Projekts 2. lasījumam

24.11.04.

Sagatavojusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Priekšlikumi likumprojektam

“Grozījumi Repatriācijas likumā”

(dok.nr.1670; reģ.nr.547)

Likuma redakcija

1. lasījuma redakcija

N.p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas ierosinātā 2. lasījuma redakcija

Repatriācijas likums

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 2., 23.nr.; 1999, 8.nr.; 2002, 22.nr.) šādus grozījumus:

Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un lībieši (līvi). Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latvieši un lībieši (līvi) arvien ir bijuši pakļauti citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši un lībieši (līvi) pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti, bet lībieši (līvi) par minoritāti jau kļuvuši.

Deputāte A. Rugāte

Preambulu izteikt šādā redakcijā:

“Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un lībieši (līvi). Latvieši un lībieši (līvi), ģeogrāfiski izdevīgās teritorijas atrašanās dēļ, arvien ir bijuši pakļauti citu tautu uzbrukumiem un asimilēšanas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši un lībieši (līvi) pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Daudzi bija spiesti palikt Austrumos. Tas draudēja novest pie tā, ka latvieši savā tēvzemē kļūtu par minoritāti, bet lībieši (līvi) par minoritāti jau kļuvuši.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties etniskajā dzimtenē. Aicinājumu un atbalstu atgriezties senču dzimtenē Latvija izsaka ikvienam, kas ir Latvijas pilsonības faktiskais un likumiskais mantinieks.”

Neatbalstīt

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1)radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē;

3) noteikt ar repatriāciju un izceļošanu saistītās valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

Deputāts P. Simsons

Izteikt likuma 1. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personas un Latvijas pilsoņu pēcnācēji varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;”

Deputāte A. Rugāte

Papildināt 1. pantu ar 2. punktu šādā redakcijā, atbilstoši mainot turpmāko punktu numerāciju:

“2) radīt priekšnosacījumus un garantijas, lai Latvijas pilsonības faktiskie un likumiskie mantinieki varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;”

Deputāts V. Agešins

Aizstāt 1. panta 2. punktā vārdu “veicināt” ar vārdu “atbalstīt”.

Neatbalstīt

2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.

Deputāte A. Rugāte

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā, papildinot to ar (2) un (3) daļu:

“(1) Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs), vai kura ir Latvijas pilsoņa faktiskais un likumiskais mantinieks, un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.

(2) Jebkura persona, kura pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā un kura ir Latvijas pilsonības faktiskā un likumiskā mantiniece, ir tiesīga saņemt Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā, pēc tam, kad saņemta iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauja, ja tādu paredz attiecīgās valsts likumi.

(3) Tiesiskajās attiecībās ar Latvijas valsti (2) daļā minētā persona, kas saņēmusi repatrianta statusu, turpmāk atzīstama tikai un vienīgi par Latvijas pilsoni.”

Deputāts P. Simsons

Izteikt likuma 2. pantu šādā redakcijā:

“Repatriants ir persona, kura atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, kā savas, savu vecāku vai vecvecāku pilsonības vai etniskās izcelsmes valstī, kurai vismaz viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs), vai bijis Latvijas Republikas pilsonis, un kurai pēc savas pilsoniskās vai nacionālās izcelsmes ir tiesības uz Latvijas pilsonību.”

Neatbalstīt

4.pants. Starpvalstu līgumi

Ja Saeimas apstiprinātajā starpvalstu līgumā par repatriāciju paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.

Deputāts V. Agešins

Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

“Ja Saeimas apstiprinātā starpvalstu līgumā par repatriāciju iekļauti ci tādi noteikumi nekā šajā likumā un citos Latvijas normatīvajos aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 4. panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja Saeimas apstiprinātajā starpvalstu līgumā par repatriāciju iekļauti citādi noteikumi nekā šajā likumā un citos normatīvajos aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.”

Atbalstīt

precizētā

komisijas redakcijā

Atbalstīt

1. Izteikt 4. panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja Saeimas apstiprinātajā starpvalstu līgumā par repatriāciju iekļauti citādi noteikumi nekā šajā likumā un citos normatīvajos aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.”

5.pants. Ministru kabineta kompetence repatriācijas jomā

Ministru kabinets:

1) ierosina noslēgt starpvalstu līgumus repatriācijas jautājumos un izstrādā šo līgumu projektus;

2) izstrādā ar repatriāciju saistīto likumu un citu normatīvo aktu projektus;

3) koordinē valsts un pašvaldību institūciju darbību;

4) nosaka Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību;

5) nosaka repatriantam izsniedzamo pabalstu piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību;

6) izstrādā repatriācijas programmu;

7) izstrādā repatriācijas vajadzībām, tajā skaitā repatriantu integrācijai, nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu;

8) apstiprina ikgadējās kvotas attiecībā uz repatriantu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, kā arī materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem.

1. Izslēgt 5.panta 4. un 7.punktu.

10.

11.

Deputāts V. Agešins

Izteikt 5. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) no valsts budžetā šiem mērķiem piešķirtajiem līdzekļiem finansē materiālo un dzīvokļu palīdzību repatriantiem”.

Deputāte I. Vaidere

Atstāt spēkā 5. panta 7. punktu iepriekšējā redakcijā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā:

“1. 5. pantā:

izslēgt 4. punktu;

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

“8) apstiprina noteikumus par materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

2. 5. pantā:

izslēgt 4. punktu;

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

“8) apstiprina noteikumus par materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem.”

7.pants. Repatriācijas fonds

(1) Repatriācijas fonda līdzekļu turētājs ir Pārvalde.

(2) Repatriācijas fonda līdzekļus veido:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) juridisko vai fizisko personu ziedojumi, arī citu valstu un starptautisko organizāciju ziedojumi, tajā skaitā mērķa ziedojumi, kuri tiek izmantoti saskaņā ar ziedotāja norādījumiem.

3) izslēgts ar 27.11.97. likumu.

(3) Repatriācijas fonda līdzekļi izlietojami, ievērojot šā likuma noteikumus:

1) materiālās palīdzības sniegšanai repatriantiem saskaņā ar šā likuma 20.panta noteikumiem;

2) dzīvojamās platības nodrošināšanai repatriantu vajadzībām un ar to saistīto jautājumu risināšanai;

3) repatriantu adaptācijai un integrācijai.

2. Izslēgt 7.pantu.

3. Izslēgt 7.pantu.

8.pants. Pašvaldības pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā

(3) Pašvaldība likumā noteiktajā kārtībā var piešķirt repatriantam lietošanā zemes gabalu dzīvojamās mājas celtniecībai, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir brīvs zemes gabals.

12.

Deputāts V. Agešins

Izslēgt no 8. panta trešās daļas vārdus “ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir brīvs zemes gabals”.

Neatbalstīt

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Latvijas pilsonis, kurš vēlas repatriēties, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) pases kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45 mm);

4) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(2) Persona, kura vēlas repatriēties un dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) dokumentu, kas apliecina personas latvisko vai lībisko izcelsmi;

3) dzimšanas apliecības kopiju;

4) divas fotokartītes (35x45 mm);

5) ārvalstu pilsonis — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieks — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

6) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

7) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem);

8) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(3) Repatrianta ģimenes loceklis, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā kopā ar repatriantu, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) dzimšanas apliecības kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45 mm);

4) ārvalstu pilsonis — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieks — Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

5) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

6) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem);

7) dokumentu, kas apliecina laulību vai radniecību ar repatriantu;

8) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs, kura tos nosūta Pārvaldei, vai personiski Pārvaldei, ja šī persona likumīgi uzturas Latvijas Republikā.

(5) Iesniedzamie dokumenti (izziņas, apliecinājumi, dokumentu kopijas) ir derīgi trīs mēnešus no to izdošanas dienas. Iesniedzot dokumenta kopiju, jāuzrāda tā oriģināls.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

Deputāts V. Agešins

Izslēgt 9. panta tekstā vārdus “iekšlietu ministra apstiprinātu”.

Deputāts P. Simsons

Izteikt likuma 9. panta 1. daļas 4. punktu, 2. daļas 8. punktu un 3. daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta vēlamā dzīvesvieta Latvijas Republikā;”

Deputāts P. Simsons

Izteikt likuma 9. panta 2. daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“dokumentus, kas apliecina personas latvisko vai lībisko izcelsmi, vai Latvijas pilsonību vismaz vienam no vecākiem vai vecvecākiem;”

Deputāte A. Rugāte

Papildināt III. nodaļas “Repatriācijas kārtība” 9. panta (2) daļu ar 3. punktu šādā redakcijā, atbilstoši mainot turpmāko punktu numerāciju:

“3) dokumentu, kas apliecina faktiskās un likumiskās Latvijas pilsonības mantošanas tiesības;”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 9. panta trešās daļas 7. punktā vārdus “ar repatriantu”.

Deputāts V. Agešins

Aizstāt 9. panta piektajā daļā vārdu “trīs” ar vārdu “sešus”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

4. 9. pantā:

izslēgt trešās daļas 7. punktā vārdus “ar repatriantu”;

aizstāt piektajā daļā vārdu “trīs” ar vārdu “sešus”.

9.¹pants. Lēmuma pieņemšana

(2) Lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu un lēmums par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ir spēkā sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas. Pārvalde var pagarināt lēmuma spēkā esamību uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, ja repatriants var pierādīt, ka ieceļošana sešu mēnešu laikā nav īstenojama attaisnojošu iemeslu dēļ.

19.

Deputāts P. Simsons

Izteikt likuma 9.¹panta 2. daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu un lēmums par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ļauj repatriantam iebraukt Latvijā uz pastāvīgu dzīvi viena gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ja ieceļošana šajā laikā nav bijusi iespējama, pārvalde izsniedz repatriantam nepieciešamo ieceļošanas dokumentu pēc viņa pieprasījuma, pamatojoties uz piešķirto repatrianta statusu.”

Neatbalstīt

9.²pants. Uzturēšanās atļaujas izsniegšana

(1) Repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklim, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu (Pārvaldes pieņemtā lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu spēkā esamības laikā), pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Repatrianta ģimenes loceklim, kurš neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu, ieceļojot Latvijas Republikā, ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Uzturēšanās atļauju izsniedz un reģistrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Repatriants, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņem bez maksas, izņemot gadījumu, kad persona izceļojusi no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija.

20.

21.

22.

23.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 9.² panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personai, kura repatrianta statusa piešķiršanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī ģimenes loceklim, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar šo personu (Pārvaldes pieņemtā lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu spēkā esamības laikā), pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Deputāts V. Agešins

Izteikt 9.² pantu šādā redakcijā:

“9.²pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšana.

(1) Repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklim pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Repatriants, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņem bez maksas, izņemot gadījumu, kad persona izceļojusi no Latvijas pēc 1990. gada 4. maija”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 9.² panta ceturtajā daļā vārdus “Repatriants, kurš dokumentu iesniegšanas” ar vārdiem “Persona, kura repatrianta statusa piešķiršanas” un vārdu “repatrianta” ar vārdiem “šīs personas”.

Deputāts P. Simsons

Svītrot 9.² panta 4. daļas teikuma beigu daļu

“izņemot gadījumu, kad persona izceļojusi no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija.”

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

5. 9.² pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Repatriants, kurš dokumentu iesniegšanas” ar vārdiem “Persona, kura repatrianta statusa piešķiršanas” un vārdu “repatrianta” - ar vārdiem “šīs personas”.

10.pants. Ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu

(1) Repatriācijas atļaujas netiek izsniegtas personām, kuras:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) pauž fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musina uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) ir bijušas PSRS VDK, izlūkdienesta vai drošības dienesta darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz Latvijas pilsoņiem.

24.

25.

Deputāts V. Agešins

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Ierobežojumi repatriācijas atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

(1) Repatriācijas atļauju un pastāvīgās uzturēšanās atļauju neizsniedz repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklim, ja viņš:

1) iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

2) ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par kuru Latvijas Republikas likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – ja pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

3) iestājies ārvalstu militārajā dienestā vai citā valsts dienestā;

(2) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā pantā noteiktajā kārtībā var neizsniegt arī tad, ja kompetentas ārvalstu iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai repatriantam vai viņa ģimenes loceklim aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 10. panta pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) iekļautas to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.”

Neatbalstīt

< span lang=LV style='mso-ansi-language:LV'>

Atbalstīt

6. Papildināt 10. panta pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) iekļautas to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.”

11.pants. Pārvaldes lēmuma pārsūdzēšana

(1) Personai ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad Pārvalde pieņēmusi lēmumu par atteikumu piešķirt tai repatrianta statusu, apstrīdēt to Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks iesniegumu izskata 30 dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

(3) Lēmuma pārsūdzēšana tiesā nerada tiesības personai, kura nav Latvijas pilsonis, uzturēties Latvijas Republikā.

26.

27.

28.

29.

Deputāts V. Agešins

Izteikt likuma 11. pantu kā 12. pantu šādā redakcijā:

“12. pants. Lēmumu pārsūdzēšana.

(1) Lēmumu par atteikumu piešķirt repatrianta statusu un izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kā arī par repatrianta statusa zaudēšanu un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas anulēšanu ir tiesības apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas.

(2) Pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu ieinteresētās personas likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā 30 dienu laikā pēc Pārvaldes priekšnieka lēmuma saņemšanas”.

Cilvēktiesību un

sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 11. panta pirmajā daļā vārdu “iesniegšanas” ar vārdu “saņemšanas”.

Cilvēktiesību un

sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 11. panta otrajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdu “saņemšanas”.

Deputāts P. Simsons

Svītrot 11. panta 3. daļu

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

7. 11. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “iesniegšanas” ar vārdu “saņemšanas”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdu “saņemšanas”.

12.pants. Repatrianta statusa zaudēšana

(1) Persona zaudē repatrianta statusu vai arī repatrianta ģimenes loceklim tiek anulēta uzturēšanās atļauja, ja Pārvaldei kļuvis zināms, ka:

1) persona sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas;

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

3) persona, kura nav Latvijas pilsonis, bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus kalendārā gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Pārvaldei vai persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtne bijusi nepieciešama attaisnojošu iemeslu dēļ;

4) persona izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

(2) Ja repatriants nav Latvijas pilsonis, tad, pieņemot lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu, viņam vienlaikus anulē arī uzturēšanās atļauju. Uzturēšanās atļaujas anulē arī repatrianta ģimenes locekļiem.

(3) Pārvalde par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo attiecīgajai personai.

(4) Persona Pārvaldes pieņemto lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu var apstrīdēt, ievērojot šā likuma 11.pantā noteikto kārtību.

30.

31.

32.

33.

34.

Cilvēktiesību un

sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 12. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “par sevi apzināti”.

Deputāts P. Simsons

Izteikt likuma 12. panta 1. daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas par savu pilsonisko vai nacionālo izcelsmi;”

Deputāts P. Simsons

Svītrot likuma 12. panta 1. daļas 3. un 4. punktu.

Cilvēktiesību un

sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 12. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) persona iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;”

Deputāts V. Agešins

Izteikt likuma 12. pantu kā 11. pantu šādā redakcijā:

“11. pants. Repatrianta statusa zaudēšana un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas anulēšana.

(1) Repatrianta statusu persona zaudē un repatriantam, kurš nav Latvijas pilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā vienlaicīgi var anulēt, ja repatriants:

1) sniedzis nepatiesas ziņas,

2) ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

3) ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā;

4) bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par sešiem mēnešiem kalendārā gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī tad, ja repatriants var pierādīt, ka prombūtnei bijis attaisnojošs iemesls;

5) izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī.

(2) Ja repatriants nav Latvijas pilsonis, tad vienlaicīgi ar viņu pastāvīgās uzturēšanās atļauju var anulēt arī viņa ģimenes loceklim.

(3) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju repatriantam un viņa ģimenes loceklim var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no tās izsniegšanas dienas”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

8. 12. panta pirmajā daļā:

izslēgt 1. punktā vārdus “par sevi apzināti”;

papildināt daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) persona iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.”

15.pants. Nekustamā īpašuma un dzīvojamās telpas īres tiesību iegūšana

(1) Repatriants ir tiesīgs iegūt savā īpašumā dzīvokli vai māju un citu kustamo un nekustamo mantu, kā arī iegūt dzīvojamās telpas īres tiesības valsts vai pašvaldības mājā likumā noteiktajā kārtībā.

35.

Deputāts V. Agešins

Izslēgt 15. pantu.

Atbalstīt

9. Izslēgt 15. pantu.

17.pants. Muitas nodokļa un muitas nodevu nepiemērošana repatriantam

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām.

36.

37.

Deputāts V. Agešins

Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

“Repatriants un viņa ģimenes loceklis, ievedot Latvijas Republikā personiskai lietošanai paredzētas preces, ir atbrīvots no muitas nodokļa saskaņā ar likumu “Par muitas nodokli””.

Deputāts P. Simsons

Svītrot likuma 17. panta 1. teikumā daļu

“kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam,”

Neatbalstīt

18.pants. Robežas šķērsošana

(1) Pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto atļauju, Latvijas Republikas konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs repatriantam, viņa laulātajam, vecākiem un bērniem izsniedz bezmaksas vīzu iebraukšanai Latvijā.

(2) Repatriants, kas nav saņēmis uzturēšanās atļauju, ja nepieciešams, vienu reizi bez maksas var saņemt atgriešanās garantiju.

38.

39.

Deputāts V. Agešins

Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

“(1) Pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto atļauju, Latvijas Republikas konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs repatriantam, viņa laulātajam, vecākiem, bērniem un citiem ģimenes locekļiem izsniedz bezmaksas vīzu ieceļošanai Latvijas Republikā. Ja nepieciešams, bezmaksas vīzu izsniedz vairākkārtējai ieceļošanai Latvijas Republikā”.

Deputāts P. Simsons

Svītrot likuma 18. panta 2. daļu.

Neatbalstīt

Atbalstīt

10. Izslēgt 18. panta otro daļu.

19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

(1) Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, ir tiesības uz materiālo palīdzību. Tiesības uz materiālo palīdzību pirmām kārtām ir tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un nacistiskā terora, atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.

(2) Ja persona šā likuma 12.pantā minēto iemeslu dēļ zaudē repatrianta statusu piecu gadu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu, tā atmaksā Repatriācijas fondam no tā līdzekļiem saņemto materiālo palīdzību.

(3) Ja persona neatmaksā saņemto materiālo palīdzību, tā zaudē tiesības ieceļot Latvijas Republikā līdz brīdim, kad tiks pilnībā atmaksāta saņemtā materiālā palīdzība.”

3. Izslēgt 19.panta otrajā daļā vārdus "Repatriācijas fondam no tā līdzekļiem".

40.

Deputāts V. Agešins

Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“(1) Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990. gada 4. maijam, un viņa ģimenes loceklim ir tiesības uz valsts materiālo palīdzību saskaņā ar šā likuma 20. pantu. Materiālo palīdzību pirmām kārtām sniedz repatriantiem – politiski represētām personām – un viņu ģimenes locekļiem.

(2) Ja persona piecu gadu laikā no repatrianta statusa piešķiršanas dienas to zaudē un izceļo no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, šai personai jāatmaksā saņemtā materiālā palīdzība”.

Neatbalstīt

11. Izslēgt 19.panta otrajā daļā vārdus "Repatriācijas fondam no tā līdzekļiem".

20.pants. Materiālās palīdzības veidi un apmērs

(1) Repatriantam, kuram saskaņā ar šā likuma 19.pantu ir tiesības saņemt materiālo palīdzību, izmaksā:

1) pabalstu ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai, ja repatriants iesniedzis ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus ne vēlāk kā gada laikā pēc to izsniegšanas;

2) sešu mēnešu pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldē, stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu.

(2) Pārvalde ir tiesīga sniegt repatriantiem materiālo palīdzību arī citos gadījumos.

(3) Materiālo palīdzību repatriantiem Pārvalde sniedz no Repatriācijas fonda līdzekļiem, ievērojot Ministru kabineta noteikto Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību. Pabalstus izmaksā dokumentu iesniegšanas secībā.

4. 20.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) pabalstu ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai, ja repatriants iesniedzis ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus ne vēlāk kā gada laikā pēc to izsniegšanas. Pabalsta apmērs vienai personai nedrīkst pārsniegt 500 latus;";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Materiālo palīdzību repatriantiem Pārvalde sniedz no valsts budžetā kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem. Pabalstus izmaksā dokumentu iesniegšanas secībā."

41.

42.

43.

Deputāte I. Vaidere

Projekta 4. pantā attiecībā uz likuma 20. panta pirmās daļas 1. punkta pirmā teikuma grozījumiem, papildināt teikumu pēc vārdiem “500 latus” ar vārdiem “izņemot tām personām, kuras pārceļas uz pastāvīgu dzīvi no valstīm, kas bijušas PSRS sastāvā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 20 panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) ikmēneša pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldē un stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā kā bezdarbnieks. Pabalstu maksā sešus mēnešus pēc kārtas.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 20. panta trešo daļu pirms vārda “Materiālo” ar vārdiem “Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

12. 20.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

2) ikmēneša pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldē un stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā kā bezdarbnieks. Pabalstu maksā sešus mēnešus pēc kārtas. ";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto materiālo palīdzību repatriantiem Pārvalde sniedz no valsts budžetā kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem. Pabalstus izmaksā dokumentu iesniegšanas secībā."

26.pants. Tiesības uz īpašumu

(1) Kustamo un nekustamo īpašumu valsts nevar atsavināt, pamatojoties uz to, ka īpašnieks, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas, ir vai nav Latvijas pilsonis.

(2) Ja lauku zemes īpašumu mantošanas ceļā iegūst persona, kas nav Latvijas pilsonis, tas atsavināms likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteiktajā kārtībā.

(3) Izceļotājiem - dzīvokļu, dzīvokļu celtniecības, vasarnīcu, garāžu celtniecības kooperatīva, dārzu un dārzkopības sabiedrības vai cita veida kooperatīva biedriem, kuri pilnībā nomaksājuši savu paju iemaksu par dzīvokli, vasarnīcu, dārza māju, garāžu, citām telpām vai būvēm, kas nodotas viņu lietošanā, ir tiesības uz šo īpašumu.

44.

45.

46.

Deputāts P. Simsons

Svītrot likuma 26. panta 2. daļu.

Deputāts V. Agešins

Izteikt 26. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja izceļotājs mantošanas ceļā iegūst īpašumā zemi lauku apvidū, šī zemes īpašuma tiesību saglabāšanu vai izbeigšanu nosaka likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 26. pantu.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

13. Izslēgt 26. pantu.

27.pants. Kompensācijas izmaksa izceļotājiem

Izceļotājiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību izmaksā kompensāciju izceļošanas izdevumiem.

5. Izslēgt 27.pantu.

47.

48.

Deputāte I. Vaidere

Atstāt spēkā likuma 27. pantu.

Deputāts J. Urbanovičs

Izslēgt likumprojekta 5. pantu (likuma 27. panta izslēgums).

Neatbalstīt

14. Izslēgt 27.pantu.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 1995.gada 1.novembrim:

1) izstrādā repatriācijas vajadzībām nepieciešamo 1996.gada budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu un apstiprina 1996.gada kvotas attiecībā uz repatriantu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, kā arī materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem;

2) izslēgts ar 11.03.99. likumu.

2. Repatriācijas centrs līdz 1995.gada 20.oktobrim izstrādā priekšlikumus par ikgadējām kvotām attiecībā uz materiālās palīdzības piešķiršanu repatriantiem un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.

3. Šā likuma 8.pants stājas spēkā pēc tam, kad izdarīti attiecīgi grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

4. Ministru kabinets izstrādā Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

5. Pieteikumi par repatrianta statusa piešķiršanu, uzturēšanās atļaujas un materiālās palīdzības saņemšanu, kā arī pieteikumi palīdzības saņemšanai sociālo jautājumu risināšanā, kuri iesniegti līdz 2002.gada 1.novembrim un par kuriem nav pieņemts lēmums, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

6. Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

"Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.martam izdod šā likuma 5.panta 5.punktā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.344 "Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

2. Repatriantiem, kuri šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā minētā pabalsta saņemšanai ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus iesnieguši līdz 2003.gada 31.decembrim, pabalstu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kas ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim."

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

15. Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

"Pārejas noteikumi

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Iesniedz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

24.11.04.

Grozījumi Repatriācijas likumā

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 2., 23.nr.; 1999, 8.nr.; 2002, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja Saeimas apstiprinātajā starpvalstu līgumā par repatriāciju iekļauti citādi noteikumi nekā šajā likumā un citos normatīvajos aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.”

2. 5.pantā:

izslēgt 4.punktu;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) apstiprina noteikumus par materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem.”

3. Izslēgt 7.pantu.

4. 9.pantā:

izslēgt trešās daļas 7.punktā vārdus “ar repatriantu”;

aizstāt piektajā daļā vārdu “trīs” ar vārdu “sešus”.

5. 9.²pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Repatriants, kurš dokumentu iesniegšanas” ar vārdiem “Persona, kura repatrianta statusa piešķiršanas” un vārdu “repatrianta” — ar vārdiem “šīs personas”.

6. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) iekļautas to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.”

7. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “iesniegšanas” ar vārdu “saņemšanas”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdu “saņemšanas”.

8. 12.panta pirmajā daļā:

izslēgt 1.punktā vārdus “par sevi apzināti”;

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) persona iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.”

9. Izslēgt 15.pantu.

10. Izslēgt 18.panta otro daļu.

11. Izslēgt 19.panta otrajā daļā vārdus “Repatriācijas fondam no tā līdzekļiem”.

12. 20.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) pabalstu ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai, ja repatriants iesniedzis ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus ne vēlāk kā gada laikā pēc to izsniegšanas. Pabalsta apmērs vienai personai nedrīkst pārsniegt 500 latus;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto materiālo palīdzību repatriantiem Pārvalde sniedz no valsts budžetā kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem. Pabalstus izmaksā dokumentu iesniegšanas secībā.”

13. Izslēgt 26.pantu.

14. Izslēgt 27.pantu.

15. Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.martam izdod šā likuma 5.panta 5.punktā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.344 “Repatriācijas fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.