Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā tās sagatavoto likumprojektu ‘’Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā’’, un nodot to vienai komisijai - Juridiskajai komisijai.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86. panta trešo daļu, Juridiskā komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā tajā pašā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā : minētais likumprojekts uz lpp. un anotācija uz lpp.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Likumprojekts

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

“5) ārstēties no alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības.”

2.Papildināt 41.panta trešo daļu aiz vārdiem “vai uzdod tās veikt izziņas iestādei” ar tekstu: “iepazīstina apsūdzēto ar tiesībām vienoties par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā, sagatavo vienošanās projektu sadarbībai krimināltiesisko attiecību brīvprātīgai noregulēšanai un iesniedz to tiesai, iepazīstina tiesu ar noslēgto vienošanos”.

3.Papildināt 69.pantu ar jaunu devīto punktu šādā redakcijā:

“9) Noteiktas nodarbošanās aizliegums.”

4.Papildināt likumu ar 81.2 pantu šādā redakcijā:

“81.2pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par aizliegumu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt kāda veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrētu amata pienākumus, ja ir pietiekams pamats domāt, ka tas traucēs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai persona turpinās noziedzīgo darbību.”

5.Papildināt 95.panta trešo daļu ar tekstu: “vienoties ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, apliecināt vienošanās brīvprātīgo un apzināto raksturu tiesā”.

6. Papildināt likumu ar 175.1pantu šādā redakcijā:

“175.1pants. Aresta uzlikšana finansu līdzekļiem vai citai mantai sakarā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja ir pietiekams pamats apšaubīt finansu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes likumību, pēc procesa virzītāja lūguma tiesnesis ar savu lēmumu uz laiku līdz 30 dienām uzliek arestu finansu līdzekļiem vai citai mantai, kuru kustība iepriekš apturēta ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta rīkojumu.

Pēc procesa virzītāja lūguma tiesnesis var pagarināt aresta termiņu līdz finanšu līdzekļu un citas mantas izcelsmes likumības noskaidrošanai, ja lēmumā noteiktajā laikā īpašnieks vai valdītājs tiesnesim nav iesnieguši pietiekami pamatotas ziņas un to apstiprinošus dokumentus par finanšu līdzekļu un citas mantas likumīgo izcelsmi.”

7.Papildināt likumu ar Deviņpadsmito A nodaļu šādā redakcijā:

Deviņpadsmitā A nodaļa

Prokurors pēc savas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma, mazāk smaga vai smaga nozieguma izdarīšanā, ja ir noskaidroti krimināllietā pierādāmie apstākļi un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai un vienošanās procesa piemērošanai.

Vienošanās procesu nevar piemērot, ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie un vienošanos par vainas atzīšanu un sodu nevar piemērot visiem krimināllietā apsūdzētajiem.

Ja prokurors, ceļot apsūdzību vai turpinot kriminālvajāšanu, atzīst par iespējamu procesā slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, viņš veic sekojošas darbības:

1) izskaidro apsūdzētajam un nepilngadīgā apsūdzētā likumiskajam pārstāvim iespēju noregulēt krimināltiesiskās attiecības slēdzot vienošanos, apsūdzētā tiesības slēdzot vienošanos un tās sekas;

2) informē cietušo par tiesībām izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu.

Saņēmis apsūdzētā un nepilngadīgā apsūdzētā likumiskā pārstāvja piekrišanu slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, prokurors sastāda vienošanās projektu un uzsāk pārrunas ar apsūdzēto, viņa aizstāvi un nepilngadīgā apsūdzētā likumisko pārstāvi par vienošanās elementiem.

Ja apsūdzētais un nepilngadīgā apsūdzētā likumiskais pārstāvis piekrīt uzrādītajai apsūdzībai, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai un nodarīto kaitējumu novērtējumam, sākas pārrunas par soda veidu un mēru, kura piemērošanu tiesā prokurors ieteiks piespriest.

Apsūdzētajam vienošanās procesā ir tiesības:

1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;

2) izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;

3) iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem;

4) zināt par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kādu soda veidu un mēru lūgs tiesā prokurors;

Cietušajam, civilprasītajam un civilatbildētājam vienošanās procesā ir tiesības izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu;

Prokurors vienošanās norāda:

1) apsūdzētā, viņa aizstāvja (ja tāds piedalās), nepilngadīgā apsūdzētā likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet nepieciešamības gadījumā arī adresi un citus personas datus;

2) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;

3) nodarījuma izdarīšanas vietu, laiku un īsu aprakstu;

4) ziņas par kaitējuma apmēru;

5) sodu, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, prokurors norāda, kādu sodu prasīs par katru no noziedzīgajiem nodarījumiem un galīgo sodu. Šis noteikums jāievēro arī gadījumos, ja apsūdzētajam tiek noteikts sods pēc vairākiem spriedumiem.

Vienošanos paraksta apsūdzētais, aizstāvis, nepilngadīgā apsūdzētā likumiskais pārstāvis un prokurors.

Prokurors pēc vienošanās noslēgšanas krimināllietas materiālus kopā ar vienošanos nosūta tiesai, ierosinot tiesai apstiprināt noslēgto vienošanos un sodu.

Ierosinājumā tiesai prokurors:

1) informē par noslēgto vienošanos;

2) informē par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli, norādot tā beigu termiņu;

3) uzskaita pierādījumus, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un apsūdzētā vainu;

4) norāda ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par tā atlīdzināšanu;

5) norāda tiesas izdevumus;

6) norāda lietiskos pierādījumus, to atrašanās vietu un līdzekļus, kas pielietoti civilprasības un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai;

7) aicina tiesu apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest tajā paredzēto sodu.

Prokurors informē apsūdzēto, cietušo, cilvilprasītāju un civilatbildētāju, vai viņu pārstāvjus, kurai tiesai lieta nosūtīta.

Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības šajā lietā sūtāmi tieši tiesai.

8.Papildināt likuma 222.1pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pieņemtos lēmumus par aresta uzlikšanu finansu līdzekļiem vai citai mantai, aresta termiņa pagarināšanu, kā arī to konfiskāciju var pārsūdzēt procesa virzītājs un šīs mantas īpašnieks vai valdītājs 7 dienu laikā no brīža, kad personai kļuvis zināms par lēmuma pieņemšanu, bet prokurors par mantas konfiskācijas lēmumu šajā termiņā var iesniegt blakus protestu. Lēmumu par aresta uzlikšanu finansu līdzekļiem vai mantai un par aresta termiņa pagarināšanu pārsūdzība neaptur tā izpildi.”.

Līdzšinējo likuma 222.1panta otro un trešo daļu uzskatīt attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

9. Izteikt 305.panta 2.daļu jaunā redakcijā:

“Piemērojot nosacītu notiesāšanu personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi uz alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības pamata, tiesa ar notiesātā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības, uzdodot attiecīgai policijas iestādei un medicīnas iestādei kontrolēt viņa rīcību.”

10.Papildināt likumu ar Devīto A sadaļu “Tiesvedība par pirmstiesas izmeklēšanā slēgtu vienošanos” šādā redakcijā:

Tiesai, saņemot krimināllietu, kurā pirmstiesas izmeklēšanā ir noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, piecu dienu laikā jāizlemj jautājums par apsūdzētā nodošanu tiesai.

Tiesa, izlemjot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, pieņem vienu no lēmumiem:

1. par apsūdzētā nodošanu tiesai nosakot krimināllietas izskatīšanas tiesas sēdes laiku;
2. par lietas virzīšanu izmeklēšanas pabeigšanai vispārējā kārtībā, ja vienošanās process pirmstiesas izmeklēšanā piemērots nepamatoti;
3. par lietas virzīšanu papildizmeklēšanai šā kodeksa 235.pantā paredzētajos gadījumos;
4. par lietas nodošanu prokuroram jaunas vienošanās noslēgšanai, ja tiesa nepiekrīt noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai, kaitējuma apmēram, soda veidam vai mēram, kurš norādīts vienošanās protokolā;
5. par lietas apturēšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 198.pantu;
6. par lietas izbeigšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 5.pantu vai Krimināllikuma 58.pantu.

Ja tiesa (tiesnesis) atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, tā nosaka :

1. iztiesāšanas ( tiesas sēdes) laiku un vietu;
2. personas, kuras aicināmas uz tiesas sēdi;
3. lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;
4. aizstāvja un tulka aicināšanu.

Prokuroram, apsūdzētajam (tiesājamam), viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem pēc apsūdzētā nodošanas tiesai ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem un izrakstīt no tiem vajadzīgās ziņas.

Ja pirmajā daļā minētās personas griežas tiesā, tiesnesim jānodrošina tām iespēja iepazīties ar lietas materiāliem.

Krimināllieta vienošanās procesā jāsāk izskatīt ne ātrāk par desmit dienām un ne vēlāk par divdesmit dienām no apsūdzētā nodošanas tiesai brīža.

Krimināllietu vienošanās procesā tiesnesis izskata vienpersoniski.

Tiesnesis atklāj tiesas sēdi paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta un noskaidro uz tiesas sēdi ieradušos procesa dalībnieku identitāti.

Ja tiesas sēdē piedalās tulks, tiesnesis tulkam izskaidro viņa pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos no tulkošanas un apzināti nepareizu tulkojumu.

Tiesnesis paziņo savu, tiesas sekretāra un tulka uzvārdu un izskaidro procesa dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus tiesnesim, tiesas sekretāram, prokuroram un tulkam. Pieteikto noraidījumu izlemj saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

Tiesnesis izskaidro tiesājamam viņa tiesības, izskatot lietu vienošanās procesā tiesā.

Tiesnesis jautā procesa dalībniekiem vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib iesniegt līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai. Lūgumus izskata šā kodeksa 275.pantā norādītajā kārtībā.

Tiesnesis paziņo, ka uzsāk krimināllietas izskatīšanu, kura sākas prokuroram nolasot noslēgto vienošanos.

Pēc tam tiesnesis jautā tiesājamam, vai viņš saprot apsūdzību, atzīst sevi par vainīgu un piekrīt, ka tiks ievērota noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu.

Tiesnesis piedāvā tiesājamam un nepilngadīgā tiesājamā likumiskajam pārstāvim sniegt paskaidrojumus par vienošanās noslēgšanas apstākļiem un noskaidro vai tiesājamais savu vainu atzīst un vienošanos parakstījis apzināti un brīvprātīgi, apzinājies tās sekas.

Aizstāvim un prokuroram jautā par viņu attieksmi pret vienošanos un nodomu to ievērot tālākajā procesa gaitā.

Tiesa var uzklausīt arī citus procesa dalībniekus.

Pabeidzot lietas izskatīšanu tiesnesis jautā procesa dalībniekiem, vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib pieteikt pirms tiesa dodas uz apspriežu istabu taisīt spriedumu. Par lūgumu apmierināšanu vai noraidīšanu tiesa pieņem attiecīgu lēmumu.

416.6.pants Tiesas aiziešana apspriežu istabā

Pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēdē klātesošajiem.

416.7.pants Tiesas nolēmumi izskatot lietu vienošanās procesā

Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1. lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu prokuroram šā kodeksa 416.1.panta otrās daļas 2., 3. un 4.apakšpunktā paredzētajos gadījumos;
2. lēmumu par lietas izbeigšanu šā kodeksa 236.pantā paredzētajos gadījumos;
3. spriedumu par tiesājamā atzīšanu par vainīgu un piespriežamo sodu, atbilstoši vienošanās protokolam.

4168.pants.Tiesas spriedums.

Ja tiesai nav šaubu par tiesājamā vainu, tiesa taisa notiesājošu spriedumu, kura motīvu daļā norāda uz noslēgto vienošanos, ko apsūdzība un aizstāvība apliecinājusi tiesas sēdē, un rezolutīvajā daļā apstiprina noslēgto vienošanos un nosaka vienošanās paredzēto soda veidu un mēru, kā arī norāda citus šā kodeksa 314. un 316.pantā paredzētos tiesas spriedumā izlemjamos jautājumus.

Ja tiesai rodas šaubas par tiesājamā vainu, tiesa var noraidīt pirmstiesas izmeklēšanā noslēgto vienošanos un nodot lietu prokuratūrai pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai parastajā kārtībā.

Sprieduma pasludināšana un sprieduma izsniegšana notiesātajam notiek vispārējā kārtībā.

4169.pants.Vienošanās sekas.

Ja tiesa ir apstiprinājusi vienošanos un taisījusi notiesājošu spriedumu, to var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa