I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Kļūšana par Eiropas Policijas biroja kā Eiropas Savienības (ES) tiesību aizsardzības mehānisma dalībvalsti ir viena no Latvijas iekšlietu prioritātēm.

Eiropas Policijas birojs (Eiropols) ir Eiropas tiesību aizsardzības organizācija, kuras mērķis ir uzlabot dalībvalstu kompetento institūciju darbības efektivitāti un sadarbības mehānismu cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu apriti un citām starptautiskās organizētās noziedzības formām saskaņā ar Eiropola mandātu, kas iekļauts Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības K3.pants (Eiropola konvencija).

Eiropola konvencija ir acquis communautaire sastāvdaļa, tādējādi Latvijai tā kļūs saistoša tikai pēc iestāšanās ES. Tā kā Latvija un arī citas valstis, kas vēl nav Eiropola dalībvalstis, ir ieinteresētas sadarbības attīstīšanā ar šajā organizācijā ietilpstošajām dalībvalstīm, Eiropols ar šādām valstīm slēdz sadarbības līgumus, kuros ir atrunāti noteikumi sadarbībai dažādās organizētās noziedzības apkarošanas jomās, personas datu aizsardzībai utml.

Uz šo brīdi Eiropols šāda veida līgumus ir parakstījis ar tādām valstīm kā Lietuva, Igaunija, Amerikas Savienotās Valstis, Norvēģija, Islande, Polija, Čehija, Ungārija, Slovēnija, kā arī ar Interpolu. Eiropols ir parakstījis arī stratēģiskos līgumus ar vairākām organizācijām.

1998.gada 29.maijā ES un asociēto valstu tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē tika pieņemta politiskā vienošanās par kopīgu sadarbību Pirmsiestāšanās pakta cīņai ar organizēto noziedzību ietvaros, kas paredz kandidātvalstu sadarbību ar Eiropolu pirms divpusējo līgumu parakstīšanas. Šajā sanāksmē Latviju pārstāvēja toreizējais iekšlietu ministrs A.Krastiņš.

Pirmsiestāšanās pakta cīņai ar organizēto noziedzību mērķis ir nodrošināt valstu praktisko sadarbību, kā arī atbalstīt asociētās valstis nepieciešamo ES standartu ieviešanā cīņai pret organizēto noziedzību.

1998.gada oktobrī Latvijas stratēģijas integrācijai ES 6.2.punktā tika apliecināta Latvijas gatavība izveidot un attīstīt sadarbību starp Latvijas policiju un attiecīgajām struktūrvienībām ES dalībvalstīs un Eiropolu.

Zināma sadarbība ar Eiropolu sākās jau 2000.gadā, kad šo organizāciju apmeklēja toreizējais ministru prezidents A.Bērziņš. Nedaudz vēlāk Eiropolu apmeklēja arī V.Pumpurs, kas tajā laikā atradās Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatā. Ar šīm vizītēm tika likti pamati sadarbībai ar Eiropola organizāciju, kas galvenokārt izpaudās kā Latvijas pārstāvju dalība dažādos Eiropola organizētajos pasākumos, piemēram, tikšanās par Austrumeiropas organizēto noziedzību, transporta līdzekļu zādzībām, bērnu pornogrāfiju, nelegālu narkotisko vielu apriti, VICTOR (par 1996.-1998.gadā nozagtiem transportlīdzekļiem), CAARINA (par 1998.gadā nozagtiem transportlīdzekļiem), High Impact Operation (cīņai ar nelegālu migrāciju) projektiem utml. Vienlaicīgi Latvija ir sniegusi visu tai pieejamo informāciju par organizētās noziedzības stāvokli valstī, par narkotisko vielu izņemšanas gadījumiem utml.

2000.gada 27.martā ES Padome pilnvaroja Eiropola direktoru uzsākt sarunas ar 23 trešajām valstīm un organizācijām par sadarbības līguma noslēgšanu, tajā skaitā arī ar Latviju.

2002.gada 8.martā tika nozīmēts Valsts policijas specializētais atašejs Latvijas Republikas vēstniecībā Nīderlandē, kas sekmētu ātrāku līguma noslēgšanu ar Eiropolu un kurš vēlāk kļūtu par sakaru virsnieku Eiropolā.

Iekšlietu ministrijas un tās dienestu sadarbība cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem smagiem noziegumiem tiek īstenota, arī pamatojoties uz divpusējiem līgumiem, kuros tiek atrunātas sadarbības robežas, informācijas apmaiņas kārtība un citi jautājumi. Tomēr sadarbība šādu līgumu ietvaros parasti ir tikai Iekšlietu ministrijas kompetencē, savukārt sadarbība līguma ar Eiropola ietvaros tiek paplašināta arī attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst tādu institūciju kompetencē kā Ģenerālprokuratūra (īpaši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests), Finanšu ministrija, Datu valsts inspekcija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Šī līguma parakstīšana ir nepieciešama, lai aktivizētu un padarītu efektīvāku sadarbību ar Eiropolā ietilpstošajām dalībvalstīm cīņā pret noziedzīgajiem nodarījumiem.

Līgumā ir vairākas atsauces uz Eiropola konvenciju un tajā ietverto Eiropola mandātu. Eiropola konvencija Latvijai nav saistoša, tomēr, kā tikšanās laikā paskaidroja Eiropola pārstāvji, lēmums līgumā atstāt atsauci uz Eiropola konvenciju ir saistāms ar ES Padomes politisko prasību ietvert līgumā atsauci uz dokumentu, kas tiek izmantots kā pamats sadarbības robežu noteikšanai. Juridiski tas nozīmē to, ka paredzētais mandāts attiecas tikai uz Eiropolu, savukārt Latvija sadarbību var izvērst ievērojami plašākā mērogā, salīdzinot ar Eiropolu. Minētais mandāts ietver cīņu pret tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā nelegāla narkotisko vielu aprite, transportlīdzekļu noziegumi, nelegāla imigrācija, cilvēku tirdzniecība, bērnu pornogrāfija, naudas un citu maksāšanas līdzekļu viltošana, nelegāla radioaktīvo un kodolamateriālu aprite, terorisms, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana u.c.

Līguma mērķis ir radīt tiesisko pamatu Latvijas un Eiropola sadarbībai noziedzīgo nodarījumu apkarošanā, it īpaši apmainoties ar stratēģisko un operatīvo informāciju un regulāriem kontaktiem starp līgumslēdzējām pusēm visos nepieciešamajos līmeņos. Līgums bez tam paredz:

• apmaiņu ar speciālistu pieredzi;
• apmaiņu ar izlūkošanas informāciju, vispārējās situācijas ziņojumiem, informāciju par noziedzības novēršanas metodēm;
• piedalīšanos apmācību pasākumos;
• padoma un atbalsta sniegšanu atsevišķās operācijās;
• sakaru virsnieku statusu un tiesības, pienākumus;
• informācijas, tajā skaitā personas datu apmaiņas kārtību u.c. jautājumus.

Līgumā ir sīki atrunāta informācijas apmaiņas kārtība, paredzot, ka normālos apstākļos informācijas apmaiņa notiek tikai starp Valsts kontaktpunktu un Eiropolu. Savukārt Valsts kontaktpunkts informāciju drīkst sniegt tālāk tikai pielikumā minētajām kompetentajām institūcijām. Eiropols drīkst nosūtīt informāciju tieši kompetentajām institūcijām tikai ārkārtas gadījumos. Sīkāk līgumā ir atrunāta arī informācijas klasificēšanas un aizsardzības kārtība.

Ar šī līguma parakstīšanu uzlabosies sadarbība starp Latvijas kompetentajām institūcijām un Eiropolu, radot iespēju apmainīties ar pieredzi un informāciju konkrētās jomās.

3. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu būtiski neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu būtiski neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta projekts tiešā veidā neietekmē bezdarba līmeni.

Ar šī līguma parakstīšanu uzlabosies sadarbība starp Latvijas kompetentajām institūcijām un Eiropolu, radot iespēju apmainīties ar pieredzi un informāciju konkrētās jomās, tādējādi tas palīdzēs cīnīties pret līgumā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas iespējams uzlabos kriminogēno situāciju Latvijā.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

2003

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

0

0

0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

0

49.2

28.7

28.7

32.8

3. Finansiālā ietekme.

0

- 49.2

- 28.7

- 28.7

- 32.8

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tiks pakāpeniski uzsākta nodaļas izveide apstiprināto budžeta līdzekļu ietvaros.

Izdevumu izmaiņas kopā – Ls 49 218, t.sk.,

Uzturēšanas izdevumi – Ls 28 713

Atalgojums – Ls 12 582

VSAOI – Ls 3 031

Uzturdevas kompensācija naudā – Ls 2 100 (Ls 35 x 12 mēn. x 5 cilv.)

Stacionāro sakaru pakalpojumu izmaksas

5 cilv. x Ls 20 x 12 mēn. = Ls 1200

Mobilo tālruņu pakalpojumu izmaksas

5 cilv. x Ls 15 x 12 mēn. = Ls 900

Komandējumu un dienestu braucienu izdevumi Ls 200 x 12 mēn. = Ls 2400. Paredzēts, ka ne retāk, kā reizi gadā notiks tikšanās starp Eiropolu un Latviju par sadarbības līguma izpildi, 2 reizes gadā notiks tikšanās starp Eiropola kandidātvalstīm un dalībvalstīm, piedalīšanās analītiskajos darbības failos (AWF).

Iekārtu apkope Ls 200 x 12 mēn. = Ls 2400 (paredzēts kartrīdžu, papīra iegāde, datora, printeru, noteboka, skanera un kopējamās tehnikas remonts)

Automašīnas uzturēšanai 300 Ls mēn., t.sk.,

182Ls – degviela,

10 Ls – smērvielas,

49 Ls – detaļas,

59 Ls - remonts, apkope.

Ls 300 x 12 mēn. = Ls 3600.

Mazvērtīgais inventārs Ls 200

Kancelejas piederumi

5 x 12 mēn. x Ls 5 = Ls 300

Vienreizējie izdevumi – Ls 20 505

Kabinetu remonts 3 x Ls 400 = Ls 1200

Dators 5 x Ls 500 = Ls 2500

Printeris 3 x Ls 80 = Ls 240

Skaneris 1 x Ls 100 = Ls 100

Notebook 2 x Ls 1200 = Ls 2400

Mobilais tālrunis 3 x Ls 150 = Ls 450

Telefona aparāts 3 x Ls 100 = Ls 300

Faksa aparāts 1 x Ls 500 = Ls 500

Kopējamā tehnika 2 x Ls 620 = Ls 1240

Papīra smalcinātājs 1 x Ls 140 = Ls 140

Galdi 5 x Ls 70 = Ls 350

Krēsli (grozāmie) 5 x Ls 50 = Ls 250

Krēsli 10 x Ls 12 = Ls 120

Skapis virsdrēbēm 3 x Ls 65 = Ls 195

Skapis dokumentiem 5 x Ls 60 = Ls 300

Galda lampa 5 x Ls 10 = Ls 50

Metāla skapis 2 x Ls 250 = Ls 500

Speciāla operatīvā tehnika Ls 1270 (Ls 150 – diktofons, Ls 1 120 – ciparu video kamera)

Informācijas apmaiņas kanālu izveidošana starp kontaktpunktu sadarbībai ar Eiropolu un citām kompetentajām institūcijām:

Serveris 1 x Ls 1500 = Ls 1500

Uzstādīšana, konfigurēšana

1 x Ls 600 = Ls 600

Darba stacija 7 x Ls 800 = Ls 5600

Uzstādīšana, konfigurēšana

7 x Ls 100 = Ls 700

Uzturēšanas izdevumi – Ls 28 713

Atalgojums – Ls 12 582

VSAOI – Ls 3031

Uzturdevas kompensācija naudā – Ls 2100 (Ls 35 x 12 mēn. x 5 cilv.)

Stacionāro sakaru pakalpojumu izmaksas

5 cilv. x Ls 20 x 12 mēn. = Ls 1200

Mobilo tālruņu pakalpojumu izmaksas

5 cilv. x Ls 15 x 12 mēn. = Ls 900

Komandējumu un dienestu braucienu izdevumi Ls 200 x 12 mēn. = Ls 2400

Iekārtu apkope Ls 200 x 12 mēn. = Ls 2400

Automašīnas uzturēšana

12 mēn. x Ls 300 = Ls 3600

Mazvērtīgais inventārs Ls 200

Kancelejas piederumi

5 cilv. x 12 mēn. x Ls 5 = Ls 300

49.2

28.7

28.7

32.8

6. Cita informācija.

Sakarā ar to, ka Valsts policijā ir vairāk kā 800 nenokomplektētas štata vietas, kuru nokomplektēšanai līdzekļi nav piešķirti, papildu štata vietas nav nepieciešamas.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

2002.gada 24.oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā attiecībā uz šī likuma piemērojamību informācijas apstrādei krimināltiesību jomā. Šādi grozījumi veicinās līguma efektīvu īstenošanu.

Datu valsts inspekcija ir izstrādājusi nepieciešamos grozījumus likumā „Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi” – līdz šo grozījumu izstrādāšanai minētajā likumā bija paredzēts Konvencijas piemērojamības izņēmums, tas ir, tā netika piemērota attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic publiskās institūcijas nacionālās drošības un krimināltiesību jomā. Tika izstrādāti grozījumi (analoģiski kā grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā), kas izslēdza šādu izņēmumu, līdz ar to Konvencija ir piemērojama arī uz personas datu apstrādi krimināltiesību jomā. Jaunie grozījumi paredz, ka Konvencija ir piemērojama arī attiecībā uz personas datiem, kas atzīti par valsts noslēpumu, ciktāl likums „Par valsts noslēpumu” neparedz citādi. Minētie grozījumi tika izsludināti 2002.gada 12.decembra valsts sekretāru sanāksmē (prot. nr. 51, 35.§, VSS-1613). Saeimā grozījumi tika pieņemti 2003.gada 26.septembrī. Analoģiski kā grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā arī šie grozījumi līguma īstenošanu padarīs efektīvāku.

Lai gan līgumā tieši nav norādīts uz tādu nepieciešamību, tomēr zināma ietekme uz tā efektivitāti būs likumprojektam par Datu valsts inspekciju (Indikatīvajā rīcības plānā Šengenas prasību ieviešanai šī likumprojekta izstrādāšanai ir paredzēts termiņš līdz 2003.gada martam), ko plāno izstrādāt Datu valsts inspekcija un kurā būs paredzēta citādāka inspekcijas direktora iecelšanas un atlaišanas kārtība, kas tādējādi nodrošinās šīs institūcijas neatkarību lēmumu pieņemšanā.

2. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Juridiskais pamats Eiropola sadarbībai ar trešajām valstīm un organizācijām izriet no Eiropola konvencijas 2.panta, kur ir noteikts, ka sadarbības mērķis ir uzlabot sadarbību cīņā pret transnacionālo organizēto noziedzību noteiktās jomās. Papildus tam Eiropola sadarbību ar trešajām valstīm un organizācijām nosaka ES Padomes 1998.gada 3.novembra lēmums par nosacījumiem Eiropola attiecībām ar trešajām pusēm, ES Padomes 1998.gada 3.novembra lēmums par informācijas saņemšanu no trešajām pusēm un ES Padomes 1999.gada 12.marta lēmums par nosacījumiem par tādas informācijas nodošanu trešajām pusēm, kas saistīta ar personas datiem.

2000.gada 27.martā ES Padome pilnvaroja Eiropola direktoru uzsākt sarunas ar 23 trešajām valstīm un organizācijām par sadarbības līguma noslēgšanu, tajā skaitā arī ar Latviju (EK oficiālais izdevums 2000/C106/01).

2001.gada 30.oktobrī tika saņemts Eiropola direktora novērtējums par pirmssarunu stadijas sagatavošanu ar Eiropolu, uz kā pamata tika izstrādāti grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā.

2002.gada 6.septembrī Eiropola Juridiskā vienība un Apvienotā uzraudzības padome izskatīja ziņojumu par personas datu aizsardzību valstī un ieteica ES Padomei atbalstīt sarunu uzsākšanu ar Latviju par sadarbības līgumu.

1998.gada oktobrī Latvijas stratēģijas integrācijai ES 6.2.punktā tika apliecināta Latvijas gatavība izveidot un attīstīt sadarbību starp Latvijas policiju un attiecīgajām struktūrvienībām ES dalībvalstīs un Eiropolu.

2000.gada jūlijā Latvijas Nacionālās programmas integrācijai ES 7.3.punktā A.sadaļā kā vidēja termiņa prioritāte tiek paredzēts mērķis pastiprināt policijas sadarbības mehānismus ar Eiropolu cīņā pret organizēto noziedzību.

2000.gada septembrī ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 5.sēdes 19.punktā Latvijas institūcijas tika mudinātas turpināt pastiprināt sadarbību ar Eiropolu.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Tā kā Līgumā minētā sadarbība, kas galvenokārt izpaužas kā informācijas apmaiņa, tiek ierobežota tikai līdz līguma pielikumā nr. 2 minētajām kompetentajām institūcijām, kas nav tiesīgas nodot tālāk saņemto informāciju, konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas un sabiedrības informēšanas pasākumi līdz šim nav veikti, tomēr pirms oficiālās līguma teksta saskaņošanas notika konsultācijas ar Datu valsts inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgo institūciju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem.

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes struktūrā ir izveidota jauna struktūrvienība (Starptautiskās sadarbības pārvalde), kas, cita starpā, darbosies arī kā valsts kontaktpunkts sadarbībai ar Eiropolu. Šī biroja pakļautībā atradīsies tādas nodaļas kā Interpola Nacionālais centrālais birojs, SIRENE Latvijas birojs, Eiropola Latvijas birojs un Sakaru virsnieku nodaļa.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J.Rekšņa

M.Rāzna

T.Stragova

A.Zamozdika