Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

 

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija Likuma otrreizējā caurlūkošana

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likuma “Grozījumi Zvejniecības likumā”otrreizējai caurlūkošanai

( reģ. nr762)

Spēkā esošā likuma redakcija

Saeimas plenārsēdē 2004. gada 21. jūlijā pieņemtā likuma redakcija

Pr. nr.

Likuma otrreizējai caurlūkošanai iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā komisija ierosina pieņemt likumu otrreizējā caurlūkošanā

1

6

3

4

5

6

Zvejniecības likums

Grozījumi Zvejniecības likumā

 

Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.) šādus grozījumus:

      

Grozījumi Zvejniecības likumā

 

Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. 1.pantā:

      

1. 1.pantā:

3) zivju resursi - visas zivis, kuras sastopamas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos jūras ūdeņos, kā arī visas zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kur Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības tās iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot;

papildināt 3.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Šādas tiesības Latvijas Republikai citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos nosaka Eiropas Savienības tiesību akti un Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi;”;

      

papildināt 3.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Šādas tiesības Latvijas Republikai citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos nosaka Eiropas Savienības tiesību akti un Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi;”;

7) amatierzveja — makšķerēšana un zemūdens medības — rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis;

papildināt 7.punktu pēc vārdiem “ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis” ar vārdiem “bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū”;

      

papildināt 7.punktu pēc vārdiem “ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis” ar vārdiem “bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū”;
 

papildināt pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) komerciālā zveja — rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū;

      

papildināt pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) komerciālā zveja — rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū;
 

10) pašpatēriņa zveja — rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.”

      

10) pašpatēriņa zveja — rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.”

2. pants. Likuma darbība

Šis likums regulē Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu (turpmāk - teritoriālie ūdeņi) un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un uzraudzīšanu.

          

2) Zivju resursu iegūšanu starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai citu valstu ūdeņos, ar kurām Latvijai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, regulē attiecīgie Latvijas Republikas starptautiskie līgumi.

2. Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Zivju resursu iegūšanu citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Latvijai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, regulē attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi.”

      

2. Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Zivju resursu iegūšanu citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Latvijai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, regulē attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi.”

3.pants. Zivju resursu pārvaldīšana

Zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts. Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus.

3. Izteikt 3.panta otro teikumu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus, bet citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības šajos ūdeņos tiek noteiktas attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos.”

      

3. Izteikt 3.panta otro teikumu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus, bet citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības šajos ūdeņos tiek noteiktas attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos.”

4. pants. Zivju resursu izmantošana

4. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Zivju resursu izmantošana

      

4. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Zivju resursu izmantošana

(1) Zivju resursu izmantošana Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bet ūdeņos, kurus šķērso valsts robeža, - arī saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem.

(1) Zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos izmanto saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un ūdeņos, kurus šķērso valsts robeža, zivju resursus izmanto saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

 

 

 

 

      

(1) Zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos izmanto saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un ūdeņos, kurus šķērso valsts robeža, zivju resursus izmanto saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Īpašuma tiesības uz zivīm, kas iegūtas, izmantojot zivju resursus, nosakāmas saskaņā ar Civillikumu. Zivis, kas izaudzētas un iegūtas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas saimniecībās un uzņēmējsabiedrībās, pieder attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām.

(2) Īpašuma tiesības uz zivīm, kas iegūtas, izmantojot zivju resursus, nosakāmas saskaņā ar Civillikumu, kā arī ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos Eiropas Savienības dalībvalstīm noteiktās zvejas tiesības.

      

(2) Īpašuma tiesības uz zivīm, kas iegūtas, izmantojot zivju resursus, nosakāmas saskaņā ar Civillikumu, kā arī ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos Eiropas Savienības dalībvalstīm noteiktās zvejas tiesības.
 

(3) Zivis, kas izaudzētas un iegūtas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas saimniecībās, pieder attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām.”

      

(3) Zivis, kas izaudzētas un iegūtas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas saimniecībās, pieder attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām.”

6. pants. Zvejas tiesības

 

          
  1. Latvijas Republikas ūdeņi zvejas tiesību jomā tiek iedalīti šādi:
          
  1. publiskie ūdeņi (Civillikuma 1.pielikums), kuri ir valsts īpašumā un kuros zvejas tiesības pieder valstij, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktās zvejas tiesības publiskajās upēs;

 

 

 

          

2) ūdeņi, kuros zvejas tiesības pieder valstij (Civillikuma 2. un 3.pielikums), ieskaitot tos ūdeņus, uz kuriem neattiecas Civillikuma 1., 2. un 3.pielikums, bet kuri nav arī privātā īpašumā;

          

3) privātie ūdeņi, uz kuriem neattiecas Civillikuma 2. un 3.pielikums un kuros zvejas tiesības pieder ūdeņu īpašniekam un tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

          

(2) Zvejas tiesības Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, iedalīto kvotu apjomā pieder Latvijas Republikai.

5. Izteikt 6.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Zvejas tiesības Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, iedalīto kvotu apjomā pieder Latvijas Republikai. Citu Eiropas Savienības dalībvalstu zvejas tiesības Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos tiek noteiktas attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

      

5. Izteikt 6.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Zvejas tiesības Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, iedalīto kvotu apjomā pieder Latvijas Republikai. Citu Eiropas Savienības dalībvalstu zvejas tiesības Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos tiek noteiktas attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

(3) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un Rīgas jūras līča ūdeņos zvejas tiesības pieder Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām un fiziskajām personām, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(3) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos zvejas tiesības pieder Latvijas Republikai, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”

      

 

(3) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos zvejas tiesības pieder Latvijas Republikai, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”

Zvejas tiesības publiskajās upēs pieder katram piekrastes zemes īpašniekam gar viņa īpašuma robežu tajā ūdeņu daļā, kas viņa zemei ir tuvāka nekā cita īpašnieka zemei, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

          

(5) Zvejas tiesības privātajos ūdeņos (izņemot Civillikuma 2. un 3.pielikumā minētos) pieder ūdeņu īpašniekam, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

          

(6) Šajā pantā minētās rūpnieciskās zvejas tiesības var izmantot, ja attiecīgajos ūdeņos vai to daļā ir brīvi nozvejas limiti vai zvejas rīku limita daļa rūpnieciskajai zvejai, kā arī brīvas rūpnieciskās zvejas vietas.

          

(7) Amatierzvejas - makšķerēšanas - tiesības tiek izmantotas saskaņā ar šā likuma 10.pantu.

          

7. pants. Zvejas tiesību nodošana

          

(1) Zivsaimniecības pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var nodot pašvaldībai valstij piederošās zvejas tiesības ūdeņos, kur zivju resursus pārzina attiecīgā pašvaldība.

          

(2) Valsts un pašvaldību institūcijas, kurām ir zvejas tiesības, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās var nodot (iznomāt) citām juridiskajām personām, kuras saņēmušas uzņēmējdarbības licenci zvejai attiecīgajos ūdeņos, un fiziskajām personām.

 

 

 

 

6. 7.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts un pašvaldības institūcijas, kurām ir zvejas tiesības, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās var nodot (iznomāt) tādām personām, kuras veic pašpatēriņa zveju vai kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā attiecīgajos ūdeņos. Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā.”;

      

6. 7.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts un pašvaldības institūcijas, kurām ir zvejas tiesības, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās var nodot (iznomāt) tādām personām, kuras veic pašpatēriņa zveju vai kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā attiecīgajos ūdeņos. Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā.”;

(3)Privāto ūdeņu īpašnieks savas zvejas tiesības var nodot citām juridiskajām un fiziskajām personām, pamatojoties uz attiecīgu pilnvarojumu vai nomas līgumu.

          

(4) Zvejas tiesības ūdenstilpēs var iznomāt atsevišķi vai ietvert ūdenstilpes nomā, ja ūdenstilpes nomā ir paredzēta zveja. Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos, kas ir ūdenstilpes nomas līguma neatņemama sastāvdaļa, tiek atspoguļoti visi ar zveju un citu saimniecisko darbību, kā arī ar vides un zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu saistītie jautājumi. Iznomājot publiskās upes (upju posmus) un publiskos ezerus, jāparedz amatierzvejas — makšķerēšanas iespēja.

          

(5) Ūdenstilpju nomas un zvejas tiesību nomas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

          

(6) Iznomājot zvejas tiesības, priekšroka dodama attiecīgās pašvaldības zvejnieku kooperatīvajām sabiedrībām, vietējām un citām uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatdarbība ir saistīta ar zveju, kā arī attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem, kas nodarbojas ar individuālo zveju (individuālo darbu), ir pildījuši iepriekš noslēgtā līguma noteikumus un ievērojuši zvejas regulēšanas pasākumus.

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Iznomājot zvejas tiesības, priekšroka ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju vai nodarbojas ar zivju resursu atražošanu un pavairošanu, pildījis iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus un ievērojis zveju regulējošos noteikumus. Pārējās zvejas tiesības tiek iznomātas pašpatēriņa zvejai, un attiecībā uz šo zvejas limita daļu priekšroka ir personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās pašvaldības teritorijā vai kurām piederošais nekustamais īpašums atrodas attiecīgās pašvaldības teritorijā.”

      

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Iznomājot zvejas tiesības, priekšroka ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju vai nodarbojas ar zivju resursu atražošanu un pavairošanu, pildījis iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus un ievērojis zveju regulējošos noteikumus. Pārējās zvejas tiesības tiek iznomātas pašpatēriņa zvejai, un attiecībā uz šo zvejas limita daļu priekšroka ir personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās pašvaldības teritorijā vai kurām piederošais nekustamais īpašums atrodas attiecīgās pašvaldības teritorijā.”

(7) Iznomātās zvejas tiesības nedrīkst nodot tālāk citām juridiskajām un fiziskajām personām.

          

(8) Zvejas tiesību nomas parauglīgumu apstiprina Zivsaimniecības pārvalde.

 

 

          

8. pants. Iznomāto zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšana

          

(1) Iznomāto zvejas tiesību izmantošanu var pārtraukt, ja:

          
  1. zvejas tiesību nomnieks nepilda līguma noteikumus;
          

2) zvejas tiesību nomnieks pārkāpj spēkā esošos normatīvos aktus;

7. Izteikt 8.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) zvejas tiesību nomnieks pārkāpj spēkā esošos zveju regulējošos normatīvos aktus;”.

      

7. Izteikt 8.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) zvejas tiesību nomnieks pārkāpj spēkā esošos zveju regulējošos normatīvos aktus;”.

3) zvejas tiesību nomnieks pārkāpj šā likuma 7.panta septītās daļas noteikumus;

          

4) Vides ministrijas atzinums vai Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijas paredz zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu.

          

9. pants. Tauvas josla

          

(1)Ar zveju vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla. Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.

          

(2)Tauvas josla gar jūras piekrasti ir norobežojama ar speciālām zīmēm, zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.

          

(3)Gar upēm un ezeriem tauvas josla nav jānorobežo ar speciālām zīmēm; zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.

          

(4)Tauvas josla gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citām būvēm uz ūdens (mākslīgi izbūvēta tauvas josla) nosakāma saskaņā ar šo būvju plāniem. To uztur un apsaimnieko attiecīgie īpašnieki (lietotāji).

          

(5) Piekrastes zemes īpašniekiem ir tiesības lietot tauvas joslu, ciktāl šīs tiesības neierobežo šis likums, citi likumi un normatīvie akti.

          

(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana ir paredzēta:

8. 9.pantā:

izteikt sestās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:”;

      

8. 9.pantā:

izteikt sestās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:”;

1)kājāmgājējiem;

          

2) zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai;

papildināt sestās daļas 2.punktu pēc vārda “uzraudzībai” ar vārdiem “un izpētei”;

      

papildināt sestās daļas 2.punktu pēc vārda “uzraudzībai” ar vārdiem “un izpētei”;

3) robežapsardzībai;

 

      

 

 

4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

          

(7) Tikai vides aizsardzības institūciju speciāli norādītās vietās un pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

izteikt septītās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:”;

      

izteikt septītās daļas ievaddaļu un 1. punktu šādā redakcijā:

“(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

1) laivu un kuģu piestāšana, to kravu izkraušana un pagaidu uzglabāšana;

izteikt septītās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;”.

      

1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;”.

2) laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;

          

3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;

          

4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

          

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie robežas ūdenstilpēm - arī valsts robežas režīma prasības.

          

(9) Dabiskās tauvas joslas platums ir:

          

1) gar privāto ūdeņu krastiem - 4 metri;

          

2) gar pārējo ūdeņu krastiem - 10 metru;

          

3) gar jūras piekrasti - 20 metru.

          

(10) Zivsaimniecības pārvalde tauvas joslas platumu zvejas vajadzībām un Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments - kuģošanas vajadzībām var noteikt arī šaurāku vai platāku, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 40 metrus.

          

(11) Mākslīgi izbūvētās tauvas joslas platums tiek noteikts attiecīgās būves plānā.

          

(12) Tauvas joslas platums tiek skaitīts:

          

1) gar upju un ezeru lēzeniem krastiem - no normālās ūdenslīnijas;

          
  • gar upju un ezeru kraujiem krastiem - no krasta nogāžu augšmalas, turklāt tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze;
    •

     

    		          

    3) jūras piekrastē - no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.

    		          

    (13) Piekrastes pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās zvejošanai un kuģošanai (ja tāda tur atļauta) tauvas joslu lieto, ievērojot tādus pašus noteikumus kā neapdzīvotās vietās, bet, ja krastmalas apbūvētas ar ēkām tādā mērā, ka nav iespējams izmantot visu šā panta devītajā daļā noteikto platumu, gar ūdeņu krastu atstājama tik plata tauvas josla, lai nodrošinātu ērtu braukšanu pa krastu, ja nepieciešams, izvērtējot atsevišķi katru konkrēto apbūvi.

    		          

    (14) Atsevišķos gadījumos, kad pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās izbūvē mākslīgās piekrastes, attiecīgo pašvaldību uzdevums ir ierīkot zvejas (ja tāda tur atļauta) un kuģošanas (ja tāda tur atļauta) vajadzībām ērti pieejamās vietās un piebraucamo ceļu tuvumā tauvas joslas vietā piemērota garuma un platuma piestātnes un uzturēt tās labā stāvoklī un lietošanai derīgas.

    		          

    (15) Ja dabiski mainās ūdenslīnija, atbilstoši jaunajai ūdenslīnijai mainās arī tauvas josla. Gadījumos, kad upes gultni groza ar mākslīgiem regulēšanas darbiem, ja nepieciešams, zemes gabali jaunām gultnēm un tauvas joslai atsavināmi uz vispārēja pamata saskaņā ar nekustamās mantas piespiedu atsavināšanas normām.

     

     

    		          

    (16) Šā panta noteikumi neattiecas uz ostas teritoriju, kuras robežas noteiktas saskaņā ar "Likuma par ostām" 3.pantu.

     

    		          

    11. pants. Rūpnieciskā zveja

     

    		          
    1. Tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos (ja rūpnieciskā zveja tajos ir atļauta) juridiskās un fiziskās personas iegūst, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līgumu ar šo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju un saņemot zvejas atļauju (licenci) vai neslēdzot zvejas tiesību nomas līgumu, ja zveja tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencēto rūpniecisko zveju un noteikumiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos.

     

    9. 11.pantā:

    papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “(ja rūpnieciskā zveja tajos ir atļauta)” ar vārdiem “Latvijas Republikas”;

    papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

    ”Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos šo valstu juridiskās un fiziskās personas iegūst atbilstoši attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo aktu prasībām.”;

    		      

    9. 11.pantā:

    papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “(ja rūpnieciskā zveja tajos ir atļauta)” ar vārdiem “Latvijas Republikas”;

    papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

    ”Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos šo valstu juridiskās un fiziskās personas iegūst atbilstoši attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo aktu prasībām.”;

    Priekšroka saņemt zvejas atļauju (licenci) ir attiecīgās pašvaldības zvejnieku kooperatīvajām sabiedrībām, vietējām un citām uzņēmējsabiedrībām, kuru darbība ir saistīta ar zveju, kā arī attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem, kas nodarbojas ar individuālo zveju (individuālo darbu) un iepriekšējā laikposmā nav izdarījuši zveju regulējošo normu pārkāpumus.

    		          
     

     

    izteikt otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Priekšroka saņemt zvejas atļauju (licenci) ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju, kā arī tam attiecīgās pašvaldības iedzīvotājam, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, ja komercsabiedrība, individuālais komersants vai attiecīgās pašvaldības iedzīvotājs ir ievērojis zveju regulējošos noteikumus.”;

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    		    

    izteikt otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Priekšroka saņemt zvejas atļauju (licenci) ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju, kā arī tam attiecīgās pašvaldības iedzīvotājam, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, ja komercsabiedrība, individuālais komersants vai attiecīgās pašvaldības iedzīvotājs ir ievērojis zveju regulējošos noteikumus.”;

    (3) Zvejas atļauju (licenci) izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes atbilstoši Zivsaimniecības pārvaldes iedalītajiem un ar Vides ministriju saskaņotajiem limitiem.

    		  

     

    		      

    (4) Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos tiek noteikts saskaņā ar zinātniski pamatotām rekomendācijām, bet teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos - pamatojoties arī uz starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām.

    izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos tiek noteikts saskaņā ar zinātniski pamatotām rekomendācijām, bet teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos - pamatojoties arī uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām.”

    		      

    izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos tiek noteikts saskaņā ar zinātniski pamatotām rekomendācijām, bet teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos - pamatojoties arī uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām.”

    (5) Juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas limitu, ko atbilstoši kopējam pieļaujamajam nozvejas apjomam var noteikt kā nozvejas apjomu, zvejas kuģu vai zvejas rīku skaitu un veidu un, ja nepieciešams, kā zvejas periodus vai zvejas dienu skaitu.

    		          

    (6) Ja pieļaujamais nozvejas apjoms, zvejas rīku skaits vai rūpnieciskās zvejas vietu skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu attiecīgos ūdeņos vai to daļā juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanu, kā arī apmierinātu juridisko un fizisko personu iesniegtos lūgumus par zvejas tiesību nomas līgumu noslēgšanu, var organizēt zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoli.

    		          

    (7) Izsoli var organizēt gan juridiskajām un fiziskajām personām, kurām saskaņā ar šā likuma 7.panta sesto daļu ir dodama priekšroka zvejai attiecīgos ūdeņos vai to daļā (slēgtā izsole), gan visiem interesentiem (atklātā izsole) uz atlikušo nozvejas apjomu, zvejas rīku un zvejas vietu skaitu.

    		          

    (8) Rūpnieciskā zveja veicama saskaņā ar rūpnieciskās zvejas noteikumiem un citām rūpniecisko zveju regulējošām normām.

    izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

    “(8) Rūpnieciskā zveja veicama saskaņā ar attiecīgām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, rūpnieciskās zvejas noteikumiem un citām rūpniecisko zveju regulējošām normām”.

    		      

    izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

    “(8) Rūpnieciskā zveja veicama saskaņā ar attiecīgām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, rūpnieciskās zvejas noteikumiem un citām rūpniecisko zveju regulējošām normām”.

    (9) Šā panta noteikumi neattiecas uz ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

     

    		          

    12. pants. Zveja īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos

    		          

    “(1) Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saskaņotām zivsaimniecisko pētījumu programmām, projektiem, ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai citām zinātniskām rekomendācijām, kas nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē.

    		          
     

    10. 12.pantā:

    aizstāt pirmajā daļā vārdus “saskaņotām zivsaimniecisko pētījumu programmām, projektiem, ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai citām zinātniskām rekomendācijām, kas nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē” ar vārdiem “saskaņotiem ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai saskaņotām zivsaimniecības programmām, vai projektiem, kas pamatojas uz zinātniskām rekomendācijām, kuras nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē”;

     

     

     

    		      

    10. 12.pantā:

    aizstāt pirmajā daļā vārdus “saskaņotām zivsaimniecisko pētījumu programmām, projektiem, ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai citām zinātniskām rekomendācijām, kas nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē” ar vārdiem “saskaņotiem ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai saskaņotām zivsaimniecības programmām, vai projektiem, kas pamatojas uz zinātniskām rekomendācijām, kuras nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē”;

    (2) Šāda zveja publiskajos ūdeņos un ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, veicama, pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar attiecīgo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju, un pēc pieteikšanas reģionālajā vides pārvaldē vai Jūras vides pārvaldē, bet privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, — pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar ūdeņu īpašnieku.

     

     

    		          
     

    papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(3) Pirms uzsākt zveju īpašos nolūkos vai zinātniskās izpētes nolūkos, tās veicējs informē attiecīgo reģionālo vides pārvaldi.

    		      

    papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(3) Pirms uzsākt zveju īpašos nolūkos vai zinātniskās izpētes nolūkos, tās veicējs informē attiecīgo reģionālo vides pārvaldi.
     

    “(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.”

    		      

    “(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.”

    14. pants. Pienākums sniegt informāciju par darbībām, kas saistītas ar zveju

    		          

    (1)Juridiskajām un fiziskajām personām, kas nodarbojas ar rūpniecisko zveju, ir pienākums sniegt ziņas par nozveju tādā kārtībā un tādos termiņos, kādi noteikti zvejas tiesību nomas līgumā un rūpnieciskās zvejas noteikumos.

     

     

    		          

    (2)Informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota Zivsaimniecības pārvaldes datorizētajā informācijas sistēmā. Jūras vides pārvalde, reģionālās vides pārvaldes un Satiksmes ministrijas Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistrs sniedz nepieciešamo informāciju sistēmas datu bāzes nodrošināšanai.

     

    11. 14.pantā:

    izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

    “Jūras vides pārvalde, reģionālās vides pārvaldes, Latvijas Jūras administrācija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts un Valsts zivsaimniecības pārvalde sniedz nepieciešamo informāciju sistēmas datu bāzes nodrošināšanai.”;

    		      

    11. 14.pantā:

    izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

    “Jūras vides pārvalde, reģionālās vides pārvaldes, Latvijas Jūras administrācija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts un Valsts zivsaimniecības pārvalde sniedz nepieciešamo informāciju sistēmas datu bāzes nodrošināšanai.”;
     

    papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Zivsaimniecības pārvalde nodrošina šā panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī atbild par zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij noteiktajiem robežlīmeņiem.”

    		      

    papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Zivsaimniecības pārvalde nodrošina šā panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī atbild par zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij noteiktajiem robežlīmeņiem.”

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    15.pants. Zvejas regulēšana

    		          

    (1) Rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos regulē, nosakot ikgadēji pieļaujamo nozvejas apjomu, zvejas kuģu, zvejas rīku skaitu un to veidu, kā arī citus zvejas regulēšanas pasākumus, pamatojoties uz zinātniskās ekspertīzes atzinumiem, zinātniskiem ieteikumiem, starptautisko organizāciju rekomendācijām un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

    12. Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) Rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos regulē, nosakot ikgadēji pieļaujamo nozvejas apjomu, zvejas kuģu, zvejas rīku skaitu un to veidu, kā arī citus zvejas regulēšanas pasākumus, kas pamatojas uz zinātnisko ekspertīžu atzinumiem un zinātniskiem ieteikumiem, starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.”

    		      

    12. Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) Rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos regulē, nosakot ikgadēji pieļaujamo nozvejas apjomu, zvejas kuģu, zvejas rīku skaitu un to veidu, kā arī citus zvejas regulēšanas pasākumus, kas pamatojas uz zinātnisko ekspertīžu atzinumiem un zinātniskiem ieteikumiem, starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.”

    (2) Amatierzveju - makšķerēšanu - Latvijas Republikas ūdeņos regulē saskaņā ar amatierzvejas - makšķerēšanas - noteikumiem, kā arī izstrādājot konkrētu iznomāto ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumus vai saskaņā ar šā likuma 10.panta otro daļu - konkrētas ūdenstilpes licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas - noteikumus.

    		          

    16. pants. Zvejas ierobežojumi

    (1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt pārtraukt ūdeņos un tauvas joslā tādu darbību, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

    (2) Rūpnieciskā zveja ar tīkliem sestdienās, svētdienās un svētku dienās no ledus brīvajā zvejas sezonā ir aizliegta visos publiskajos ezeros, izņemot atsevišķus publiskos ezerus (to daļas). Šo atsevišķo publisko ezeru sarakstu un kārtību, kādā tajos veicama rūpnieciskā zveja ar tīkliem reglamentē Ministru kabineta noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.

     

     

     

    13. 16.pantā:

    papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “pamatojoties uz” ar vārdiem “Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī”;

    		      

    13. 16.pantā:

    papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “pamatojoties uz” ar vārdiem “Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī”;

    (3) Rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, stagaru, ezera salaku un vīķu specializētu zveju, ir aizliegta šādos publiskajos ezeros: Alūksnes rajonā — Alūksnes ezerā; Balvu rajonā — Balvu un Viļakas ezeros; Cēsu rajonā — Āraišu ezerā; Dobeles rajonā — Lielauces ezerā; Jēkabpils rajonā — Viesītes ezerā; Jūrmalā — Slokas ezerā; Krāslavas rajonā — Dagdas ezerā; Kuldīgas rajonā — Lielās Nabas un Mazās Nabas ezeros; Limbažu rajonā — Lielezerā; Ludzas rajonā — Mazajā Ludzas ezerā; Madonas rajonā — Salas ezerā; Rēzeknes rajonā — Rēzeknes un Kaunatas ezeros; Rīgas pilsētā — Juglas ezerā, Ķīšezerā; Rīgas rajonā — Lielajā Baltezerā, Mazajā Baltezerā, Babītes ezerā un Dzirnezerā.

    izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(3) Rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, stagaru, ezera salaku un vīķu specializētu zveju un zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, ir aizliegta šādos publiskajos ezeros: Alūksnes rajonā — Alūksnes ezerā; Balvu rajonā — Balvu ezerā un Viļakas ezerā; Cēsu rajonā — Āraišu ezerā; Dobeles rajonā — Lielauces ezerā; Jēkabpils rajonā — Viesītes ezerā; Jūrmalā — Slokas ezerā; Krāslavas rajonā — Dagdas ezerā; Kuldīgas rajonā — Lielās Nabas ezerā un Mazās Nabas ezerā; Limbažu rajonā — Lielezerā; Ludzas rajonā — Mazajā Ludzas ezerā; Ludzas un Rēzeknes rajonā — Cirmas ezerā; Madonas rajonā — Salas ezerā; Rēzeknes rajonā — Rēzeknes ezerā, Kaunatas ezerā, Virtukšņas ezerā un Zosnas ezerā; Rīgas pilsētā — Juglas ezerā un Ķīšezerā; Rīgas rajonā — Lielajā Baltezerā, Mazajā Baltezerā, Babītes ezerā, Dūņezerā, Dzirnezerā un Lilastes ezerā, bet rūpnieciskā zveja ar tīkliem aizliegta šādos publiskajos ezeros: Liepājas rajonā — Liepājas ezerā un Papes ezerā; Ludzas rajonā — Lielajā Ludzas ezerā; Rēzeknes un Preiļu rajonā — Feimaņu ezerā.

     

     

     

     

     

     

    1

    LR reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

    Saglabāt 16. panta trešo daļu spēkā esošajā redakcijā.

    Neatbalstīt

    izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(3) Rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, stagaru, ezera salaku un vīķu specializētu zveju un zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, ir aizliegta šādos publiskajos ezeros: Alūksnes rajonā — Alūksnes ezerā; Balvu rajonā — Balvu ezerā un Viļakas ezerā; Cēsu rajonā — Āraišu ezerā; Dobeles rajonā — Lielauces ezerā; Jēkabpils rajonā — Viesītes ezerā; Jūrmalā — Slokas ezerā; Krāslavas rajonā — Dagdas ezerā; Kuldīgas rajonā — Lielās Nabas ezerā un Mazās Nabas ezerā; Limbažu rajonā — Lielezerā; Ludzas rajonā — Mazajā Ludzas ezerā; Ludzas un Rēzeknes rajonā — Cirmas ezerā; Madonas rajonā — Salas ezerā; Rēzeknes rajonā — Rēzeknes ezerā, Kaunatas ezerā, Virtukšņas ezerā un Zosnas ezerā; Rīgas pilsētā — Juglas ezerā un Ķīšezerā; Rīgas rajonā — Lielajā Baltezerā, Mazajā Baltezerā, Babītes ezerā, Dūņezerā, Dzirnezerā un Lilastes ezerā, bet rūpnieciskā zveja ar tīkliem aizliegta šādos publiskajos ezeros: Liepājas rajonā — Liepājas ezerā un Papes ezerā; Ludzas rajonā — Lielajā Ludzas ezerā; Rēzeknes un Preiļu rajonā — Feimaņu ezerā.
     

    “(4) Visās upēs un kanālos, izņemot Daugavu no Rīgas HES līdz ietekai Rīgas jūras līcī, ir aizliegta rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu.

    2

    Atbildīgā komisija

    Izteikt 16. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Visās upēs un kanālos ir aizliegta rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, kā arī zveju ar zivju murdiem Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) un Buļļupē, kur to var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.”

    Atbalstīt

    (4) Visās upēs un kanālos ir aizliegta rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, kā arī zveju ar zivju murdiem Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) un Buļļupē, kur to var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.”

    (4) Lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkā veicamas darbības publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1.pielikums), Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar Vides ministriju uz attiecīgās pašvaldības ierosinājuma pamata var aizliegt rūpniecisko zveju.

     

     

     

     

     

    papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

    “(5) Lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1.pielikums), Zivsaimniecības pārvalde pēc savas iniciatīvas vai uz attiecīgās pašvaldības ierosinājuma pamata pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var aizliegt rūpniecisko zveju.”;

     

     

     

     

     

     

     

     

    3

    LR reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

    Saglabāt 16. panta ceturto daļu (plenārsēdē pieņemtajā likumā – piektā daļa) spēkā esošā likuma redakcijā.

    Neatbalstīt

    papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

    “(5) Lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1.pielikums), Zivsaimniecības pārvalde pēc savas iniciatīvas vai uz attiecīgās pašvaldības ierosinājuma pamata pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var aizliegt rūpniecisko zveju.”;

    17. pants. Aizliegtās zvejas metodes, rīki un līdzekļi

    		          

    (1) Zvejā aizliegts izmantot tādas metodes, zvejas rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti vai ir aizliegti attiecīgajos zvejas noteikumos.

    14. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) Zvejā nav atļauts izmantot tādas metodes, zvejas rīkus un līdzekļus, kas ir aizliegti vai arī nav paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos vai Latvijas normatīvajos aktos.”

    		      

    14. 17. pantā:

    izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) Zvejā nav atļauts izmantot tādas metodes, zvejas rīkus un līdzekļus, kas ir aizliegti vai arī nav paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos vai Latvijas normatīvajos aktos.”;

    (2) Zivju resursu pārzinātājs atsevišķos gadījumos pēc saskaņošanas ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Vides ministriju ir tiesīgs atļaut izmantot zvejas metodes, rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, bet tiem ir jābūt konkrēti norādītiem zvejas atļaujā (licencē).

    		          

    (3)Rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot zivju vadu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šā likuma 12.pantu ir nepieciešams veikt zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.

    		          

    (4)Visās upēs un kanālos ir aizliegta rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, kā arī zveju Buļļupē un Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs), kur to var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.

     

    Izslēgt 17. panta ceturto daļu.

    		      

    izslēgt ceturto daļu.

    18. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības institūcijas

    Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde un reģionālās vides pārvaldes, kā arī pašvaldības pilnvarota persona attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

     

    15. Izteikt 18.panta tekstu šādā redakcijā:

    “Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde un reģionālās vides pārvaldes, kā arī Vides valsts inspekcijas pilnvarota persona Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un pašvaldības pilnvarota persona — attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.”

    		      

    15. Izteikt 18.panta tekstu šādā redakcijā:

    “Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde un reģionālās vides pārvaldes, kā arī Vides valsts inspekcijas pilnvarota persona Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un pašvaldības pilnvarota persona — attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.”

    19. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības institūciju tiesības

     

    		          
    1. Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā veikt zvejas pārbaudi visos Latvijas Republikas ūdeņos (arī privātajos ūdeņos), veikt zivju izkraušanas kontroli, kā arī pārbaudīt tirdzniecības un transporta objektus, jebkuras noliktavas un ražošanas telpas, ja ir pamats domāt, ka tiek tirgotas, pārvadātas, uzglabātas vai pārstrādātas nelikumīgi iegūtas zivis.

     

    		          

    (2) Vides valsts inspekcija , Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas savas kompetences ietvaros izsniegt zvejas atļauju (licenci) un pieļauto pārkāpumu gadījumos apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt, sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar amatierzvejas - makšķerēšanas - noteikumiem un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

    16. 19.pantā:

    izteikt otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas savas kompetences ietvaros izsniegt zvejas atļauju (licenci) un pieļauto pārkāpumu gadījumos apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt, sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, izņemt un konfiscēt zivis un pieprasīt, lai tiek atlīdzināti zivju resursiem nodarītie zaudējumi, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, amatierzvejas — makšķerēšanas — noteikumiem un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.”;

    		      

    16. 19.pantā:

    izteikt otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas savas kompetences ietvaros izsniegt zvejas atļauju (licenci) un pieļauto pārkāpumu gadījumos apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt, sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, izņemt un konfiscēt zivis un pieprasīt, lai tiek atlīdzināti zivju resursiem nodarītie zaudējumi, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, amatierzvejas — makšķerēšanas — noteikumiem un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.”;

    (3)Ja zveja tiek veikta starptautiskajos ūdeņos vai citu valstu ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar starptautiskiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības gadījumos, kad tās konstatējušas šos pārkāpumus, vai gadījumos, kad saņemti citu valstu vai starptautisko zvejniecības organizāciju zivju resursu aizsardzības institūciju sastādīti pārkāpumu protokoli vai citi pārkāpumu fiksējoši oficiāli dokumenti.

    aizstāt trešajā daļā vārdus “starptautiskajos ūdeņos vai citu valstu ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar” ar vārdiem “citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un”;

    		      

    aizstāt trešajā daļā vārdus “starptautiskajos ūdeņos vai citu valstu ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar” ar vārdiem “citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un”;

    (4) Pašvaldības pilnvarotas amatpersonas valsts vai pašvaldības policijas pārstāvja klātbūtnē ir tiesīgas pieļauto pārkāpumu gadījumos savas kompetences ietvaros apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu un sastādīt administratīvos protokolus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, šos protokolus nosūtot izskatīšanai attiecīgai kompetentajai institūcijai.

    		          
     

    izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Pašvaldības pilnvarotas amatpersonas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un Valsts vides inspekcijas pilnvarotas personas ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā ir tiesīgas pārbaudīt lomu un zvejā izmantotos rīkus, kā arī pārkāpumu gadījumos savas kompetences ietvaros sastādīt administratīvos protokolus, nosūtīt tos izskatīšanai attiecīgajai kompetentajai institūcijai un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis, kā arī izmantotos zvejas rīkus un līdzekļus.

    		      

    izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Pašvaldības pilnvarotas amatpersonas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un Valsts vides inspekcijas pilnvarotas personas ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā ir tiesīgas pārbaudīt lomu un zvejā izmantotos rīkus, kā arī pārk āpumu gadījumos savas kompetences ietvaros sastādīt administratīvos protokolus, nosūtīt tos izskatīšanai attiecīgajai kompetentajai institūcijai un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis, kā arī izmantotos zvejas rīkus un līdzekļus.
     

    papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

    “(5) Vides valsts inspektori ir tiesīgi iznīcināt nelikumīgi izmantotos aizliegtos zvejas rīkus un līdzekļus un nelikumīgi izmantotos nemarķētos zvejas tīklus.

     

    		      

    papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

    “(5) Vides valsts inspektori ir tiesīgi iznīcināt nelikumīgi izmantotos aizliegtos zvejas rīkus un līdzekļus un nelikumīgi izmantotos nemarķētos zvejas tīklus.
     

    (6) Ministru kabinets nosaka šā panta piektajā daļā minēto zvejas rīku, līdzekļu un tīklu iznīcināšanas kārtību.”

    		      

    (6) Ministru kabinets nosaka šā panta piektajā daļā minēto zvejas rīku, līdzekļu un tīklu iznīcināšanas kārtību.”

    25. pants. Maksa par zvejas tiesībām

    		          

    (1) Zvejas tiesības Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida), teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos, kuros Latvijas Republikai pieder zvejas tiesības, tiek izmantotas par maksu, kas norādīta zvejas tiesību nomas līgumā vai zvejas atļaujā (licencē, makšķerēšanas kartē), ja zvejas tiesību nomas līgums netiek slēgts.

    17. Aizstāt 25.panta pirmajā daļā vārdus “kā arī starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos” ar vārdiem “citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos, kā arī starptautiskajos ūdeņos”.

    		      

    17. Aizstāt 25.panta pirmajā daļā vārdus “kā arī starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos” ar vārdiem “citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos, kā arī starptautiskajos ūdeņos”.

    (2) Maksu un tai piemērojamos atvieglojumus, kā arī zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoles kārtību nosaka Ministru kabinets.

    		          

    (3) Šā panta noteikumi neattiecas uz ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

     

     

    		          
    26. pants. Atbildība par zivju resursu aizsardzību, uzraudzību un izmantošanu regulējošo normu pārkāpšanu un zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem
    		          

    (1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pieļāvušas šā likuma vai amatierzveju - makšķerēšanu - un rūpniecisko zveju regulējošo normu pārkāpumus, nodarījušas vai varējušas nodarīt zaudējumus zivju resursiem, ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

    		          

    (2) Neatkarīgi no uzliktā administratīvā soda vai kriminālsoda vainīgais pilnībā kompensē zivju resursiem nodarīto zaudējumu. Zivju resursiem nodarīto zaudējumu var kompensēt, arī veicot zivju resursu pārzinātāja noteiktos un ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Vides ministriju saskaņotos zivju resursu atražošanas pasākumus.

    18. 26.pantā:

    papildināt otrās daļas otro teikumu pēc vārda “pasākumus” ar vārdiem “vai arī vides sakopšanu atbilstoši tiesas nolēmumam”;

    		      

    18. 26.pantā:

    papildināt otrās daļas otro teikumu pēc vārda “pasākumus” ar vārdiem “vai arī vides sakopšanu atbilstoši tiesas nolēmumam”;

    (3) Uzsākot jebkuru saimniecisko vai zinātniskās izpētes darbu, kas var kaitēt zivju resursiem vai mainīt ūdens ekosistēmu, nepieciešama šā darba projekta zivsaimnieciskā ekspertīze, lai noteiktu ietekmes un iedarbības apjomu, darba pamatotību, iespējamo zaudējumu un kompensācijas lielumu un veidu.

    		          

    (4) Zivju resursiem radītos zaudējumus kompensē hidroelektrostaciju īpašnieki un citu saimniecisko darbību veicēji, īstenojot zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteiktos pasākumus: izlaižot zivju mazuļus vai samaksājot mākslīgi pavairoto mazuļu audzēšanas izdevumus, vai samaksājot kompensāciju par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem.

    		          

    (5) Noteikumus par saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu noteikšanu un kompensācijas kārtību izdod Ministru kabinets.

    		          

    (6) Ministru kabinets izdod noteikumus par to upju (upju posmu) sarakstu, uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkāda veida mehāniskus šķēršļus.

    		          
     

    papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

    “(7) Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā nosaka un veic vides sakopšanas darbus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.”

    		      

    papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

    “(7) Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā nosaka un veic vides sakopšanas darbus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.”

    28.pants. Zivju fonda veidošanas avoti

    		          

    (1) Zivju fondu veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, kā arī fizisko un juridisko (arī ārvalstu) personu ziedojumi un dāvinājumi.

    		          

    (2) Dotāciju zivju fondam no vispārējiem ieņēmumiem veido šādi valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitītie maksājumi:

    		          

    1) kompensāciju summas par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem;

    		          

    2) naudas sodi par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

    		          
    1. ieņēmumi, kas rodas, realizējot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konfiscētos zvejas rīkus, zvejas līdzekļus un nelikumīgi iegūtās zivis;
    		          

    4) maksa par zvejas tiesību nomu un izmantošanu [nomas maksa, maksa par zvejas atļauju (licenci, makšķerēšanas karti)];

    		          

    5) daļa no maksas par publisko ūdenstilpju nomu un citu ūdenstilpju nomu, kurās zvejas tiesības pieder valstij, saskaņā ar attiecīgās ūdenstilpes nomas līguma papildu nosacījumiem (atkarībā no attiecīgās ūdenstilpes platības un zivsaimnieciskās izmantošanas veida).

    		          

    Pārejas noteikumi

    		          

    1. Ministru kabinets mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā iesniedz Saeimai priekšlikumus par Civillikuma 1., 2. un 3.pielikuma precizēšanu.

    		          

    2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.156 "Par zvejniecību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.).

    		          

    3. Likuma 16.panta otrā daļa un 17.panta trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

    (2001.gada 18.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.11.2001.)

     

    		          

    4. Ministru kabinets izdod likuma 26.panta sestajā daļā minētos noteikumus triju mēnešu laikā pēc šo likuma grozījumu spēkā stāšanās.

    (2001.gada 18.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.11.2001.)

    		         

    5. Šā likuma 8.panta trešā daļa attiecībā uz lēmuma par zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu stāšanos spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un šā lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likumu. Ja minētais lēmums ir pieņemts pirms Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā, tas stājas spēkā divu nedēļu laikā pēc pieņemšanas.

    (2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

    		         

    6. Ministru kabinets izdod šā likuma 22.panta trešajā daļā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.janvārim.

    (2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.07.2003.)

    		         

    7. 2003.gada 19.jūnijā pieņemtie grozījumi šā likuma 16.panta otrajā daļā, 17.panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī 16.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

     

     

    		          
     

    19. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

    “8. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā.

    9. Šā likuma normas, kurās lietoti termini “komercsabiedrība” vai “individuālais komersants”, piemērojamas arī attiecībā uz zvejnieku saimniecībām un citiem uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

    		      

    19. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

    “8. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā.

    9. Šā likuma normas, kurās lietoti termini “komercsabiedrība” vai “individuālais komersants”, piemērojamas arī attiecībā uz zvejnieku saimniecībām un citiem uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).
     

    10. Līdz 2004.gada 31.decembrim izsniegtās speciālās atļaujas (licences) zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai ir spēkā līdz speciālajā atļaujā (licencē) noteiktajam termiņam.

    		      

    10. Līdz 2004.gada 31.decembrim izsniegtās speciālās atļaujas (licences) zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai ir spēkā līdz speciālajā atļaujā (licencē) noteiktajam termiņam.
     

    11. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.pantā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas (licences) zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.

    		      

    11. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.pantā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas (licences) zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.
     

    12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26.panta septītajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā nosaka un veic vides sakopšanas darbus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.

    		      

    12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26.panta septītajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā nosaka un veic vides sakopšanas darbus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.
     

    13. Grozījumi šā likuma 7.panta sestajā daļā attiecībā uz priekšroku, iznomājot zvejas tiesības komercsabiedrībām un individuālajiem komersantiem, kas saistīti ar komerciālo zveju, kā arī personām, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, neattiecas uz zvejas tiesību nomas līgumiem, kuri noslēgti 2004.gadam.

    		      

    13. Grozījumi šā likuma 7.panta sestajā daļā attiecībā uz priekšroku, iznomājot zvejas tiesības komercsabiedrībām un individuālajiem komersantiem, kas saistīti ar komerciālo zveju, kā arī personām, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, neattiecas uz zvejas tiesību nomas līgumiem, kuri noslēgti 2004.gadam.
     

    14. Grozījumi šā likuma 16.panta trešajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Cirmas ezerā, Dūņezerā, Feimaņu ezerā, Lielajā Ludzas ezerā, Liepājas ezerā, Lilastes ezerā, Papes ezerā, Virtukšņas ezerā un Zosnas ezerā stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī, bet grozījumi šā likuma 16. panta ceturtajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Buļļupē un Daugavā — 2005.gada 16.aprīlī.”

    		      

    14. Grozījumi šā likuma 16.panta trešajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Cirmas ezerā, Dūņezerā, Feimaņu ezerā, Lielajā Ludzas ezerā, Liepājas ezerā, Lilastes ezerā, Papes ezerā, Virtukšņas ezerā un Zosnas ezerā stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī, bet grozījumi šā likuma 16. panta ceturtajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Buļļupē un Daugavā — 2005.gada 16.aprīlī.”