Teksts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"

Izdarīt likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2.pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(5) Zemes pastāvīgie lietotāji (izņemot bijušos zemes īpašniekus vai viņu mantiniekus), kuriem atzītas zemes īpašuma tiesības saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtajiem pilsētu zemes komisiju atzinumiem par zemes nodošanu īpašumā par maksu, līdz 2004.gada 31.decembrim iesniedz pilsētu zemes komisijās zemes izpirkšanas ierosinājumu un noteiktā kārtībā pasūta Valsts zemes dienesta attiecīgajā reģionālajā nodaļā zemes īpašuma sagatavošanu reģistrācijai zemesgrāmatā. Pilsētas zemes komisija pārbauda zemes izpirkšanas ierosinājuma atbilstību zemes komisijas atzinumam par zemes nodošanu īpašumā par maksu un divu nedēļu laikā paziņo iesniedzējam par ierosinājuma reģistrāciju vai par atteikumu reģistrēt ierosinājumu, ja ierosinājuma iesniedzējam nav tiesību zemi izpirkt.

(6) Zemi, kuras izpirkšanas ierosinājums iesniegts līdz 2004.gada 31.decembrim un pēc tam reģistrēts pilsētas zemes komisijā, var izpirkt, izmantojot par maksāšanas līdzekli privatizācijas vai īpašuma kompensācijas sertifikātus šajā likumā noteiktajā kārtībā. Līgums par zemes izpirkšanu noslēdzams ar Hipotēku un zemes banku triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tiesībām izpirkt zemi. Ja triju mēnešu laikā līgums nav noslēgts, lēmums par tiesībām izpirkt zemi zaudē spēku un pēc 2004.gada 31.decembra nav atjaunojams.

(7) Zeme, par kuru līdz 2004.gada 31.decembrim nav iesniegts izpirkšanas ierosinājums, piekrīt valstij, izņemot zemi, kura saskaņā ar pilsētas zemes komisijas lēmumu ir nepieciešama pašvaldību funkciju veikšanai. Pēc īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" valsts tai piekrītošo zemi iznomā vai atsavina Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Līdz zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda tās līdzšinējie zemes lietotāji saglabā zemes lietošanas tiesības. Bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki, kuriem zemes īpašuma tiesības atzītas likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktajā kārtībā, saglabā zemes lietošanas tiesības līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un nostiprināšanai zemesgrāmatā."

2. Izteikt 5.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Pilsētu zemes komisijas izbeidz savu darbību pēc tam, kad veikti likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 6.panta 4.punktā un 8.panta 1.punktā, kā arī šā likuma 2.pantā noteiktie pasākumi. Lēmumu par zemes komisijas darbības izbeigšanu pieņem pilsētas vai novada dome pēc Valsts zemes dienesta ierosinājuma un pēc saskaņošanas ar Centrālo zemes komisiju.

(3) Pēc pilsētu zemes komisiju darbības izbeigšanas lēmumus par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par maksu pieņem Valsts zemes dienesta attiecīgā reģionālā nodaļa."

3. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

"6.pants. Mēneša laikā pēc zemes reformas pabeigšanas pilsētas pašvaldība sagatavo un iesniedz Valsts zemes dienestā paziņojumu par zemes reformas pabeigšanu un pārskatu par attiecīgo darbu izpildi, norādot zemes platības, kuras saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 7.pantu un šā likuma 2.panta septīto daļu nostiprināmas zemesgrāmatā uz valsts vārda."

4. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Ja ir nokavēts termiņš, līdz kuram bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, Centrālā zemes komisija var piešķirt kompensāciju, ja kompensācija pieprasīta līdz 2003.gada 31.decembrim, vai atjaunot zemes īpašuma tiesības. Centrālās zemes komisijas lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt tiesā."

Tieslietu ministra vietā –

ārlietu ministre

S.Kalniete

Likumprojekta

Grozījumi likumā “Par zemes reformas

pabeigšanu pilsētās”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likums “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” nenosaka termiņu kādā uzmērāmas zemes īpašuma robežas un izsniedzami zemes īpašuma dokumenti. Līdz ar to pēdējos gados zemes privatizācijas process palēninās. Zeme tiek izmantota uz zemes komisiju atzinumu pamata par īpašuma tiesībām vai zemes lietošanas tiesībām un saskaņā ar tiem tiek sastādīti nodokļu maksātāju saraksti. Nodokļi tiek aprēķināti par aptuvenu (projekta) platību, kas nav uzmērīta dabā. Pēc robežu uzmērīšanas platības mainās un precizējas zemes nodokļu apmērs. Dabā neuzmērītas un nenostiprinātas robežas un īpašuma tiesību nenostiprināšana zemes grāmatās rada robežu strīdus. Nesakārtotas īpašumu robežas un īpašuma tiesības neveicina zemes tirgu un investīciju ieguldījumu. Nenosakot termiņu zemes privatizācijas pieteikumu iesniegšanai, turpina pastāvēt zemes lietotāji kā tiesību subjekti. Likuma grozījumi izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 4.augusta rīkojumu Nr.486 (prot.Nr.41, 47.§) “Par Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnēm).”
2.Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts nosaka termiņu, līdz kuram zemes privatizācijas pieteikumi iesniedzami un kārtību zemes lietošanas tiesību izbeigšanai, paredzot, ka pēc šī termiņa zeme pāriet valsts īpašumā un to varēs izmantot uz nomas līguma pamata vai izpirkt par latiem valsts un pašvaldības īpašuma atsavināšanas kārtībā. Likumprojekts nosaka kārtību, kādā pilsētu zemes komisijas izbeidz savu darbību.
3. Cita informācija	Citas informācijas nav.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Sekmēs uzņēmējdarbības attīstību un zemes tirgu.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Sekmēs nekustamo īpašumu tiesisko sakārtotību kā uzņēmējdarbības vides pamatu. Darījumi ar nekustamajiem īpašumiem notiks Civillikuma normu ietvaros un tiks izslēgti nesankcionēti darījumi ar īpašumu.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvais akts iedzīvotāju dzīves līmeni tieši neietekmēs. Tiesiski sakārtojot īpašumus liks pamatu pareizai nodokļu un kredītu politikai. Tiesiski sakārtots īpašums ļaus tā īpašniekam saņemt kredītus un investēt attīstībai.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts tieši šo jomu neskar. Tiesiski sakārtojot īpašumus precizēsies īpašumu aprobežojumi, t.i. aprobežojumi kādus nosaka Aizsargjoslu likums u.c. Vides aizsardzības likumi.
5. Cita informācija	Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji gadā
1	2	3	4	5	6
	2003	2004	2005	2006	2003-2006
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos attiecībā pret 2003.gada ieņēmumiem:	473,1	-48,3	-16,3	-81,5	-48,7
1.1. PVN	354,5	-51,4	-48,3	-89,3	-63,0
1.2. Zemesgrāmatu nodeva	118,6	+3,2	+32,0	+7,8	+14,3
2. Izmaiņas budžeta izdevumos attiecībā pret 2003.gada izdevumiem:	185,6	+31,7	+50,2	+62,9	+48,3
2.1. Dotācijas bijušajiem īpašniekiem, mantiniekiem, represētiem, invalīdiem	36,9	+0,0	+0,0	+0,0	+0,0
2.2. Valsts pasūtījums	148	+31,7	+50,2	+62,9	+48,3
3. Finansiālā ietekme attiecībā pret 2003.gada ieņēmumu – izdevumu starpību	287,5	-80,0	-66,5	-144,4	-97,0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildus izdevumu finansēšanai	0,0	+0,0	+0,0	+0,0	+0,0
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
Pasūtījumi:	2154,3	-280,9	-218,5	-484,1	-327,8
5.1. Uzmērīšanas darbi	569,3	+15,1	+153,4	+37,4	+68,6
5.2. Inventarizācijas darbi	1400,0	-300,9	-421,7	-533,7	-418,7
5.3. Reģistrācijas NIVKR darbi	66,4	+1,8	+17,9	+4,4	+8,0
5.4. Reģistrācijas Zemesgrāmatā darbi	118,6	+3,2	+32,0	+7,8	+14,3
6. Cita informācija	Pēc 2006.gada paliek 32437 īpašuma objektu ar neuzmērītām zemes robežām.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Vienlaicīgi ar šo likumprojektu ir izstrādāti un iesniegti izskatīšanai likumprojekti grozījumiem likumos: “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās.”

2. Cita informācija

Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1. tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma

Attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

(atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi,

mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekta izpildei netiek radītas jaunas institūcijas. Tā izpildi nodrošinās Valsts zemes dienests un pilsētu pašvaldību institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts “Latvijas Vēstnesī”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ikviens savas tiesības var aizstāvēt saskaņā ar vispārējo normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Bijušie zemes īpašnieki savas tiesības var aizstāvēt arī šī likuma 2. panta 7. daļā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Citas informācijas nav.

25.08.2003.

935

Veitners

7038640, solvita.pormale@vzd.gov.lv

Tieslietu

ministrs

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Aksenoks

G.Kūtris

I.Nikuļceva

I.Brazauska

G.Grūbe