Likumprojekts trešajam lasījumam

26.01.05.

Sagatavojusi Saeimas Cilvektiesību un sabiedrisko lietu komisija

Priekšlikumi likumprojektam

“Grozījumi Repatriācijas likumā”

(dok.nr.1670; nr.3394; reģ.nr.547)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrajā lasījumā

pieņemtā likumprojekta redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas sagatavotā redakcija

trešajam lasījumam

Repatriācijas likums

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 2., 23.nr.; 1999, 8.nr.; 2002, 22.nr.) šādus grozījumus:

Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un lībieši (līvi). Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latvieši un lībieši (līvi) arvien ir bijuši pakļauti citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši un lībieši (līvi) pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti, bet lībieši (līvi) par minoritāti jau kļuvuši.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties etniskajā dzimtenē.

Deputāts V. Buzajevs

Papildināt preambulu pēc vārda “līvus” ar vārdiem “kā arī visus Latvijas pilsoņu pēcnācējus”.

Neatbalstīt

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1)radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

Deputāts V. Buzajevs

Papildināt 1. panta 1. punktu pēc vārda “personas” ar vārdiem “kā arī Latvijas pilsoņu pēcnācēji”.

Neatbalstīt

2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.

Deputāts V. Buzajevs

Papildināt 2. pantu pēc vārda “pilsonis” ar vārdiem “vai Latvijas pilsoņa pēcnācējs”.

Neatbalstīt

4.pants. Starpvalstu līgumi

Ja Saeimas apstiprinātajā starpvalstu līgumā par repatriāciju paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.

1. Izteikt 4. panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja Saeimas apstiprinātajā starpvalstu līgumā par repatriāciju iekļauti citādi noteikumi nekā šajā likumā un citos normatīvajos aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.”

1. Izteikt 4. panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja Saeimas apstiprinātajā starpvalstu līgumā par repatriāciju iekļauti citādi noteikumi nekā šajā likumā un citos normatīvajos aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.”

5.pants. Ministru kabineta kompetence repatriācijas jomā

Ministru kabinets:

4) nosaka Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību;

8) apstiprina ikgadējās kvotas attiecībā uz repatriantu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, kā arī materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem.

2. 5. pantā:

izslēgt 4. punktu;

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

“8) apstiprina noteikumus par materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem.”

2. 5. pantā:

izslēgt 4. punktu;

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

“8) apstiprina noteikumus par materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem.”

7.pants. Repatriācijas fonds

(1) Repatriācijas fonda līdzekļu turētājs ir Pārvalde.

(2) Repatriācijas fonda līdzekļus veido:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) juridisko vai fizisko personu ziedojumi, arī citu valstu un starptautisko organizāciju ziedojumi, tajā skaitā mērķa ziedojumi, kuri tiek izmantoti saskaņā ar ziedotāja norādījumiem.

3) izslēgts ar 27.11.97. likumu.

(3) Repatriācijas fonda līdzekļi izlietojami, ievērojot šā likuma noteikumus:

1) materiālās palīdzības sniegšanai repatriantiem saskaņā ar šā likuma 20.panta noteikumiem;

2) dzīvojamās platības nodrošināšanai repatriantu vajadzībām un ar to saistīto jautājumu risināšanai;

3) repatriantu adaptācijai un integrācijai.

3. Izslēgt 7.pantu.

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Latvijas pilsonis, kurš vēlas repatriēties, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) pases kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45 mm);

4) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(2) Persona, kura vēlas repatriēties un dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) dokumentu, kas apliecina personas latvisko vai lībisko izcelsmi;

3) dzimšanas apliecības kopiju;

4) divas fotokartītes (35x45 mm);

5) ārvalstu pilsonis — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieks — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

6) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

7) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem);

8) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(3) Repatrianta ģimenes loceklis, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā kopā ar repatriantu, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) dzimšanas apliecības kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45 mm);

4) ārvalstu pilsonis — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieks — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

5) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

4. 9. pantā:

izslēgt trešās daļas 7. punktā vārdus “ar repatriantu”;

aizstāt piektajā daļā vārdu “trīs” ar vārdu “sešus”.

Deputāts V. Agešins

Izslēgt likuma 9.pantā vārdus “iekšlietu ministra apstiprinātu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

9. pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus “iekšlietu ministra apstiprinātu”;

izteikt otrās un trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas izstrādāta atbilstoši Imigrācijas likuma noteikumiem;”

Deputāts V. Buzajevs

Papildināt 9. panta otrās daļas 2. punktu pēc vārda “izcelsmi” ar vārdiem “vai to, ka persona ir Latvijas pilsoņa pēcnācējs”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 9. panta otrās daļas 6.punktā un 9. panta trešās daļas 5. punktā vārdus “Labklājības ministrijas” ar vārdiem “Veselības ministrijas”.

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

4. 9. pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus “iekšlietu ministra apstiprinātu”;

izteikt otrās un trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas izstrādāta atbilstoši Imigrācijas likuma noteikumiem;”

aizstāt otrās daļas 6.punktā un trešās daļas 5. punktā vārdus “Labklājības ministrijas” ar vārdiem “Veselības ministrijas”;

izslēgt trešās daļas 7. punktā vārdus “ar repatriantu”;

aizstāt piektajā daļā vārdu “trīs” ar vārdu “sešus”.

9.²pants. Uzturēšanās atļaujas izsniegšana

(1) Repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklim, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu (Pārvaldes pieņemtā lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu spēkā esamības laikā), pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Repatrianta ģimenes loceklim, kurš neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu, ieceļojot Latvijas Republikā, ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Uzturēšanās atļauju izsniedz un reģistrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Repatriants, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņem bez maksas, izņemot gadījumu, kad persona izceļojusi no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija.

5. 9.² pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personai, kura repatrianta statusa piešķiršanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī ģimenes loceklim, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar šo personu (Pārvaldes pieņemtā lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu spēkā esamības laikā), pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Repatriants, kurš dokumentu iesniegšanas” ar vārdiem “Persona, kura repatrianta statusa piešķiršanas” un vārdu “repatrianta” - ar vārdiem “šīs personas”.

10.

11.

12.

Deputāts V. Agešins

Papildināt 9.²panta pirmo daļu pēc vārdiem “šajā likumā” ar vārdiem “un Imigrācijas likumā”, tālāk kā tekstā.

Deputāts V. Buzajevs

Izteikt 9.²pantu šādā redakcijā:

“9.²pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšana

(1) Repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Repatriants, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņem bez maksas.”

Deputāts V. Agešins

Izteikt 9.²panta ceturto daļu

šādā redakcijā:

“(4) Persona, kura repatrianta statusa piešķiršanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī šīs personas ģimenes loceklis ir atbrīvoti no valsts nodevas par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 9.²panta ceturto daļu

šādā redakcijā:

“(4) Personu, kura dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, ja tā izceļojusi no Latvijas Republikas līdz 1990. gada 4.maijam, kā arī tās ģimenes locekļus, ja viņi ieceļo šajā likumā noteiktajā kārtībā, atbrīvo no valsts nodevas par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 9.²pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju repatrianta statusu zaudējušas personas ģimenes loceklim var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no lēmuma par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu spēkā stāšanās dienas.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

5. 9.² pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Personu, kura dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, ja tā izceļojusi no La tvijas Republikas līdz 1990. gada 4.maijam, kā arī tās ģimenes locekļus, ja viņi ieceļo šajā likumā noteiktajā kārtībā, atbrīvo no valsts nodevas par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

10.pants. Ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu

(1) Repatriācijas atļaujas netiek izsniegtas personām, kuras:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) pauž fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musina uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) ir bijušas PSRS VDK, izlūkdienesta vai drošības dienesta darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz Latvijas pilsoņiem.

6. Papildināt 10. panta pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) iekļautas to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.”

13.

Deputāts V. Buzajevs

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Ierobežojumi repatriācijas atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai

Repatriācijas atļauju un pastāvīgās uzturēšanās atļauju neizsniedz repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklim, ja viņš:

1) iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

2) ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par kuru Latvijas Republikas likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – ja pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersona;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);”

Neatbalstīt

6. Papildināt 10. panta pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) iekļautas to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.”

11.pants. Pārvaldes lēmuma pārsūdzēšana

(1) Personai ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad Pārvalde pieņēmusi lēmumu par atteikumu piešķirt tai repatrianta statusu, apstrīdēt to Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks iesniegumu izskata 30 dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

(3) Lēmuma pārsūdzēšana tiesā nerada tiesības personai, kura nav Latvijas pilsonis, uzturēties Latvijas Republikā.

7. 11. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “iesniegšanas” ar vārdu “saņemšanas”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdu “saņemšanas”.

14.

15.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 7. pantu šādā redakcijā:

“7. Aizstāt 11. panta otrajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdiem “spēkā stāšanās”.

Deputāts V. Agešins

Izslēgt 11. panta trešo daļu.

Atbalstīt

Neatbalstīt

7. Aizstāt 11. panta otrajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdiem “spēkā stāšanās”.

12.pants. Repatrianta statusa zaudēšana

(1) Persona zaudē repatrianta statusu vai arī repatrianta ģimenes loceklim tiek anulēta uzturēšanās atļauja, ja Pārvaldei kļuvis zināms, ka:

1) persona sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas;

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

3) persona, kura nav Latvijas pilsonis, bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus kalendārā gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Pārvaldei vai persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtne bijusi nepieciešama attaisnojošu iemeslu dēļ;

4) persona izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

(2) Ja repatriants nav Latvijas pilsonis, tad, pieņemot lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu, viņam vienlaikus anulē arī uzturēšanās atļauju. Uzturēšanās atļaujas anulē arī repatrianta ģimenes locekļiem.

8. 12. panta pirmajā daļā:

izslēgt 1. punktā vārdus “par sevi apzināti”;

papildināt daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) persona iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.”

16.

17.

Deputāts V. Buzajevs

Izteikt 12. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Persona zaudē repatrianta statusu, ja Pārvaldei kļuvis zināms, ka:

1) persona sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas;

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

3) persona iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.

(2) Ja repatriants nav Latvijas pilsonis, tad, pieņemot lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu, viņam vienlaikus anulē arī uzturēšanās atļauju.”

Deputāts V. Agešins

Papildināt likuma 12. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Uzturēšanās atļauju repatriantam un viņa ģimenes loceklim var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no tās izsniegšanas dienas.”

Neatbalstīt

Daļēji atbalstīt, iekļaut komisijas priekšlikumā nr. 12

9.²pantam.

8. 12. panta pirmajā daļā:

izslēgt 1. punktā vārdus “par sevi apzināti”;

papildināt daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) persona iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.”

15.pants. Nekustamā īpašuma un dzīvojamās telpas īres tiesību iegūšana

(1) Repatriants ir tiesīgs iegūt savā īpašumā dzīvokli vai māju un citu kustamo un nekustamo mantu, kā arī iegūt dzīvojamās telpas īres tiesības valsts vai pašvaldības mājā likumā noteiktajā kārtībā.

9. Izslēgt 15. pantu.

17.pants. Muitas nodokļa un muitas nodevu nepiemērošana repatriantam

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām.

18.

19.

Deputāts V. Agešins

Izteikt likuma 17. pantu šādā redakcijā:

“Repatriants un viņa ģimenes loceklis, ievedot Latvijas Republikā personiskai lietošanai paredzētās preces, ir atbrīvots no valsts nodevas par muitas iestāžu pakalpojumiem un no muitas nodokļa saskaņā ar likumu “Par muitas nodokl.”

Deputāts V. Buzajevs

Izteikt likuma 17. pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Muitas nodokļa nepiemērošana repatriantam

Repatriantam un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli.”

Neatbalstīt

18.pants. Robežas šķērsošana

(1) Pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto atļauju, Latvijas Republikas konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs repatriantam, viņa laulātajam, vecākiem un bērniem izsniedz bezmaksas vīzu iebraukšanai Latvijā.

(2) Repatriants, kas nav saņēmis uzturēšanās atļauju, ja nepieciešams, vienu reizi bez maksas var saņemt atgriešanās garantiju.

10. Izslēgt 18. panta otro daļu.

20.

21.

Deputāts V. Agešins

Izteikt likuma 18. pantu šādā redakcijā:

“Pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto atļauju, Latvijas Republikas konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs repatriantam, viņa laulātajam, vecākiem un bērniem par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem valsts nodevu neiekasē.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likuma 18.panta tekstu šādā redakcijā:

“Pamatojoties uz Pārvaldes pieņemto lēmumu par repatrianta statusa un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs repatriantam un viņa ģimenes locekļiem izsniedz vīzu. Minētās personas ir atbrīvotas no valsts nodevas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.”

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

10. Izteikt 18.panta tekstu šādā redakcijā:

19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

(2) Ja persona šā likuma 12.pantā minēto iemeslu dēļ zaudē repatrianta statusu piecu gadu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu, tā atmaksā Repatriācijas fondam no tā līdzekļiem saņemto materiālo palīdzību.

11. Izslēgt 19.panta otrajā daļā vārdus "Repatriācijas fondam no tā līdzekļiem".

20.pants. Materiālās palīdzības veidi un apmērs

(1) Repatriantam, kuram saskaņā ar šā likuma 19.pantu ir tiesības saņemt materiālo palīdzību, izmaksā:

1) pabalstu ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai, ja repatriants iesniedzis ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus ne vēlāk kā gada laikā pēc to izsniegšanas;

2) sešu mēnešu pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldē, stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu.

(2) Pārvalde ir tiesīga sniegt repatriantiem materiālo palīdzību arī citos gadījumos.

(3) Materiālo palīdzību repatriantiem Pārvalde sniedz no Repatriācijas fonda līdzekļiem, ievērojot Ministru kabineta noteikto Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību. Pabalstus izmaksā dokumentu iesniegšanas secībā.

12. 20.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) pabalstu ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai, ja repatriants iesniedzis ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus ne vēlāk kā gada laikā pēc to izsniegšanas. Pabalsta apmērs vienai personai nedrīkst pārsniegt 500 latus;

2) ikmēneša pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldē un stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā kā bezdarbnieks. Pabalstu maksā sešus mēnešus pēc kārtas. ";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto materiālo palīdzību repatriantiem Pārvalde sniedz no valsts budžetā kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem. Pabalstus izmaksā dokumentu iesniegšanas secībā."

12. 20.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

2) ikmēneša pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldei un stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā kā bezdarbnieks. Pabalstu maksā sešus mēnešus pēc kārtas. ";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

26.pants. Tiesības uz īpašumu

(1) Kustamo un nekustamo īpašumu valsts nevar atsavināt, pamatojoties uz to, ka īpašnieks, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas, ir vai nav Latvijas pilsonis.

(2) Ja lauku zemes īpašumu mantošanas ceļā iegūst persona, kas nav Latvijas pilsonis, tas atsavināms likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteiktajā kārtībā.

(3) Izceļotājiem - dzīvokļu, dzīvokļu celtniecības, vasarnīcu, garāžu celtniecības kooperatīva, dārzu un dārzkopības sabiedrības vai cita veida kooperatīva biedriem, kuri pilnībā nomaksājuši savu paju iemaksu par dzīvokli, vasarnīcu, dārza māju, garāžu, citām telpām vai būvēm, kas nodotas viņu lietošanā, ir tiesības uz šo īpašumu.

13. Izslēgt 26. pantu.

27.pants. Kompensācijas izmaksa izceļotājiem

Izceļotājiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību izmaksā kompensāciju izceļošanas izdevumiem.

14. Izslēgt 27.pantu.

22.

23.

Deputāts V. Agešins

Atjaunot likuma 27. pantu.

Deputāts V. Buzajevs

Izteikt 27. pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Kompensācijas izmaksa izceļotājiem

Izceļotājiem izmaksā kompensāciju izceļošanas izdevumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

14. Izslēgt 27.pantu.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 1995.gada 1.novembrim:

1) izstrādā repatriācijas vajadzībām nepieciešamo 1996.gada budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu un apstiprina 1996.gada kvotas attiecībā uz repatriantu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, kā arī materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem;

2) izslēgts ar 11.03.99. likumu.

2. Repatriācijas centrs līdz 1995.gada 20.oktobrim izstrādā priekšlikumus par ikgadējām kvotām attiecībā uz materiālās palīdzības piešķiršanu repatriantiem un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.

3. Šā likuma 8.pants stājas spēkā pēc tam, kad izdarīti attiecīgi grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

4. Ministru kabinets izstrādā Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

5. Pieteikumi par repatrianta statusa piešķiršanu, uzturēšanās atļaujas un materiālās palīdzības saņemšanu, kā arī pieteikumi palīdzības saņemšanai sociālo jautājumu risināšanā, kuri iesniegti līdz 2002.gada 1.novembrim un par kuriem nav pieņemts lēmums, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

15. Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

"Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.martam izdod šā likuma 5.panta 5.punktā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.344 "Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

2. Repatriantiem, kuri šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā minētā pabalsta saņemšanai ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus iesnieguši līdz 2003.gada 31.decembrim, pabalstu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kas ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim."

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

24.

25.

26.

27.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

“1. Ministru kabinets līdz 2005.gada 15. aprīlim izdod šā likuma 5.panta 5.punktā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.344 "Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

2. Repatriantiem, kuri šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā minētā pabalsta saņemšanai ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus iesnieguši līdz 2005.gada 14. februārim, pabalstu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kas ir spēkā līdz 2005.gada 14.februārim."

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 15. pantu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumos:

izslēgt 1., 2., 3. un 4. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets līdz 2005.gada 15. aprīlim izdod šā likuma 5.panta 5.punktā minētos noteikumus. Līdz 2005. gada 15. aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.344 "Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

7. Repatriantiem, kuri šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā minētā pabalsta saņemšanai ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus iesnieguši līdz 2005.gada 28. februārim, pabalstu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kas ir spēkā līdz 2005.gada 28. februārim."

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Turlais

Noteikt, ka likums “Grozījumi Repatriācijas likumā” stājas spēkā 2005.gada 15. februārī.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Noteikt, ka likums “Grozījumi Repatriācijas likumā” stājas spēkā 2005.gada 1. martā.

Daļēji

atbalstīt, iekļaut komisijas priekšlikumā nr.25

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

15. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1., 2., 3. un 4. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

Likums stājas spēkā 2005.gada 1. martā.