Likumprojekts

Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā

Izdarīt Personu apliecinošu dokumentu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.) šādu grozījumu:

Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdu "pārraudzībā" ar vārdu "pakļautībā".

Iekšlietu ministra vietā –

labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas reglamentē Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatnoteikumus. Minētā likuma 7.pantā noteikts, ka Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Savukārt Ministru kabineta loceklis padotību var īstenot tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību. Ar 2003.gada 26.februāra Ministru kabineta rīkojumu Nr.129 apstiprinātā Valsts pārvaldes iekārtas likuma ieviešanas plāna 2003.–2005.gadam 3.1.apakšpunktā ministrijām uzdots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos, kas nosaka tiešās pārvaldes iestāžu statusu un darbību. Minētā uzdevuma izpildes termiņš ir 2003.gada 1.novembris. Šobrīd Personu apliecinošu dokumentu likuma 7.panta trešā daļa paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Tomēr, lai Iekšlietu ministrija varētu īstenot Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.240 „Iekšlietu ministrijas nolikums” noteiktās funkcijas - izstrādāt iekšlietu politiku, organizēt un koordinēt tās īstenošanu, - nepieciešams paredzēt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā, kas ietver augstākai iestādei vai amatpersonai tiesības dot rīkojumus zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu. Iestādei atrodoties ministrijas pārraudzībā, ministrijai nav iespēju realizēt tās nolikumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, jo pārraudzība ietver tikai augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un, ja lēmums ir prettiesisks, atcelt to.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde turpmāk būs Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša iestāde. Pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu.

3. Cita informācija

I. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Pēc likumprojekta pieņemšanas būs nepieciešams izdot jaunu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikumu.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas.

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas un netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrības informēšana par normatīvā akta ieviešanu notiks publicējot to laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietojot to informācijas sistēmā NAIS.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
J.Rekšņa	I.Šnepsta	T.Stragova	G.Kurme

23.09.2003. 9:01

781

Kurme

7219310, Gunta.Kurme@iem.gov.lv