31

31.03.2004. 8/2 – 10/3

Latvijas Republikas

8. Saeimas Prezidijam

 

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

 

Pielikumā:

  1. Likumprojekts uz vienas lapas.

  2. Anotācija uz trim lapām.

  3. Rezolūcija un izraksti no protokoliem uz 8 lapām..

 

 

 

 

PROJEKTS

GROZĪJUMI AIZSARGJOSLU LIKUMĀ

 

Izdarīt Aizsargjoslu likumā šādus grozījumus:

  1. Izteikt 7. panta otrās daļas 1. punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

    2. “a) Daugavai – ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā. Izvēloties konkrēto aizsargjoslas platumu Daugavas kā centralizētas ūdens ņemšanas vietas attiecīgam posmam, jāņem vērā esošais un potenciālais piesārņojums no objektiem, kas izvietoti Daugavas baseinā”.

  2. Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    3. “(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem). Ja centralizētā ūdens ņemšanas vieta ir ūdenstece, aizsargjoslai un citiem ūdens resursu aizsardzības pasākumiem jānodrošina ūdens resursu kvalitātes saglabāšanos visā ūdensteces garumā augšpus ūdens ņemšanas vietai”.

  3. Papildināt 39. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja centralizētā ūdens ņemšanas vieta ir ūdenstece visā ūdensteces garumā virs ūdens ņemšanas vietas tās aizsargjoslā (9. panta pirmā daļa) ir aizliegta jaunu rūpniecības objektu celtniecība un esošo rūpniecības objektu rekonstrukcija, kā rezultātā ūdenstecē pazemināsies vai var pazemināties ūdens resursu kvalitāte”.

 

 

 

 

Likumprojekta

“GROZĪJUMI AIZSARGJOSLU LIKUMĀ”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ likumprojekts vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Spēkā esošā Aizsargjoslu likuma redakcija ap upēm pamatā nosaka divu veidu aizsargjoslas – virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu, kas, piemēram, Daugavai ir noteikta ne mazāka kā 500 metrus plata josla katrā krastā, un aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām, ja ūdens no upes tiek izmantots ūdens apgādei, jo īpaši centralizētai ūdens apgādei.

Ap ūdens ņemšanas vietām tiek noteiktas stingra režīma aizsargjosla, bakterioloģiskā aizsargjosla un ķīmiskā aizsargjosla, kas ūdens ņemšanas vietām nodrošina daudz augstāku ūdens aizsardzības līmeni nekā virszemes ūdensobjektu (t. sk. ūdensteču) aizsargjoslu gadījumā.

Tomēr šie likumā ietvertie ūdens aizsardzības mehānismi pret piesārņojumu pilnībā neatrisina problēmu, kas rodas ar centralizētām ūdens ņemšanas vietām no ūdenstecēm, pie kurām ir pieskaitāma arī Daugava, no kuras ūdeņiem ar dzeramo ūdeni tiek apgādāta Rīga.

Ūdens ņemšanas vieta no Daugavas – no Rīgas HES ūdenskrātuves nevar tikt pilnībā aizsargāta vienīgi ar stingra režīma, bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu ap Rīgas HES ūdenskrātuvi, jo šī krātuve nemitīgi tiek papildināta ar ūdeni no Daugavas augšpus Rīgas HES, kur nedarbojas šis augstais ūdens aizsardzības līmenis. Minēto iemeslu dēļ situācijai, kāda ir izveidojusies ar Daugavu, ir nepieciešams noteikt augstāku ūdens aizsardzības līmeni visā upes garumā.

2. Likumprojekta būtība.

Likumprojekts piedāvā noteikt papildus aizsardzības ierobežojumus ūdenstecēm, no kurām notiek centralizēta ūdens ņemšana, visā šo ūdensteču garumā virs ūdens ņemšanas vietas. Šī papildus aizsardzība paredz aizliegumu jaunu rūpniecības objektu celtniecībai un esošo rūpniecības objektu rekonstrukcijai šo ūdensteču baseinā, kuru celtniecības vai rekonstrukcijas rezultātā ūdenstecē pazemināsies vai var pazemināties ūdens resursu kvalitāte.

Konkrētiem Daugavas posmiem piedāvāts noteikt tādu aizsargjoslas platumu, kas novērstu jebkāda Daugavas rūpnieciska piesārņojuma pieauguma iespēju no objektiem, kas izvietoti Daugavas baseinā.

3. Cita informācija.

Ministru kabineta izskatīšanā atrodas AS “Baltic Pulp” piedāvājums celt Jēkabpils Ozolsalā celulozes kombinātu, par kura notekūdeņu iespējamo ietekmi uz Daugavas ūdens kvalitāti saņemti pretrunīgi ekspertu novērtējumi.

Lai izslēgtu nelabvēlīgu celulozes kombināta darbības ietekmes iespēju uz dzeramā ūdens, kuru lieto pusmiljons Latvijas iedzīvotāju, kvalitāti, ir steidzami nepieciešams pastiprināt likuma prasības dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanai ūdenstecēs.

II. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Sabiedrības interesēs ir saglabāt un uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti, pirmkārt, jau Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un nepieļaut dzīves vides kvalitātes pazemināšanos Daugavas baseina iedzīvotājiem.

Ievērojot tautsaimniecības attīstības intereses (labāka mežu bagātību izmantošana, darba vietu radīšana u.c.), ir iespējams lemt par celulozes kombināta celtniecību Latvijā vietā, no kuras netiek piesārņoti iekšējie ūdeņi (saldūdens).

III. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts ļaus ietaupīt valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, kas būtu nepieciešami dzeramā ūdens attīrīšanai no papildus rūpnieciskā piesārņojuma, kā arī dos iespēju tērēt mazākus līdzekļus iedzīvotāju veselības saglabāšanai un uzlabošanai.

IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ministru kabinetam atbilstoši likuma grozījumiem būs jāprecizē un jāpaplašina ūdensteču, jo īpaši Daugavas aizsargjosla un jānosaka konkrēti aizliegumi rūpnieciskai darbībai ūdensteču baseinos, ja no šīm ūdenstecēm centarlizēti tiek ņemts dzeramais ūdens un konkrēti Daugavas baseinam - jāapstiprina jaunas rūpnieciskās darbības uzsākšanas aizliegumu teritoriju saraksts, ja no šiem rūpnieciskās darbības objektiem notiks notekūdeņu ievadīšana Daugavā un tās baseina ūdenstecēs. Šis aizliegums varētu skart arī Jēkabpils Ozolsalu un tur plānoto celulozes kombinātu.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Atbilstoši Eiropas Savienības regulām un direktīvām Latvija iestāšanās sarunās ar ES ir apņēmusies pastāvīgi uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Notikušas konsultācijas ar Rīgas domi un Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidoto ekspertu grupu, kuri atbalsta papildus aizliegumu noteikšanu rūpnieciskai darbībai pie ūdenstecēm, no kurām tiek ņemts dzeramais ūdens.

Ekspertu grupas atzinums – Atklāta vēstule Latvijas valsts varas institūcijām – pievienota šai anotācijai. Pašvaldību atzinumi – Aizkraukles rajona Aiviekstes padome, Aizkraukles novada dome, Aizkraukles rajona Sērenes pagasta padome, Aizkraukles rajona Kokneses pagasta padome, Aizkraukles rajona Jaunjelgavas pilsētas ar lauku teritoriju dome, Ogres novada dome.

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas.

Sabiedrība par likuma ieviešanu tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību.

Likums neierobežo indivīda intereses, bet gluži otrādi – paplašina indivīda iespējas dzīvot drošā un veselīgā vidē.