu, sertifikātu un citu praktizējošo zobārstu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu savstarpēju atzīšanu, tai skaitā par pasākumiem, lai sekmētu brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu realizāciju;

5) Padomes 1978.gada 25.jūlija direktīvas 78/687/EEK par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju attiecībā uz stomatologu darbību;

6) Padomes 1978.gada 18.decembra direktīvas 78/1027/EEK par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju attiecībā uz veterinārārstu darbību;

7) Padomes 1978.gada 18.decembra direktīvas 78/1026/EEK par veterinārijas diplomu, sertifikātu un citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu savstarpēju atzīšanu, ieskaitot pasākumus, kas ļautu efektīvāk izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību;

8) Padomes 1980.gada 21.janvāra direktīvas 80/154/EEK par savstarpēju diplomu, sertifikātu un citu oficiālu vecmāšu kvalifikācijas pierādījumu atzīšanu un pasākumiem, kas veicinātu tiesības veikt uzņēmējdarbību, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu īstenošanu;

9) Padomes 1980.gada 21.janvāra direktīvas 80/155/EEK par normatīvo vai administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz vecmātes aroda uzsākšanu un veikšanu;

10) Padomes 1985.gada 10.jūnija direktīvas 85/384/EEK par savstarpēju diplomu, sertifikātu un citu arhitektu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu atzīšanu, ietverot pasākumus, kas ļauj efektīvi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību, kā arī veicina pakalpojumu sniegšanas brīvību;

11) Padomes 1985.gada 16.septembra direktīvas 85/432/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā;

12) Padomes 1985.gada 16.septembra direktīvas 85/433/EEK par savstarpēju diplomu, sertifikātu vai citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu atzīšanu farmācijā, ietverot pasākumus, kas atvieglo tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz atsevišķām darbībām farmācijas jomā;

13) Padomes 1988.gada 21.decembra direktīvas 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību;

14) Padomes 1989.gada 10.oktobra direktīvas 89/595/EEK, ar ko groza direktīvu 77/452/EEK par vispārējās aprūpes māsu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus, un ar ko groza direktīvu 77/453/EEK par normatīvo vai administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz vispārējās aprūpes māsu darbību;

15) Padomes 1989.gada 30.oktobra direktīvas 89/594/EEK, ar ko groza direktīvas 75/362/EEK, 77/452/EEK, 78/686/EEK, 78/1026/EEK un 80/154/EEK attiecībā uz diplomu, sertifikātu un citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu savstarpēju atzīšanu ārstiem, vispārējās aprūpes māsām, praktizējošiem zobārstiem, veterinārārstiem un vecmātēm, kā arī direktīvas 75/363/EEK, 78/1027/EEK un 80/155/EEK par normatīvajos un administratīvajos aktos paredzēto noteikumu koordinēšanu attiecībā uz ārstu, veterinārārstu un vecmāšu darbību;

16) Padomes 1991.gada 29.jūlija direktīvas 91/439/EEK par autovadītāju apliecībām;

17) Padomes 1991.gada 16.decembra direktīvas 91/670/EEK par personāla licenču savstarpēju atzīšanu amata pienākumu pildīšanai civilajā aviācijā;

18) Padomes 1992.gada 18.jūnija direktīvas 92/51/EEK, ar ko nosaka otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības atzīšanai un kas papildina direktīvu 89/48/EEK;

19) Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/16/EEK par ārstu brīvas pārvietošanās veicināšanu un viņu diplomu, sertifikātu un citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu savstarpējo atzīšanu;

20) Padomes 1996.gada 29.aprīļa direktīvas 96/26/EK par atļauju kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē;

21) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 16.februāra direktīvas 98/5/EK, ar ko paredzēts atvieglot advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija;

22) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 7.jūnija direktīvas 1999/42/EK, kas izveido diplomu atzīšanas mehānismu attiecībā uz profesionālajām darbībām, ko aptver liberalizācijas direktīvas, un nosaka pārejas pasākumus un papildina diplomu atzīšanas vispārējās sistēmas;

23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 14.maija direktīvas 2001/19/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 89/48/EEK un Padomes direktīvu 92/51/EEK par vispārēju sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kā arī Padomes direktīvu 77/452/EEK, Padomes direktīvu 77/453/EEK, Padomes direktīvu 78/686/EEK, Padomes direktīvu 78/687/EEK, Padomes direktīvu 78/1026/EEK, Padomes direktīvu 78/1027/EEK, Padomes direktīvu 80/154/EEK, Padomes direktīvu 80/155/EEK, Padomes direktīvu 85/384/EEK, Padomes direktīvu 85/432/EEK, Padomes direktīvu 85/433/EEK un Padomes direktīvu 93/16/EEK attiecībā uz vispārējās aprūpes māsu, praktizējošu zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu, arhitektu, farmaceitu un ārstu profesijām (dokuments attiecas uz EEZ);

 

 

 

 

10.             

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

 

Papildināt likumprojekta  46.pantu ar tekstu šādā redakcijā:

“24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa direktīva 2001/25/EK, par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni;

25) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/84/EK (2002. gada 5. novembris), ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu (dokuments attiecas uz EEZ);

26) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/103/EK (2003. gada 17. novembris), ar ko groza Direktīvu 2001/25/EK par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni (dokuments attiecas uz EEZ).”;

Atbalstīt.

24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa direktīvas 2001/25/EK par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni;

25) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2002/84/EK (2002.gada 5.novembris), ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu (dokuments attiecas uz EEZ);

26) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/103/EK (2003.gada 17.novembris), ar ko groza direktīvu 2001/25/EK par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni (dokuments attiecas uz EEZ).”

 

 

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.258.

 

11.             

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.258 (Latvijas Vēstnesis, 2004,  60.nr.)".

 

Pārejas noteikums

 

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.258 (Latvijas Vēstnesis, 2004,  60.nr.)".