Finanšu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

V. Dombrovskis

V. Andrējeva

E. Strazdiņa

M. Radeiko

J.Gailītis

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreiz normatīvie akti neparedz vienotu kārtību, kas reglamentētu dažādu valsts institūciju rīcību ar aizturēto un izņemto mantu līdz brīdim, kad tā kļūst par valstij piekritīgu mantu, ar kuru darbību regulē Ministru kabineta 1999.gada 19.maija noteikumi Nr.188 “Noteikumi par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.188). Ministru kabineta noteikumi Nr.188 nosaka, ka valstij piekritīgā manta ir manta, kas saskaņā ar Civillikumu un citiem normatīvajiem aktiem kļūst valstij piekritīga pēc valsts institūcijas lēmuma pieņemšanas par attiecīgās mantas konfiskāciju, atzīšanu par bezīpašnieka, bezmantinieka, atrasto un atrasto apslēpto mantu, kā arī pēc mantošanas tiesībām valsts vai pašvaldības īpašumā pārgājusī manta un manta, no kuras persona atteikusies par labu valstij vai dāvinājums. Ievērojot to, ka Ministru kabineta noteikumi Nr.188 reglamentē tikai valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju, jākonstatē, ka normatīvajos aktos patlaban nav atrunāts jautājums par rīcību ar mantu, kuru izņem Valsts ieņēmumu dienests, kā arī citas valsts un pašvaldību institūcijas, līdz brīdim, kad tā iegūst valstij piekritīgās mantas statusu.

Turklāt atšķirībā no Latvijas kriminālprocesa kodeksa, Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz realizēt izņemtās mantas, kuras ātri bojājas un tās nevar atdot īpašniekam, vai arī to ilgstoša uzglabāšana līdz lēmuma par konfiskāciju pieņemšanai rada zaudējumus valstij.

Ņemot vērā minēto, veicot preču izņemšanu, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas struktūrvienības u.c. institūciju amatpersonas ir saskārušās ar šādām problēmām:

1. Gadījumos, kad attiecīgās valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas izņem mantu un nodod to glabāšanā trešajām personām, valsts un pašvaldību institūcijām ir jāatlīdzina mantas glabāšanas izdevumi. Nereti izdevumiem, kas saistīti ar izņemtās mantas glabāšanu pieskaitāmi arī izdevumi par šīs mantas transportēšanu uz tās uzglabāšanas vietu, jo veicot lielas preču partijas izņemšanu, attiecīgo valsts vai pašvaldību institūciju rīcībā nav atbilstoša transporta.

2. Saņemot minētos pakalpojumus, ir jāievēro likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību” vajadzībām noteiktās prasības, taču, ņemot vērā plašo iespējamo izņemamo preču spektru (naftas produkti, pārtikas produkti, automašīnas, dzīvnieki u.c.), nav iespējams prognozēt iespējamos nepieciešamos pakalpojumus.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot kārtību, kā administratīvās lietvedības ietvaros jārīkojas ar izņemtajām mantām. Likumprojektā tiek svītrota 257.panta pirmās daļas otrais teikums un šis pants papildināts ar jaunu otro un trešo daļu, kā arī 274.1pants papildināts ar otro daļu.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.pantā nosakot, ka izņemtās mantas un dokumentus līdz lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma lietā institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja izņemtās mantas ātri bojājas vai tās nevar atdot īpašniekam, vai arī to ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija (amatpersona), kurai ir tiesības izņemt attiecīgas mantas, lemj par to nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Likumprojekts paredz atlīdzināt zaudējumus personām, ja izņemtās mantas ir realizētas, taču saskaņā ar lēmumu administratīvajā lietā tās nav konfiscējamas

3. Cita informācija 

  Likumprojekts šo jomu neskar

   II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums 

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi 

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija 

Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

Prognozējams, ka budžeta ienākumi palielināsies

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

Prognozējams, ka budžeta izdevumi samazināsies

3. Finansiālā ietekme  

Prognozējama pozitīva ietekme uz budžetu, jo likumprojekts paredz ekonomēt valsts budžeta līdzekļus.

   1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija 

Pašreiz nav iespējams veikt aprēķinus par likumprojekta ietekmi uz valsts budžetu, tomēr prognozējams, ka ietekme būs pozitīva šādu iemeslu dēļ:
1. Saskaņā ar pašreizējo regulējumu, izņemtās mantas ir jāuzglabā līdz lēmuma par konfiskāciju pieņemšanai, kā rezultātā valstij rodas izdevumi par izņemto mantu uzglabāšanu. Tā kā likumprojekts paredz, ka izņemtās mantas, kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij un kuras nevar nodot to īpašniekiem varēs realizēt pirms to konfiskācijas, tad valstij nevajadzēs apmaksāt izdevumus par izņemto mantu ilgstošu uzglabāšanu, jo šādi uzglabāšanas izdevumi var vairākkārt pārsniegt ienākumus, kuri var tikt gūti pēc šo mantu konfiskācijas un realizācijas.

2. Uzglabājot mantas līdz lēmuma par to konfiskāciju pieņemšanai, kad tās var realizēt, tās var zaudēt savu vērtību. It sevišķi šis jautājums ir aktuāls ar ātri bojājošām precēm, piemēram, pārtikas produktiem.

3. Realizējot izņemtās mantas, pirms tās uzglabāšanas rezultātā ir zaudējušas savu vērtību un ir radušies izdevumi par to ilgstošu uzglabāšanu, no to realizācijas ienākumiem var atlīdzināt zaudējumus personām, ja izņemtās mantas nav konfiscējamas.

Ņemot vērā minēto, kā viens no risinājumiem attiecībā uz līdzekļu avotiem likumprojektā minēto darbību veikšanai varētu būt tiesību normas, kas noteiktu, ka izdevumus, kas saistīti ar izņemto mantu glabāšanu un realizāciju un ir dokumentāri apliecināti, sedz no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot izņemto mantu

  IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. 

Ministru kabinetam jāizstrādā šādi noteikumi:

1. Noteikumi, kuri noteiktu kārtību, kādā izņemtās mantas un dokumentus līdz lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma lietā institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, tos nodod glabāšanā.

2. Noteikumi, kuri noteiktu kārtību, kādā nododamas realizācijai vai iznīcināšanai izņemtās mantas, kuras ātri bojājas un tās nevar atdot īpašniekam, vai arī to ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij

2. Cita informācija 

 Likumprojekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

 Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 Likumprojekts šo jomu neskar

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija 

 Likumprojekts šo jomu neskar

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 Likumprojekts šo jomu neskar

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

 Likumprojekts šo jomu neskar

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Likumprojektā paredzēto normu īstenošana neradīs vajadzību pēc jaunām struktūrvienībām vai institūcijām.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

 Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un pēc tam arī “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

 Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija 

 Likumprojekts šo jomu neskar

Valsts sekretāre

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

V.Andrējeva

E.Strazdiņa

M.Radeiko

J.Gailītis