Teksts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"

Izdarīt likumā "Par zemes dzīlēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 13.nr.; 1999, 6.nr.; 2000, 18.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "institūcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "iestāde" (attiecīgā locījumā).

2. 4.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes;";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas" ar vārdiem "Vides ministrijas";

aizstāt piektās daļas 1.punktā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas" ar vārdiem "Valsts ģeoloģijas dienesta".

3. Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts ģeoloģijas dienests šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā:

1) akceptē un uzskaita derīgo izrakteņu krājumus;

2) sastāda derīgo izrakteņu atradņu reģistru un derīgo izrakteņu krājumu bilanci;

3) nosaka derīgo izrakteņu (izņemot ogļūdeņražus) ieguves limitus;

4) apkopo un uzglabā ģeoloģisko informāciju;

5) veic valsts teritorijas ģeoloģisko kartēšanu."

4. 16.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Zemes dzīļu izmantošana (izņemot ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi) tiek:

1) ierobežota šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ar Valsts ģeoloģijas dienesta, reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas lēmumu;

2) apturēta šā panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos ar Valsts ģeoloģijas dienesta, reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas lēmumu; šā panta otrās daļas 5.punktā minētajā gadījumā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas lēmumu; šā panta otrās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos ar pašvaldību lēmumu;

3) pārtraukta šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos ar pašvaldības vai Valsts ģeoloģijas dienesta lēmumu; šā panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minētajos gadījumos ar Valsts ģeoloģijas dienesta, reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas lēmumu.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ogļūdeņražu meklēšana, izpēte un ieguve tiek ierobežota, apturēta vai pārtraukta šajā pantā minētajos gadījumos ar atļaujas (licences) izsniedzēja lēmumu pēc atbildīgo valsts iestāžu vai pašvaldības ierosinājuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

5. 18.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pašvaldība pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi var veikt vietējas nozīmes pasākumus zemes dzīļu aizsardzībā un izmantošanas kontrolē šā likuma ietvaros."

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.februārī.

Tieslietu ministrs

A.Aksenoks

Likumprojekta

“Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm””

anotācija

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kura spēkā stāšanās paredzēta 2004.gada 1.februārī. Likums veicina demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses, pakļauj šīs attiecības neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei, kā arī nodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās. Administratīvā procesa ietērpšana likuma formā atrisina galvenās ar administratīvo procesu saistītās problēmas, taču ar to vien nepietiek. Lai nodrošinātu viendabīgu un no liekām tiesību normu kolīzijām brīvu administratīvā procesa sistēmu, ne mazāk svarīgi ir apzināt arī nepieciešamos grozījumus tajos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas iekļausies šajā sistēmā. Lai to nodrošinātu, ar Pasaules bankas finansiālu atbalstu tika veikts LU lektores Jautrītes Briedes pētījums, kurā tika apzināti visi tie likumi, kuros ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību jaunajam Administratīvā procesa likumam. Pētījuma rezultātā tika apzināti 156 likumi, kuros jāveic grozījumi. Likums “Par zemes dzīlēm” ir viens no tiem likumiem, kurš saskaņojams ar Administratīvā procesa likumu, lai nodrošinātu viendabīgu un no liekām tiesību normu kolīzijām brīvu administratīvā procesa sistēmu. Patlaban no 156 likumprojektu saraksta ir izvērtēti 100 likumprojekti un no tiem izstrādāti 50 likumprojekti (30 grozījumu projekti ir iesniegti izskatīšanai Saeimā (daļa no tiem jau izskatīti), 2 iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā, 18 projekti atrodas saskaņošanas procesā). Daļa no likumiem ar Ministru kabineta lēmumu no saraksta ir un tiks svītroti, jo kompetentās ministrijas un Tieslietu ministrija grozījumu izstrādi tajos ir atzinusi par nelietderīgu un nevajadzīgu. Grozījumi sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdes protokollēmuma (prot.nr.5 42.§) 3.punktam. Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 26.februāra rīkojumam Nr.129 (protokols Nr.11 26§) un Valsts pārvaldes iekārtas likuma ieviešanas plānam, tika izstrādāti grozījumi, lai likuma “Par zemes dzīlēm” normas saskaņotu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18.pantā ir noteikts, ka ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde. Ministrija organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas izstrādāšanā. Tomēr likumā “Par zemes dzīlēm” Vides ministrijai ir noteiktas normatīvo aktu piemērošanas funkcijas (5.pants) un kontroles funkcijas (18.pants). Normatīvo aktu piemērošanas funkcijas ir jāveic ministrijas padotībā esošām iestādēm, un šajā gadījumā Valsts ģeoloģijas dienestam, kas ir atbildīgā institūcija zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības jomā. Jau patreiz likuma “Par zemes dzīlēm” 5.pantā Vides ministrijai noteiktās funkcijas ministrijas vārdā pildīja Valsts ģeoloģijas dienests. Zemes dzīļu izmantošanas kontroli veic Vides valsts inspekcija un reģionālās vides pārvaldes. Tāpēc būtu nepieciešams saskaņot likumu “Par zemes dzīlēm” ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Likumā “Par zemes dzīlēm” kā vadošā ministrija zemes dzīļu izmantošanas jomā ir minēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tomēr atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likumam, kā arī Ministru kabineta veiktajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizācijai tās vietā ir izveidota Vides ministrija.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Lai saskaņotu Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietoto terminoloģiju ar likuma “Par zemes dzīlēm” normām, grozījumi paredz aizstāt visā tekstā vārdu “institūcija” ar vārdu “iestāde”. Ņemot vērā to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas funkcijas pilda Vides ministrija, atbilstoši šīm institucionālajām izmaiņām tiek grozīta kompetences iestāde no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju uz Vides ministriju. Grozījums likuma “Par zemes dzīlēm” 4. un 5.pantā nosaka, ka Valsts ģeoloģijas dienests veic normatīvo aktu piemērošanas funkcijas zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības jomā. Grozījums likuma “Par zemes dzīlēm” 18.pantā nosaka, ka Vides ministrijas funkcijās neietilpst zemes dzīļu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu kontroles funkcijas. Grozījums likuma “Par zemes dzīlēm” 16.pantā nodrošina Administratīvā procesa likuma noteikumiem atbilstošu lēmumu atcelšanas kārtību. Iestāde izdotos administratīvos aktus var atcelt arī pēc savas iniciatīvas.
3. Cita informācija	Likums stājas spēkā vienlaicīgi ar Administratīvā procesa likumu, proti, 2004.gada 1.februārī.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Līdz ar grozījumu izdarīšanu likumā “Par zemes dzīlēm”, tiek nodrošināta zemes dzīļu izmantošanas ierobežošana, apturēšana vai pārtraukšana ar atļaujas izsniedzēja lēmumu, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likumu iestāde savus izdotos administratīvos aktus var atcelt arī pēc savas iniciatīvas. Savukārt šo lēmumu pēc tam adresāts var pārsūdzēt tiesā.
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Grozījumi ir sagatavoti, pamatojoties uz ekspertes Jautrītes Briedes veikto pētījumu (sk. Anotācijas I daļas 1.punktu).
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nevalstisko organizāciju pozīcija nav noskaidrota
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav veiktas
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Lai sekmīgi ieviestu Administratīvā procesa likumu, patlaban rit darbs pie stratēģijas sabiedrības informēšanai par Administratīvā procesa likumu izstrādes.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Cita informācija	Nav

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

G.Kūtris	I.Nikuļceva	I.Brazauska	I.Gūtmane

17.10.2003 09:15

1185 vārdi

I.Gūtmane

7036709, Ilze.Gutmane@tm.gov.lv