Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likuma

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likuma

spēkā stāšanās likumā”

Izdarīt Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 14.nr.) šādus grozījumus:

  1. 2.pantā:

    2. aizstāt otrajā daļā vārdus “2004.gada 1.februāri” ar vārdiem “2004.gada 1.maiju”;

    papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Līdz grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantā, tajā minētās lietas izskata administratīvā tiesa, ievērojot Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos termiņus un administratīvā akta adresāta procesuālās garantijas.”

  2. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

    3. “6.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš

    Ja pēc 2003.gada 1.jūlija izdotā spēkā esošā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, administratīvo aktu var apstrīdēt viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.”

  3. 8.pantā:

    4. izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

    “(2) Administratīvās lietas, kas pieņemtas tiesvedībā līdz 2004.gada 1.februārim un kuru izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, izskata tā tiesa, kas pieņēmusi lietu izskatīšanai.

    (3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā tiesa vai tiesnesis neatkārto tās procesuālās darbības, kuras jau izpildītas, lai administratīvo lietu sagatavotu iztiesāšanai.”;

    papildināt 8.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Pieteicējs var lūgt tiesu administratīvo lietu pārsūtīt attiecīgajai administratīvajai tiesai. Pieteikumu par lietas pārsūtīšanu izskata tiesas sēdē.

    (5) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā administratīvo lietu apelācijas kārtībā izskata Administratīvā apgabaltiesa.

    (6) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā administratīvo lietu kasācijas kārtībā izskata Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments.”

  4. Izslēgt 9.pantu.

  5. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

    6. “10.pants. Piekritība

    (1) Ja administratīvā lieta pieņemta apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā pirms 2004.gada 1.februāra, apgabaltiesa turpina lietas izskatīšanu ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus.

    (2) Ja administratīvā lieta pieņemta Augstākās tiesas Civillietu palātā kā apelācijas instances tiesā pirms 2004.gada 1.februāra, Augstākās tiesas Civillietu palāta turpina minētās lietas izskatīšanu ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus.

    (3) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā administratīvo lietu apelācijas kārtībā izskata Administratīvā apgabaltiesa.

    (4) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā administratīvo lietu kasācijas kārtībā izskata Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments.”

  6. Aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus “pirms 2004.gada 1.februāra” ar vārdiem “ pēc 2003.gada 1.jūlija”.

  7. Papildināt likumu ar 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Tiesību normu hierarhija

(1) Atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas (autonoma publisko tiesību subjekta) savas autonomās kompetences jautājumos izdotie ārējie normatīvie akti juridiskā spēka hierarhijā (Administratīvā procesa likuma 15.panta otrā daļa) ir pielīdzināmi Ministru kabineta noteikumiem, ja likums nenosaka citādi.

(2) Ja likums paredz pārvaldes iestādei kompetenci izdot ārēju normatīvu aktu, juridiskā spēka hierarhijā (Administratīvā procesa likuma 15.panta otrā daļa) tie ir nākamie aiz Ministru kabineta noteikumiem un zaudē spēku ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim.”

 

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Administratīvā procesa likuma

spēkā stāšanās likumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Latvijā veido atsevišķas administratīvās tiesas pirmajā un otrajā instancē. Līdz ar to precizējami tiesu nosaukumi un piekritības noteikumi.

Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, maināma sociālistiskam tiesību lokam raksturīgā administratīvo sodu uzlikšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

Administratīvā procesa likuma 15.pants nosaka ārēju normatīvu tiesību aktu hierarhiju. Nav atrisināts konstitucionālā līmenī jautājums par iestāžu pilnvarām izdot ārējus normatīvus tiesību aktus. Ja nenoteiks izņēmumus no šī noteikumu, būs pamats uzskatīt, ka nav spēkā iestāžu pilnvaras izdot vispārobligātas tiesību normas, ja tās noteiktas līdz 2001.gada 25.oktobrim.

2. Normatīvā akta projekta būtība

   

Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā nepieciešami:

  • adekvātai lietu piekritības noteikumu maiņai, lai ievērotu principu, ka procesā piemēro to normu, kas ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas laikā;
  • ārējo normatīvo tiesību aktu sistēmas pārejas laika pagarināšanai līdz jautājuma atrisināšanai konstitucionālā līmenī;
  • tiesu iekārtas un tiesu iestāžu nosaukumu precizēšana (administratīvās tiesas pirmajā un apelācijas instancē).

3. Cita informācija 

Vienlaikus nepieciešami grozījumi Administratīvā procesa likumā. Nepieciešami grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un jāpieņem likums par zaudējumu atlīdzināšanas kārtību atbilstoši Satversmes 92.pantam.

 

   II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi 

Ilgtermiņā uzlabo

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Veicina sabiedrības interešu ievērošanu un pilnveido administratīvās procedūras

3. Sociālo seku izvērtējums 

Veicina uzticību valsts varai un demokrātijai

4. Ietekme uz vidi 

Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar

5. Cita informācija 

Likumprojekts nepieciešams Satversmes 1. un 92.panta īstenošanai 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos  

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme  

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija 

Atsevišķi aprēķināmu finansiālo seku nav

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Nepieciešami grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un jāpieņem likums par zaudējumu atlīdzināšanas kārtību atbilstoši Satversmes 92.pantam.

Cita informācija 

Ministru kabinetā sagatavots likumprojekts par zaudējumu atlīdzināšanas kārtību

Ietekme uz tiesību sistēmu

Attīsta tiesību sistēmu atbilstoši Rietumu tiesību loka mūsdienu atziņām

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

Mārstrihas līgums Nicas redakcijā, kā arī Eiropas Savienības konstitūcija u.c.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem 

Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar.

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju 

  

 2.tabula

Latvijas likumprojekta tiesību norma

Eiropas Savienības normatīvais akts

Atbilstības pakāpe

Komentāri
       

 

5. Cita informācija 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas 

Atklātais sabiedriskais fonds “Publisko tiesību institūts” un Latvijas Juristu biedrība

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) 

Visi motivētie ieteikumi iekļauti projektā

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

Juristu biedrības kolēģija,

Dišlera tiesībpolitikas konferences, ekspertu semināri un publiskas lekcijas

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem 

Eiropas cilvēktiesību tiesa (Egils Levits), Pasaules banka (Ilze Gredzena, Jautrīte Briede)

5. Cita informācija 

Daļa tiesvedības priekšlikumu izstrādāta atbilstoši Zviedrijas Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas tiesu praksei

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses h; vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu  

Sabiedrība tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību un publikācijām oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo     

Likumprojekts tieši paredz indivīda subjektīvo tiesību īstenošanas garantijas

4. Cita informācija 

 

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja S.Āboltiņa