Teksts

Likumprojekts “Grozījums Satversmes tiesas likumā”

Izdarīt Satversmes tiesas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 14.nr.; 1997, 20.nr.; 2001, 2.nr.; 2003, 15.nr.) šādu grozījumu:

1. Izteikt 19.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pieteikums iesniedzams, ja:

1) tiesa, izskatot civillietu vai krimināllietu pirmajā instancē, apelācijas vai kasācijas kārtībā, uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai (aktam);

2) tiesa, izskatot administratīvo lietu pirmajā instancē, apelācijas vai kasācijas kārtībā, uzskata, ka norma, ko iestāde ir piemērojusi vai kas administratīvajā tiesas procesā būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam),

3) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai (aktam).”

Likumprojekta “Grozījums Satversmes tiesas likumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Atbilstoši Administratīvā procesa likumam 2004. gada 1.februārī darbu uzsāks administratīvās tiesas. Līdzšinējais regulējums Satversmes tiesas likumā neparedz atšķirīgu rīcību civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas izskatīšanai. Satversmes tiesas kompetence jāsamēro ar administratīvo tiesu uzdevumiem.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Administratīvās tiesas – atšķirībā no vispārējās jurisdikcijas tiesām, kas izskata civillietas un krimināllietas – piemēro lielu daudzumu pilnīgi dažādu normatīvu aktu. Tādēļ tām bieži nāksies ar jautājumu par to, vai tie atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām. Šī pārbaude piederēs pie administratīvo tiesu ikdienas. To paredz APL 104.panta jaunā redakcija.

Vienlaikus APL 104.panta un Satversmes tiesas likuma 191.panta jaunais noregulējums paredz nostiprināt Satversmes tiesas monopolu tieši Satversmes (un līdz ar to Satversmē nostiprināto pamattiesību), kā arī starptautisko tiesību normu (neatkarīgi no to ranga un formas) interpretācijā. Neatkarīgi no pārbaudāmās normas vietas juridiskā spēka hierarhijā, ja administratīvā tiesa nonāk pie slēdziena, ka tā ir pretrunā ar Satversmi vai starptautisko tiesību normu, administratīvā tiesa iesniedz pieteikumu Satversmes tiesā, kas šo jautājumu izlemj visiem saistošā veidā ar spriedumu, kam ir likuma spēks.

APL 104.pantā un Satversmes tiesas likuma 19.1pantā jaunajā redakcijā ir izcelti divi gadījumi:

Pirmkārt, iestāde ir piemērojusi konkrētu tiesību normu, un administratīvai tiesai, post factum pārbaudot iestādes rīcību, var nākties atbildēt uz jautājumu par iestādes piemērotās tiesību normas atbilstību tiesību normu hierarhijai.

Otrkārt, tiesai pašai ir jāpiemēro konkrēta norma (kuru var arī nebūt piemērojusi). Arī tad administratīvai tiesai var nākties atbildēt uz jautājumu par šīs normas atbilstību tiesību normu hierarhijai.

Abos gadījumos, ja pārbaudāmās normas „mēraukla” ir Satversme vai starptautisko tiesību norma, administratīvo tiesa jautājumu vispārējai izlemšanai nodod Satversmes tiesai; citos gadījumos tā jautājumu izlemj pati.

APL 104.pants kopā Satversmes tiesas 19.1pantu jaunajā redakcijā attiecas tikai uz normatīvo aktu hierarhijas pārbaudi. Turpretim tiesību normu kolīzijas pārbaude un pareizais atrisinājums paliek administratīvās tiesas ziņā.

3. Cita informācija

Grozījums ir saskaņots ar iesniegto grozījumu Administratīvā procesa likuma (APL) 104.pantā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Ilgtermiņā uzlabo

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Padara taisnīguma atjaunošanu konkrētajā lietā efektīvāku

3. Sociālo seku izvērtējums

Veicina uzticību valsts varai un demokrātijai

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar

5. Cita informācija

Likumprojekts nepieciešams Latvijas tiesību sistēmas pilnveidošanai un pilnvērtīgai funkcionēšanai

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

Tieši likumprojektam par Satversmes tiesas likuma grozījumu atsevišķi aprēķināmu finansiālo seku nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Grozījumi Administratīvā procesa likuma 104.pantā (sagatavoti un iesniegti vienlaikus ar šo projektu)

Cita informācija

Ietekme uz tiesību sistēmu

Attīsta tiesību sistēmu atbilstoši Rietumu tiesību loka mūsdienu atziņām

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Pienākums nodrošināt pārvaldes spēju ietverts Eiropas cilvēktiesību konvencijā

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Ņemta vērā citu Eiropas Savienības dalībvalstu prakse un Latvijas tiesību sistēmas transformācijas problēmas

2.tabula

Latvijas likumprojekta tiesību norma

Eiropas Savienības normatīvais akts

Atbilstības pakāpe

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Atklātais sabiedriskais fonds “Publisko tiesību institūts” un Latvijas Juristu biedrība

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

Ir izteikti dažādi lietderības apsvērumi, izstrādājot projektu tie vērtēti

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Juristu biedrības kolēģija, Dišlera tiesībpolitikas konferences, ekspertu semināri un publiskas lekcijas

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Eiropas cilvēktiesību tiesa (Egils Levits)

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses h; vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību un publikācijām oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts tieši veicina indivīda subjektīvo tiesību īstenošanas efektivitāti
4. Cita informācija

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja S.Āboltiņa