Teksts

Likumprojekts

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā

Izdarīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 10.nr.; 2003, 8., 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Uz Biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets var izsludināt atklātu konkursu. Par Biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā vecuma pensijas saņemšanai noteikto vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz reabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam."

2. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par Biroja amatpersonu nevar būt persona, kura:

1) ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

2) ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvota;

3) ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

4) ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

5) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

6) neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam."

3. Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par Biroja darbinieku nevar būt persona, kura:

1) ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

2) ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvota;

3) ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

6) neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam."

Ministru prezidents

E.Repše

Likumprojekta

“Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma (turpmāk – Likums) 5.panta trešajā daļā un 6.panta otrajā daļā ir noteikts viens kritērijs, kādam jāatbilst personai, kura ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona vai darbinieks, proti - šīm personām ir jāatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Lai izvērtētu, vai persona atbilst prasībām, kādas ir nepieciešamas, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ir jāvadās no likuma „Par valsts noslēpumu” 9.panta otrajā un trešajā daļā dotajiem kritērijiem: rīcībspēja, Latvijas pilsonība, u.c. Ļoti būtiski atbilstības kritēriji ir noteikti likuma „Par valsts noslēpumu” 9.panta otrās daļas 3. un 4.punktā, proti: pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta (3.punkts) un personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs (4.punkts). Vienlaikus šā likuma 9.panta ceturtajā un piektajā daļā ir paredzēta iespēja atkāpei no 9.panta otrās daļas 3.un 4.punkta nosacījumiem, un tieši – panta ceturtā daļa nosaka, ka, pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3.punkta nosacījumi, ja nav izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums un sodāmība ir dzēsta vai noņemta, savukārt panta piektā daļa nosaka, ka, pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 4.punkta nosacījumi.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Izdarot grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta trešajā daļā un 6.panta otrajā daļā, tiek noteikti precīzāki un stingrāki kritēriji, kādiem jāatbilst biroja amatpersonām un darbiniekiem. Likumā īpaši nosakot to, ka par biroja amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona, kura ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs, tiek radīts nodrošinājums tam, ka birojā ne pie kādiem apstākļiem nevarēs strādāt personas, kuras būs vai bija piederīgs pie attiecīgās organizācijas (jo jāņem vērā, ka, izvērtējot šo kritēriju saskaņā ar likumu „Par valsts noslēpumu”, tomēr pastāv iespēja, ka Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks var atļaut pieeju valsts noslēpumam personai, uz kuru attiecas šāds ierobežojums). Ievērojot to, ka biroja priekšniekam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta otrās daļas 7.punktā pašreiz ir noteikts, ka par priekšnieka pretendentu var būt persona, kura nav vai nav bijusi kādas ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks, arī biroja amatpersonām un darbiniekiem tiek noteikts šāds atbilstības nosacījums. Likumprojekts paredz, ka par biroja amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona, kura ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), kura notiesāta par noziedzīgu nodarījumu (arī gadījumā, ja persona atbrīvota no soda) vai kura saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata. Realizējot šādus nosacījumus, vispār tiek izslēgta iespējamība, ka birojā strādā personas, kuru pagātne ir saistīta ar kādu noziedzīgu nodarījumu. Salīdzinoši likuma „Par valsts noslēpumu” nosacījumi attiecībā uz šo jautājumu ir vieglāki, jo šī likuma 9.panta trešās daļas nosaka, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta. Tādi paši kritēriji, kādus likumprojekts paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām un darbiniekiem, pašreiz ir paredzēti Prokuratūras likumā (37.panta pirmajā daļā), kur ir noteiktas prasības prokuroriem un prokurora amata kandidātiem. Turklāt, vairāki no likumprojektā paredzētajiem atbilstības nosacījumiem ir paredzēti vairākos spēkā esošajos normatīvajos aktos un ir attiecināti, piemēram, uz valsts civildienesta ierēdņiem un valsts specializētā civildienesta ierēdņiem (Valsts civildienesta likuma 7.pants), valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem (Valsts drošības iestāžu likuma 18.pants). Likumprojektā, lai nodrošinātu tiesību normu konsekvenci un lai neradītu situāciju, ka biroja amatpersonām un darbiniekiem noteiktie kritēriji ir smagāki nekā biroja priekšniekam, jaunā redakcijā tiek izteikta likuma 4.panta otrā daļa, attiecīgi precizējot (arī papildinot) priekšniekam noteiktos atbilstības kritērijus.
3. Cita informācija	-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu tieši neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu tieši neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Pieņemot grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, t.i. – nosakot stingrākus kritērijus, kādiem jāatbilst Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā strādājošām personām, tiek radīts lielāks garants tam, ka birojā strādā personas, kuru pagātnē nav noziedzīgas vai citāda veida pretlikumīgas pēdas. Radot priekšnosacījumus tam, ka darbu, kas saistīts ar korupcijas novēršanu un apkarošanu, veic tieši šādas personas, netieši tiek radīti apstākļi efektīvākai cīņai pret korupciju valstī.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2002	2003	2004	2005	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
6. Cita informācija	-	-	-	-	-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			-
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
-	-	-		-

5. Cita informācija		-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.	Jaunas institūcijas netiek radītas. Nosakot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām stingrākus kritērijus amata atbilstībai, tiek paplašinātas biroja Iekšējās kontroles nodaļas funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Tiesību akts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	-

KNAB priekšnieka v.i.

Juridiskās nodaļas vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

J.Strīķe

V.Zeppa-Priedīte

R.Novika

09.10.03 17:10

1371

V.Zeppa-Priedīte

7356137

violeta.zeppa.priedite@knab.gov.lv