Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par policiju"

Izdarīt likumā "Par policiju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 8., 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 10.panta pirmās daļas 8.punktu ar vārdiem "kā arī konvojēt notiesātās personas".

2. 15.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Valsts policija ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša iestāde. Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Pašvaldības policija ir pašvaldības izveidota pastarpinātas pārvaldes iestāde. Pašvaldības policijas funkcionālo pārraudzību īsteno Valsts policija."

3. Izteikt 23.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"Policijas darbiniekiem ir aizliegts apvienoties arodbiedrībās."

4. Izteikt 27.panta sesto daļu šādā redakcijā:

"Policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību persona var apstrīdēt administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

5. Izslēgt 31.panta septīto daļu.

6. Izteikt 34.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pašu ieņēmumi, kurus iegūst noteiktā kārtībā, noslēdzot līgumus ar juridiskajām vai fiziskajām personām."

 

 

Iekšlietu ministrs

M.Gulbis

 

Likumprojekta „Grozījumi likumā “ Par policiju”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas reglamentē Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatnoteikumus. Minētā likuma 7.pantā noteikts, ka Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Savukārt Ministru kabineta loceklis padotību var īstenot tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.

Ar 2003.gada 26.februāra Ministru kabineta rīkojumu Nr.129 apstiprinātā Valsts pārvaldes iekārtas likuma ieviešanas plāna 2003.–2005.gadam 3.1.apakšpunktā ministrijām uzdots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos, kas nosaka tiešās pārvaldes iestāžu statusu un darbību.

Šobrīd likuma “Par policiju” 15.panta trešā daļa paredz, ka Valsts policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde un tā darbojas saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātu nolikumu. Turpretim Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

Likumā „Par policiju” paredzēta arī lēmuma par policijas darbinieka rīcību pārsūdzēšana augstākā iestādē, bet saskaņā ar administratīvo procesu regulējošām normām lēmuma pārsūdzēšanu var veikt vienīgi tiesā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

  

Likumprojekts paredz, ka Valsts policija turpmāk būs Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu

Likumprojekts paredz arī precizējumus likumā “Par policiju”, saskaņojot to ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un administratīvo procesu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem:

1) precizē pašvaldības policijas statusu, paredzot, ka tā ir pašvaldības izveidota pastarpinātas pārvaldes iestāde un tās funkcionālo pārraudzību īsteno Valsts policija;

2) precizēta 23.panta piektā daļa un izslēgta 31.panta septītā daļa, lai svītrotu no likuma normas, kas reglamentē policijas darbinieka kā privātpersonas tiesības (tiesības apstrīdēt par viņu pieņemtos administratīvos aktus un tiesības izveidot biedrības un klubus);

3) precizēta policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtība, paredzot, ka tas tiek noteikts attiecīgo iestāžu nolikumos;

4) izslēgta norma, kas paredzēja, ka Valsts policijas finanšu līdzekļus veido arī 80% no ieņēmumiem, kas iegūti, realizējot konfiscēto mantu, preces un citus priekšmetus.

3. Cita informācija 

Likumprojekts šo jomu neskar.

I. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

 Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Pēc likumprojekta pieņemšanas būs nepieciešams izdot jaunu Valsts policijas nolikumu.

2. Cita informācija

  Likumprojekts šo jomu neskar.

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

5. Cita informācija

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas.

5. Cita informācija

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

 Jaunas valsts institūcijas netiks radītas un netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

 Sabiedrības informēšana par normatīvā akta ieviešanu notiks publicējot to laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietojot to informācijas sistēmā NAIS.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

R.Bluķis

M.Rāzna

T.Stragova

G.Kurme

       

 

 

21.11.2003. 10:56

874

Kurme

7219310, Gunta.Kurme@iem.gov.lv