Teksts

Likumprojekts

Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"

Izdarīt likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32./33./34.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 1., 15.nr.; 1997, 2.nr.; 2001, 22.nr.; 2003, 9.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likumu ar 24.1 pantu šādā redakcijā:

"24.1 pants. Maksa par zemes lietošanu

Maksu par zemes lietošanu – 5 procentu apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības – no 2005.gada 1.janvāra līdz brīdim, kad zemes īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, maksā attiecīgi valstij vai pašvaldībai personas, kuras lieto valstij vai pašvaldībai piekrītošo zemi, izņemot valsti un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), bijušos zemes īpašniekus vai viņu mantiniekus, kuriem atzītas īpašuma tiesības, kā arī dzīvojamās mājās esošo dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašniekus, kuriem ir tiesības iegūt valstij vai pašvaldībai piekrītošo zemi īpašumā bez maksas.

Šā panta pirmajā daļā minētajām personām nav jāmaksā par zemes lietošanu, ja tās līdz 2004.gada 31.decembrim ir iesniegušas zemes privatizācijas vai atsavināšanas ierosinājumu vai iesniegumu piešķirt zemi īpašumā par samaksu (maksu) un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā noslēgušas attiecīgu zemes pirkuma līgumu vai atteikušās no neapbūvētās zemes lietošanas tiesībām.

Pašvaldības, pamatojoties uz pašvaldību lēmumiem un teritorijas plānojumiem, līdz 2005.gada 1.jūlijam paziņo Valsts zemes dienestam par valstij un pašvaldībām piekrītošo zemi, kuru pastāvīgi lieto fiziskās vai juridiskās personas un par kuras lietošanu tām jāmaksā šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Valsts zemes dienests divu mēnešu laikā no pašvaldības paziņojuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim iesniedz attiecīgajā pašvaldībā un Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē personu sarakstu, kuras maksā par zemes lietošanu, un to lietošanā esošo zemes gabalu kadastrālo novērtējumu.

Valsts zemes dienests sadarbībā ar attiecīgajām pašvaldībām katru gadu līdz 1.jūlijam aktualizē šā panta trešajā daļā minētos sarakstus un līdz 1.septembrim iesniedz tos attiecīgajās pašvaldībās un Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajās iestādēs. Kārtību, kādā nosakāma maksa par valstij piekrītošās zemes lietošanu, un tās samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Kārtību, kādā nosakāma maksa par pašvaldībai piekrītošās zemes lietošanu, un tās samaksas kārtību nosaka attiecīgā pašvaldība."

Tieslietu ministrs

A.Aksenoks

Likumprojekta

Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju

lauku apvidos”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Grozījumi likumā izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta 04.08.2003. rīkojumu Nr.486 (prot.Nr.41, 47.§) “Par Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnēm).” Ar pamatnostādņu 1.2 punktu paredzēts mainīt zemes pastāvīgā lietotāja statusu un noteikt maksu par zemes lietošanu. Laukos zemi, kura piekrīt valstij vai pašvaldībām lieto 110409 fiziskās personas un 1620 juridiskās personas, izņemot valsti un pašvaldības un valsts vai pašvaldību uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) kopā 781270 ha platībā ar šīs zemes kadastrālo vērtību Ls 105,44 miljoni.
2.Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts nosaka maksu par zemes lietošanu līdz 5% no zemes kadastrālās vērtības par lietošanā esošo lauku apvidus zemi. Sākot ar 2005.gada 1.janvāri personām, kuras līdz 2004.gada 31.decembrim nebūs iesniegušas lietošanā esošās zemes izpirkšanas vai privatizācijas un atsavināšanas pieteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nebūs noslēgušas zemes pirkuma līgumu. Maksu par pašvaldībām piekrītošās zemes lietošanu paredzēts maksāt pašvaldībām, bet par valstij piekrītošās zemes lietošanu – valstij.
3. Cita informācija	Citas informācijas nav.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu tieši neskar. Netieši, maksas noteikšana par zemes lietošanu, paātrinās zemes īpašuma tiesību sakārtošanu un zemes privatizācijas pabeigšanu valstī, kas savukārt veicinās zemes tirgu un investīciju piesaisti.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Maksa par zemes lietošanu neietekmēs valsts un pašvaldību uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības). Tā ietekmēs citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nevēlēsies zemi privatizēt. Tās varēs kļūt par valsts vai pašvaldības zemes nomniekiem pēc šīs zemes īpašumtiesību nostiprināšanas uz valsts vai pašvaldības vārda.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvais akts pārejas periodā var atstāt zināmu finansiālu ietekmi uz valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri nav tiesīgi privatizēt lietošanā esošo lauksaimniecības un meža zemi saskaņā ar šo likumu.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1	2003	2004	2005	2006	2004-2008
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	0,0	0,0	+1318,0	+1318,0	+1054,4
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	0,0	0,0	+1318.0	+1318.0	+1054,4
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Var prognozēt, ka lauku apvidos ap 25% lietošanā esošā zeme netiks pieprasīta izpirkšanai vai privatizācijai. Šīs zemes kadastrālā vērtība būs ap Ls 26,4 milj. Maksimāli iespējamā maksa par zemes lietošanu, 5% no tās kadastrālās vērtības, ir Ls 1,3 milj.gadā. Likumprojekta īstenošanai valsts budžeta papildlīdzekļi nav nepieciešami. Ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem atsevišķi prognozēt nevar, jo nav zināma neprivatizētā zeme, kas piekrīt valstij un pašvaldībām.
6. Cita informācija	Citas informācijas nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Papildus normatīvajam aktam jāizdod Ministru kabineta noteikumi par maksas noteikšanu un samaksas kārtību par valstij piekrītošās zemes lietošanu, ja lietošanā ir valstij piekrītošā zeme. Noteikumi jāizdod pēc šī likuma grozījumu pieņemšanas 2 mēnešu laikā.
2. Cita informācija	Citas informācijas nav.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju	Likumprojekts šo jomu neskar.

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma.

Attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

Sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

(atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi,

mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Citas informācijas nav.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma izpildi nodrošinās esošās institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Publikācija izdevumos “Latvijas Vēstnesis” un “Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likuma, ir piemērojams vispārējais administratīvais process.
4. Cita informācija	Citas informācijas nav.

06.11.2003.

842

Veitners

7038640, solvita.pormale@vzd.gov.lv

Tieslietu

ministrs

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Aksenoks

G.Kūtris

I.Nikuļceva

I.Brazauska

G.Grūbe