Likums

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās Likumprojekts otrajam lasījumam

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts “Grozījumi “Enerģētikas likumā””

(reģ. nr. 755)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija (dok.nr. 2477)	Nr. p.k.	Iesniegtie priekšlikumi	Komisijas slēdziens	Komisijas atbalstītā redakcija
Enerģētikas likums	Grozījumi Enerģētikas likumā				Grozījumi Enerģētikas likumā
	Izdarīt “Enerģētikas likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt “Enerģētikas likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.) šādus grozījumus:
	1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "realizācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu „tirdzniecība” (attiecīgā locījumā).				1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "realizācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu „tirdzniecība” (attiecīgā locījumā).
	2. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu „uzņēmums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „komersants” (attiecīgā locījumā).	1	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā: “2. Aizstāt visā likuma tekstā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu “uzņēmums” (attiecīgā locījumā) un vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā locījumā ) ar vārdu “komersants” (attiecīgā locījumā).”	Atbalstīts	2. Aizstāt visā likuma tekstā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu “uzņēmums” (attiecīgā locījumā) un vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā locījumā ) ar vārdu “komersants” (attiecīgā locījumā).
	3. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu „uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „komercsabiedrība” (attiecīgā locījumā).				3. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu „uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „komercsabiedrība” (attiecīgā locījumā).
		2	Juridiskais birojs Papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu šādā redakcijā: “4. Aizstāt visā likuma tekstā, izņemot, pārejas noteikumus, vārdu “uzņēmējdarbība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercdarbība” (attiecīgā locījumā)”; attiecīgi mainīt pantu turpmāko numerāciju.	Atbalstīts	4. Aizstāt visā likuma tekstā, izņemot, pārejas noteikumus, vārdu “uzņēmējdarbība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercdarbība” (attiecīgā locījumā)
1.pants Likumā ir lietoti šādi termini:
1) enerģija - šā likuma izpratnē: prece ar noteiktu vērtību - iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī gāze;
2) energoapgāde - enerģētikas jomā veicama uzņēmējdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju;
3) energoapgādes uzņēmums - licencēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar energoapgādi;	4. 1. pantā: izteikt 3. punktu šādā redakcijā: „3) energoapgādes komersants – licencēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi;”;				5. 1. pantā: izteikt 3. punktu šādā redakcijā: “3) energoapgādes komersants – licencēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi;”;
4) energoapgādes uzņēmuma objekts - energoapgādes uzņēmumam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei
5) energoefektivitāte - enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs ar enerģijas patēriņu;
6) energoresursi - apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;
7) reģeneratīvie energoresursi - apzinātie energoresursi ūdens potenciālā, saules, vēja, biomasas un zemes dzīļu siltuma (ģeotermālā) enerģija, kuru rašanos un atjaunošanos nosaka dabas vai antropogēnie (cilvēka izraisītie) procesi un kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;
8) sekundārie energoresursi - energoresursi, kuri rodas jebkura veida tehnoloģiskajos procesos kā blakusprodukts, arī tehnoloģiskajā procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai;
9) vietējie energoresursi - Latvijā apzinātie reģeneratīvie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;
10) enerģijas lietotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes uzņēmumiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida uzņēmējdarbībā;
11) enerģijas pārvade — energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību;
12) enerģijas sadale — energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību
13) enerģijas realizācija - energoapgādes veids, kas ietver kurināmā vai enerģijas pārdošanu lietotājiem un līdzdalību pastāvīgas, drošas un stabilas energoapgādes nodrošināšanā;	izteikt 13. punktu šādā redakcijā: “13) enerģijas tirdzniecība – energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem;”;				izteikt 13. punktu šādā redakcijā: “13) enerģijas tirdzniecība – energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem;”;
14) enerģijas ražošana - energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā;
15) koģenerācija — enerģijas ražošanas tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo gan siltumenerģiju, gan elektroenerģiju, turklāt kurināmā izmantošanas efektivitāte šajā procesā ir augstāka, nekā ražojot abus minētos enerģijas veidus atsevišķi; (izslēgts ar17. 03. 2005. grozījumiem)
16) kurināmais - nafta un naftas produkti, dabasgāze, sašķidrinātā gāze, degakmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kodoldegviela, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai;
17) kurināmā drošības rezerve - energoapgādes uzņēmuma īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju;
18) licence - saskaņā ar likumu izsniegta speciāla atļauja, kas nosaka energoapgādes uzņēmuma tiesības un pienākumu nodarboties ar energoapgādi licences darbības zonā;
19) licences darbības zona - licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes uzņēmums un enerģijas lietotājs;	.
20) regulators - valsts vai pašvaldības iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē energoapgādi;
21) horizontālā integrācija - dažādu energoapgādes uzņēmumu apvienošanās (elektroapgāde, gāzes apgāde, siltumapgāde un citi sabiedrisko pakalpojumu veidi jebkurā kombinācijā);	izteikt 21. punktu šādā redakcijā: „21) horizontālā integrācija – viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no enerģijas ražošanas, pārvades, sadales, piegādes vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijām un kādu darbību, kas nav saistīta ar enerģiju;”;	3	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 4. panta (attiecībā uz likuma 1.pantu) 21.punktā vārdus “kas nav saistīta ar enerģiju” ar vārdiem “kas nav saistīta ar energoapgādi”;	Atbalstīts	izteikt 21., 22 un 23 punktu šādā redakcijā: “21) horizontālā integrācija – viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no enerģijas ražošanas, pārvades, sadales, piegādes vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijām un kādu darbību, kas nav saistīta ar energoapgādi;”;
22) vertikālā integrācija - divu vai vairāku energoapgādes veidu (ražošanas, pārvades un sadales) apvienošana vienā energoapgādes uzņēmumā;	izteikt 22. punktu šādā redakcijā: “22) vertikālā integrācija – viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas pārvade vai sadale vai dabasgāzes uzglabāšana, un vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas ražošana vai tirdzniecība;”;				22) vertikālā integrācija – viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas pārvade vai sadale vai dabasgāzes uzglabāšana, un vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas ražošana vai tirdzniecība
23) sistēmas operators (pārvades, sadales vai dabasgāzes krātuves operators) - energoapgādes uzņēmuma iecelts sistēmas vadītājs, kurš ir atbildīgs par enerģijas plūsmu nodrošināšanu, sistēmas darbību un apkalpošanu, ja nepieciešams - arī par šīs sistēmas attīstību attiecīgajā teritorijā, nolūkā garantēt apgādes drošumu.	izteikt 23. punktu šādā redakcijā: “23) sistēmas operators – energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu un vajadzības gadījumā – attīstību noteiktā teritorijā un par tās savstarpēju savienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā nodrošināt pamatotu pieprasījumu attiecībā uz enerģijas transportēšanu un uzglabāšanu;”;	4	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 4. panta 23.punktā vārdu “tās” ar vārdu “sistēmas”;	Atbalstīts	23) sistēmas operators – energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu un vajadzības gadījumā – attīstību noteiktā teritorijā un par sistēmas savstarpēju savienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā nodrošināt pamatotu pieprasījumu attiecībā uz enerģijas transportēšanu un uzglabāšanu;”;
24) atjaunojamie energoresursi — vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa [bioloģiski noārdāmā frakcija produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos].”
	papildināt pantu ar 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35. un 36. punktu šādā redakcijā:				papildināt pantu ar 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33. un 34 punktu šādā redakcijā:
	„24) sistēmas lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus;				„24) sistēmas lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus;
	25) savstarpēji savienota sistēma – vairākas sistēmas, kas savienotas savā starpā;				25) savstarpēji savienota sistēma – vairākas sistēmas, kas savienotas savā starpā;
	26) kvalificētais dabasgāzes lietotājs – enerģijas lietotājs, kurš ir ieguvis tiesības izvēlēties dabasgāzes piegādātāju un pirkt dabasgāzi no jebkura dabasgāzes tirgotāja par vienošanās cenu;	5	Atbildīgā komisija Izsēgt likumprojekta 4. panta panta 26. punktu. Mainīt turpmāko punktu numerāciju.	Atbalstīts
	27) fiksēta maksājuma apjoma līgums – līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu;				26) fiksēta maksājuma apjoma līgums – līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu;
	28) tiešā līnija – dabasgāzes vads, kas papildina savstarpēji savienotas dabasgāzes pārvades sistēmas;				27) tiešā līnija – dabasgāzes vads, kas papildina savstarpēji savienotas dabasgāzes pārvades sistēmas;
	29) pārvades sistēma – enerģijas pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai;				28) pārvades sistēma – enerģijas pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai;
	30) sadales sistēma – enerģijas sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei;				29) sadales sistēma – enerģijas sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei;
	31) tīkls – līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai. Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem;				30) tīkls – līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai. Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem;
	32) autonomais ražotājs – komersants, fiziska vai juridiska persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām;				31) autonomais ražotājs – komersants, fiziska vai juridiska persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām;
	33) neatkarīgais ražotājs – energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā tas ir iekļauts;				32) neatkarīgais ražotājs – energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā tas ir iekļauts;
	34) kvalificētais elektroenerģijas lietotājs – elektroenerģijas lietotājs, kuram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirtas tiesības slēgt līgumus par elektroenerģijas piegādi (pirkšanu) tieši ar elektroenerģijas ražotāju, kurš darbojas konkrētajā elektroenerģijas pārvades sistēmā vai atrodas ārpus tās licences darbības zonas;	6	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izslēgt likumprojekta 4. panta 34. punktu. Mainīt turpmāko punktu numerāciju.	Atbalstīts
	35) sistēma – visi pārvades un sadales tīkli un uzglabāšanas iekārtas, kas pieder dabasgāzes apgādes komersantam un ko tas ekspluatē, tostarp šī komersanta iekārtas, kas nodrošina papildpakalpojumus, un saistītie komersanti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pieeju pārvadei un sadalei;	7	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 4. panta 35.punktu šādā redakcijā: “35) sistēma - visi pārvades un sadales tīkli un uzglabāšanas iekārtas, kas pieder dabasgāzes apgādes komersantam un kuras tas ekspluatē, kā arī šim komersantam piederošās iekārtas, kas nodrošina papildpakalpojumus, un komersanti, kuru pakalpojumi nepieciešami, lai nodrošinātu pieeju pārvadei un sadalei”;	Atbalstīts	33) sistēma - visi pārvades un sadales tīkli un uzglabāšanas iekārtas, kas pieder dabasgāzes apgādes komersantam un kuras tas ekspluatē, kā arī šim komersantam piederošās iekārtas, kas nodrošina papildpakalpojumus, un komersanti, kuru pakalpojumi nepieciešami, lai nodrošinātu pieeju pārvadei un sadalei;
	36) papildpakalpojumi – visi pakalpojumi, kas vajadzīgi, lai piekļūtu vai ekspluatētu pārvades un sadales tīklus un uzglabāšanas iekārtas, tostarp balansēšanu, bet izņemot iekārtas, kas rezervētas vienīgi pārvades sistēmu operatoriem, kas nodrošina pārvadi.”	8	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 4. panta 36.punktā vārdus “kas rezervēti vienīgi pārvades sistēmu operatoriem, kas nodrošina pārvadi” ar vārdiem “kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori;	Atbalstīts	34) papildpakalpojumi – visi pakalpojumi, kas vajadzīgi, lai piekļūtu vai ekspluatētu pārvades un sadales tīklus un uzglabāšanas iekārtas, tostarp balansēšanu, bet izņemot iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori;’;
		9	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Papildināt likumprojekta 4. pantu ar 37., 38., 39., 40., 41. un 42. punktu šādā redakcijā: “37) balansēšana – nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu savstarpēju līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu;	Atbalstīts	papildināt pantu ar 35., 36., 37., 38., 39. un 40. punktu šādā redakcijā: “35) balansēšana – nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu savstarpēju līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu;
			38) starpvalstu savienojums – enerģijas pārvades līnija, kas saista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas;		36) starpvalstu savienojums – enerģijas pārvades līnija, kas saista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas;
			39) gala lietotājs – enerģijas lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (gala patēriņam);		37) gala lietotājs – enerģijas lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (gala patēriņam);
			40) mājsaimniecības lietotājs – gala lietotājs, kurš pērk un izlieto enerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (gala patēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām;		38) mājsaimniecības lietotājs – gala lietotājs, kurš pērk un izlieto enerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (gala patēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām;
			41) saistītais lietotājs – enerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par tirgus dalībnieku, lai brīvi izvēlētos enerģijas tirgotāju;		39) saistītais lietotājs – enerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par tirgus dalībnieku, lai brīvi izvēlētos enerģijas tirgotāju;
			42) tirgotājs – lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā) enerģiju citam enerģijas lietotājam, kur piegāde nozīmē pārdošanu.”		40) tirgotājs – lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā) enerģiju citam enerģijas lietotājam, kur piegāde nozīmē pārdošanu.”
6.pants	5. Izteikt 6. pantu šādā redakcijā: „6. pants				6. Izteikt 6. pantu šādā redakcijā: “6. pants
(1) Energoapgādes uzņēmumam tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības apgādāt enerģijas lietotājus ar elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par regulatora apstiprinātajiem tarifiem. Šādas pastāvīgas saistības saglabājas arī gadījumos, kad mainās energoapgādes uzņēmuma īpašnieks, īpašuma piederība, uzņēmējdarbības forma vai ir nepieciešama jauna licence.	(1) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un to pretendentiem pieeju enerģijas pārvades vai sadales sistēmām vai dabasgāzes uzglabāšanas krātuvei.	10	Atbildīgā komisija Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir patstāvīgas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un to pretendentiem pieeju enerģijas pārvades vai sadales sistēmām, vai dabasgāzes uzglabāšanas krātuvei, ja šī pieeja ir pastāvīgi savietojama ar atbilstošiem tehniskajiem noteikumiem un drošības prasībām.”	Atbalstīts	(1) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir patstāvīgas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un to pretendentiem pieeju enerģijas pārvades vai sadales sistēmām, vai dabasgāzes uzglabāšanas krātuvei, ja šī pieeja ir pastāvīgi savietojama ar atbilstošiem tehniskajiem noteikumiem un drošības prasībām.”
(2) Līdz jaunas licences saņemšanai energoapgādes uzņēmumiem ir pienākums apgādāt esošos enerģijas lietotājus ar enerģiju nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā, kā arī pievienot jaunus lietotājus regulatora noteiktajā kārtībā.	(2) Sistēmas operatoram noteiktās saistības saglabājas arī gadījumos, ja mainās energoapgādes komersanta īpašnieks (piederība), komercdarbības forma, tiek veikta reorganizācija vai līdz jaunas licences saņemšanai, ja ir nepieciešama jauna licence	11	Juridiskais birojs Izteikt 6. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Sistēmas operatoram noteiktās saistības saglabājas, ja mainās kapitālsabiedrības dalībnieks (akcionārs), komercdarbības forma, tiek veikta reorganizācija vai gadījumos, kad nepieciešama jauna licence, līdz tās saņemšanai”.	Atbalstīts	(2) Sistēmas operatoram noteiktās saistības saglabājas, ja mainās kapitālsabiedrības dalībnieks (akcionārs), komercdarbības forma, tiek veikta reorganizācija vai gadījumos, kad nepieciešama jauna licence, līdz tās saņemšanai.
		12	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Papildināt 6. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Energoapgādes komersants, kas piegādā enerģiju saistītajiem lietotājiem, pārdod enerģiju tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par regulatora noteiktiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja.”	Atbalstīts	(3) Energoapgādes komersants, kas piegādā enerģiju saistītajiem lietotājiem, pārdod enerģiju tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par regulatora noteiktiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja.”
8.pants
Energoapgādes uzņēmumam izsniegtajā licencē norāda:
1) veicamās energoapgādes veidu;	6. 8. pantā: papildināt 1. punktu ar vārdiem „un tā nodrošināšanai nepieciešamās prasības;”;				7. 8. pantā: papildināt 1. punktu ar vārdiem „un tā nodrošināšanai nepieciešamās prasības;”;
2) licences darbības zonu kā ģeogrāfisku teritoriju;
3) licences termiņu;
4) energoapgādes nodrošināšanai nepieciešamās lietas, priekšmetus un mantu;	izteikt 4. punktu šādā redakcijā: „4) energoapgādes komersanta pienākumu nodrošināt un uzturēt energoapgādes veikšanai nepieciešamos energoapgādes komersanta objektus.”				izteikt 4. punktu šādā redakcijā: „4) energoapgādes komersanta pienākumu nodrošināt un uzturēt energoapgādes veikšanai nepieciešamos energoapgādes komersanta objektus.”
5) vides aizsardzības (ekoloģiskās ekspertīzes) nosacījumus;
6) kurināmā drošības rezerves apjomu, nosakot kurināmā veidus un energoapgādes uzņēmuma pienākumu enerģētiskās krīzes laikā pārdot kurināmo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma;
7) energoapgādes uzņēmuma pienākumu plānveidīgi attīstīt savu darbību un piedalīties koordinētas un efektīvas energoapgādes plānošanā, nodrošināšanā un attīstīšanā;
8) energoapgādes uzņēmuma pienākumu periodiski sniegt regulatoram informāciju par savu darbību un pārmaiņām energoapgādē
9.pants	7. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā: „9. pants				8. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā: “9. pants
Energoapgādes uzņēmumi garantē enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti un nodrošina to īpašumā vai lietošanā esošo objektu nepārtrauktu darbību un pienācīgu tehnisko stāvokli.	(1) Energoapgādes komersanti nodrošina enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti un energoapgādes komersanta objektu nepārtrauktu darbību un atbilstošu tehnisko stāvokli līdz savstarpēji ar enerģijas lietotāju noteiktajai piederības robežai.	13 14	Juridiskais birojs Precizēt 9.panta pirmajā daļā jēdzienu “piederības robeža” Atbildīgā komisija Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Energoapgādes komersanti nodrošina enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, regulatora noteiktajām kvalitātes prasībām un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti un energoapgādes komersanta objektu nepārtrauktu darbību un atbilstošu tehnisko stāvokli līdz savstarpēji ar enerģijas lietotāju noteiktajai energoapgādes komersanta objektu piederības robežai.”	Atbalstīts, ietverts 14. priekšl. Atbalstīts	“(1) Energoapgādes komersanti nodrošina enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, regulatora noteiktajām kvalitātes prasībām un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti un energoapgādes komersanta objektu nepārtrauktu darbību un atbilstošu tehnisko stāvokli līdz savstarpēji ar enerģijas lietotāju noteiktajai energoapgādes komersanta objektu piederības robežai.
	(2) Enerģijas lietotāji nodrošina to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo tīklu, enerģijas izmantošanas ierīču un iekārtu tehnisko apkalpi un apkopi.”				(2) Enerģijas lietotāji nodrošina to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo tīklu, enerģijas izmantošanas ierīču un iekārtu tehnisko apkalpi un apkopi.”
12.pants
(1) Energoapgādes uzņēmumi, lai nodrošinātu enerģijas iepirkšanu, ražošanu, pārvadi, sadali un realizēšanu, var darboties horizontāli vai vertikāli integrēti vai atsevišķi, saņemot licenci katram energoapgādes veidam.
(2) Enerģijas ražošanas, pārvades, sadales un realizācijas funkciju nodalīšana nedrīkst apdraudēt kopējo sistēmas tehnisko un finansiālo stabilitāti un enerģijas lietotāju apgādes drošumu.	8. 12. pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Energoapgādes komersants, kas darbojas horizontāli vai vertikāli integrēti, iekšējā grāmatvedībā sastāda bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu atsevišķi par katru licencēto energoapgādes veidu, līdzīgi kā, ja katru licencēto energoapgādes veidu veiktu atsevišķs komersants.”;				9. 12. pantā: izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Energoapgādes komersants, kas darbojas horizontāli vai vertikāli integrēti, iekšējā grāmatvedībā sastāda bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu atsevišķi par katru licencēto energoapgādes veidu, līdzīgi kā, ja katru licencēto energoapgādes veidu veiktu atsevišķs komersants.
(3) Energoapgādes uzņēmumi var uzsākt horizontālu vai vertikālu integrāciju, kā arī atdalīšanos atsevišķos energoapgādes uzņēmumos pēc tam, kad saņemta regulatora rakstveida atļauja likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem noteiktajā kārtībā.	izslēgt trešo daļu.	15	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 12. panta trešo daļu šādā redakcijā: “ (3) Šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādīto bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu energoapgādes komersants iesniedz regulatoram ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteiktajā kārtībā.”	Atbalstīts	(3) Šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādīto bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu energoapgādes komersants iesniedz regulatoram ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteiktajā kārtībā.”;
		16	Deputāts A. Kalvītis Papildināt 12. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “ (4) Energoapgādes uzņēmuma valdes un padomes locekļi, kas ir valsts amatpersonas, var savienot šos amatus ar amatiem citos uzņēmumos, ja to pamatkapitāla daļas pieder tam energoapgādes uzņēmumam, kuru valdes vai padomes locekļu amatus minētās personas ieņem.”	Neatbalstīts
		17	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Papildināt 12. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Regulators nosaka kārtību, kādā energoapgādes komersants nodrošina lietotājiem publisku pieejamību šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādītajai bilancei, peļņas un zaudējumu aprēķiniem, naudas plūsmas pārskatam un citai finanšu informācijai.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Regulators nosaka kārtību, kādā energoapgādes komersants nodrošina lietotājiem publisku pieejamību šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādītajai bilancei, peļņas un zaudējumu aprēķiniem, naudas plūsmas pārskatam un citai finanšu informācijai.”
13.pants	9. Izslēgt 13. pantu.				10. Izslēgt 13. pantu.
(1) Atļaujas, kas saskaņā ar likumu nepieciešamas energoapgādes uzņēmumu pārveidošanas vai integrācijas uzsākšanai, valsts vai pašvaldību iestādes vai amatpersonas izsniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā no attiecīga energoapgādes uzņēmuma pieteikuma saņemšanas.
(2) Ja regulators atsakās dot atļauju energoapgādes uzņēmuma pārveidošanas vai integrācijas uzsākšanai, tas ne vēlāk kā 30 dienu laikā no attiecīga energoapgādes uzņēmuma pieteikuma saņemšanas informē par to energoapgādes uzņēmumu, pamatojot atteikuma iemeslu, un savu lēmumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
14.pants	10. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā: „14. pants				11. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā: „14. pants
(1) Energoapgādes uzņēmumi var darboties pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai centralizētās siltumapgādes sistēmā.	(1) Energoapgādes komersanti var darboties pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai centralizētās siltumapgādes sistēmā.				(1) Energoapgādes komersanti var darboties pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai centralizētās siltumapgādes sistēmā.
(2) Pārvades sistēma ir enerģijas vai gāzes pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes uzņēmuma objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un pārvadei.	(2)Lai nodrošinātu savstarpēji saistītu sistēmu drošu un efektīvu darbību, energoapgādes komersanti savstarpēji apmainās ar nepieciešamo informāciju, nodrošinot komercnoslēpumu aizsardzību.”	18	Juridiskais birojs Papildināt likuma 14.panta otro daļu pēc vārda “informāciju” ar vārdu “vienlaikus”	Atbalstīts	(2)Lai nodrošinātu savstarpēji saistītu sistēmu drošu un efektīvu darbību, energoapgādes komersanti savstarpēji apmainās ar nepieciešamo informāciju, vienlaikus nodrošinot komercnoslēpumu aizsardzību.”
(3) Sadales sistēma ir enerģijas vai gāzes sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes uzņēmuma objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei.
(4) Tīkls ir līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai. Ielu apgaismoju ma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem.
(5) Sistēmas lietotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas piegādā enerģiju pārvades vai sadales sistēmai vai saņem enerģiju no šīs sistēmas.
15.pants
(1) Sistēmas operatoram (arī dabasgāzes krātuves operatoram) ir tiesības:	11.15. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Komersanti, kuru īpašumā vai valdījumā ir enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas objekti, izraugās attiecīgi pārvades sistēmas, sadales sistēmas vai dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatorus. Dabasgāzes apgādes komersants var veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmu operatoru. Sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem enerģijas pārvades vai sadales, vai dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumus par regulatora noteiktiem tarifiem.”;	19	Atbildīgā komisija Izteikt 15.panta pirmo daļu kā pirmo un 1.¹šādā redakcijā: “(1) Komersanti, kuru īpašumā vai valdījumā ir enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas objekti, izraugās attiecīgi pārvades sistēmas, sadales sistēmas vai dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatorus. Dabasgāzes apgādes komersants var veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmu operatoru. (1.¹) Sadales, pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem enerģijas pārvades vai sadales pakalpojumus par regulatora noteiktiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja.” ;.	Atbalstīts	12. 15. pantā: izteikt pirmo daļu kā pirmo un 1.¹daļu šādā redakcijā: “(1)Komersanti, kuru īpašumā vai valdījumā ir enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas objekti, izraugās attiecīgi pārvades sistēmas, sadales sistēmas vai dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatorus. Dabasgāzes apgādes komersants var veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmu operatoru. (1.¹) Sadales, pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem enerģijas pārvades vai sadales pakalpojumus par regulatora noteiktiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja.” ;.
1) prasīt no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sistēmas pieslēguma un tās lietošanas nosacījumu izstrādei nepieciešamo informāciju;
2) sniegt motivētu atteikumu sistēmas lietotājam vai pretendentam, ja iesniegtā informācija nav pietiekama lietošanas nosacījumu izstrādei vai ja, pamatojoties uz sniegto informāciju, pieprasītos sistēmas lietošanas nosacījumus nevar izpildīt.
(2) Sistēmas operatori nodrošina, lai sistēmas darbībai un sistēmas operatora funkciju izpildei nepieciešamo palīgpakalpojumu veikšana tiktu uzticēta pretendentiem, kuri šādus palīgpakalpojumus var veikt nepieciešamā kvalitātē un par zemākām izmaksām, garantējot sistēmas darba drošumu un stabilitāti.
(3) Sistēmas operatori nav tiesīgi veikt tādas darbības, kas nav tieši saistītas ar to pienākumiem un var traucēt vai apdraudēt šo pienākumu izpildi.
(4) Sistēmas operatori nav tiesīgi izpaust komerciālu informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, pildot savus pienākumus. Komerciālas un konfidenciālas informācijas saturu nosaka energoapgādes uzņēmumi, saskaņojot to ar regulatoru.
	papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā: “(5) Sistēmas operators, kurš ir saņēmis pieprasījumu no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sniegt informāciju par sistēmas pieeju un lietošanu, šādu informāciju sniedz rakstveidā 30 dienu laikā. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sistēmas pieejas un tās lietošanas nosacījumu izstrādei nepieciešamo informāciju.				papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā: “(5) Sistēmas operators, kurš ir saņēmis pieprasījumu no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sniegt informāciju par sistēmas pieeju un lietošanu, šādu informāciju sniedz rakstveidā 30 dienu laikā. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sistēmas pieejas un tās lietošanas nosacījumu izstrādei nepieciešamo informāciju.
	(6) Sistēmas operators ir atbildīgs par enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību licences darbības zonā, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt enerģijas pārvadi vai sadali vai dabasgāzes uzglabāšanu atbilstoši pieprasījumam.				(6) Sistēmas operators ir atbildīgs par enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību licences darbības zonā, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt enerģijas pārvadi vai sadali vai dabasgāzes uzglabāšanu atbilstoši pieprasījumam.
	(7) Regulators apstiprina sistēmas operatora izstrādātos sistēmas pieejas un lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Sistēmas operators regulatora noteiktajā laikā sniedz priekšlikumus regulatoram par sistēmas pieejas un lietošanas noteikumiem vai dabasgāzes krātuves pieejas un lietošanas noteikumiem.”				(7) Regulators apstiprina sistēmas operatora izstrādātos sistēmas pieejas un lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Sistēmas operators regulatora noteiktajā laikā sniedz priekšlikumus regulatoram par sistēmas pieejas un lietošanas noteikumiem vai dabasgāzes krātuves pieejas un lietošanas noteikumiem.”
16.pants
(1) Autonomais ražotājs ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām.	12. Izslēgt 16. panta pirmo daļu.				13. Izslēgt 16. panta pirmo daļu.
(2) Autonomais ražotājs var pārdot saražotās elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārpalikumu arī citiem enerģijas lietotājiem, par samaksu izmantojot tā sistēmas operatora pakalpojumus, kura licences darbības zonā ražotājs atrodas, vai pārdot šo enerģijas pārpalikumu pašam sistēmas operatoram.
(3) Sistēmas operators, ja to pieļauj pārvades vai sadales sistēmas tehniskās iespējas, savā licences darbības zonā nodrošina autonomajam ražotājam iespēju pārvadīt vai sadalīt saražotās elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārpalikumu, lai to pārdotu citiem enerģijas lietotājiem.
17.pants	13. Izslēgt 17. pantu.				14. Izslēgt 17. pantu.
Neatkarīgais ražotājs ir energoapgādes uzņēmums, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā tas ir iekļauts.
19.pants
(1) Jaunu energoapgādes uzņēmumu objektu ierīkošanai energoapgādes uzņēmumam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam saskaņā ar šā likuma 24.pantu.
		20	Deputāte J.Stalidzāne Papildināt 19. pantu ar 1¹. un 1². daļu šādā redakcijā: “(1¹) Zemes īpašnieks nevar atteikt saskaņojumu un liegt izmantot savu zemi jaunu energoapgādes komersanta objektu – iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:	Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. priekšl.
			1) energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā;
			2) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkanās līnijas robežās;
			3)vietējā pašvaldība energoapgādes komersanta objekta projektu atzinusi par sabiedrībai visizdevīgāko risinājumu;
			4)vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esoša objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas;
			5)izvadu izbūve no esoša energoapgādes objekta, tā jaudas izdošanai nav iespējamabez šis zemes izmantošanas;
			6) citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
			(1²) Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura energoapgādes komersanta objekta rekonstrukciju, atjaunošanu vai modernizāciju. Zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24. pantu, ja rekonstrukcijas rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība. Zemes īpašnieks nevar atteikt saskaņojumu un liegt izmantot savu zemi esošā energoapgādes komersanta objekta rekonstrukcijai vai modernizācijai.”
		21	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Papildināt 19. pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā: “(1.¹) Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot, bet zemes īpašnieks nevar atteikt saskaņojumu un liegt izmantot savu zemi jaunu energoapgādes komersanta objektu – iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:	Atbalstīts	15. 19. pantā: papildināt pantu ar 1.¹ un 1.²daļu šādā redakcijā: “(1.¹) Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot, bet zemes īpašnieks nevar atteikt saskaņojumu un liegt izmantot savu zemi jaunu energoapgādes komersanta objektu – iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
			1) energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā;		1) energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā;
			2) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkanās līnijas robežās;		2) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkanās līnijas robežās;
			3)vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esoša objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas;		3)vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esoša objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas;
			4) citos likumos noteiktajos gadījumos.		4) citos likumos noteiktajos gadījumos.
			(1.²) Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura energoapgādes komersanta objekta rekonstrukciju vai modernizāciju. Zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24. pantu, ja rekonstrukcijas rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība. Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot, bet zemes īpašnieks nevar atteikt saskaņojumu un liegt izmantot savu zemi esošā energoapgādes komersanta objekta rekonstrukcijai vai renovācijai.”		(1.²) Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura energoapgādes komersanta objekta rekonstrukciju vai modernizāciju. Zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24. pantu, ja rekonstrukcijas rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība. Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot, bet zemes īpašnieks nevar atteikt saskaņojumu un liegt izmantot savu zemi esošā energoapgādes komersanta objekta rekonstrukcijai vai renovācijai.”;
(2) Namīpašnieks nevar liegt kabeļu, armatūras, līniju un citu iekārtu un ietaišu uzstādīšanai, ierīkošanai, ekspluatācijai un attīstībai izmantot sava nama fasādi, zem nama esošo pagrabu un nama bēniņu telpas.
(3) Par jauna objekta ierīkošanu vai esoša objekta paplašināšanu energoapgādes uzņēmums brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.		22	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Deputāte J.Stalidzāne Izteikt 19. panta trešo daļu šādā redakcijā: “ (3) Par energoapgādes komersanta jauna objekta ierīkošanu vai esoša objekta rekonstrukciju vai renovāciju energoapgādes komersants brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.”	Atbalstīts	izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “ (3) Par energoapgādes komersanta jauna objekta ierīkošanu vai esoša objekta rekonstrukciju vai renovāciju energoapgādes komersants brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.”
(4) Energoapgādes uzņēmumu objektu - ēku un būvju celtniecībai, kā arī norobežotu teritoriju ierīkošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu var atsavināt kārtībā, kādu nosaka likums "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām".
(5) Energoapgādes uzņēmumu objektu ierīkošana aizsargājamās dabas teritorijās saskaņojama ar valsts vides aizsardzības institūcijām un aizsargājamās dabas teritorijas pārvaldes institūciju, bet kultūras pieminekļos, to aizsardzības zonās vai kultūrvēsturiskās teritorijās - ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
23.pants
(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst bojāt vai pārveidot energoapgādes uzņēmuma objektus, kas izvietoti viņa nekustamajā īpašumā, vai veikt darbības, kas kavētu citu enerģijas lietotāju apgādi.
(2) Esošo energoapgādes uzņēmumu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par viņa līdzekļiem.
(3) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes uzņēmuma personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem energoapgādes uzņēmuma objektiem, lai veiktu šo objektu remontu vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību īpašnieku brīdina vismaz trīs dienas pirms šo darbu uzsākšanas, bet avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez īpašnieka iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt.		23	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Deputāte J.Stalidzāne Izteikt 23. panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “(3) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes komersanta personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem energoapgādes komersanta objektiem, lai veiktu šo objektu rekonstrukciju, renovāciju vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus.”	Atbalstīts	16. Izteikt 23. panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “(3) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes komersanta personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem energoapgādes komersanta objektiem, lai veiktu šo objektu rekonstrukciju, renovāciju vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus.”
24.pants
(1) Energoapgādes uzņēmums atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes uzņēmuma objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.	14. Izteikt 24. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemi, kuru izmanto jauna energoapgādes objekta ierīkošanai vai kuras lietošanas tiesības tiek aprobežotas. Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.”	24	Deputāte J.Stalidzāne Izteikt 24. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemi, kuru izmanto jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai vai kuras lietošanas tiesības tiek aprobežotas, vai esoša energoapgādes komersanta objekta rekonstrukcijai, ja palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas gar vai ap šo objektu aizņemtā zemes platība, vai kuras lietošanas tiesības tiek aprobežotas. Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. priekšl.
		25	Juridiskais birojs Izteikt likuma 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu. Ierīkojot jaunus energoapgādes objektus, energoapgādes komersants vienojas ar zemes īpašnieku par zemes īpašuma izmantošanu vai tā lietošanas tiesību aprobežošanu. Ministru kabinets nosaka nekustamā īpašuma īpašniekam atlīdzināmo zaudējumu, kā arī atlīdzības par zemes īpašuma izmantošanas vai tā lietošanas tiesību aprobežošanas aprēķināšanas kārtību.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. priekšl.
		26	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 24. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašnieka m par zemi, kuru izmanto jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai vai esoša energoapgādes komersanta objekta rekonstrukcijai, ja palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas gar vai ap šo objektu aizņemtā zemes platība, vai kuras lietošanas tiesības tiek aprobežotas. Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. priekšl.
		27	Atbildīgā komisija Izteikt 24. panta pirmo daļu kā pirmo, 1.¹, 1.², daļu šādā redakcijā: “(1) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.	Atbalstīts	17. Izteikt 24. panta pirmo daļu kā pirmo, 1.¹, 1.², daļu šādā redakcijā: “(1) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.
			(1.¹) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes īpašuma atsavināšanu vai lietošanas tiesību ierobežošanu, ja: - īpašumu izmanto jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai vai esoša energoapgādes komersanta objekta rekonstrukcijai; - palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas gar vai ap šo objektu aizņemtā zemes platība.		(1.¹) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes īpašuma atsavināšanu vai lietošanas tiesību ierobežošanu, ja: - īpašumu izmanto jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai vai esoša energoapgādes komersanta objekta rekonstrukcijai; - palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas gar vai ap šo objektu aizņemtā zemes platība.
			(1.²) Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”		(1.²) Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
(2) Ja energoapgādes uzņēmuma objekts tiek likvidēts vai pārvietots, uzņēmums sakārto nekustamo īpašumu atbilstoši tā agrākajam stāvoklim vai arī apmaksā tā sakārtošanai nepieciešamos darbus.

(3) Pašvaldība un energoapgādes uzņēmums var vienoties par ielu apgaismojuma tīkla nodošanu attiecīgajai pašvaldībai valdījumā vai īpašumā.
39. pants
(1) Kvalificētie elektroenerģijas lietotāji ir tie elektroenerģijas lietotāji, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirtas tiesības slēgt līgumus par elektroenerģijas piegādi (pirkšanu) tieši ar elektroenerģijas ražotāju, kurš darbojas konkrētajā elektroenerģijas pārvades sistēmā vai atrodas ārpus tās licences darbības zonas.	15. Izslēgt 39. panta pirmo daļu.	28	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 15. pantu.	Atbalstīts
(2) Kvalificētiem elektroenerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties elektroenerģijas ražotāju, no kura iepirkt elektroenerģiju pārvades licences darbības zonā, un noslēgt līgumu, kurā paredzēti elektroenerģijas pirkšanas nosacījumi.
(3) Šādu līgumu nosacījumi nevar būt diskriminējoši attiecībā pret citiem enerģijas lietotājiem, kas saņem un lieto enerģiju līdzīgā vidē un par regulatora apstiprinātiem tarifiem.
(4) Kvalificētiem enerģijas lietotājiem ir jāsedz visi tie izdevumi, kuri tieši radušies energoapgādes uzņēmumam, lai nodrošinātu to apgādi ar elektroenerģiju.
(Pants izslēgts ar 17. 03. 2005. pieņemtajiem grozījumiem)
VIII nodaļa. Gāzes apgādes sistēma				.
42.pants
(1) Gāzes piegādi enerģijas lietotājiem nodrošina dabasgāzes apgādes sistēmas energoapgādes uzņēmumi un sašķidrinātās gāzes apgādes uzņēmumi.
(2) Dabasgāzes apgādes sistēmā ietilpst augsta spiediena gāzes pārvades sistēmas vadi (ar darba spiedienu virs 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgobjekti) un cita manta, kas nepieciešama gāzes pārvadei, gāzes krātuves un gāzes sadales sistēmas tīkli (sadalošie tīkli ar darba spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgbūves) un cita manta, kas nepieciešama gāzes sadalei līdz savstarpēji noteiktai enerģijas lietotāju piederības robežai.	16. 42. pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus „sadalošie tīkli”;
(3) Dabasgāzes apgādes sistēmas īpašnieks izveido dabasgāzes apgādes sistēmas operatoru.	izteikt trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Sistēmas operators par regulatora noteiktiem tarifiem un saskaņā ar regulatora apstiprinātiem sistēmas pieejas un lietošanas noteikumiem nodrošina dabasgāzes pārvadi, sadali vai uzglabāšanu, ja tā tiek piegādāta kvalificētajiem dabasgāzes lietotājiem vai to iepirkuši kvalificētie dabasgāzes lietotāji.”;
	papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā: „(4) Ministru kabinets nosaka kritērijus kvalificēto dabasgāzes lietotāju tiesību iegūšanai un minēto tiesību iegūšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā kvalificētais dabasgāzes lietotājs var mainīt piegādātājus (tirgotājus), neradot draudus dabasgāzes apgādes sistēmai un citu dabasgāzes lietotāju apgādes nepārtrauktībai un kvalitātei.
	(5) Sistēmas operatoram ir tiesības motivēti atteikt pieeju attiecīgajai sistēmai likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:
	1) sistēmas jauda nav pietiekama;
	2) netiks izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības;
	3) netiks izpildītas ilgtermiņa (pieci gadi un vairāk) enerģijas piegādes līgumu saistības;
	4) šī panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.
	(6) Ja vertikāli integrēts energoapgādes komersants sastopas vai uzskata, ka sastapsies ar nopietnām ekonomiskām un finansiālām grūtībām sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, ko tas uzņēmies vienā vai vairākos gāzes iepirkšanas līgumos, tas var iesniegt regulatoram pieteikumu ar lūgumu piešķirt pagaidu atkāpi no šī panta trešajā daļā noteiktā pienākuma. Pieteikums iesniedzams nekavējoši pēc pieejas atteikuma. Komersants pieteikumam pievieno visu nepieciešamo informāciju, kas pamato un raksturo problēmu un tās apjomu un komersanta centienus atrisināt problēmu. Regulators likumā noteiktā kārtībā izvērtē komersanta iesniegto pieteikumu un, ja nav iespējami citi problēmas risinājumi, piešķir pagaidu atkāpi. Pieņemot lēmumu par atkāpes piešķiršanu regulators ņem vērā šādus kritērijus:
	1) nepieciešamība izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un garantēt gāzes apgādes drošumu;
	2) komersanta stāvoklis gāzes tirgū un konkurences stāvoklis šajā tirgū;
	3) ekonomisko un finansiālo grūtību, ar ko sastapušies komersants vai kvalificētie lietotāji, apjoms;
	4) attiecīgā fiksētā maksājuma apjoma līguma vai līgumu parakstīšanas datumi un darbības termiņi un cik lielā mērā tie pieļauj paredzēt izmaiņas gāzes tirgū;
	5) komersanta centieni atrisināt problēmu;
	6) vai un cik lielā mērā komersants, ņemot vērā visus apstākļus un esošo situāciju, varēja paredzēt nopietnu finansiālu un ekonomisku grūtību rašanos, uzņemoties fiksēta maksājuma apjoma līguma saistības;
	7) attiecīgo sistēmu saistības pakāpe ar citām sistēmām, un šo sistēmu savstarpējā savietojamība;
	8) ietekme, kādu atkāpes piešķiršana atstās uz Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgus netraucētu darbību un konkurences sekmēšanu tajā, kā arī komersanta dabasgāzes iepirkuma alternatīvas Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgū un ārpus tā. Regulators nevar atzīt komersanta finansiālo un ekonomisko grūtību pastāvēšanu, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem, vai, ja va r pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu;
	(7) Dabasgāzes piegādei enerģijas lietotājam ir tiesības par saviem līdzekļiem ierīkot un izmantot tiešo līniju, kas neietilpst dabasgāzes apgādes sistēmā, no jebkura dabasgāzes piegādātāja (tirgotāja). Izbūvējot un ekspluatējot tiešo līniju jāievēro tās pašas prasības attiecībā uz drošību un kvalitāti, kas noteiktas šī likuma 15. panta 7. daļā minētajos regulatora apstiprinātajos sistēmas pieejas un lietošanas noteikumos.”
	17. papildināt likumu ar 42.¹ pantu šādā redakcijā: “42. ¹ pants
	Energoapgādes komersanti var veikt piegādes visiem kvalificētajiem dabasgāzes lietotājiem, izmantojot tiešās līnijas. Kritērijus un kārtību, kādā tiek ierīkotas un lietotas tiešās līnijas, nosaka regulators. Tiešās līnijas ierīkošanai nepieciešama regulatora atļauja.”
43.pants
Dabasgāzes pārvades sistēmas operators papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam nodrošina:
1) dabasgāzes pārvades sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;
2) dabasgāzes piegādi sadales sistēmai atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatoru pamatotam pieprasījumam;
3) dabasgāzes plūsmu vadību dabasgāzes pārvades sistēmā atbilstoši sistēmas tehniskajām iespējām un saskaņā ar nediskriminējošiem nosacījumiem dabasgāzes saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm;
4) iespējamo dabasgāzes pārvades sistēmas avāriju lokalizāciju un likvidāciju sistēmā;
5) dabasgāzes iepirkšanu no ārvalstīm.
	18. Papildināt 43. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Ja dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).	29	Deputāts A. Kalvītis Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ja dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).”	Neatbalstīts
	(3) Šī panta otrajā daļā minētā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai ir jāievēro šādi obligātie nosacījumi:
	1) personas, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes sadali un tirdzniecību;
	2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;
	3) pārvades sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi pārvades tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;
	4) pārvades sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes pārvades sistēmas operators iesniedz Regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.”	30	Deputāts A. Kalvītis Izteikt 43.panta trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā: “4) pārvades sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes pārvades sistēmas operators iesniedz Regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 34 priekšl.
45.pants
Dabasgāzes sadales sistēmas operators papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam ir atbildīgs par:
1) dabasgāzes sadales sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;
2) dabasgāzes saņemšanu no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un piegādi enerģijas lietotājiem;
3) iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes sadales sistēmā un avārijas dienestu;
4) enerģijas lietotāju īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo gāzes izmantošanas ierīču un iekārtu tehniskās apkalpes un apkopes pakalpojumu sniegšanu enerģijas lietotājiem;	19. 45. pantā: izslēgt 4. punktu;
5) informācijas sniegšanu enerģijas lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai pieslēgtos dabasgāzes sadales sistēmai vai to lietotu
	papildināt pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: “(2) Ja dabasgāzes sadales sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).	31	Deputāts A. Kalvītis Izteikt 45.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ja dabasgāzes sadales sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).”	Neatbalstīts
	(3) Šī panta otrajā daļā minētā dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai, ir jāievēro šādi obligātie nosacījumi:
	1) personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes pārvadi un tirdzniecību;
	2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;
	3) sadales sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;
	4) sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.	32	Deputāts A. Kalvītis Izteikt 45.panta trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā: “4) sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 34 priekšl.
	(4) Šī panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz integrētajiem sadales sistēmas operatoriem, kuri sniedz sistēmas pakalpojumus mazāk nekā 100 000 lietotāju.”
	20. Papildināt likumu ar 45.¹ pantu šādā redakcijā: „45.¹ pants
	Šī likuma 43. panta otrās daļas un 45. panta otrās daļas noteikumi neliedz veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoru, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un juridiski ir šķirts no komersanta, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, kā arī atbilst šādiem kritērijiem:
	1) personas, kas atbild par apvienotā sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes piegādi ikdienā;
	2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par apvienotā sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;
	3) apvienotajam sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no integrētā gāzes uzņēmuma attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;
	4) apvienotais sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Apvienotais sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.”	33	Deputāts A. Kalvītis Izteikt 45¹. panta 4. punktu šādā redakcijā: “4) apvienotais sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Apvienotais sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publisko.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 34 priekšl.
		34	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā: “VIII nodaļa. Gāzes apgādes sistēma	Atbalstīts	18. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā: “VIII nodaļa. Gāzes apgādes sistēma
			42. pants		42. pants
			(1) Visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju.		(1) Visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju.
			(2) Gala lietotājam, kam ir pieslēgums pārvades sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju bez ierobežojumiem, bet iepriekš par to paziņojot tirgotājam un pārvades sistēmas operatoram. Paziņošanas periodu nosaka tirdzniecības līgumā, lietotājam un tirgotājam savstarpēji vienojoties.		(2) Gala lietotājam, kam ir pieslēgums pārvades sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju bez ierobežojumiem, bet iepriekš par to paziņojot tirgotājam un pārvades sistēmas operatoram. Paziņošanas periodu nosaka tirdzniecības līgumā, lietotājam un tirgotājam savstarpēji vienojoties.
			(3) Gala lietotājam, kas ir pieslēgts sadales sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju ievērojot šādus nosacījumus:		(3) Gala lietotājam, kas ir pieslēgts sadales sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju ievērojot šādus nosacījumus:
			1) vismaz trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot rakstiski tirgotājam, kas piegādā dabasgāzi līdz tirgotāja maiņai;		1) vismaz trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot rakstiski tirgotājam, kas piegādā dabasgāzi līdz tirgotāja maiņai;
			2) vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstiski informējot par tirgotāja maiņu to sistēmas operatoru, kura tīkliem lietotājs ir pieslēgts.		2) vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstiski informējot par tirgotāja maiņu to sistēmas operatoru, kura tīkliem lietotājs ir pieslēgts.
			42.¹ pants		42.¹ pants
			(1) Gāzes piegādi enerģijas lietotājiem nodrošina dabasgāzes apgādes sistēmas energoapgādes komersanti un sašķidrinātās gāzes apgādes uzņēmumi. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto gāzi, nosaka Ministru kabinets.”		(1) Gāzes piegādi enerģijas lietotājiem nodrošina dabasgāzes apgādes sistēmas energoapgādes komersanti un sašķidrinātās gāzes apgādes uzņēmumi. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto gāzi, nosaka Ministru kabinets.”
			(2) Dabasgāzes apgādes sistēmā ietilpst augsta spiediena gāzes pārvades sistēmas vadi (ar darba spiedienu virs 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgobjekti) un cita manta, kas nepieciešama gāzes pārvadei, gāzes krātuves un gāzes sadales sistēmas tīkli (ar darba spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgbūves) un cita manta, kas nepieciešama gāzes sadalei līdz savstarpēji noteiktai enerģijas lietotāju piederības robežai.		(2) Dabasgāzes apgādes sistēmā ietilpst augsta spiediena gāzes pārvades sistēmas vadi (ar darba spiedienu virs 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgobjekti) un cita manta, kas nepieciešama gāzes pārvadei, gāzes krātuves un gāzes sadales sistēmas tīkli (ar darba spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgbūves) un cita manta, kas nepieciešama gāzes sadalei līdz savstarpēji noteiktai enerģijas lietotāju piederības robežai.
			(3) Sistēmas operatoram ir tiesības motivēti atteikt pieeju attiecīgajai sistēmai likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:		(3) Sistēmas operatoram ir tiesības motivēti atteikt pieeju attiecīgajai sistēmai likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:
			1) sistēmas jauda nav pietiekama;		1) sistēmas jauda nav pietiekama;
			2) netiks izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības;		2) netiks izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības;
			3) netiks izpildītas ilgtermiņa (desmit gadi un vairāk) enerģijas piegādes līgumu saistības;		3) netiks izpildītas ilgtermiņa (desmit gadi un vairāk) enerģijas piegādes līgumu saistības;
			4) 45.³ pantā noteiktajā kārtībā.		4) 45.³ pantā noteiktajā kārtībā.
			42.² pants		42.² pants
			(1) Dabasgāzes piegādei enerģijas lietotājam ir tiesības par saviem līdzekļiem ierīkot un izmantot tiešo līniju, kas neietilpst dabasgāzes apgādes sistēmā, no jebkuras savstarpēji savienotas sistēmas. Izbūvējot un ekspluatējot tiešo līniju jāievēro tās pašas prasības attiecībā uz drošību un kvalitāti, kas noteiktas šī likuma 15. panta septītajā daļā minētajos regulatora apstiprinātajos sistēmas pieejas un lietošanas noteikumos.		(1) Dabasgāzes piegādei enerģijas lietotājam ir tiesības par saviem līdzekļiem ierīkot un izmantot tiešo līniju, kas neietilpst dabasgāzes apgādes sistēmā, no jebkuras savstarpēji savienotas sistēmas. Izbūvējot un ekspluatējot tiešo līniju jāievēro tās pašas prasības attiecībā uz drošību un kvalitāti, kas noteiktas šī likuma 15. panta septītajā daļā minētajos regulatora apstiprinātajos sistēmas pieejas un lietošanas noteikumos.
			(2) Energoapgādes komersanti var veikt piegādes visiem dabasgāzes lietotājiem, izņemot saistītos lietotājus, izmantojot tiešās līnijas. Kritērijus un kārtību, kādā tiek ierīkotas un lietotas tiešās līnijas, nosaka regulators. Tiešās līnijas ierīkošanai nepieciešama regulatora atļauja.		(2) Energoapgādes komersanti var veikt piegādes visiem dabasgāzes lietotājiem, izņemot saistītos lietotājus, izmantojot tiešās līnijas. Kritērijus un kārtību, kādā tiek ierīkotas un lietotas tiešās līnijas, nosaka regulators. Tiešās līnijas ierīkošanai nepieciešama regulatora atļauja.
			43. pants		43. pants
			(1) Dabasgāzes pārvades sistēmas operators papildus šā likuma 15. pantā noteiktajam nodrošina:		(1) Dabasgāzes pārvades sistēmas operators papildus šā likuma 15. pantā noteiktajam nodrošina:
			1) dabasgāzes pārvades sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;		1) dabasgāzes pārvades sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;
			2) dabasgāzes piegādi sadales sistēmai atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatoru pamatotam pieprasījumam;		2) dabasgāzes piegādi sadales sistēmai atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatoru pamatotam pieprasījumam;
			3) dabasgāzes plūsmu vadību dabasgāzes pārvades sistēmā atbilstoši sistēmas tehniskajām iespējām un saskaņā ar nediskriminējošiem nosacījumiem dabasgāzes saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm;		3) dabasgāzes plūsmu vadību dabasgāzes pārvades sistēmā atbilstoši sistēmas tehniskajām iespējām un saskaņā ar nediskriminējošiem nosacījumiem dabasgāzes saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm;
			4) iespējamo dabasgāzes pārvades sistēmas avāriju lokalizāciju un likvidāciju sistēmā;		4) iespējamo dabasgāzes pārvades sistēmas avāriju lokalizāciju un likvidāciju sistēmā;
			(2) Ja dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).		(2) Ja dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).
			(3) Šā panta otrajā daļā minētā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai ir jāievēro šādi obligātie nosacījumi:		(3) Šā panta otrajā daļā minētā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai ir jāievēro šādi obligātie nosacījumi:
			1) personas, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes sadali un tirdzniecību;		1) personas, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes sadali un tirdzniecību;
			2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;		2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;
			3) pārvades sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi pārvades tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;		3) pārvades sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi pārvades tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;
			4) pārvades sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.		4) pārvades sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.
			43.¹ pants (1) Dabasgāzes pārvades sistēmas operators sagatavo pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstības un valsts dabasgāzes apgādes drošuma novērtējuma ziņojumu laika periodam līdz 10 gadiem. Novērtējuma ziņojumā iekļauj vismaz dabasgāzes pieprasījuma prognozi 10 gadu periodam, piegādes un patēriņa atbilstības vērtējumu atskaites periodā un prognozi 10 gadu periodam, informāciju par pārvades sistēmas atbilstību pieprasījumam, uzturēšanas kvalitāti, informāciju par būvējamām un plānotajām pārvades jaudām, pasākumiem, kas tiek īstenoti maksimāla pieprasījuma gadījumā un viena vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā.		43.¹ pants (1) Dabasgāzes pārvades sistēmas operators sagatavo pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstības un valsts dabasgāzes apgādes drošuma novērtējuma ziņojumu laika periodam līdz 10 gadiem. Novērtējuma ziņojumā iekļauj vismaz dabasgāzes pieprasījuma prognozi 10 gadu periodam, piegādes un patēriņa atbilstības vērtējumu atskaites periodā un prognozi 10 gadu periodam, informāciju par pārvades sistēmas atbilstību pieprasījumam, uzturēšanas kvalitāti, informāciju par būvējamām un plānotajām pārvades jaudām, pasākumiem, kas tiek īstenoti maksimāla pieprasījuma gadījumā un viena vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā.
			(2) Pārvades sistēmas operators novērtējuma ziņojumu reizi gadā iesniedz ministrijai un regulatoram. Kārtību, kādā pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz ministrijai un regulatoram novērtējuma ziņojumu, un prasības novērtējuma ziņojuma saturam nosaka Ministru kabinets.		(2) Pārvades sistēmas operators novērtējuma ziņojumu reizi gadā iesniedz ministrijai un regulatoram. Kārtību, kādā pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz ministrijai un regulatoram novērtējuma ziņojumu, un prasības novērtējuma ziņojuma saturam nosaka Ministru kabinets.
			(3) Novērtējuma ziņojuma sagatavošanai pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no visiem sistēmas dalībniekiem.		(3) Novērtējuma ziņojuma sagatavošanai pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no visiem sistēmas dalībniekiem.
			44.pants		44.pants
			Dabasgāzes krātuves operators papildus šā likuma 15. pantā noteiktajam:		Dabasgāzes krātuves operators papildus šā likuma 15. pantā noteiktajam:
			1) nodrošina dabasgāzes krātuves darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību, lai veiktu dabasgāzes uzkrāšanu, uzglabāšanu un izsniegšanu atbilstoši tehniskajām iespējām;		1) nodrošina dabasgāzes krātuves darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību, lai veiktu dabasgāzes uzkrāšanu, uzglabāšanu un izsniegšanu atbilstoši tehniskajām iespējām;
			2) uzglabā atsevišķiem enerģijas lietotājiem piederošu dabasgāzes rezervi par šo lietotāju līdzekļiem, ja to pieļauj krātuves tehniskās iespējas;		2) uzglabā atsevišķiem enerģijas lietotājiem piederošu dabasgāzes rezervi par šo lietotāju līdzekļiem, ja to pieļauj krātuves tehniskās iespējas;
			3) organizē iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes krātuvē.		3) organizē iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes krātuvē.
			45.pants		45.pants
			(1) Dabasgāzes sadales sistēmas operators papildus šā likuma 15. pantā noteiktajam ir atbildīgs par:		(1) Dabasgāzes sadales sistēmas operators papildus šā likuma 15. pantā noteiktajam ir atbildīgs par:
			1) dabasgāzes sadales sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;		1) dabasgāzes sadales sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;
			2) dabasgāzes saņemšanu no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un transportēšanu līdz enerģijas lietotājiem;		2) dabasgāzes saņemšanu no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un transportēšanu līdz enerģijas lietotājiem;
			3) iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes sadales sistēmā un avārijas dienestu;		3) iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes sadales sistēmā un avārijas dienestu;
			4) informācijas sniegšanu enerģijas lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai pieslēgtos dabasgāzes sadales sistēmai vai to lietotu.		4) informācijas sniegšanu enerģijas lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai pieslēgtos dabasgāzes sadales sistēmai vai to lietotu.
			(2) Ja dabasgāzes sadales sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).		(2) Ja dabasgāzes sadales sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).
			(3) Šī panta otrajā daļā minētā dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai, ir jāievēro šādi obligātie nosacījumi:		(3) Šī panta otrajā daļā minētā dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai, ir jāievēro šādi obligātie nosacījumi:
			1) personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes pārvadi un tirdzniecību;		1) personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes pārvadi un tirdzniecību;
			2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;		2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;
			3) sadales sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;		3) sadales sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;
			4) sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.		4) sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.
			(4) Šī panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz integrētajiem sadales sistēmas operatoriem, kuri sniedz sistēmas pakalpojumus mazāk nekā 100 000 lietotāju.		(4) Šī panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz integrētajiem sadales sistēmas operatoriem, kuri sniedz sistēmas pakalpojumus mazāk nekā 100 000 lietotāju.
			45.¹ pants		45.¹ pants
			Šā likuma 43. panta otrās daļas un 45. panta otrās daļas noteikumi neliedz veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoru, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un juridiski ir šķirts no komersanta, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, kā arī atbilst šādiem kritērijiem:		Šā likuma 43. panta otrās daļas un 45. panta otrās daļas noteikumi neliedz veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoru, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un juridiski ir šķirts no komersanta, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, kā arī atbilst šādiem kritērijiem:
			1) personas, kas atbild par apvienotā sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes piegādi ikdienā;		1) personas, kas atbild par apvienotā sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes piegādi ikdienā;
			2) jāveic atbilstoši p asākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par apvienotā sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;		2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par apvienotā sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;
			3) apvienotajam sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no integrētā gāzes uzņēmuma attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;		3) apvienotajam sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no integrētā gāzes uzņēmuma attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;
			4) apvienotais sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Apvienotais sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.		4) apvienotais sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Apvienotais sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.
			45.² pants		45.² pants
			(1) Balansu dabasgāzes apgādes sistēmā nodrošina pārvades sistēmas operators. Pārvades sistēmai tieši pieslēgtajiem lietotājiem un sadales sistēmas operatoriem balansa pakalpojumu sniedz pārvades sistēmas operators. Sadales sistēmai tieši pieslēgtajiem lietotājiem, ražotājiem un citiem sadales sistēmas operatoriem balansa pakalpojumu sniedz attiecīgais sadales sistēmas operators.		(1) Balansu dabasgāzes apgādes sistēmā nodrošina pārvades sistēmas operators. Pārvades sistēmai tieši pieslēgtajiem lietotājiem un sadales sistēmas operatoriem balansa pakalpojumu sniedz pārvades sistēmas operators. Sadales sistēmai tieši pieslēgtajiem lietotājiem, ražotājiem un citiem sadales sistēmas operatoriem balansa pakalpojumu sniedz attiecīgais sadales sistēmas operators.
			(2) Katram lietotājam, kurš ir tirgus dalībnieks, un katram sadales sistēmas operatoram ir jābūt līgumam ar attiecīgo sistēmas operatoru par balansējošās dabasgāzes piegādi, nodrošinot sistēmā ievadītās un patērētās enerģijas līdzsvaru jebkurā laikā.		(2) Katram lietotājam, kurš ir tirgus dalībnieks, un katram sadales sistēmas operatoram ir jābūt līgumam ar attiecīgo sistēmas operatoru par balansējošās dabasgāzes piegādi, nodrošinot sistēmā ievadītās un patērētās enerģijas līdzsvaru jebkurā laikā.
			(3) Sistēmas operatori veic balansēšanas aprēķinus saskaņā ar regulatora apstiprinātiem noteikumiem atklāti un nediskriminējoši attiecībā pret visiem balansa pakalpojuma saņēmējiem. Lietotājiem, kuri ir tirgus dalībnieki, un sadales tīklu operatoriem ir pienākums apmaksāt balansa pakalpojumu, kura piegādes apjoma noteikšana balstās uz pārvades un sadales operatoru datiem.		(3) Sistēmas operatori veic balansēšanas aprēķinus saskaņā ar regulatora apstiprinātiem noteikumiem atklāti un nediskriminējoši attiecībā pret visiem balansa pakalpojuma saņēmējiem. Lietotājiem, kuri ir tirgus dalībnieki, un sadales tīklu operatoriem ir pienākums apmaksāt balansa pakalpojumu, kura piegādes apjoma noteikšana balstās uz pārvades un sadales operatoru datiem.
			(4) Balansēšanas aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz noteiktā laika periodā veikto gāzes piegādes darījumu uzskaiti, lai noteiktu balansējošās dabas gāzes apjomu. Balansēšanas aprēķiniem ir jābūt pieejamiem darījumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, nodrošinot to komercdarbības noslēpumu konfidencialitāti.		(4) Balansēšanas aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz noteiktā laika periodā veikto gāzes piegādes darījumu uzskaiti, lai noteiktu balansējošās dabas gāzes apjomu. Balansēšanas aprēķiniem ir jābūt pieejamiem darījumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, nodrošinot to komercdarbības noslēpumu konfidencialitāti.
			(5) Lietotāji sniedz sistēmas operatoram informāciju, kas pamatoti nepieciešama balansēšanas uzturēšanai un aprēķinu veikšanai.		(5) Lietotāji sniedz sistēmas operatoram informāciju, kas pamatoti nepieciešama balansēšanas uzturēšanai un aprēķinu veikšanai.
			(6) Sistēmas operators var pieprasīt garantijas no lietotājiem, lai nodrošinātu maksājumus par balansa pakalpojumu, saskaņā ar sistēmas operatora izstrādātiem un regulatora apstiprinātiem kritērijiem un kārtību šādu garantiju pieprasīšanai		(6) Sistēmas operators var pieprasīt garantijas no lietotājiem, lai nodrošinātu maksājumus par balansa pakalpojumu, saskaņā ar sistēmas operatora izstrādātiem un regulatora apstiprinātiem kritērijiem un kārtību šādu garantiju pieprasīšanai
			45.³ pants		45.³ pants
			(1) Ja vertikāli integrēts energoapgādes komersants nonācis vai uzskata, ka nonāks nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, ko tas uzņēmies vienā vai vairākos gāzes iepirkšanas līgumos, tas var iesniegt regulatoram pieteikumu ar lūgumu piešķirt pagaidu atkāpi no šī panta trešajā daļā noteiktā pienākuma. Pieteikums iesniedzams nekavējoši pēc pieejas atteikuma. Komersants pieteikumam pievieno visu nepieciešamo informāciju, kas pamato un raksturo ekonomiskās un finansiālās grūtības sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, kā arī komersanta centienus tās atrisināt. Regulators likumā noteiktā kārtībā izvērtē komersanta iesniegto pieteikumu un, ja nav iespējami citi risinājumi, piešķir pagaidu atkāpi. Regulators nevar piešķirt pagaidu atkāpi, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem, vai, ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu. Pieņemot lēmumu par atkāpes piešķiršanu regulators ņem vērā šādus kritērijus:		(1) Ja vertikāli integrēts energoapgādes komersants nonācis vai uzskata, ka nonāks nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, ko tas uzņēmies vienā vai vairākos gāzes iepirkšanas līgumos, tas var iesniegt regulatoram pieteikumu ar lūgumu piešķirt pagaidu atkāpi no šī panta trešajā daļā noteiktā pienākuma. Pieteikums iesniedzams nekavējoši pēc pieejas atteikuma. Komersants pieteikumam pievieno visu nepieciešamo informāciju, kas pamato un raksturo ekonomiskās un finansiālās grūtības sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, kā arī komersanta centienus tās atrisināt. Regulators likumā noteiktā kārtībā izvērtē komersanta iesniegto pieteikumu un, ja nav iespējami citi risinājumi, piešķir pagaidu atkāpi. Regulators nevar piešķirt pagaidu atkāpi, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem, vai, ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu. Pieņemot lēmumu par atkāpes piešķiršanu regulators ņem vērā šādus kritērijus:
			1) nepieciešamība izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un garantēt gāzes apgādes drošumu;		1) nepieciešamība izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un garantēt gāzes apgādes drošumu;
			2) komersanta stāvoklis gāzes tirgū un konkurences stāvoklis šajā tirgū;		2) komersanta stāvoklis gāzes tirgū un konkurences stāvoklis šajā tirgū;
			3) ekonomisko un finansiālo grūtību, ar ko sastapušies komersants vai kvalificētie lietotāji, apjoms;		3) ekonomisko un finansiālo grūtību, ar ko sastapušies komersants vai kvalificētie lietotāji, apjoms;
			4) fiksētā maksājuma apjoma viena vai vairāku līgumu parakstīšanas datumi un darbības termiņi un cik lielā mērā tie pieļauj paredzēt izmaiņas gāzes tirgū;		4) fiksētā maksājuma apjoma viena vai vairāku līgumu parakstīšanas datumi un darbības termiņi un cik lielā mērā tie pieļauj paredzēt izmaiņas gāzes tirgū;
			5) komersanta centieni atrisināt problēmu;		5) komersanta centieni atrisināt problēmu;
			6) vai un cik lielā mērā komersants, ņemot vērā visus apstākļus un esošo situāciju, varēja paredzēt nopietnu finansiālu un ekonomisku grūtību rašanos, uzņemoties fiksēta maksājuma apjoma līguma saistības;		6) vai un cik lielā mērā komersants, ņemot vērā visus apstākļus un esošo situāciju, varēja paredzēt nopietnu finansiālu un ekonomisku grūtību rašanos, uzņemoties fiksēta maksājuma apjoma līguma saistības;
			7) attiecīgo sistēmu saistības pakāpe ar citām sistēmām, un šo sistēmu savstarpējā savietojamība;		7) attiecīgo sistēmu saistības pakāpe ar citām sistēmām, un šo sistēmu savstarpējā savietojamība;
			8) ietekme, kādu atkāpes piešķiršana atstās uz Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgus netraucētu darbību un konkurences sekmēšanu tajā, kā arī komersanta dabasgāzes iepirkuma alternatīvas Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgū un ārpus tā. (2) Regulators nevar atzīt komersanta finansiālo un ekonomisko grūtību pastāvēšanu, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem, vai, ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu;		8) ietekme, kādu atkāpes piešķiršana atstās uz Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgus netraucētu darbību un konkurences sekmēšanu tajā, kā arī komersanta dabasgāzes iepirkuma alternatīvas Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgū un ārpus tā. (2) Regulators nevar atzīt komersanta finansiālo un ekonomisko grūtību pastāvēšanu, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem, vai, ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu;
			(3) Energoapgādes komersants var lūgt regulatoram piešķirt pagaidu atkāpes no šā likuma 6. panta pirmajā daļā un 42.¹ panta trešajā daļā noteikto pienākumu attiecināšanas uz:		(3) Energoapgādes komersants var lūgt regulatoram piešķirt pagaidu atkāpes no šā likuma 6. panta pirmajā daļā un 42.¹ panta trešajā daļā noteikto pienākumu attiecināšanas uz:
			1) jauniem starpvalstu savienojumiem, jaunām dabasgāzes krātuvēm;		1) jauniem starpvalstu savienojumiem, jaunām dabasgāzes krātuvēm;
			2) esošiem starpvalstu savienojumiem un dabasgāzes krātuvēm, ja to jauda tiek būtiski palielināta kā rezultātā tiek attīstīti jauni gāzes piegādes avoti;		2) esošiem starpvalstu savienojumiem un dabasgāzes krātuvēm, ja to jauda tiek būtiski palielināta kā rezultātā tiek attīstīti jauni gāzes piegādes avoti;
			(4) Regulators var pieņemt lēmumu par atkāpes piešķiršanu, ja izpildās šādi nosacījumi:		(4) Regulators var pieņemt lēmumu par atkāpes piešķiršanu, ja izpildās šādi nosacījumi:
			1) veiktās investīcijas uzlabo konkurenci un piegāžu drošību gāzes apgādes jomā;		1) veiktās investīcijas uzlabo konkurenci un piegāžu drošību gāzes apgādes jomā;
			2) investīcijas netiktu veiktas, ja netiktu piešķirtas atkāpes;		2) investīcijas netiktu veiktas, ja netiktu piešķirtas atkāpes;
			3) starpvalstu savienojumiem un dabasgāzes krātuvēm jābūt tādas personas īpašumā, kas vismaz juridiski ir nošķirta no sistēmas operatoriem, kuru sistēmās tie tiks ierīkoti;		3) starpvalstu savienojumiem un dabasgāzes krātuvēm jābūt tādas personas īpašumā, kas vismaz juridiski ir nošķirta no sistēmas operatoriem, kuru sistēmās tie tiks ierīkoti;
			4) starpvalstu savienojumu un dabasgāzes krātuvju lietotāji maksā par to izmantošanu.”		4) starpvalstu savienojumu un dabasgāzes krātuvju lietotāji maksā par to izmantošanu.”
IX nodaļa. Siltumapgādes sistēma
46.pants
(1) Siltumapgādi veic energoapgādes uzņēmumi enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus.		35	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 46. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju, nosaka Ministru kabinets.”	Atbalstīts	19. Izteikt 46. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju, nosaka Ministru kabinets.”
(2) Siltumapgādi var nodrošināt, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu vai lokālo siltumapgādi, ko veic autonomais ražotājs.
(3) Centralizētās siltumapgādes sistēma ir siltumavotu, siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju kopums, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju.
50.pants		36	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis Izteikt 50. pantu šādā redakcijā: “50.pants	Daļēji atbalstīts, ietverts 37. priekšl.
Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)			(1) Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.
			(2) Pašvaldības organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī atļauj pieslēgties vai atslēgties no centralizētās siltumapgādes sistēmas, ņemot vērā vietējās pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kuru ietvaros ir noteikta siltumapgādes attīstība, kas saskaņota ar regulatoru.
			(3) Pieslēgšanās vai atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas tehniskais izpildījums nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem.”
		37	Atbildīgā komisija Izteikt 50. pantu šādā redakcijā: “50.pants	Atbalstīts	20. Izteikt 50. pantu šādā redakcijā: “50.pants
			(1) Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.		(1) Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.
			(2) Siltumapgādes veida maiņai ēkās un būvēs, kas atrodas kopīpašumā, ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana.		(2) Siltumapgādes veida maiņai ēkās un būvēs, kas atrodas kopīpašumā, ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana.
			(3) Pašvaldības organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā un, ņemot vērā vietējās pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, ar pašvaldības saistošiem noteikumiem var noteikt zonas, kurās, lai nodrošinātu vides prasību ievērošanu, nav pieļaujama jaunu emisijas avotu veidošana.”		(3) Pašvaldības organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā un, ņemot vērā vietējās pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, ar pašvaldības saistošiem noteikumiem var noteikt zonas, kurās, lai nodrošinātu vides prasību ievērošanu, nav pieļaujama jaunu emisijas avotu veidošana.”
51.pants		38	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis Izslēgt 51. pantu.	Atbalstīts	21. Izslēgt 51. pantu.
(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī veicina konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.
(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar regulatoru. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
52.pants		39	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis Izslēgt 52. pantu.	Atbalstīts	22. Izslēgt 52. pantu.
Atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas vai pieslēgšanās pie tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
61.pants	21. Izteikt 61. pantu šādā redakcijā: „61. pants				23. Izteikt 61. pantu šādā redakcijā: „61. pants
Sistēmas operatoram un energoapgādes uzņēmumam, kura licences darbības zona skar pašvaldības administratīvo teritoriju, ir pienākums informēt attiecīgo pašvaldību - pilsētas domi (pagasta padomi) - par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to iespēju	Sistēmas operatoram un energoapgādes uzņēmumam, kura licences darbības zona skar pašvaldības administratīvo teritoriju, ir pienākums informēt attiecīgo pašvaldību – pilsētas vai novada domi (pagasta padomi) – par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to iespēju.”				Sistēmas operatoram un energoapgādes uzņēmumam, kura licences darbības zona skar pašvaldības administratīvo teritoriju, ir pienākums informēt attiecīgo pašvaldību – pilsētas vai novada domi (pagasta padomi) – par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to iespēju.”
62.pants
(1) Vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu ierosina pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta tādā apjomā, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības nozaru darbību noteiktā norobežotā teritorijā, kura sakrīt ar pašvaldības administratīvo teritoriju.
(2) Vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā pilsētas dome (pagasta padome), kuras administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze.	22. Izteikt 62. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: „(2) Vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā pašvaldība – pilsētas vai novada dome (pagasta padome), – kuras administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze.				24. Izteikt 62. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: „(2) Vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā pašvaldība – pilsētas vai novada dome (pagasta padome), – kuras administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze.
(3) Par vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem.	(3) Par vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem.”				(3) Par vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem.”
70.pants	23. Izteikt 70. pantu šādā redakcijā: „70. pants				25. Izteikt 70. pantu šādā redakcijā: “70. pants
(1) Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido pilsētas dome (pagasta padome) un centrā ietilpstošās personas sasauc pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas.	(1) Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido pilsētas vai novada dome (pagasta padome) un centrā ietilpstošās personas sasauc pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas.				(1) Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido pilsētas vai novada dome (pagasta padome) un centrā ietilpstošās personas sasauc pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas.
(2) Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību domes (padomes) priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes uzņēmumu pārstāvjus.	(2) Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību – pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) – priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes uzņēmumu pārstāvjus.”				(2) Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību – pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) – priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes uzņēmumu pārstāvjus.”
71.pants
(1) Ministru kabineta un pašvaldības noteiktā kārtība, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, var ierobežot energoapgādes uzņēmumu saistības apgādāt ar enerģiju visus enerģijas lietotājus to licences darbības zonā, kā arī energoapgādes uzņēmumu un enerģijas lietotāju līgumsaistību izpildi attiecībā uz enerģijas piegādi.
(2) Energoapgādes uzņēmumi nav atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti enerģijas lietotājiem izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā.
		40	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Deputāte J.Stalidzāne Papildināt likuma 71. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Valsts enerģētiskās krīzes laikā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ir tiesības dot rīkojumus elektroenerģijas ražotājiem par ģenerējošās jaudas izmaiņām tehnisko iespēju robežās vai to pilnīgu apturēšanu.”	Atbalstīts	26. Papildināt 71. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Valsts enerģētiskās krīzes laikā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ir tiesības dot rīkojumus elektroenerģijas ražotājiem par ģenerējošās jaudas izmaiņām tehnisko iespēju robežās vai to pilnīgu apturēšanu.”
72.pants		41	Deputāts I.Emsis Izteikt 72. pantu šādā redakcijā: “72. pants	Daļēji atbalstīts, iekļauts 42. priekšl.
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem.			Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti izveido un uztur naftas produktu (degvielas) rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem.”
		42	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 72. pantu šādā redakcijā: “72. pants	Atbalstīts	27.Izteikt 72. pantu šādā redakcijā: “72. pants
			Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar naftas produktiem (degvielu) un komersanti, kas ieved savam patēriņam naftas produktus, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem.”		Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar naftas produktiem (degvielu) un komersanti, kas ieved savam patēriņam naftas produktus, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem.”
	24. Papildināt likumu ar 72.¹ pantu šādā redakcijā: „72.¹ pants				28. Papildināt likumu ar 72.¹ pantu šādā redakcijā: „72.¹ pants
	Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā esošo naftas produktu rezervju apjomus un kārtību, kādā tās izveidojamas, uzglabājamas un izmantojamas enerģētiskās krīzes periodā.”				Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā esošo naftas produktu rezervju apjomus un kārtību, kādā tās izveidojamas, uzglabājamas un izmantojamas enerģētiskās krīzes periodā.”
76.pants
(1) Enerģētikas pārvaldi veic Ministru kabinets, un to īsteno Ekonomikas ministrija un par enerģētiku atbildīgais ministrs.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierīkojami jauni energoapgādes uzņēmumu objekti, un izdod enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu ierīkošanas, ekspluatācijas un drošas lietošanas tehniskos noteikumus		43	Deputāte J.Stalidzāne Izteikt 76. panta otro daļu šādā redakcijā: “ (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierīkojami jauni energoapgādes uzņēmumu objekti, kādā komersantiem tiek izsniegtas licences elektroietaišu projektēšanai, montāžai – ierīkošanai, ekspluatācijai, tehnisko parametru pārbaudei, mērīšanai, ieregulēšanai, izgatavošanai un elektroietaišu apkalpojošā personāla drošības tehnikas noteikumu apmācībai, un izdod enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu ierīkošanas, ekspluatācijas un drošas lietošanas tehniskos noteikumus.”	Neatbalstīts
82.pants
(1) Energoapgādes uzņēmumu objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko uzraudzību un kontroli veic Valsts energoinspekcija, kuras pienākumi ir šādi:		44	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 82. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “(1) Energoapgādes komersantu, kā arī tādu komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārveidi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko uzraudzību un kontroli veic Valsts energoinspekcija, kuras pienākumi ir šādi:”.	Atbalstīts	29. Izteikt 82. panta pirmās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā: “(1) Energoapgādes komersantu, kā arī tādu komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārveidi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko uzraudzību un kontroli veic Valsts energoinspekcija, kuras pienākumi ir šādi:”.
1) kontrolēt energoapgādes uzņēmumu objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu montāžas kvalitātes, drošības un ekspluatācijas pārbaudes, to atbilstošu un savlaicīgu veikšanu;
2) kontrolēt un uzraudzīt elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes apgādē izmantojamo iekārtu atbilstības novērtēšanas kārtību un apliecinājumu energoapgādes uzņēmumos;
3) veikt elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes kvalitātes prasību izpildes un atbilstības kontroli un uzraudzību, lai veicinātu elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes efektīvu izmantošanu;
4) piedalīties elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes apgādes sistēmu avāriju cēloņu noskaidrošanā un nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisiju darbā.
		45	Deputāte J.Stalidzāne Papildināt 82. panta pirmo daļu ar piekto punktu šādā redakcijā: “5) kontrolēt lietotāju elektroapgādes shēmas un elektroapgādes ietaišu tehnisko stāvokli, kā arī nepieciešamo rezerves elektroapgādes avotu esamību lietotājiem, kuru elektroeneģijas piegādes pārtraukšana var radīt apdraudējumu valsts un sabiedriskai drošībai, cilvēku dzīvībai un veselībai vai radīt ievērojamus materiālos zaudējumus.”	Neatbalstīts
(2) Valsts energoinspekcija savas kompetences ietvaros sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus un uzliek administratīvos sodus saskaņā ar likumu.
(3) Valsts energoinspekciju izveido Ministru kabinets. Valsts energoinspekcija ir civiliestāde, un tās darbību pārrauga par enerģētiku atbildīgais ministrs.
84.pants
(1) Regulators, īstenojot energoapgādes regulēšanu, papildus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajam veic šādas funkcijas:
1) veicina energoapgādes uzņēmumu efektīvu darbību;
2) sekmē vietējo un reģeneratīvo energoresursu izmantošanu energoapgādē;
3) veicina lietotājiem piegādātās enerģijas efektīvu izmantošanu.
(2) Regulators, pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, ievēro valsts enerģētikas politiku un realizē Latvijas enerģētikas nacionālo programmu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.10.2001.)
		46	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Papildināt likumu ar 84.¹ pantu šādā redakcijā: “84.¹ pants	Atbalstīts	30. Papildināt likumu ar 84.¹ pantu šādā redakcijā: “84.¹ pants
			(1) Regulators nosaka vienotus dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumus un pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku.		(1) Regulators nosaka vienotus dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumus un pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku.
			(2) Dabasgāzes apgādē papildus šajā likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajam regulators uzrauga:		(2) Dabasgāzes apgādē papildus šajā likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajam regulators uzrauga:
			1) starpvalstu savienojumu jaudu vadības un sadales noteikumus sadarbībā ar to dalībvalstu attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kurām ir šāds starpvalstu savienojums;		1) starpvalstu savienojumu jaudu vadības un sadales noteikumus sadarbībā ar to dalībvalstu attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kurām ir šāds starpvalstu savienojums;
			2) visas rīcības un metodes, ko sistēmu operatori pielieto sistēmas jaudas pārslodzes vadībai Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmā;		2) visas rīcības un metodes, ko sistēmu operatori pielieto sistēmas jaudas pārslodzes vadībai Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmā;
			3) sistēmu operatoru laika patēriņu pieslēgumu un remontdarbu veikšanai;		3) sistēmu operatoru laika patēriņu pieslēgumu un remontdarbu veikšanai;
			4) sistēmu operatoru publicēto informāciju par starpvalstu savienojumiem, tīklu izmantošanu un sistēmu jaudas sadalījumu sistēmu lietotājiem ieinteresētajām pusēm.		4) sistēmu operatoru publicēto informāciju par starpvalstu savienojumiem, tīklu izmantošanu un sistēmu jaudas sadalījumu sistēmu lietotājiem ieinteresētajām pusēm.
			5) grāmatvedības nodalīšanu, atbilstoši šā likuma 12. pantā noteiktajai kārtībai;		5) grāmatvedības nodalīšanu, atbilstoši šā likuma 12. pantā noteiktajai kārtībai;
			6) šā likuma 15. panta septītajā daļā noteikto sistēmas dalībnieku pieejas noteikumu izpildi;		6) šā likuma 15. panta septītajā daļā noteikto sistēmas dalībnieku pieejas noteikumu izpildi;
			7) šajā likumā noteikto pārvades un sadales operatoru pienākumu izpildi;	< p class=MsoNormal align=center style='text-align:center'>	7) šajā likumā noteikto pārvades un sadales operatoru pienākumu izpildi;
			8) dabasgāzes tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā.		8) dabasgāzes tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā.
			(4) Regulators reizi gadā publicē ziņojumu par šā panta otrajā daļā noteikto dabasgāzes apgādes sistēmas darbības aspektu uzraudzības rezultātiem.”		(4) Regulators reizi gadā publicē ziņojumu par šā panta otrajā daļā noteikto dabasgāzes apgādes sistēmas darbības aspektu uzraudzības rezultātiem.”
88.pants		47	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 88. pantu šādā redakcijā: “88. pants	Atbalstīts	31. Izteikt 88. pantu šādā redakcijā: “88. pants
(1) Ministru kabinets izveido Enerģijas patērētāju komiteju (turpmāk - Patērētāju komiteja), kuras darbā pieaicina septiņus enerģijas patērētāju pārstāvjus no sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām un citām juridiskajām personām.			Enerģijas patērētāju tiesību un interešu aizsardzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata strīdus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā.”		Enerģijas patērētāju tiesību un interešu aizsardzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata strīdus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā.”
(2) Patērētāju komiteja ievēlē priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs vai viņa pilnvarots Patērētāju komitejas loceklis ir tiesīgs piedalīties regulatora sēdē ar padomdevēja tiesībām, ja šajā sēdē tiek izskatīti jautājumi par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai nodrošināšanu enerģētikā.
(3) Patērētāju komitejas nolikumu apstiprina Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.10.2001.)
89.pants		48	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izslēgt 89. pantu.	Atbalstīts	32. Izslēgt 89. pantu.
Patērētāju komitejas uzdevums ir:
1) nodrošināt visu enerģijas patērētāju grupu interešu aizsardzību energoapgādē un energoapgādes regulēšanā;
2) sniegt informāciju regulatoram par situāciju energoapgādes uzņēmumos, ja tā skar enerģijas patērētāju intereses;
3) sadarboties ar enerģijas patērētāju interešu aizsardzības sabiedriskajām organizācijām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar likumu "Par patērētāju tiesību aizsardzību" un likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām";
4) būt informētai par situāciju energoapgādē un par jautājumiem un problēmām, kas skar enerģijas patērētāju intereses;
5) sniegt informāciju enerģijas patērētājiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.10.2001.)
Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets: 1) līdz 2001.gada 1.decembrim nosaka šā likuma 40.panta ceturtajā daļā paredzēto apjomu un teritoriālo izvietojumu, bet līdz 2001.gada 31.decembrim — šā likuma 41.pantā paredzēto kārtību un prasības koģenerācijas stacijām;
2) līdz 2003.gada 1.janvārim nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves;
3) līdz 1999.gada 30.jūnijam nosaka kvalificēto elektroenerģijas lietotāju definēšanas kritērijus un kārtību, kādā kvalificētie elektroenerģijas lietotāji iepērk elektroenerģiju ārpus pārvades sistēmas, kā arī izstrādā ar to saistītos nepieciešamos normatīvos aktus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
2. Energoapgādes uzņēmumu licences, kas izsniegtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz attiecīgās licences noteiktā darbības termiņa beigām, un nepieciešamos grozījumus energoapgādes uzņēmumu licences nosacījumos var izdarīt vienīgi likumā noteiktajā kārtībā.
3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 21.nr.; 1997, 1., 14.nr.).
4. Likums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, un Ministru kabinets izslēdz akciju sabiedrību "Latvenergo" no privatizējamo uzņēmumu saraksta. (2000.gada 3.augusta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.08.2000.)
5. Energoapgādi valsts regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001.gada 1.oktobrim, kad tās funkcijas pārņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
6. Energoapgādi pašvaldību regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001.gada 1.septembrim, kad tās funkcijas pārņem pašvaldību regulatori saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
7. Energoapgādes regulēšanas padomes saistību pārņēmēja ar 2001.gada 1.oktobri ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
8. Energoapgādes regulēšanas padomes Licenču birojs līdz 2001.gada 1.oktobrim tiek reorganizēts par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpildinstitūcijas attiecīgām struktūrvienībām saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
9. Šā likuma grozījumi, kas attiecas uz vārda “reģeneratīvie” aizstāšanu ar vārdu “atjaunojamie”; grozījumi attiecībā uz 1.panta 7. un 15.punkta, 5.panta otrās daļas, IV, V, VI, VII nodaļas, 77.panta pirmās daļas 2. un 3.punkta, 79. un 80.panta izslēgšanu, kā arī 1.panta 11. un 12.punkta jaunā redakcija (par terminiem “enerģijas pārvade” un “enerģijas sadale”) un grozījums attiecībā uz 1.panta papildināšanu ar 24.punktu stājas spēkā vienlaikus ar elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanos.” (2005.gada 17. marta redakcijā)
	25. Papildināt Pārejas noteikumus ar 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:	49	Juridiskais birojs Izteikt pārejas noteikumu 9.un 10.punktu šādā redakcijā:	Daļēji atbalstīts, ietverts 51. priekšl.
	„9. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās izdod Enerģētikas likuma 24. panta pirmajā daļā, 42. panta ceturtajā daļā un 72.¹ pantā paredzētos normatīvos aktus.		“9. Ministru kabinets izdod šā likuma 24.panta pirmajā daļā, 42.panta ceturtajā daļā un 72.¹pantā minētos noteikumus līdz ......
	10. Regulators gada laikā no šī likuma stāšanās spēkā izdod Enerģētikas likuma 15. panta septītajā daļā un 42.¹ pantā paredzētos normatīvos aktus.		10. Šā likuma 15.panta septītajā daļā minētie sistēmas pieejas un lietošanas noteikumi vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumi izstrādājami un iesniedzami Regulatoram apstiprināšanai līdz .........”
	11. Ne vēlāk kā līdz 2006. gada 1. jūlijam energoapgādes komersanti nodrošina savu atbilstību šī likuma 43. panta otrās un trešās daļas, 45. panta otrās un trešās daļas un 45.¹ panta prasībām.	50	Dep. A. Kalvītis Izteikt Pārejas noteikumu 11.punktu šādā redakcijā: “11. Ne vēlāk kā līdz 2017.gada 1.jūlijam energoapgādes komersanti nodrošina savu atbilstību šī likuma 43.panta otrās un trešās daļas, 45.panta otrās un trešās daļas un 45.¹.panta prasībām.”	Neatbalstīts
		51	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt pārejas noteikumu 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:	Atbalstīts	33. Papildināt Pārejas noteikumus ar 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:
			“ 9. Ministru kabinets izdod šā likuma 24. panta pirmajā daļā, 42.¹ panta pirmajā daļā, 46. panta pirmajā daļā un 72.1 pantā paredzētos normatīvos aktus sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās.		“ 9. Ministru kabinets izdod šā likuma 24. panta pirmajā daļā, 42.¹ panta pirmajā daļā, 46. panta pirmajā daļā un 72.1 pantā paredzētos normatīvos aktus sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās.
			10. Regulators izdod šā likuma 15. panta septītajā daļā un 42.¹ pantā paredzētos normatīvos aktus gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās.		10. Regulators izdod šā likuma 15. panta septītajā daļā un 42.¹ pantā paredzētos normatīvos aktus gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās.
			11. Mājsaimniecības lietotāji šā likuma 42. pantā noteiktās tiesības iegūst no 2007. gada 1. jūlija.”		11. Mājsaimniecības lietotāji šā likuma 42. pantā noteiktās tiesības iegūst no 2007. gada 1. jūlija.”
	Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu: Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2003/55/EC.	52	Dep. A. Kalvītis Papildināt likumprojekta pēdējo teikumu aiz skaitļiem un burtiem “2003/55/EC” ar skaitļiem un burtiem “2003/54/EC”.	Daļēji atbalstīts, ietverts 55. priekšl.
		53	Juridiskais birojs Iekļaut informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu pēc pārejas noteikumiem kā likumprojekta 26.pantu šādā redakcijā: “26. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu (tālāk seko informatīvā atsauce).”	Daļēji atbalstīts, ietverts 55. priekšl
		54	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt informatīvo atsauci šādā redakcijā: „Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija direktīvas 2003/55/EC par dabasgāzes tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 98/30/EC atcelšanu.”	Daļēji atbalstīts, ietverts 55. priekšl
		55	Atbildīgā komisija Izteikt informatīvo atsauci šādā redakcijā: “26. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu: Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija direktīvas 2003/55/EC par dabasgāzes tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 98/30/EC atcelšanu.”	Atbalstīts	34. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu: Informatīva atsauce Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija direktīvas 2003/55/EC par dabasgāzes tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 98/30/EC atcelšanu.”
		56	Dep. A. Kalvītis Papildināt likumprojektu ar normām, kas nodrošinātu 2003.gada 26.jūnijā Eiropas Parlamenta un padomes apstiprinātās direktīvas 2003/54/EK par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem ieviešanu.	Neatbalstīts
	Likums stājas spēkā 2004. gada 1. jūlijā.	57	Atbildīgā komisija Izslēgt normu par likuma spēkā stāšanos	Atbalstīts

Likumprojekts “Grozījumi “Enerģētikas likumā””

Enerģētikas likums

Grozījumi Enerģētikas likumā

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Atbildīgā komisija

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Atbildīgā komisija

(1) Energoapgādes uzņēmums atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes uzņēmuma objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.

24. Papildināt likumu ar 72.¹ pantu šādā redakcijā:

„72.¹ pants

28. Papildināt likumu ar 72.¹ pantu šādā redakcijā:

„72.¹ pants

Likumprojekts “Grozījumi “Enerģētikas likumā””

Enerģētikas likums

Grozījumi Enerģētikas likumā

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Atbildīgā komisija

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Atbildīgā komisija

(1) Energoapgādes uzņēmums atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes uzņēmuma objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.

24. Papildināt likumu ar 72.1 pantu šādā redakcijā:

„72.1 pants

28. Papildināt likumu ar 72.1 pantu šādā redakcijā:

„72.1 pants

24. Papildināt likumu ar 72.¹ pantu šādā redakcijā:

„72.¹ pants

28. Papildināt likumu ar 72.¹ pantu šādā redakcijā:

„72.¹ pants