Projekts 2. lasījumam

16.02.05.

Sagatavojusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Priekšlikumi likumprojektam

“Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likums”

(dok.nr.2097; reģ.nr.669)

1. lasījuma redakcija

N.p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas sagatavotā redakcija

2. lasījumam

Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona – jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, kas organizē sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu publiskā pasākumā un no pasākuma sākuma līdz beigām ir sastopama publiskā pasākuma norises vietā;

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt visā likumprojektā vārdus “vai speciālā atļauja (licence)” attiecīgā locījumā.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Aizstāt 1. panta 1. punktā vārdus “ ir sastopama” ar vārdu “atrodas”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 1. panta 1. punktu un izteikt to šādā redakcijā:

“1) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona – jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, kas uzņēmusies atbildību par sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu publiskā pasākumā un no šā pasākuma sākuma līdz beigām atrodas tā norises vietā;”

Uzskatīt līdzšinējo 1. punktu par 2. punktu.

Atbalstīt

Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

2) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona – jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, kas uzņēmusies atbildību par sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu publiskā pasākumā un no šā pasākuma sākuma līdz beigām atrodas tā norises vietā;”

2) par tehnisko drošību atbildīgā persona – pilngadīga rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir pienākumu pildīšanai atbilstošas zināšanas, iemaņas un pieredze, kura ar pasākuma organizatoru ir noslēgusi attiecīgu līgumu un kura ir atbildīga par publiskajā pasākumā izmantojamo būvju un/vai iekārtu (piemēram, gājēju tiltiņi, skatītāju paaugstinājumu konstrukcijas, peldošas ierīces, publisko atrakciju iekārtas, transportlīdzekļi) (turpmāk – iekārtas) drošu ekspluatāciju, kā arī publiskā pasākuma norises kopējo tehnisko drošību;

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 1. panta 2. punktu šādā redakcijā:

“2) par tehnisko drošību atbildīgā persona – pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir attiecīgo pienākumu pildīšanai atbilstošas zināšanas, iemaņas un pieredze, kura ir atbildīga par publiskajā pasākumā izmantojamo būvju vai iekārtu drošu ekspluatāciju, kā arī par kopējo publiskā pasākuma norises tehnisko drošību un kura ar pasākuma organizatoru ir noslēgusi attiecīgu līgumu, vai juridiskā persona, kura ar pasākuma organizatoru ir noslēgusi attiecīgu līgumu;”

Uzskatīt līdzšinējo 2. punktu par 3. punktu.

Atbalstīt

3) par tehnisko drošību atbildīgā persona – pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir attiecīgo pienākumu pildīšanai atbilstošas zināšanas, iemaņas un pieredze, kura ir atbildīga par publiskajā pasākumā izmantojamo būvju vai iekārtu drošu ekspluatāciju, kā arī par kopējo publiskā pasākuma norises tehnisko drošību un kura ar pasākuma organizatoru ir noslēgusi attiecīgu līgumu, vai juridiskā persona, kura ar pasākuma organizatoru ir noslēgusi attiecīgu līgumu;

3) pasākuma kārtības uzturētāji – valsts vai pašvaldības policija, zemessardze, darbinieki, kuri saņēmuši apsardzes sertifikātu, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā nodrošina sabiedriskās drošības un kārtības ievērošanu;

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Papildināt 1. panta 3. punktu pēc vārdiem “valsts vai pašvaldības policija” ar vārdiem “(valsts vai pašvaldības institūcijas plānotā un organizētā publiskā pasākumā vai saskaņā ar noslēgtu savstarpēju līgumu)”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 1. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) kārtības uzturētāji – valsts vai pašvaldības institūcijas plānotā un organizētā publiskā pasākumā Valsts vai pašvaldības policija, Zemessardze, juridiskā persona, kurai ir izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākuma laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu;”

Uzskatīt līdzšinējo 3. punktu par 1. punktu.

Daļēji atbalstīt, iestrādāt komisijas priekšlikumā nr.6.

Atbalstīt

1) kārtības uzturētāji – valsts vai pašvaldības institūcijas plānotā un organizētā publiskā pasākumā Valsts vai pašvaldības policija, Zemessardze, juridiskā persona, kurai ir izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākuma laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu;

4) pasākuma organizators – jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, juridiskā persona vai valsts vai pašvaldību institūcija, kura plāno un organizē publisku pasākumu;

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 1. panta 4. punktu un izteikt to šādā redakcijā:

“4) pasākuma organizators – jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, juridiskā persona vai arī valsts vai pašvaldības institūcija, kas plāno un organizē publisku pasākumu;”

4) pasākuma organizators – jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, juridiskā persona vai arī valsts vai pašvaldības institūcija, kas plāno un organizē publisku pasākumu;

5) publisks pasākums – fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā tādu personu sapulcināšanai, kas nav pasākuma organizētāja – fiziskās personas – ģimenes locekļi, radinieki, paziņas, darba biedri vai kopīgas personu apvienības locekļi vai pasākuma organizētāja – juridiskās personas – darbinieki vai locekļi (publisks izklaides pasākums), vai pasākums, ko publiskā vietā normatīvajos aktos noteiktā svētku un atceres dienā vai atbilstoši tradīcijām rīko valsts vai pašvaldība (publisks svētku pasākums).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 1. panta 5. punktu šādā redakcijā:

“5) publisks pasākums – fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vieta neatkarīgi no īpašuma piederības.”

Atbalstīt

5) publisks pasākums – fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir garantēt publisko pasākumu norises drošību.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 2. pantā vārdu “norises”.

Atbalstīt

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir garantēt publisko pasākumu drošību.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka publisku pasākumu rīkošanas un norises organizatoriskos un tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību publiska pasākuma laikā.

3.pants. Likuma darbība

(2) Likums neattiecas uz:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiska rakstura sarīkojumiem baznīcās un līdzīgās sakrālās ēkās vai šo reliģisko organizāciju īpašumā (valdījumā) esošajās teritorijās;

2) sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas reglamentēti likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem".

10.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 3. panta otrās daļas 1. punktu un izteikt to šādā redakcijā :

“1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiska rakstura sarīkojumiem baznīcās un tam līdzīgās sakrālās ēkās vai šo reliģisko organizāciju īpašumā (valdījumā) esošā teritorijā;”

Atbalstīt

(2) Likums neattiecas uz:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiska rakstura sarīkojumiem baznīcās un tam līdzīgās sakrālās ēkās vai šo reliģisko organizāciju īpašumā (valdījumā) esošā teritorijā;

2) sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas reglamentēti likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem".

II nodaļa. Publiska pasākuma pieteikšana un

iesnieguma izskatīšanas kārtība

4.pants. Publiska pasākuma pieteikšana

(1) Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiska pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir paredzēts rīkot publisku pasākumu, iesniedz iesniegumu un detalizētu pasākuma plānu. Ja publiska pasākuma norises vieta aptver vairāku pašvaldību administratīvo teritoriju, iesniegumu iesniedz visās attiecīgajās pašvaldībās. Pasākuma organizators nosūta iesnieguma kopiju attiecīgajai Valsts policijas iestādei, bet, ja publisku pasākumu ir paredzēts rīkot Latvijas Republikas pierobežas joslā, iesnieguma kopiju iesniedz arī Valsts robežsardzes attiecīgajā pārvaldē.

11.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 4. panta pirmo daļu un izteikt to šādā redakcijā :

“(1) Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, iesniedz iesniegumu un detalizētu pasākuma plānu. Ja publiska pasākuma norises vieta ietilpst vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, iesniegumu iesniedz visām attiecīgajām pašvaldībām. Pasākuma organizators nosūta iesnieguma kopiju attiecīgajai Valsts policijas iestādei, bet, ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā, – arī attiecīgajai Valsts robežsardzes pārvaldei.”

Atbalstīt

II nodaļa. Publiska pasākuma pieteikšana un

iesnieguma izskatīšanas kārtība

4.pants. Publiska pasākuma pieteikšana

(1) Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, iesniedz iesniegumu un detalizētu pasākuma plānu. Ja publiska pasākuma norises vieta ietilpst vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, iesniegumu iesniedz visām attiecīgajām pašvaldībām. Pasākuma organizators nosūta iesnieguma kopiju attiecīgajai Valsts policijas iestādei, bet, ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā, – arī attiecīgajai Valsts robežsardzes pārvaldei.

(2) Ja publiska pasākuma norises vietā atrodas vai tiek izmantotas iekārtas, pasākuma organizators pašvaldībā iesniedz attiecīgu ekspertu (speciālistu) atzinumu par iekārtu atbilstību drošības un tehniskajām prasībām.

12.

13.

Saeimas deputāts B. Cilevičs

Papildināt 4. panta otro daļu pēc vārda “iekārtas,” ar vārdiem “kuras var apdraudēt dalībnieku dzīvību vai veselību (bīstamas iekārtas) vai vides kvalitāti”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 4. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja publiska pasākuma norises vietā atrodas vai tiek izmantotas bīstamas iekārtas, pasākuma organizators pašvaldībai iesniedz attiecīgu ekspertu (speciālistu) atzinumu par šo iekārtu atbilstību drošības un tehniskajām prasībām.”

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

(2) Ja publiska pasākuma norises vietā atrodas vai tiek izmantotas bīstamas iekārtas, pasākuma organizators pašvaldībai iesniedz attiecīgu ekspertu (speciālistu) atzinumu par šo iekārtu atbilstību drošības un tehniskajām prasībām.

(3) Atļauja vai speciālā atļauja (licence) publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja publisku pasākumu rīko valsts vai pašvaldības institūcija, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs. Citas šajā likumā noteiktās prasības ir saistošas arī valsts un pašvaldību institūcijām.

14.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 4. panta trešo daļu un izteikt to šādā redakcijā :

“(3) Atļauja publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja tos rīko valsts vai pašvaldības institūcija, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs. Citas šā likuma prasības ir saistošas arī valsts un pašvaldību institūcijām.”

Atbalstīt

(3) Atļauja publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja tos rīko valsts vai pašvaldības institūcija, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs. Citas šā likuma prasības ir saistošas arī valsts un pašvaldību institūcijām.

(4) Publisku pasākumu pierobežas joslā organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

15.

16.

17.

Saeimas deputāts B. Cilevičs

Izslēgt 4. panta ceturto daļu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 4. panta ceturto daļu pēc vārda “organizē” ar vārdu “attiecīgajos”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumprojekta 4.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (4) Ja publisku pasākumu rīko valsts institūcija, tā informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, par tā norises vietu un laiku.”

Uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.

Neatbalstīt

Atbalstīt

(4) Ja publisku pasākumu rīko valsts institūcija, tā informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, par tā norises vietu un laiku.

(5) Publisku pasākumu pierobežas joslā organizē attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5.pants. Iesniegumā norādāmā informācija

(1) Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas:

1) pasākuma organizators (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs);

2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta);

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta);

4) pasākuma kārtības uzturētāji;

5) publiskā pasākuma veids un mērķis;

6) publiskā pasākuma norises vieta, datums, sākuma un beigu laiks;

7) plānotais publiskā pasākuma dalībnieku skaits;

8) publiskajā pasākumā izmantojamās iekārtas;

9) nepieciešamais valsts un/vai pašvaldību institūciju atbalsts publiskā pasākuma netraucētai un drošai norisei.

18.

19.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 5. panta nosaukumā vārdu “informācija” ar vārdu “ziņas”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

5. panta pirmajā daļā:

aizstāt 2. punktā vārdus “vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta” ar vārdiem “fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs”;

izslēgt 4. punktā vārdu “pasākuma” ;

izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

“9) publiskā pasākuma netraucētai un drošai norisei nepieciešamais valsts vai pašvaldību institūciju atbalsts.”

Atbalstīt

5.pants. Iesniegumā norādāmās ziņas

(1) Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas:

1) pasākuma organizators (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs);

2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs;

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta);

4) kārtības uzturētāji;

5) publiskā pasākuma veids un mērķis;

6) publiskā pasākuma norises vieta, datums, sākuma un beigu laiks;

7) plānotais publiskā pasākuma dalībnieku skaits;

8) publiskajā pasākumā izmantojamās iekārtas;

9) publiskā pasākuma netraucētai un drošai norisei nepieciešamais valsts vai pašvaldību institūciju atbalsts.

(2) Iesniegumam pasākuma organizators pievieno līgumus, ko noslēdzis pasākuma organizators un par tehnisko drošību atbildīgā persona, kā arī pasākuma organizators un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona.

20.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Iesniegumam pasākuma organizators pievieno:

1) publiskā pasākuma norises vietas īpašnieka piekrišanu, ja šī vieta nav valsts vai pašvaldības īpašums;

2) pasākuma organizatora un par tehnisko drošību atbildīgās personas noslēgto līgumu;

3) pasākuma organizatora un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas noslēgto līgumu.”

Atbalstīt

(2) Iesniegumam pasākuma organizators pievieno:

1) publiskā pasākuma norises vietas īpašnieka piekrišanu, ja šī vieta nav valsts vai pašvaldības īpašums;

2) pasākuma organizatora un par tehnisko drošību atbildīgās personas noslēgto līgumu;

3) pasākuma organizatora un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas noslēgto līgumu.

(3) Pasākuma organizators, iesniedzot iesniegumu, uzrāda pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis – arī dokumentus, kas apliecina tā tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu.

21.

Tieslietu ministrijas

parlamentārais sekretārs

M. Pietkevičs

Aizstāt 5. panta trešajā daļā vārdus “pasi vai citu” ar vārdiem “Latvijas Republikā derīgu”.

Atbalstīt

(3) Pasākuma organizators, iesniedzot iesniegumu, uzrāda Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis – arī dokumentus, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu.

6.pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Pašvaldība iesniegumu izskata 10 darbdienu laikā.

22.

23.

Saeimas deputāts B. Cilevičs

Aizstāt 6. panta pirmajā daļā ciparu “10” ar ciparu “5”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 6. panta pirmajā daļā vārdu “darbdienu” ar vārdu “dienu”.

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

6.pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Pašvaldība iesniegumu izskata 10 dienu laikā.

(2) Par iesnieguma izskatīšanas laiku un vietu pašvaldība paziņo pasākuma organizatoram. Iesnieguma izskatīšanā pašvaldība var pieaicināt policijas un citu institūciju pārstāvjus.

24.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par iesnieguma izskatīšanas vietu un laiku pašvaldība paziņo pasākuma organizatoram. Iesnieguma izskatīšanā pašvaldība pieaicina policijas pārstāvjus un var pieaicināt citu institūciju pārstāvjus.”

Atbalstīt

(2) Par iesnieguma izskatīšanas vietu un laiku pašvaldība paziņo pasākuma organizatoram. Iesnieguma izskatīšanā pašvaldība pieaicina policijas pārstāvjus un var pieaicināt citu institūciju pārstāvjus.

(3) Pašvaldība pārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības, vai pieteiktais publiskais pasākums netraucēs citu publisko pasākumu norisi, kuri attiecīgajā pašvaldībā ir pieteikti agrāk, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī pieņem attiecīgu motivētu lēmumu – izsniegt atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma rīkošanai, neizsniegt atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma rīkošanai vai atlikt iesnieguma izskatīšanu (ne ilgāk kā uz piecām darbdienām) lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

25.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 6. panta trešo daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldība pārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības, vai pieteiktais publiskais pasākums netraucēs citu attiecīgajai pašvaldībai agrāk pieteiktu publisku pasākumu norisi, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, un pieņem attiecīgu motivētu lēmumu – izsniegt atļauju publiskā pasākuma rīkošanai, neizsniegt atļauju publiskā pasākuma rīkošanai vai atlikt (ne ilgāk kā uz piecām darbdienām) iesnieguma izskatīšanu lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.”

Atbalstīt

(3) Pašvaldība pārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības, vai pieteiktais publiskais pasākums netraucēs citu attiecīgajai pašvaldībai agrāk pieteiktu publisku pasākumu norisi, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, un pieņem attiecīgu motivētu lēmumu – izsniegt atļauju publiskā pasākuma rīkošanai, neizsniegt atļauju publiskā pasākuma rīkošanai vai atlikt (ne ilgāk kā uz piecām darbdienām) iesnieguma izskatīšanu lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

(4) Ja pašvaldība uzskata, ka publiskais pasākums nevar notikt iesniegumā norādītajā vietā un/vai laikā, tā var piedāvāt citu vietu un/vai laiku. Šādā gadījumā pašvaldība izsniedz atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma rīkošanai, ja pasākuma organizators piekrīt piedāvātajai vietai un/vai laikam.

(5) Ja pašvaldība neizsniedz atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

26.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 6. panta ceturtajā daļā vārdu “nevar” ar vārdu “nedrīkst”.

Atbalstīt

(4) Ja pašvaldība uzskata, ka publiskais pasākums nedrīkst notikt iesniegumā norādītajā vietā vai laikā, tā var piedāvāt citu vietu un laiku. Šādā gadījumā pašvaldība izsniedz atļauju publiskā pasākuma rīkošanai, ja pasākuma organizators piekrīt piedāvātajai vietai un/vai laikam.

(5) Ja pašvaldība neizsniedz atļauju publiskā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja pašvaldība pieņem lēmumu par atļaujas vai speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu publiskā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators apdrošina civiltiesisko atbildību, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar šo likumu. Pēc pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pašvaldība izsniedz atļauju vai speciālo atļauju (licenci).

27.

28.

Tieslietu ministrijas

parlamentārais sekretārs

M. Pietkevičs

Izslēgt 6. panta sestās daļas pirmajā teikumā vārdus “ ja tas ir nepieciešams”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 6. panta sesto daļu ar vārdiem “publiskā pasākuma rīkošanai. ”

Atbalstīt

(6) Ja pašvaldība pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu publiskā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators apdrošina civiltiesisko atbildību saskaņā ar šo likumu. Pēc pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pašvaldība izsniedz atļauju publiskā pasākuma rīkošanai.

7.pants. Atļauja publiskā pasākuma rīkošanai

(1) Atļauja publiskā pasākuma rīkošanai (turpmāk – atļauja) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas dod tiesības atļaujas saņēmējam noteiktā vietā un laikā organizēt vienreizēju pasākumu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā

29.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 7. panta pirmo daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(1) Atļauja publiskā pasākuma rīkošanai (turpmāk – atļauja) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas atļaujas saņēmējam dod tiesības noteiktā vietā un laikā organizēt vienreizēju publisku pasākumu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.”

Atbalstīt

7.pants. Atļauja publiskā pasākuma rīkošanai

(1) Atļauja publiskā pasākuma rīkošanai (turpmāk – atļauja) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas atļaujas saņēmējam dod tiesības noteiktā vietā un laikā organizēt vienreizēju publisku pasākumu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(2) Atļaujā norāda šādas ziņas:

1) pašvaldība, kura izsniegusi atļauju;

2) pasākuma organizators;

3) par tehnisko drošību atbildīgā persona;

4) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona;

5) publiskā pasākuma norises vieta (tās juridiskā adrese);

6) publiskā pasākuma norises laiks;

7) publiskā pasākuma mērķis un veids.

30.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

7. panta otrajā daļā:

aizstāt vārdu “norāda” ar vārdu “ietver”;

aizstāt 7. punktā vārdus “mērķis un veids” ar vārdiem “veids un mērķis ”;

papildināt daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

“8) publiskajā pasākumā izmantojamās bīstamās iekārtas.”

Atbalstīt

(2) Atļaujā ietver šādas ziņas:

1) pašvaldība, kura izsniegusi atļauju;

2) pasākuma organizators;

3) par tehnisko drošību atbildīgā persona;

4) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona;

5) publiskā pasākuma norises vieta (tās juridiskā adrese);

6) publiskā pasākuma norises laiks;

7) publiskā pasākuma veids un mērķis ;

8) publiskajā pasākumā izmantojamās bīstamās iekārtas.

(3) Atļauju publiskā pasākuma norises laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma uzrāda to.

31.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 7. panta trešo daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(3) Atļauju publiskā pasākuma laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma to uzrāda.”

Atbalstīt

(3) Atļauju publiskā pasākuma laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma to uzrāda.

8.pants. Speciālā atļauja (licence) publisko pasākumu rīkošanai

(1) Speciālā atļauja (licence) publisko pasākumu rīkošanai (turpmāk – speciālā atļauja (licence)) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas dod tiesības speciālās atļaujas (licences) saņēmējam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nodarboties ar pasākumu organizēšanu speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā vietā un laikā.

32.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 8. pantu.

Atbalstīt

(2) Speciālajā atļaujā (licencē) norāda šādas ziņas:

1) pašvaldība, kura izsniegusi speciālo atļauju (licenci);

2) pasākuma organizators;

3) par tehnisko drošību atbildīgā persona;

4) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona;

5) publiskā pasākuma norises vieta (tās juridiskā adrese);

6) publiskā pasākuma mērķis un veids.

(3) Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš ir divi gadi no lēmuma par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu pieņemšanas dienas.

(4) Speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma norises laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma uzrāda to.

9.pants. Speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijas kārtība

(1) Pasākuma organizators, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) un kurš vēlas pagarināt speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu (pārreģistrēt speciālo atļauju (licenci)), ne vēlāk kā 30 darbdienas pirms speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām iesniedz attiecīgajā pašvaldībā iesniegumu speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanai. Iesniegumā norāda ziņas par speciālās atļaujas (licences) saņēmēju (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un tālruņa numurs vai juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un tālruņa numurs).

33.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 9. pantu.

Atbalstīt

(2) Pašvaldība, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga pagarināt speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, un pārreģistrēt to.

10.pants. Speciālās atļaujas (licences) anulēšanas kārtība

(1) Pašvaldība pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, ja speciālās atļaujas (licences) saņēmējs:

1) nepilda likumā paredzētos pienākumus;

2) rīkojas neatbilstoši iesniegtajam publiskā pasākuma plānam;

3) 30 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu nav saņēmis speciālo atļauju (licenci).

34.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 10. pantu.

Atbalstīt

(2) Ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, tā triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski paziņo speciālās atļaujas (licences) saņēmējam.

11.pants. Nodeva par atļauju un/vai speciālo atļauju (licenci)

(1) Atļaujas saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā pašvaldības nodevu par izklaidējoša rakstura pasākumu rīkošanu publiskās vietās.

35.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 11. panta pirmajā daļā vārdus “izklaidējoša rakstura” ar vārdu “izklaides”.

Atbalstīt

8.pants. Nodeva par atļauju

Atļaujas saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā pašvaldības nodevu par izklaides pasākumu rīkošanu publiskās vietās.

(2) Speciālās atļaujas (licences) saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci).

36.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 11. panta otro un trešo daļu.

Uzskatīt līdzšinējo 11. pantu par 8. pantu, turpmāk mainot pantu numerāciju.

Atbalstīt

(3) Speciālās atļaujas (licences) saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju.

III nodaļa. Pasākuma organizatora, par tehnisko drošību atbildīgās personas un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, pasākuma kārtības uzturētāju, pasākuma atbildīgā speciālista un publiska pasākuma apmeklētāju tiesības, pienākumi un atbildība

12.pants. Pasākuma organizatora tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Pasākuma organizatoram ir šādas tiesības:

1) rīkot publiskus pasākumus, ja tas nav pretrunā ar likumos, citos normatīvajos aktos un pašvaldību saistošajos sabiedriskās kārtības noteikumos noteiktajām prasībām;

2) izstrādāt noteikumus, kas attiecināmi uz publiska pasākuma apmeklētāju apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kas jāievēro publiska pasākuma apmeklētājiem, ierodoties uz pasākumu un pasākuma laikā.

37.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt III nodaļas nosaukumu un 12. panta pirmo daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“III nodaļa. Pasākuma organizatora, par tehnisko drošību atbildīgās personas un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, kārtības uzturētāju un publiska pasākuma apmeklētāju tiesības, pienākumi un atbildība

12.pants. Pasākuma organizatora tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Pasākuma organizatoram ir šādas tiesības:

1) rīkot publiskus pasākumus, ja tas nav pretrunā ar likumos, citos normatīvajos aktos un pašvaldību saistošajos sabiedriskās kārtības noteikumos paredzētajām prasībām;

2) izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz publiska pasākuma apmeklētāju apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kas jāievēro publiska pasākuma apmeklētājiem, ierodoties uz pasākumu un tā laikā.”

Atbalstīt

III nodaļa. Pasākuma organizatora, par tehnisko drošību atbildīgās personas un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, kārtības uzturētāju un publiska pasākuma apmeklētāju tiesības, pienākumi un atbildība

9.pants. Pasākuma organizatora tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Pasākuma organizatoram ir šādas tiesības:

1) rīkot publiskus pasākumus, ja tas nav pretrunā ar likumos, citos normatīvajos aktos un pašvaldību saistošajos sabiedriskās kārtības noteikumos paredzētajām prasībām;

(2) Pasākuma organizatoram ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt, lai publiskā pasākuma vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši drošības, ugunsdrošības, sabiedriskās kārtības un vides aizsardzības prasībām;

2) rakstiski vienoties par kārtību, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un par tehnisko drošību atbildīgā persona nodrošina šajā likumā noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par minēto personu kompetenci;

3) nodrošināt par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas un sabiedriskās kārtības uzturētāju piedalīšanos publiskajā pasākumā;

4) nodrošināt iespēju publiskā pasākuma dalībniekiem, ja nepieciešams, saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību;

5) informēt publiskā pasākuma apmeklētājus par noteikumiem, kas jāievēro, ierodoties uz publisko pasākumu un tā laikā;

6) nodrošināt, lai nakts laikā publisko pasākumu bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības neapmeklē bērni, kuri nav sasnieguši 15 gadu vecumu;

7) nodrošināt publiskā pasākuma organizēšanas un norises laikā šā likuma, citu normatīvo aktu un attiecīgo pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu;

8) nodrošināt ar publiskā pasākuma organizēšanu saistīto izdevumu segšanu (piemēram, par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma);

9) noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu iespējamo zaudējumu atlīdzību, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma norises laikā var rasties trešajām personām;

10) nodrošināt, lai pirotehniskie pakalpojumi pasākuma laikā tiktu sniegti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11) pārtraukt publiskā pasākuma norisi, ja netiek ievērotas šajā likumā noteiktās pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Papildināt 12. panta otrās daļas 1. punktu ar vārdiem “kā arī tās tuvākajā apkārtnē tiktu nodrošināta sabiedriskā kārtība.”

Tieslietu ministrijas

parlamentārais sekretārs

M. Pietkevičs

Izteikt 12. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) nodrošināt, lai publiskā pasākuma norises vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši drošības, ugunsdrošības, sabiedriskās kārtības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām;”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 12. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) nodrošināt, lai publiskā pasākuma norises vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši sabiedriskās kārtības un drošības, ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām;”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Aizstāt 12. panta otrās daļas 2. punktā vārdus “rakstiski vienoties” ar vārdiem “noslēgt līgumus”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Papildināt 12. panta otrās daļas 2. punktu pēc vārdiem “šajā likumā” ar vārdiem “un citos normatīvajos aktos”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 12. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) rakstveidā vienoties par veidu, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un par tehnisko drošību atbildīgā persona garantēs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par minēto personu kompetenci;”

Veselības ministrs

R. Muciņš

Izteikt 12. panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) nepieciešamības gadījumā sniegt pirmo medicīnisko palīdzību publiskā pasākuma dalībniekiem un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt publisko pasākumu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību;”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 12. panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) ja nepieciešams, nodrošināt pirmo medicīnisko palīdzību publiskā pasākuma dalībniekiem un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt publisko pasākumu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību;”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 12. panta otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) nodrošināt, lai nakts laikā (Darba likuma izpratnē) publisko pasākumu bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības neapmeklē bērni, kuri nav sasnieguši 15 gadu vecumu;”

Tieslietu ministrijas

parlamentārais sekretārs

M. Pietkevičs

Izteikt 12. panta otrās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

“9) noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu iespējamo zaudējumu atlīdzību, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma norises laikā var rasties trešajām personām. Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets;”

Veselības ministrs

R. Muciņš

Izteikt 12. panta otrās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

“9) noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu iespējamo zaudējumu atlīdzību (tajā skaitā par pasākuma laikā cietušo personu ārstēšanu), kas pasākuma organizatora darbības, bezdarbības vai no tā rīcības neatkarīgu apstākļu dēļ pasākuma norises laikā var rasties trešajām personām;”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 12. panta otrās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

“9) noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu to, ka zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām, tiktu atlīdzināti. Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets;”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Papildināt 12. panta otrās daļas 11. punktu ar vārdiem “vai sakarā ar spridzināšanas, terora akta vai masu nekārtību draudiem to pieprasa valsts policijas atbildīgā amatpersona.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 12. panta otrās daļas 11. punktu šādā redakcijā:

“11) pārtraukt publisko pasākumu, ja netiek ievērotas šajā likumā noteiktās pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona, vai ja sakarā ar draudiem pasākuma dalībnieka drošībai to pieprasa Valsts policijas atbildīgā amatpersona.”

Neatbalstīt

Atbalstīt precizētā komisijas redakcijā, priekšlikums nr.40.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt,

izteikt komisijas precizētā redakcijā, priekšlikums

nr.45

Atbalstīt

Atbalstīt, izteikt komisijas precizētā redakcijā, priekšlikums

nr.49

Neatbalstīt

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

(2) Pasākuma organizatoram ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt, lai publiskā pasākuma norises vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši sabiedriskās kārtības un drošības, ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām;

2) rakstveidā vienoties par veidu, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un par tehnisko drošību atbildīgā persona garantēs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par minēto personu kompetenci;

3) nodrošināt par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas un kārtības uzturētāju piedalīšanos publiskajā pasākumā;

4) ja nepieciešams, nodrošināt pirmo medicīnisko palīdzību publiskā pasākuma dalībniekiem un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt publisko pasākumu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību;

5) informēt publiskā pasākuma apmeklētājus par noteikumiem, kas jāievēro, ierodoties uz pasākumu un tā laikā;

6) nodrošināt, lai nakts laikā (Darba likuma izpratnē) publisko pasākumu bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības neapmeklē bērni, kuri nav sasnieguši 15 gadu vecumu;

7) nodrošināt publiskā pasākuma organizēšanas un norises laikā šā likuma, citu normatīvo aktu un attiecīgo pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu;

8) nodrošināt ar publiskā pasākuma organizēšanu saistīto izdevumu (piemēram, par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma) segšanu;

9) noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu to, ka zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām, tiktu atlīdzināti. Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets;

10) nodrošināt, lai pirotehniskie pakalpojumi pasākuma laikā tiktu sniegti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11) pārtraukt publisko pasākumu, ja netiek ievērotas šajā likumā noteiktās pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona, vai ja sakarā ar draudiem pasākuma dalībnieka drošībai to pieprasa Valsts policijas atbildīgā amatpersona.

(3) Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, nosaka Ministru kabinets.

52.

53.

Tieslietu ministrijas

parlamentārais sekretārs

M. Pietkevičs

Izteikt 12. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja publisku pasākumu rīko valsts institūcija, tā rakstiski informē attiecīgo pašvaldību par publiskā pasākuma norises vietu un laiku.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 12. panta trešo daļu, turpmāk mainot daļu numerāciju.

Atbalstīt precizētā redakcijā, iekļaujot 4. panta 4. daļā,

priekšlikums

nr. 17

Atbalstīt

(4) Pasākuma organizators ir atbildīgs par pasākuma norises drošību kopumā un par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja pasākumu rīko valsts vai pašvaldība, atbildīgs ir institūcijas vadītājs.

54.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 12. panta ceturto daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(4) Pasākuma organizators ir atbildīgs par pasākuma drošību kopumā un par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja publisku pasākumu rīko valsts vai pašvaldība, atbildīgs ir attiecīgās institūcijas vadītājs.”

Atbalstīt

(3) Pasākuma organizators ir atbildīgs par pasākuma drošību kopumā un par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja publisku pasākumu rīko valsts vai pašvaldība, atbildīgs ir attiecīgās institūcijas vadītājs.

13.pants. Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai ir šādas tiesības un pienākumi:

1) publiskā pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;

2) pieprasīt, lai publiskā pasākuma apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību;

3) organizēt kontroli, lai nodrošinātu, ka publisko pasākumu neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem un pirotehniskiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, kā arī ar psihotropām un narkotiskām vielām un citām pasākuma organizatoru noteiktām lietām;

4) pārtraukt publiskā pasākuma norisi un nekavējoties ziņot Valsts policijai, ja pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības;

5) uzraudzīt, lai publiskā pasākuma laikā un vietā netiktu izmantotas iekārtas, kā arī organizētas atrakcijas, par kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstiska piekrišana.

55.

56.

57.

58.

59.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Izteikt 13. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) organizēt kontroli, lai nodrošinātu, ka publiskajā pasākumā netiktu ienesti priekšmeti, kurus varētu izmantot vardarbīgas uzvedības laikā, psihotropas, narkotiskas vielas un citas pasākuma organizatoru noteiktas lietas, kā arī sporta pasākumus neapmeklētu personas, kurām likumā noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ir noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 13. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) organizēt kontroli, lai nodrošinātu to, ka publiskajā pasākumā netiek ienesti priekšmeti, kurus varētu izmantot vardarbīgai rīcībai, psihotropas, narkotiskas vielas un citas pasākuma organizatora noteiktas lietas, kā arī lai sporta pasākumus neapmeklē personas, kurām likumā noteiktajā kārtībā un/vai saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ir noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums;”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Izteikt 13. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) nekavējoties ziņot Valsts policijai, ja pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, un informēt pasākuma organizatoru par nepieciešamību pārtraukt publiskā pasākuma norisi, ja šie likumpārkāpumi var apdraudēt pasākuma turpmāko gaitu;”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 13. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) nekavējoties ziņot Valsts policijai, ja pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, un informēt pasākuma organizatoru par nepieciešamību pārtraukt publisko pasākumu, ja šie likumpārkāpumi var apdraudēt tā turpmāko gaitu;”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 13. panta pirmās daļas 5. punktu un izteikt to šādā redakcijā:

“5) uzraudzīt, lai publiskā pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas, kā arī organizētas atrakcijas, attiecībā uz kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana.”

Atbalstīt, izteikt precizētā komisijas redakcijā, priekšlikums nr.56

Atbalstīt

Atbalstīt, izteikt precizētā komisijas redakcijā, priekšlikums nr.58

Atbalstīt

10.pants. Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai ir šādas tiesības un pienākumi:

1) publiskā pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;

2) pieprasīt, lai publiskā pasākuma apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību;

3) organizēt kontroli, lai nodrošinātu to, ka publiskajā pasākumā netiek ienesti priekšmeti, kurus varētu izmantot vardarbīgai rīcībai, psihotropas, narkotiskas vielas un citas pasākuma organizatora noteiktas lietas, kā arī lai sporta pasākumus neapmeklē personas, kurām likumā noteiktajā kārtībā un/vai saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ir noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums;

4) nekavējoties ziņot Valsts policijai, ja pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, un informēt pasākuma organizatoru par nepieciešamību pārtraukt publisko pasākumu, ja šie likumpārkāpumi var apdraudēt tā turpmāko gaitu;

5) uzraudzīt, lai publiskā pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas, kā arī organizētas atrakcijas, attiecībā uz kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana.

(2) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

14.pants. Par tehnisko drošību atbildīgās personas tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir tiesības saskaņā ar rakstisku vienošanos pieaicināt citus speciālistus atsevišķu iekārtu uzraudzīšanai.

60.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 14. panta pirmajā daļā vārdu “rakstisku” ar vārdu “rakstveida”.

Atbalstīt

11.pants. Par tehnisko drošību atbildīgās personas tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir tiesības saskaņā ar rakstveida vienošanos pieaicināt citus speciālistus atsevišķu iekārtu uzraudzīšanai.

(2) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:

1) visu publiskā pasākuma laiku atrasties tā norises vietā;

2) nodrošināt iekārtu tehnisko pārbaudi pirms publiskā pasākuma un, ja nepieciešams, arī publiskā pasākuma laikā;

3) sniegt rakstisku atzinumu par katras publiskajā pasākumā izmantojamās iekārtas, kā arī katras organizētās atrakcijas atbilstību drošības prasībām;

4) nodrošināt uzraudzību, lai publiskā pasākuma laikā un pasākuma vietā netiktu izmantotas iekārtas, kā arī organizētas atrakcijas, par kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstiska piekrišana;

5) uzraudzīt iekārtu pareizas ekspluatācijas un drošības noteikumu ievērošanu;

6) pārtraukt iekārtu izmantošanu līdz to trūkumu novēršanai, ja tiek konstatēti iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi vai nepieļaujami defekti, kuri var apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un drošību;

7) pārtraukt jebkuras atrakcijas un iekārtu izmantošanu, ja par tehnisko drošību atbildīgā persona uzskata, ka tas var apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;

8) pārtraukt iekārtu izmantošanu, ja to darbības laukumā nav nodrošināta sabiedriskā kārtība;

9) pārbaudīt, vai personālam, kurš apkalpo iekārtas, ir tiesības to darīt, un uzraudzīt, lai personāls pasākuma laikā nebūtu alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē;

10) ziņot pasākuma organizatoram par publiskā pasākuma laikā konstatētiem pārkāpumiem vai iekārtu izmantošanas pārtraukšanu.

61.

62.

63.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 14. panta otrās daļas:

1. punktā vārdu “atrasties” ar vārdu “uzturēties”;

2. punktā vārdus “arī publiskā pasākuma” ar vārdu “tā”;

3. punktā vārdu “rakstisku” ar vārdu “rakstveida”.

Tieslietu ministrijas

parlamentārais sekretārs

M. Pietkevičs

Aizstāt 14. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “pasākuma vietā” ar vārdiem “pasākuma norises vietā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 14. panta otrās daļas 4., 5., 6. un 7. punktu un izteikt tos šādā redakcijā:

“4) nodrošināt, lai publiskā pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas, kā arī organizētas atrakcijas, attiecībā uz kurām tā nav devusi rakstveida piekrišanu;

5) uzraudzīt iekārtu ekspluatācijas un drošības noteikumu ievērošanu;

6) pārtraukt iekārtu izmantošanu līdz trūkumu novēršanai, ja tiek konstatēti iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi vai nepieļaujami defekti, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un drošību;

7) pārtraukt jebkuras atrakcijas un iekārtu izmantošanu, ja tā uzskata, ka šīs atrakcijas vai iekārtas var apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;”

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

(2) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:

1) visu publiskā pasākuma laiku uzturēties tā norises vietā;

2) nodrošināt iekārtu tehnisko pārbaudi pirms publiskā pasākuma un, ja nepieciešams, arī tā laikā;

3) sniegt rakstveidā atzinumu par katras publiskajā pasākumā izmantojamās iekārtas, kā arī katras organizētās atrakcijas atbilstību drošības prasībām;

4) nodrošināt, lai publiskā pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas, kā arī organizētas atrakcijas, attiecībā uz kurām tā nav devusi rakstveida piekrišanu;

5) uzraudzīt iekārtu ekspluatācijas un drošības noteikumu ievērošanu;

7) pārtraukt jebkuras atrakcijas un iekārtu izmantošanu, ja tā uzskata, ka šīs atrakcijas vai iekārtas var apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;

8) pārtraukt iekārtu izmantošanu, ja to darbības laukumā nav nodrošināta sabiedriskā kārtība;

9) pārbaudīt, vai personālam, kurš apkalpo iekārtas, ir tiesības to darīt, un uzraudzīt, lai personāls pasākuma laikā nebūtu alkohola, psihotropo, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē;

10) ziņot pasākuma organizatoram par publiskā pasākuma laikā konstatētiem pārkāpumiem vai iekārtu izmantošanas pārtraukšanu.

(3) Par tehnisko drošību atbildīgā persona par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Par tehnisko drošību atbildīgā persona par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

15.pants. Pasākuma kārtības uzturētāju tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Publiskā pasākuma norises laikā pasākuma kārtības uzturētājiem ir šādas tiesības:

1) aizliegt piedalīties publiskajā pasākumā personām, kuras neievēro šajā likumā noteiktās prasības un pasākuma organizatora noteikumus;

2) izraidīt personu no publiskā pasākuma, ja persona ir cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī.

64.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 15. panta nosaukumu un pirmo daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“15.pants. Kārtības uzturētāju tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Publiskā pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādas tiesības:

1) aizliegt piedalīties publiskajā pasākumā personām, kuras neievēro šā likuma prasības un pasākuma organizatora noteikumus;

2) izraidīt no publiskā pasākuma personas, kuras ir cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī.”

Atbalstīt

12.pants. Kārtības uzturētāju tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Publiskā pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādas tiesības:

1) aizliegt piedalīties publiskajā pasākumā personām, kuras neievēro šā likuma prasības un pasākuma organizatora noteikumus;

2) izraidīt no publiskā pasākuma personas, kuras ir cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī.

(2) Publiskā pasākuma norises laikā pasākuma kārtības uzturētājiem ir šādi pienākumi:

1) uzturēties publiskā pasākuma vietā;

2) pieprasīt, lai publiskā pasākuma apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību, pasākuma organizatora noteikumus un drošības prasības;

3) nēsāt pazīšanas zīmi (piemēram, rokas apsēju, piespraudi) redzamā vietā, ja pasākuma kārtības uzturētāji – apsardzes darbinieki un personas, kuras kārtības uzturēšanai norīkojis pasākuma organizators, – savus pienākumus veic bez formas tērpa;

4) ja publiskā pasākuma norises laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, apsargāt notikuma vietu;

5) kontrolēt drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu.

65.

66.

67.

68.

69.

Tieslietu ministrijas

parlamentārais sekretārs

M. Pietkevičs

Papildināt 15. panta otrās daļas 1. punktu pēc vārda “pasākuma” ar vārdu “norises”.

Tieslietu ministrijas

parlamentārais sekretārs

M. Pietkevičs

Papildināt 15. panta otro daļu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

“4) kontrolēt, lai nodrošinātu, ka publisko pasākumu neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem un pirotehniskiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, kā arī ar psihotropām un narkotiskām vielām un citām pasākuma organizatoru noteiktām lietām;”

Uzskatīt līdzšinējo 4. un 5. punktu attiecīgi par 5. un 6. punktu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Izteikt 15. panta otrās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

“5) kontrolēt sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Papildināt 15. panta otro daļu ar punktu šādā redakcijā:

“neielaist sporta pasākuma norises vietā personas, kurām likumā noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ir noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Publiskā pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādi pienākumi:

1) publiskā pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;

2) pieprasīt, lai publiskā pasākuma apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību, pasākuma organizatora noteikumus un drošības prasības;

3) nēsāt pazīšanas zīmi (piemēram, rokas apsēju, piespraudi) redzamā vietā, ja kārtības uzturētāji – apsardzes darbinieki un personas, kuras kārtības uzturēšanai norīkojis pasākuma organizators, – savus pienākumus veic bez formas tērpa;

4) organizēt kontroli, lai nodrošinātu to, ka publisko pasākumu neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem un pirotehniskiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, kā arī ar psihotropām un narkotiskām vielām un citām pasākuma organizatoru noteiktām lietām;

5) ja publiskā pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, apsargāt notikuma vietu;

6) kontrolēt sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu;

7) neielaist sporta pasākuma norises vietā personas, kurām likumā noteiktajā kārtībā un/vai saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ir noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums.”

Atbalstīt, izteikt komisijas precizētā redakcijā, priekšlikums nr.69

Atbalstīt

Atbalstīt, iekļaut kā 7. punktu 15. panta otrajā daļā, komisijas priekšlikums nr.69

(2) Publiskā pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādi pienākumi:

1) publiskā pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;

2) pieprasīt, lai publiskā pasākuma apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību, pasākuma organizatora noteikumus un drošības prasības;

5) ja publiskā pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, apsargāt notikuma vietu;

6) kontrolēt sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu;

(3) Pasākuma kārtības uzturētāji par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

70.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 15. panta trešajā daļā vārdu

“Pasākuma”.

Atbalstīt

(3) Kārtības uzturētāji par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

16.pants. Publiskā pasākuma apmeklētāja pienākumi un atbildība

(1) Publiskā pasākuma apmeklētājam ir šādi pienākumi:

1) ievērot sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības;

2) ievērot pasākuma organizatora noteikumus un izpildīt pasākuma organizatora, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas, pasākuma kārtības uzturētāju, kā arī valsts un pašvaldības amatpersonu norādījumus par sabiedrisko kārtību un drošību.

71.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 16. panta pirmās daļas 2. punktā vārdu “pasākuma”.

Atbalstīt

13.pants. Publiskā pasākuma apmeklētāja pienākumi un atbildība

(1) Publiskā pasākuma apmeklētājam ir šādi pienākumi:

1) ievērot sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības;

2) ievērot pasākuma organizatora noteikumus un izpildīt pasākuma organizatora, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas, kārtības uzturētāju, kā arī valsts un pašvaldības amatpersonu norādījumus par sabiedrisko kārtību un drošību.

(2) Publiskā pasākuma apmeklētāji par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa. Drošības noteikumi publiskā pasākuma
organizēšanas un norises laikā

17.pants. Iekārtu izmantošana

Pasākuma laikā ikviena persona drīkst izmantot iekārtas vai organizēt atrakcijas tikai ar atbildīgās personas par tehnisko drošību rakstisku piekrišanu.

72.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt IV nodaļas nosaukumu un 17. pantu un izteikt to šādā redakcijā:

“IV nodaļa. Publiskā pasākuma organizēšanas un norises laikā ievērojamie drošības noteikumi

17.pants. Iekārtu izmantošana

Publiska pasākuma laikā ikviena persona drīkst izmantot iekārtas vai organizēt atrakcijas tikai tad, ja par tehnisko drošību atbildīgā persona tam devusi rakstveida piekrišanu.”

Atbalstīt

IV nodaļa. Publiskā pasākuma organizēšanas un norises laikā ievērojamie drošības noteikumi

14.pants. Iekārtu izmantošana

Publiska pasākuma laikā ikviena persona drīkst izmantot iekārtas vai organizēt atrakcijas tikai tad, ja par tehnisko drošību atbildīgā persona tam devusi rakstveida piekrišanu.

18.pants. Publiskā pasākuma norises vieta

(1) Publiskā pasākuma norises vietu pasākuma organizators izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju skaitam, kā arī ievērojot higiēnas prasības, veterināros, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citus drošības noteikumus.

73.

Saeimas deputāts B. Cilevičs

Papildināt 18. panta pirmo daļu pēc vārda “ievērojot” ar vārdiem “vides aizsardzības”.

Atbalstīt

15.pants. Publiska pasākuma norises vieta

(1) Publiska pasākuma norises vietu pasākuma organizators izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju skaitam, kā arī ievērojot vides aizsardzības, higiēnas prasības, veterināros, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citus drošības noteikumus.

(2) Publiskie pasākumi nodrošināmi ar akustiskām atskaņošanas sistēmām operatīvai informācijas sniegšanai un publiskā pasākuma dalībnieku rīcības koordinēšanai.

74.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 18. panta otro daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(2) Publiski pasākumi ir nodrošināmi ar akustiskām atskaņošanas sistēmām operatīvai informācijas sniegšanai un pasākuma dalībnieku rīcības koordinēšanai.”

Atbalstīt

(2) Publiski pasākumi ir nodrošināmi ar akustiskām atskaņošanas sistēmām operatīvai informācijas sniegšanai un pasākuma dalībnieku rīcības koordinēšanai.

(3) Par drošības un pretteroristisko pasākumu organizēšanu un nodrošināšanu publiskā pasākuma laikā ir atbildīgs pasākuma organizators.

75.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 18. panta trešajā daļā vārdu

“nodrošināšanu” ar vārdu “veikšanu.”

Atbalstīt

(3) Par drošības un pretteroristisko pasākumu organizēšanu un veikšanu publiska pasākuma laikā ir atbildīgs pasākuma organizators.

19.pants. Sadarbība ar valsts drošības dienestiem

Attiecīgie valsts drošības dienesti informē pašvaldību, kas izsniedz atļauju vai speciālo atļauju (licenci), par plānotajā publiskajā pasākumā iespējamiem sabiedriskās kārtības un personu drošības vai teroristiskiem apdraudējumiem. Pašvaldība, pieņemot lēmumu par atļaujas vai speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, izvērtē valsts drošības dienestu sniegto informāciju.

76.

77.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Papildināt 19.pantu ar šādu teikumu:

“Gadījumā, kad atļauja vai speciālā atļauja (licence) publiskā pasākuma rīkošanai nav nepieciešama, attiecīgie valsts drošības dienesti par minētajiem apdraudējumiem informē pasākuma organizatoru”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt pantu ar tekstu šādā redakcijā:

“Ja atļauja publiskā pasākuma rīkošanai nav nepieciešama, attiecīgie valsts drošības dienesti par minētajiem apdraudējumiem informē pasākuma organizatoru”.

Atbalstīt,

izteikt komisijas precizētā redakcijā, priekšlikums nr.77

Atbalstīt

16.pants. Sadarbība ar valsts drošības dienestiem

Attiecīgie valsts drošības dienesti informē pašvaldību, kas izsniedz atļauju, par plānotajā publiskajā pasākumā iespējamiem sabiedriskās kārtības un drošības vai teroristiskiem apdraudējumiem. Pašvaldība, pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu, izvērtē valsts drošības dienestu sniegto informāciju. Ja atļauja publiskā pasākuma rīkošanai nav nepieciešama, attiecīgie valsts drošības dienesti par minētajiem apdraudējumiem informē pasākuma organizatoru.

20.pants. Rīcība apdraudējuma gadījumā

(1) Ja publiskā pasākuma dalībniekiem ir izteikti draudi vai ir citādi apdraudēta viņu drošība, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona nekavējoties par to informē Valsts policijas teritoriālo iestādi un organizē publiskā pasākuma dalībnieku evakuāciju, kā arī norobežo apdraudējuma vietu.

78.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 20. panta pirmo daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(1) Ja publiskā pasākuma dalībniekiem ir izteikti draudi vai citādi apdraudēta viņu drošība, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona nekavējoties par to informē Valsts policijas teritoriālo iestādi un organizē pasākuma dalībnieku evakuāciju, kā arī norobežo apdraudējuma vietu.”

Atbalstīt

17.pants. Rīcība apdraudējuma gadījumā

(1) Ja publiskā pasākuma dalībniekiem ir izteikti draudi vai citādi apdraudēta viņu drošība, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona nekavējoties par to informē Valsts policijas teritoriālo iestādi un organizē pasākuma dalībnieku evakuāciju, kā arī norobežo apdraudējuma vietu.

(2) Ja izteikti spridzināšanas draudi, iespējamās spridzināšanas ierīces meklēšanu Rīgā un Rīgas rajonā veic Valsts policija, bet pārējā Latvijas teritorijā sākotnējās meklēšanas pasākumus veic Valsts policija, ja nepieciešams, iesaistot Nacionālos bruņotos spēkus.

79.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Izslēgt 20. panta otro un trešo daļu.

Atbalstīt

(3) Ja konstatē iespējamās spridzināšanas ierīces, arī iespējamās ķīmiskās vai bioloģiskās ierīces, tās visā Latvijas teritorijā izņem un neitralizē Valsts policija, izņemot Nacionālo bruņoto spēku daļu un vienību izvietojuma rajonu, stacionāro objektu teritorijas un tiem piegulošas teritorijas, kur minētās darbības veic Nacionālie bruņotie spēki.

(4) Ja, novērtējot situāciju, draudi neapstiprinās, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona ir tiesīga pieņemt lēmumu par publiskā pasākuma turpināšanu, ņemot vērā Valsts policijas darbinieku sniegto informāciju.

80.

81.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Aizstāt 20. panta ceturtajā daļā vārdus “par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona” ar vārdiem “pasākuma organizators”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Redakcionāli precizēt 20. panta ceturto daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(4) Ja pēc situācijas novērtēšanas draudi nav guvuši apstiprinājumu, pasākuma organizators ir tiesīgs pieņemt lēmumu par publiskā pasākuma turpināšanu, ņemot vērā Valsts policijas darbinieku sniegto informāciju.”

Uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par otro daļu.

Atbalstīt

(2) Ja pēc situācijas novērtēšanas draudi nav guvuši apstiprinājumu, pasākuma organizators ir tiesīgs pieņemt lēmumu par publiskā pasākuma turpināšanu, ņemot vērā Valsts policijas darbinieku sniegto informāciju.

Iesniedz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekts

2.lasījumam

Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir garantēt publisko pasākumu drošību.

3.pants. Likuma darbība

(2) Likums neattiecas uz:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiska rakstura sarīkojumiem baznīcās un tamlīdzīgās sakrālās ēkās vai šo reliģisko organizāciju īpašumā (valdījumā) esošā teritorijā;

2) sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas reglamentēti likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.

II nodaļa. Publiska pasākuma pieteikšana un

iesnieguma izskatīšanas kārtība

4.pants. Publiska pasākuma pieteikšana

(4) Ja publisku pasākumu rīko valsts institūcija, tā informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, par tā norises vietu un laiku.

(5) Publisku pasākumu pierobežas joslā organizē attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5.pants. Iesniegumā norādāmās ziņas

(1) Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas:

1) pasākuma organizators (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs);

2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs;

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta);

4) kārtības uzturētāji;

5) publiskā pasākuma veids un mērķis;

6) publiskā pasākuma norises vieta, datums, sākuma un beigu laiks;

7) plānotais publiskā pasākuma dalībnieku skaits;

8) publiskajā pasākumā izmantojamās iekārtas;

9) publiskā pasākuma netraucētai un drošai norisei nepieciešamais valsts vai pašvaldību institūciju atbalsts.

(2) Iesniegumam pasākuma organizators pievieno:

1) publiskā pasākuma norises vietas īpašnieka piekrišanu, ja šī vieta nav valsts vai pašvaldības īpašums;

2) pasākuma organizatora un par tehnisko drošību atbildīgās personas noslēgto līgumu;

3) pasākuma organizatora un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas noslēgto līgumu.

6.pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Pašvaldība iesniegumu izskata 10 dienu laikā.

(5) Ja pašvaldība neizsniedz atļauju publiskā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

7.pants. Atļauja publiskā pasākuma rīkošanai

(2) Atļaujā ietver šādas ziņas:

1) pašvaldība, kura izsniegusi atļauju;

2) pasākuma organizators;

3) par tehnisko drošību atbildīgā persona;

4) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona;

5) publiskā pasākuma norises vieta (tās juridiskā adrese);

6) publiskā pasākuma norises laiks;

7) publiskā pasākuma veids un mērķis;

8) publiskajā pasākumā izmantojamās bīstamās iekārtas.

(3) Atļauju publiskā pasākuma laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma to uzrāda.

8.pants. Nodeva par atļauju

Atļaujas saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā pašvaldības nodevu par izklaides pasākumu rīkošanu publiskās vietās.

9.pants. Pasākuma organizatora tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Pasākuma organizatoram ir šādas tiesības:

1) rīkot publiskus pasākumus, ja tas nav pretrunā ar likumos, citos normatīvajos aktos un pašvaldību saistošajos sabiedriskās kārtības noteikumos paredzētajām prasībām;

2) izstrād āt noteikumus, kas attiecas uz publiska pasākuma apmeklētāju apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kas jāievēro publiska pasākuma apmeklētājiem, ierodoties uz pasākumu un tā laikā.