Teksts

Likumprojekts otrajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums

(reģ.nr.521)

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts	Pr. nr.	Priekšlikumi	Atbildīgās komisijas atzinums	Ieteiktā likumprojekta redakcija pieņemšanai otrajā lasījumā
I nodaļa Vispārīgie noteikumi				I nodaļa Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā (turpmāk – vēlēšanas).	1.	/Juridiskais birojs/ Izteikt likuma 1.pantu šādā redakcijā: ”Šis likums nosaka kārtību kādā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā.”	Atbalstīt	1.pants. Šis likums nosaka kārtību, kādā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā.
2.pants. Tiesības vēlēt Eiropas Parlamentu Latvijas Republikā ir Eiropas Savienības pilsonim, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 18 gadu vecumu un par kuru ziņas ir iekļautas vēlētāju reģistrā Latvijā, ja vien uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 3.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk – vēlētājs).	2. 3.	/Juridiskais birojs/ Papildināt likuma 2.pantā pēc vārdiem “Latvijas Republikā ir” ar vārdiem “Latvijas Republikas un”. /Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/ Aizstāt 2. pantā vārdus “Eiropas savienības pilsonim” ar vārdiem “Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim”.	Atbalstīt pants redakcionāli precizēts Atbalstīts daļēji Juridiskā biroja priekšlikumā	2.pants. Latvijas Republikā tiesības vēlēt Eiropas Parlamentu ir Latvijas Republikas un Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un par kuriem ziņas ir iekļautas vēlētāju reģistrā Latvijā, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 3.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk – vēlētājs).

3.pants. Tiesību vēlēt nav:

1) personai, kura likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu;

2) personai, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;

3) personai, kurai nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņa ir.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 3.panta sākumu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikā nav tiesību vēlēt Eiropas Parlamentu:”.

/Deputāti V.Agešins un A.Bartaševičs/

Papildināt 3. panta 3. punktu pēc vārdiem “tiesību vēlēt” ar vārdu “citā”.

Atbalstīt

pants redakcionāli precizēts

Neatbalstīt

3.pants. Latvijas Republikā nav tiesību vēlēt Eiropas Parlamentu:

1) personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) personām, kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir.

4.pants. Tiesības kandidēt ievēlēšanai Eiropas Parlamentā ir Eiropas Savienības pilsonim, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja vien uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 5.pantā minētajiem ierobežojumiem.

/Juridiskais birojs/

Papildināt likuma 4.pantā pēc vārdiem “Eiropas Parlamentā” ar vārdiem “Latvijas Republikā”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 4. pantā vārdus “Eiropas Savienības pilsonim” ar vārdiem “Latvijas Republikas un Eiropas Savienības pilsoņiem”.

/Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/

Aizstāt 4. pantā vārdus “Eiropas savienības pilsonim” ar vārdiem “Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim”.

Atbalstīt

pants redakcionāli precizēts

Atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas priekšlikumā

4.pants. Latvijas Republikā tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir Latvijas Republikas un Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 21 gada vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 5.pantā minētajiem ierobežojumiem.

5.pants. (1) Vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un nevar ievēlēt personu, kura Latvijas Republikā:

1) likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;

3) bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, ja persona ir reabilitēta;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihisku slimību, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas.

(2) Vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētam Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.

10.

11.

12.

13.

14.

/Frakcija “Jaunais laiks”/

Izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un nevar ievēlēt personu, kurai nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētai Latvijas Republikas Saeimā.”

/Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/

Papildināt 5. panta pirmo daļu ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

“5) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;

6) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.”

/Tautas partijas frakcija/

Papildināt 5. panta pirmo daļu ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

“5) ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks;

6) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.”

/Juridiskais birojs/

Izteikt likuma 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētam tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.”

/”Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija/

Izteikt 5. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.”

/Deputāti V.Agešins un A.Bartaševičs/

Izteikt 5. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.”

Atbalstīts daļēji 9. un 10. priekšlikumā

Atbalstīt

pants redakcionāli precizēts

Atbalstīt

Atbalstīts daļēji Juridiskā biroja priekšlikumā

5.pants. (1) Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt personu, kura Latvijas Republikā:

1) likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;

3) bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, kad persona ir reabilitēta;

5) ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks;

(2) Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētam tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.

6.pants. (1) Ja Eiropas Savienības pilsonis balso vai kandidē attiecīgajās vēlēšanās citā Eiropas Savienības dalībvalstī, viņš automātiski zaudē tiesības balsot, kandidēt un tikt ievēlētam Latvijas Republikā.

(2) Eiropas Savienības pilsonis (kurš nav Latvijas Republikas pilsonis), kurš vēlēšanās vēlas balsot Latvijas Republikā, personīgi ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniedz iesniegumu par vēlēšanos balsot Latvijas Republikā un apņemšanos nebalsot citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina iesniegumu pieņemšanu atbilstoši personas dzīvesvietai Latvijas Republikā.

(3) Iesniegumā persona norāda šādas ziņas:

1) vārdu, uzvārdu;

2) dzimšanas datumu;

3) pilsonības;

4) dzīvesvietas adresi Latvijas Republikā;

5) vēlēšanu apgabalu Eiropas Savienības dalībvalstī, kur persona pēdējo reizi ir ierakstīta vēlētāju sarakstā (reģistrā), ja šāds ieraksts ir bijis;

6) apliecinājumu, ka viņa izmantos savas vēlēšanu tiesības tikai Latvijas Republikā.

(4) Centrālā vēlēšanu komisija izskata personas iesniegumu par vēlmi balsot Latvijas Republikā un informē personu par pieņemto lēmumu. Ja personai atteikta dalība balsošanā, Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga personas piederības valstī pārbaudīt, vai attiecīgās personas vēlēšanu tiesības nav ierobežotas.

(6) Centrālā vēlēšanu komisija sniedz nepieciešamo informāciju par Latvijas Republikas pilsoni attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, kurā tas ir pieteicies balsot, ja šādu informāciju pieprasa attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts.

(7) Eiropas Savienības pilsonim šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības lūgt Centrālo vēlēšanu komisiju anulēt ierakstu par šo personu vēlētāju reģistrā.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 6. panta pirmajā daļā vārdu “attiecīgajās” ar vārdiem “Eiropas Parlamenta”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 6. panta pirmajā daļā vārdu “automātiski”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 6. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlas izmantot savas balsstiesības Latvijas Republikā, viņam personīgi vai pa pastu ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegums par vēlēšanos balsot Latvijas Republikā un apņemšanos neizmantot balsstiesības citā Eiropas Savienības dalībvalstī.”

/Juridiskais birojs/

Izteikt 6. panta trešās daļas 3.punktu šādā reakcijā:

“3) pilsonību;”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 6. panta trešās daļas 6.punktu šādā reakcijā:

“6) apņemšanos izmantot savas balsstiesības tikai Latvijas Republikā”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 6. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iesniegumā persona norāda šādas ziņas:

1) vārdu, uzvārdu,

2) personas kodu (ja tāds ir),

3) pilsonību (pilsonības);

4) ziņas par personu apliecinošu dokumentu (dokumenta veids, numurs un sērija, izdošanas datums, derīguma termiņš, izdevējvalsts un izdevējiestāde);

4) dzīvesvietu Latvijas Republikā;

5) adresi, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu, ja vēlas balsot pa pastu;

6) vēlēšanu apgabalu Eiropas Savienības dalībvalstī, kur persona līdz šim ir bijusi ierakstīta vēlētāju sarakstā, ja šāds ieraksts ir bijis;

7) apņemšanos izmantot savas balsstiesības tikai Latvijas Republikā.”

/Juridiskais birojs/

Papildināt 6. panta piektajā daļā pēc vārdiem “attiecīgās personas” ar vārdiem “Eiropas Parlamenta”.

Atbalstīt

Atbalstīts un iestrādāts Juridiskās komisijas priekšlikumā

Atbalstīt

piektā daļa redakcionāli precizēta

sestā daļa redakcionāli precizēta

septītā daļa redakcionāli precizēta

Atbalstīt

6.pants. (1) Ja Eiropas Savienības pilsonis balso vai kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās citā Eiropas Savienības dalībvalstī, viņš zaudē tiesības balsot, kandidēt un tikt ievēlētam Latvijas Republikā.

(2) Ja Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlas izmantot savas balsstiesības Latvijas Republikā, viņam personiski vai pa pastu ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegums par vēlmi balsot Latvijas Republikā un apņemšanos neizmantot balsstiesības citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(3) Iesniegumā persona norāda šādas ziņas:

1) vārdu, uzvārdu,

2) personas kodu (ja tāds ir),

3) pilsonību (pilsonības);

4) ziņas par personu apliecinošu dokumentu (dokumenta veids, numurs un sērija, izdošanas datums, derīguma termiņš, izdevējvalsts un izdevējiestāde);

4) dzīvesvietu Latvijas Republikā;

5) adresi, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu, ja vēlas balsot pa pastu;

6) vēlēšanu apgabalu Eiropas Savienības dalībvalstī, kur persona līdz šim ir bijusi ierakstīta vēlētāju sarakstā, ja šāds ieraksts ir bijis;

7) apņemšanos izmantot savas balsstiesības tikai Latvijas Republikā.

(5) Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga personas piederības valstī pārbaudīt, vai attiecīgās personas tiesības vēlēt Eiropas Parlamentu nav ierobežotas.

(6) Centrālā vēlēšanu komisija sniedz nepieciešamo informāciju par Latvijas Republikas pilsoni attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, kurā tas Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlas izmatot savas balsstiesības, ja šādu informāciju pieprasa attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts.

(7) Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā lūgt Centrālo vēlēšanu komisiju anulēt vēlētāju reģistrā ierakstu par viņu.

7.pants. Valsts prezidentu, Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli, pilsētas domes, rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par kandidātu vēlēšanās, taču, ja attiecīgā persona tiek ievēlēta, tā zaudē valsts amatpersonas amatu un/vai attiecīgo deputāta mandātu.	22.	/Juridiskais birojs/ Aizstāt 7.pantā vārdus “un/vai” ar vārdiem “kā arī”.	Atbalstīt	7.pants. Valsts prezidentu, Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli, pilsētas domes, rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču, ja attiecīgā persona tiek ievēlēta, tā zaudē valsts amatpersonas amatu, kā arī attiecīgo deputāta mandātu.
8.pants. Latvijas Republika ir viens vēlēšanu apgabals.				8.pants. Latvijas Republika ir viens vēlēšanu apgabals.
II nodaļa Kandidātu sarakstu iesniegšana				II nodaļa Kandidātu sarakstu iesniegšana
9.pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt: 1) Latvijas Republikā reģistrēta politiskā organizācija (partija); 2) Latvijas Republikā reģistrēta politisko organizāciju (partiju) apvienība. (2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija. (3) Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir sešdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.				9.pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt: 1) Latvijas Republikā reģistrēta politiskā organizācija (partija); 2) Latvijas Republikā reģistrēta politisko organizāciju (partiju) apvienība. (2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija. (3) Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir sešdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

10.pants. (1) Kandidātu sarakstā norāda katra kandidāta vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir), dzimšanas gadu, pilsonības, dzīvesvietu (rajons vai republikas pilsēta), izglītību, darbavietu un amatu.

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt ievēlējamo deputātu skaitu.

(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.

(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija);

2) attiecīgās politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) apvienība.

(5) Kandidātu sarakstam jābūt skaidri salasāmam, bez svītrojumiem un labojumiem. To paraksta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona.

23.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 10.panta pirmajā daļā vārdu “pilsonības” ar vārdu “pilsonība”.

Atbalstīt

10.pants. (1) Kandidātu sarakstā norāda katra kandidāta vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir), dzimšanas gadu, pilsonība, dzīvesvietu (rajons vai republikas pilsēta), izglītību, darbavietu un amatu.

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt ievēlējamo deputātu skaitu.

(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija);

2) attiecīgās politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) apvienība.

11.pants. (1) Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

1) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt kandidēt vēlēšanās un ka nekandidē citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

2) visu kandidātu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nepārsniedz 4000 iespiedzīmes;

3) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.pantā minētajām prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.pantā minētie ierobežojumi. Attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņiem (kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi) kandidātu sarakstam pievienojams attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas iestādes apliecinājums, ka attiecīgajam kandidātam nav atņemtas tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai ka šāds aizliegums iestādei nav zināms;

4) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta informācija, kurā norādītas šādas ziņas par kandidātu:

a) vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums,

b) personas kods (ja tāds ir),

c) pilsonības,

d) dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta),

e) darbavietas un amati (arī amati nevalstiskajās, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās),

f) kādas izglītības iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

g) ģimenes stāvoklis,

h) informācija par vēlēšanu apgabalu Eiropas Savienības dalībvalstī, kur viņa vārds pēdējo reizi ierakstīts vēlētāju sarakstā (reģistrā), ja šāds ieraksts ir bijis,

i) pēc stāvokļa vēlēšanu saraksta iesniegšanas gada 1.janvārī – kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vieta – rajons, republikas pilsēta), kandidātam piederošie valsts iestādēs reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transportlīdzekļi – to veids, izlaides un reģistrācijas gads), nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vieta – rajons, republikas pilsēta), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām, kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 Latvijas Republikā Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 Latvijas Republikā Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu, kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu), kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem (norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas – vērtspapīru emitenta – nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai to skaitu).

(2) Centrālā vēlēšanu komisija izskata iesniegtos kandidātu sarakstus un informē kandidātu saraksta iesniedzēju par pieņemto lēmumu. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

24.

25.

26.

27.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 11. panta pirmās daļas 3.punkta otrajā teikumā iekavas.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 11. panta pirmās daļas 4.punkta c) apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) pilsonība”.

/Deputāti V.Agešins un A.Bartaševičs/

Aizstāt 11. panta pirmās daļas 4. punkta e) apakšpunktā vārdu “nevalstiskajās” ar vārdu “sabiedriskajās”.

/Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/

Papildināt 11. panta pirmās daļas 4. punktu ar j) un k) apakšpunktiem šādā redakcijā:

“j) ir vai nav sadarbojusies ar PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

k) pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi.”

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

11.pants. (1) Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

1) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt kandidēt vēlēšanās un ka nekandidē citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

2) visu kandidātu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nepārsniedz 4000 iespiedzīmes;

3) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.pantā minētie ierobežojumi. Attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, kandidātu sarakstam pievienojams attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas iestādes apliecinājums, ka attiecīgajam kandidātam nav atņemtas tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai ka šāds aizliegums iestādei nav zināms;

4) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta informācija, kurā norādītas šādas ziņas par kandidātu:

a) vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums,

b) personas kods (ja tāds ir),

c) pilsonība,

d) dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta),

e) darbavietas un amati (arī amati nevalstiskajās, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās),

f) kādas izglītības iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

g) ģimenes stāvoklis,

h) kurā par vēlēšanu apgabalā Eiropas Savienības dalībvalstī viņa vārds pēdējo reizi bijis ierakstīts vēlētāju sarakstā (reģistrā), ja šāds ieraksts ir bijis,

i) pēc stāvokļa kandidātu saraksta iesniegšanas gada 1.janvārī – kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vieta – rajons, republikas pilsēta), kandidātam piederošie valsts iestādēs reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transportlīdzekļi – to veids, izlaides un reģistrācijas gads), nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vieta – rajons, republikas pilsēta), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām, kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 Latvijas Republikā Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 Latvijas Republikā Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidātam piederošās kapitāla daļas (akcijas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu, kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidras naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidras naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu), kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot vērtspapīru veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas – vērtspapīru emitenta – nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem – tikai to skaitu],

j) vai viņš ir vai nav sadarbojies ar PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

k) latviešu valodas prasmes pašnovērtējums.

12.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji ir iemaksājuši Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā drošības naudu 1000 latu apmērā.

(2) Banka drošības naudas maksātājam izsniedz kvīti, kurā norādīts kandidātu saraksta nosaukums, par kuru iemaksāta drošības nauda, maksātājs un iemaksas izdarīšanas laiks. Šī kvīts iesniedzama Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(3) Ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta attiecīgajās vēlēšanās Eiropas Parlamentā ievēlēts vismaz viens deputāts, iemaksātā drošības nauda atdodama maksātājam.

(4) Drošības naudu, kas iemaksāta par kandidātu sarakstu, no kura attiecīgajās vēlēšanās Eiropas Parlamentā nav ievēlēts neviens deputāts, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

12.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji ir iemaksājuši Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā 1000 latu drošības naudu.

(3) Drošības nauda, kas iemaksāta par kandidātu sarakstu, no kura attiecīgajās vēlēšanās Eiropas Parlamentā ievēlēts vismaz viens deputāts, atdodama maksātājam.

13.pants. (1) Ne vēlāk kā 50 dienas pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija nosūta citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm to Eiropas Savienības pilsoņu sarakstus, kuri Latvijas Republikā reģistrēti kā kandidāti.

(2) Ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija nosūta citām Eiropas Savienības dalībvalstīm to Eiropas Savienības pilsoņu sarakstus, kuri Latvijas Republikā reģistrēti kā vēlētāji.

(3) Centrālā vēlēšanu komisija, saņemot no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm kandidātu un vēlētāju sarakstus, pārbauda, vai kāds no citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētajiem vēlētājiem vai kandidātiem nav reģistrēts kā vēlētājs vai kandidāts arī Latvijas Republikā.

(4) Ja kāds no Latvijas Republikā reģistrētajiem vēlētājiem pieteicies balsot arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Centrālā vēlēšanu komisija ziņas par šo vēlētāju svītro no vēlētāju reģistra.

28.

29.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Centrālā vēlēšanu komisija, saņemot no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm kandidātu sarakstus, pārbauda, vai kāds no citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētajiem kandidātiem nav reģistrēts kā kandidāts arī Latvijas Republikā. Ja kāds no citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētajiem kandidātiem reģistrēts kā kandidāts arī Latvijas Republikā, Centrālā vēlēšanu komisija šo personu svītro no kandidātu saraksta.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 13.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja Centrālā vēlēšanu komisija no citas Eiropas Savienības dalībvalsts saņem informāciju, ka Latvijas Republikā reģistrēts vēlētājs pieteicies balsot citā Eiropas Savienības dalībvalstī, par to tiek izdarīta atzīme vēlētāju reģistrā.”

(3) Centrālā vēlēšanu komisija, saņemusi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm kandidātu sarakstus, pārbauda, vai kāds no citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētajiem kandidātiem nav reģistrēts kā kandidāts arī Latvijas Republikā. Ja kāds no citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētajiem kandidātiem reģistrēts kā kandidāts arī Latvijas Republikā, Centrālā vēlēšanu komisija šo personu svītro no kandidātu saraksta.

(4) Ja Centrālā vēlēšanu komisija no citas Eiropas Savienības dalībvalsts saņem informāciju, ka Latvijas Republikā reģistrēts vēlētājs pieteicies balsot citā Eiropas Savienības dalībvalstī, par to tiek izdarīta atzīme vēlētāju reģistrā.

14.pants. (1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija kādā no šādiem veidiem:

1) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja konstatē, ka:

a) personai nav tiesību kandidēt attiecīgajās vēlēšanās,

b) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai ir pieteikta kandidātu sarakstā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī,

c) kandidāts miris;

2) izdarot tehniskus labojumus.

(3) Kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgās valsts iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) nav Eiropas Savienības pilsonis, apliecina tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, par kuras pilsoni kandidāts uzdodas (Latvijas Republikā – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde);

2) pieteikts citas Eiropas Savienības dalībvalsts kandidātu sarakstā attiecīgajās vēlēšanās, apliecina attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde;

3) nav tiesīgs vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, apliecina attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde;

4) likumā paredzētajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu, apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

5) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā vai ir bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

6) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

7) vēlēšanu dienā nav sasniedzis 21 gada vecumu, apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

8) miris, apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajām Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm attiecīgās ziņas rakstiski bez maksas jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai piecu dienu laikā pēc tās pieprasījuma saņemšanas.

30.

31.

32.

33.

/Deputāti V.Ageins un A.Bartaevičs/

Aizstāt 14. panta otrās daļas 1. punkta a) apakšpunktā vārdu “attiecīgajās” ar vārdu “Eiropas Parlamenta”.

/Deputāti V.Agešins un A.Bartaševičs/

Izteikt 14. panta trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) nav tiesīgs kandidēt un nevar tikt ievēlēts Eiropas Parlamentā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, apliecina attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde;”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 14.panta trešās daļas 3.punktā vārdu “vēlēt” ar vārdu “kandidēt”.

/Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/

Papildināt 14. panta trešo daļu ar 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

“9) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR drošības dienestu, izlūkošanas vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, – apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

Atbalstīt

Atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas priekšlikumā

Atbalstīt

14.pants. (1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija kādā no šādiem veidiem:

1) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja konstatē, ka:

a) personai nav tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās,

b) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai ir pieteikta kandidātu sarakstā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī,

c) kandidāts miris;

2) izdarot tehniskus labojumus.

(3) Kandidāts svītrojams no kandidātu saraksta, pamatojoties uz attiecīgās valsts iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) nav Eiropas Savienības pilsonis, – apliecina tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, par kuras pilsoni kandidāts uzdodas (Latvijas Republikā – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde);

2) pieteikts citas Eiropas Savienības dalībvalsts kandidātu sarakstā attiecīgajās vēlēšanās, – apliecina attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde;

3) nav tiesīgs kandidēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, – apliecina attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde;

4) likumā paredzētajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

5) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā vai ir bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, – apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

6) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, – apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

7) līdz vēlēšanu dienai nav sasniedzis 21 gada vecumu, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

8) miris, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

9) ir vai ir bijis PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, – apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

(4) Šā panta trešajā daļā minētajām Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm attiecīgās ziņas rakstveidā bez maksas jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai piecu dienu laikā pēc tās pieprasījuma saņemšanas.

15.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, izlozes kārtībā nosakot numurus. Izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām – vēlēšanu zīmēm – un to nogādāšanu vēlēšanu komisijām.

(3) Vēlēšanu zīmē norāda:

1) kandidātu saraksta numuru;

2) kandidātu saraksta nosaukumu;

3) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.

(4) Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

15.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, izlozes kārtībā nosakot numurus. Izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām – vēlēšanu zīmēm – un to nogādāšanu vēlēšanu komisijām.

(3) Vēlēšanu zīmē norāda:

1) kandidātu saraksta numuru;

2) kandidātu saraksta nosaukumu;

3) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.

(4) Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

16.pants. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā 20 dienas pirms vēlēšanu dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicēta šāda informācija:

1) priekšvēlēšanu programmas;

2) visi kandidātu saraksti un citas šajā likumā minētās ziņas par kandidātiem, izņemot kandidāta personas kodu.

16.pants. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā 20 dienas pirms vēlēšanu dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicēta šāda informācija:

1) priekšvēlēšanu programmas;

2) visi kandidātu saraksti un citas šajā likumā minētās ziņas par kandidātiem, izņemot kandidāta personas kodu.

III nodaļa Vēlēšanu norise				III nodaļa Vēlēšanu norise
17.pants. Vismaz 10 dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī: 1) redzamā vietā izliekami paziņojumi ar pieteikto kandidātu sarakstiem un to priekšvēlēšanu programmas; 2) jābūt pieejamām šajā likumā minētajām ziņām par katru kandidātu attiecīgajās vēlēšanās, izņemot kandidāta personas kodu.	34.	/Juridiskā komisija/ Izteikt 17.pantu šādā redakcijā: “17.pants. Vismaz 10 dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī jābūt pieejamām šā likuma 16.pantā minētajam ziņām, izņemot kandidātu personas kodus.”	Atbalstīt	17.pants. Vismaz 10 dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī jābūt pieejamām šā likuma 16.pantā minētajām ziņām, izņemot kandidātu personas kodus.
18.pants. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados, jūnija otrajā sestdienā no pulksten 8 līdz 20 pēc Latvijas laika.	35. 36.	/Deputāte S.Āboltiņa/ Aizstāt 18. pantā vārdus un skaitļus “no pulksten 8 līdz 20” ar vārdiem un skaitļiem “no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā”. /Juridiskais birojs/ Likuma 18.pantā aizstāt vārdus un skaitļus “no pulksten 8 līdz 20” ar vārdiem un skaitļiem “no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā”.	Atbalstīt Atbalstīt	18.pants. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados, jūnija otrajā sestdienā no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā pēc Latvijas laika.
19.pants. Vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs raksta vēlēšanu gaitas protokolu, kurā fiksē vēlēšanu norisi, sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu dienā.	37.	/Juridiskā komisija/ Izteikt 19.pantu šādā redakcijā: “19.pants. Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs, vai – viņa prombūtnes laikā – cits vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”	Atbalstīt	19.pants. Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai – viņa prombūtnes laikā – cits vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

20.pants. Pulksten 8 vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu iecirkņa komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

38.

39.

40.

/Deputāte S.Āboltiņa/

Aizstāt 20. pantā vārdu un skaitli “Pulksten 8” ar vārdiem un skaitli “Pulksten 7 no rīta”.

/Juridiskais birojs/

Likuma 20.pantā aizstāt vārdu un skaitli “Pulksten 8” ar vārdiem un skaitli “Pulksten 7 no rīta”.

/Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/

Papildināt 20. pantu ar otro daļu, kas iestrādāta no 21. panta otrās daļas.

Atbalstīt

20.pants. (1) Pulksten 7 no rīta vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu iecirkņa komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

(2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi vēlēšanu iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvarotu novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.

21.pants. (1) Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas vēlēšanu iecirkņos nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

41.

/Deputāti V.Agešins un A.Bartaevičs/

Papildināt 21. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par pilnvarotu novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.”

Atbalstīts un iestrādāts otrajam lasījumam sagatavotajā 20. panta otrajā daļā

21.pants. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas vēlēšanu iecirknī nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

22.pants. (1) Vēlētājs balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu.

(2) Vēlētājs var balsot tikai personīgi, izņemot šā likuma 25.pantā paredzētos gadījumus.

22.pants. (1) Vēlētājs balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu.

(2) Vēlētājs var balsot tikai personsiki, izņemot šā likuma 25.pantā paredzētos gadījumus.

23.pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju sarakstā un tajā nav atzīmes par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, vēlētāju sarakstā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās. Vēlētājs parakstās vēlētāju sarakstā.

(3) Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(4) Vēlēšanu komisijas locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

23.pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(3) Katrs vēlētājs saņem no vēlēšanu iecirkņa komisijas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(4) Vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

24.pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.

(2) Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu.

(3) Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(4) Aizlīmēto aploksni vēlētājs vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē personiski iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un tās aizlīmēšanas šo zīmi vai vēlēšanu aploksni sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne vai jaunas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.

42.

43.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 24. panta otrajā un trešajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

/Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/

Papildināt 24. panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par atkārtotu vēlēšanu zīmju vai vēlēšanu aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās vēlētāju sarakstā.”

Atbalstīt

24.pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek vēlēšanu aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.

(2) Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.

(3) Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt vēlēšanu aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(4) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē personiski iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas vēlēšanu aploksnē un tās aizlīmēšanas šo zīmi vai aploksni sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna aploksne vai jaunas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes. Par atkārtotu vēlēšanu zīmju vai vēlēšanu aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās vēlētāju sarakstā.

25.pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties vēlētāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai vēlētāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas vai kuru vēlētājs ir pilnvarojis. Par to vēlētāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona nevar būt attiecīgās vēlēšanu komisijas loceklis.

26.pants. Vēlēšanu dienā pēc pulksten 20 vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 20. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz.

44.

45.

46.

/Juridiskais birojs/

Izteikt likuma 26.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Vēlēšanu dienā pēc pulksten 10 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 10 vakarā.“

/Deputāte S.Āboltiņa/

Aizstāt 26. pantā vārdus un skaitli “pēc pulksten 20” ar vārdiem un skaitli “pēc pulksten 10 vakarā”.

/Deputāte S.Āboltiņa/

Aizstāt 26. pantā vārdu un skaitli “pirms pulksten 20” ar vārdiem un skaitli “pirms pulksten 10 vakarā”.

Atbalstīt

26.pants. Vēlēšanu dienā pēc pulksten 10 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 10 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz.

27.pants. Sūdzību par vēlēšanu norisi vēlētājs var iesniegt vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tā tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi jāizskata un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.

IV nodaļa

Izņēmumi vispārējā balsošanas kārtībā

IV nodaļa

Izņēmumi vispārējā balsošanas kārtībā

28.pants. (1) Ja vēlētājs veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, vēlēšanu iecirkņa komisija, pamatojoties uz šā vēlētāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šā vēlētāja atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

(2) Balsošana vēlētāja atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu aprūpētājiem, ja viņi laikus iesnieguši rakstisku iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.

(3) Balsošana vēlētāju atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura vēlētāju sarakstā par viņu ir iekļautas ziņas.

(4) Vēlēšanu iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstiskus iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 pieņemtos iesniegumus vēlēšanu iecirkņa komisija apmierina, ja vēlētāju atrašanās vietā ir iespējams ierasties līdz pulksten 20.

(5) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, pret kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta to atrašanās vietā neatkarīgi no tā, kurā vēlēšanu iecirknī šī persona ir reģistrēta kā vēlētājs. Balsošanu organizē tā vēlēšanu iecirkņa komisija, kuras teritorijā atrodas attiecīgā ieslodzījuma vieta.

(6) Ziņas par vēlētājiem, kuri saskaņā ar šā panta pirmo, otro un piekto daļu balso savā atrašanās vietā, tiek iekļautas atsevišķā vēlētāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

(7) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām (to skaitā sabojātajām) vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.

47.

48.

49.

50.

/Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/

Izslēgt 28. panta pirmajā daļā teikumu “Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.”

/Deputāte S.Āboltiņa/

Aizstāt 28. panta ceturtajā daļā vārdus un skaitli “līdz pulksten 20” ar vārdiem un skaitli “līdz pulksten 10 vakarā”.

/Juridiskais birojs/

Iesakām likuma 28.panta ceturtās daļas otrajā teikumā aizstāt skaitli “20” ar skaitli un vārdu “10 vakarā “.

/Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/

Papildināt 28. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Šā panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā minēto balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.”

Atbalstīt

28.pants. (1) Ja vēlētājs veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, vēlēšanu iecirkņa komisija, pamatojoties uz šā vēlētāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību.

(2) Balsošana vēlētāja atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu aprūpētājiem, ja viņi laikus iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.

(3) Balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura vēlētāju sarakstā par viņu ir iekļautas ziņas.

(4) Vēlēšanu iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 dienā pieņemtos iesniegumus vēlēšanu iecirkņa komisija apmierina, ja vēlētāja atrašanās vietā ir iespējams ierasties līdz pulksten 10 vakarā.

(5) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, pret kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta to atrašanās vietā neatkarīgi no tā, kurā vēlēšanu iecirknī attiecīgā persona ir reģistrēta kā vēlētājs. Balsošanu organizē tā vēlēšanu iecirkņa komisija, kuras teritorijā atrodas attiecīgā ieslodzījuma vieta.

(6) Ziņas par vēlētājiem, kuri saskaņā ar šā panta pirmo, otro un piekto daļu balso savā atrašanās vietā, tiek iekļautas atsevišķā vēlētāju sarakstā, un aizlīmētās vēlēšanu aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(7) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām (to skaitā sabojātajām) vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.

(8) Šā panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā minēto balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

29.pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī, viņš var nobalsot iepriekš, – devītajā, astotajā un septītajā dienā pirms attiecīgajām vēlēšanām ierodoties jebkurā vēlēšanu iecirknī. Devītajā un astotajā dienā pirms vēlēšanām vēlēšanu iecirkņi strādā no pulksten 16 līdz 20, bet septītajā dienā pirms vēlēšanām – no pulksten 8 līdz 12. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā.

(2) Vēlētājs izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 24.pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni un vēlētāju reģistrācijas lapu vēlētājs ievieto pasta aploksnē, uz kuras norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu, kārtas numuru iepriekšējās nobalsošanas iecirknī un šā iecirkņa nosaukumu. Pasta aploksni aizlīmē un nodod vēlēšanu iecirkņa komisijai.

(3) Aploksnes Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirknī tiek reģistrētas, uzglabātas, kā arī vēlāk nogādātas tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts saskaņā ar vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām.

51.

52.

53.

/Deputāte S.Āboltiņa/

Aizstāt 29. panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus “no pulksten 16 līdz 20” ar vārdiem un skaitļiem “no pulksten 4 dienā līdz pulksten 8 vakarā”.

/Deputāte S.Āboltiņa/

Aizstāt 29. panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus “no pulksten 8 līdz 12” ar vārdiem un skaitļiem “no pulksten 8 rītā līdz pulksten 12 dienā”.

/Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/

Aizstāt 29. panta trešajā daļā vārdu “vēlāk” ar vārdiem “līdz šā likuma 18.pantā minētajai vēlēšanu dienai”.

Atbalstīt

29.pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī, viņš var nobalsot iepriekš, – devītajā, astotajā un septītajā dienā pirms attiecīgajām vēlēšanām ierodoties jebkurā vēlēšanu iecirknī. Devītajā un astotajā dienā pirms vēlēšanām vēlēšanu iecirkņi strādā no pulksten 4 dienā līdz pulksten 8 vakarā, bet septītajā dienā pirms vēlēšanām – no pulksten 8 rītā līdz 12 dienā. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā.

(2) Vēlētājs izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 24.pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni un vēlētāju reģistrācijas lapu vēlētājs ievieto pasta aploksnē, uz kuras norāda savu vārdu, uzvārdu, kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts iepriekšējās balsošanas iecirknī, un šā iecirkņa nosaukumu. Pasta aploksni aizlīmē un nodod vēlēšanu iecirkņa komisijai.

(3) Pasta aploksnes Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirknī tiek reģistrētas, uzglabātas, kā arī līdz šā likuma 18.pantā minētajai vēlēšanu dienai nogādātas tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts saskaņā ar vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām.

30.pants. (1) Latvijas pilsoņi, kas uzturas ārzemēs, vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu.

(2) Pieteikumu balsošanai pa pastu iesniedz Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajās Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas, ierodoties personīgi vai nosūtot pa pastu. Pieteikumā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un apliecinājumu par apņemšanos nebalsot citā vēlēšanu iecirknī.

(3) Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība apkopo vēlētāju pieteikumus un nosūta tos Centrālās vēlēšanu komisijas izveidotam vēlēšanu iecirknim balsošanai pa pastu (turpmāk – iecirknis balsošanai pa pastu).

(4) Pieteikumu var iesniegt arī tieši iecirknī balsošanai pa pastu, ierodoties personīgi vai nosūtot pieteikumu pa pastu.

(5) Iecirkņa balsošanai pa pastu komisija izskata pieteikumus, ko tā saņēmusi ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām.

(6) Saņemot pieteikumus, iecirkņa balsošanai pa pastu komisija:

1) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

2) izdara vēlētāju reģistrā atzīmi par personas pieteikšanos piedalīties attiecīgajās vēlēšanās, balsojot pa pastu;

3) ne vēlāk kā 24 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes ar iecirkņa balsošanai pa pastu komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts vēlētāju sarakstā, un vēlēšanu iecirkņa adresi, uz kuru nosūtāma vēlēšanu aploksne.

(7) Ja pieteikuma iesniedzējs nokavējis šā panta piektajā daļā minēto termiņu, nav vēlētājs, kā arī ja vēlētāju reģistrā jau ir atzīme par vēlēšanu dokumentu nosūtīšanu balsošanai pa pastu, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.

54.

55.

/Centrālā vēlēšanu komisija/

Papildināt 30.panta sestās daļas 3.punktu pēc vārdiem “pirms vēlēšanu dienas” ar vārdiem “ierakstītā vēstulē”.

/Centrālā vēlēšanu komisija/

Izteikt 30. panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja pieteikuma iesniedzējs nokavējis šā panta piektajā daļā minēto termiņu vai nav vēlētājs, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu ierakstītā vēstulē nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.”

Atbalstīt

30.pants. (1) Latvijas pilsoņi, kas uzturas ārzemēs, vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu.

(2) Pieteikumu balsošanai pa pastu vēlētājs iesniedz Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajās Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas, ierodoties personiski vai nosūtot pa pastu. Pieteikumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un apliecinājumu par apņemšanos nebalsot citā vēlēšanu iecirknī.

(4) Pieteikumu var iesniegt arī tieši iecirknī balsošanai pa pastu, ierodoties personiski vai nosūtot pa pastu.

(5) Iecirkņa balsošanai pa pastu komisija izskata pieteikumus, ko tā saņēmusi ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām.

(6) Saņēmusi pieteikumus, iecirkņa balsošanai pa pastu komisija:

1) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

2) izdara vēlētāju reģistrā atzīmi par personas pieteikšanos piedalīties attiecīgajās vēlēšanās, balsojot pa pastu;

3) ne vēlāk kā 24 dienas pirms vēlēšanu dienas ierakstītā vēstulē nosūta vēlētājam uz pieteikumā norādīto adresi visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar iecirkņa balsošanai pa pastu komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts vēlētāju sarakstā, un vēlēšanu iecirkņa adresi, uz kuru nosūtāma vēlēšanu aploksne.

(7) Ja pieteikuma iesniedzējs nokavējis šā panta piektajā daļā minēto termiņu vai nav vēlētājs, vēlēšanu iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu ierakstītā vēstulē nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.

31.pants. (1) Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 24.pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. (2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē, uz kuras norāda savu vārdu, uzvārdu, kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts vēlētāju sarakstā, norādītā vēlēšanu iecirkņa numuru un adresi un aploksni nosūta. Uz pasta aploksnes atzīmē, ka tajā ir vēlēšanu aploksne. (3) Ja vēlēšanu dienā vēlētājs ierodas vēlēšanu iecirknī un noliedz, ka ir balsojis pa pastu, viņš var nobalsot parastajā kārtībā, par ko vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā informē iecirkņa balsošanai pa pastu komisiju.				31.pants. (1) Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 24.pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. (2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē, uz kuras norāda savu vārdu, uzvārdu, kārtas numuru, ar kādu viņš reģistrēts vēlētāju sarakstā, norādītā vēlēšanu iecirkņa numuru un adresi, un aploksni nosūta. Uz pasta aploksnes atzīmē, ka tajā ir vēlēšanu aploksne. (3) Ja vēlēšanu dienā vēlētājs ierodas vēlēšanu iecirknī un noliedz, ka ir balsojis pa pastu, viņš var nobalsot parastajā kārtībā un vēlēšanu iecirkņa komisija par to Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā informē iecirkņa balsošanai pa pastu komisiju.
V nodaļa Balsu skaitīšana un vēlēšanu rezultātu noteikšana				V nodaļa Balsu skaitīšana un vēlēšanu rezultātu noteikšana
32.pants. Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Balsu skaitīšanu veic vēlēšanu iecirkņa komisijas atklātā sēdē.				32.pants. Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Balsu skaitīšanu veic vēlēšanu iecirkņa komisijas atklātā sēdē.
33.pants. (1) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija salīdzina uz pasta aploksnēm norādītās ziņas par vēlētājiem ar ierakstiem vēlētāju sarakstā. (2) Vēlēšanu iecirkņa komisija neatver pasta aploksnes: 1) kuras atsūtījušas personas, kas nav vēlētāju sarakstā; 2) kuras balsošanā pa pastu atsūtījuši vēlētāji, kas balsojuši arī attiecīgajā vēlēšanu iecirknī, šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā vai iepriekšējā balsošanā; 3) kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā vēlēšanu iecirknī. (3) Ja viens un tas pats vēlētājs pa pastu atsūtījis vai iepriekšējā balsošanā nodevis vairākas pasta aploksnes, vēlēšanu iecirkņa komisija neatver nevienu no tām. (4) Šā panta otrajā un trešajā daļā norādītās pasta aploksnes tiek reģistrētas un uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.				33.pants. (1) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija salīdzina uz pasta aploksnēm norādītās ziņas par vēlētājiem ar ierakstiem vēlētāju sarakstā. (2) Vēlēšanu iecirkņa komisija neatver pasta aploksnes, kuras: 1) atsūtījušas personas, kas nav reģistrētas vēlētāju sarakstā; 2) balsošanā pa pastu atsūtījuši vēlētāji, kas balsojuši arī attiecīgajā vēlēšanu iecirknī šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā vai iepriekšējā balsošanā; 3) saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā vēlēšanu iecirknī. (3) Ja viens un tas pats vēlētājs pa pastu atsūtījis vai iepriekšējā balsošanā nodevis vairākas pasta aploksnes, vēlēšanu iecirkņa komisija neatver nevienu no tām. (4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētās pasta aploksnes tiek reģistrētas un uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.
34.pants. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.				34.pants. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.
35.pants. Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas vēlēšanu iecirkņa komisija: 1) saskaita vēlēšanu kastēs esošās aploksnes, kas apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu; 2) aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu un tāpēc uzskatāmas par nederīgām, neatver, saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā; 3) derīgajām aploksnēm pievieno vēlēšanu aploksnes, kas saņemtas pa pastu vai iepriekšējā balsošanā; 4) pēc derīgo aplokšņu saskaitīšanas tās atver un no tām izņem vēlēšanu zīmes, vienlaikus pārbaudot, vai kādā aploksnē to nav vairāk par vienu, kā arī nošķirot derīgās zīmes no nederīgajām.				35.pants. Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas vēlēšanu iecirkņa komisija: 1) saskaita vēlēšanu kastēs esošās vēlēšanu aploksnes, kas apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu; 2) vēlēšanu aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu un tāpēc uzskatāmas par nederīgām, neatver, saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā; 3) derīgajām vēlēšanu aploksnēm pievieno vēlēšanu aploksnes, kas saņemtas pa pastu vai iepriekšējā balsošanā; 4) pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un no tām izņem vēlēšanu zīmes, vienlaikus pārbaudot, vai kādā aploksnē to nav vairāk par vienu, kā arī nošķirot derīgās zīmes no nederīgajām.
36.pants. (1) Vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokolā atzīmē saņemto aplokšņu skaitu, pāri palikušo aplokšņu skaitu, vēlēšanu iecirkņa komisijas izsniegto aplokšņu skaitu, sabojāto aplokšņu skaitu, aplokšņu skaitu vēlēšanu kastēs pēc to atvēršanas, nodoto vēlēšanu zīmju skaitu un nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu. Balsu skaitīšanas protokols rakstāms divos eksemplāros. (2) Nederīgās vēlēšanu zīmes numurē, un par katru no tām protokolā ieraksta, kāpēc zīme uzskatīta par nederīgu.	56. 57.	/Juridiskā komisija/ Papildināt 36. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Pilnvarotajiem novērotajiem arī ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokoliem.” /Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/ Papildināt 36. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Pilnvarotajiem novērotajiem arī ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokoliem.”	Atbalstīt Atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikumā	36.pants. (1) Vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokolā atzīmē saņemto vēlēšanu aplokšņu skaitu, pāri palikušo aplokšņu skaitu, vēlēšanu iecirkņa komisijas izsniegto aplokšņu skaitu, sabojāto aplokšņu skaitu, aplokšņu skaitu vēlēšanu kastēs pēc to atvēršanas, nodoto vēlēšanu zīmju skaitu un nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu. Balsu skaitīšanas protokols rakstāms divos eksemplāros. Pilnvarotajiem novērotajiem arī ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokoliem. (2) Nederīgās vēlēšanu zīmes numurē un par katru no tām protokolā ieraksta, kāpēc zīme uzskatīta par nederīgu.
37.pants. (1) Par nederīgām uzskatāmas: 1) saplēstas vēlēšanu zīmes; 2) atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kas saliktas vienā aploksnē. (2) Ja aploksnē ir ielikta vairāk nekā viena vēlēšanu zīme un šo zīmju saturs ir vienāds, tad tikai viena no tām uzskatāma par derīgu. (3) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsu skaitam sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja balss.				37.pants. (1) Par nederīgām uzskatāmas: 1) saplēstas vēlēšanu zīmes; 2) atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kas saliktas vienā vēlēšanu aploksnē. (2) Ja vēlēšanu aploksnē ir ielikta vairāk nekā viena vēlēšanu zīme un šo zīmju saturs ir vienāds, tad tikai viena no tām uzskatāma par derīgu. (3) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsu skaitam sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja balss.
38.pants. (1) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā saskaitītās zīmes un materiāli tiek sašķiroti un atstāti drošā glabāšanā. (2) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā laikā un kārtībā nodotās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem, kā arī saskaita un paziņo par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.				38.pants. (1) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā saskaitītās vēlēšanu zīmes un materiāli tiek sašķiroti un atstāti drošā glabāšanā. (2) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā laikā un kārtībā nodotās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem, kā arī saskaita un paziņo par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.
39.pants. (1) Pēc rezultātu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā: 1) katra nosaukuma vēlēšanu zīmes sadala divās grupās – grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi "+" vai svītrojis kandidāta vārdu un uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām; 2) attiecībā uz katru kandidātu saskaita vēlēšanu zīmes, kurās: a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme "+", b) viņa vārds un uzvārds svītrots. (2) Balsu skaitīšanas rezultātus attiecībā uz katru kandidātu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā.	58. 59.	/Juridiskā komisija/ Aizstāt 39. panta pirmās daļas 1. punktā un 2. punkta b) apaškpunktā vārdu “un” ar vārdu “vai”. /Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/ Papildināt 39. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Pilnvarotajiem novērotajiem arī ir tiesības iepazīties ar šiem balsu skaitīšanas rezultātiem.”	Atbalstīt Atbalstīts daļēji 56. priekšlikumā	39.pants. (1) Pēc rezultātu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā: 1) katra nosaukuma vēlēšanu zīmes sadala divās grupās – grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi "+" vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām; 2) attiecībā uz katru kandidātu saskaita vēlēšanu zīmes, kurās: a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme "+", b) viņa vārds vai uzvārds svītrots. (2) Balsu skaitīšanas rezultātus attiecībā uz katru kandidātu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā.
40.pants. Pēc balsu saskaitīšanas un protokola sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes, neatvērtās pasta aploksnes, nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens vēlēšanu iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko izdarāma atzīme vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai. Kopā ar vēlēšanu materiāliem nosūtāms vēlēšanu gaitas protokols un pavadraksts, kurā atzīmēts nosūtīšanas datums, laiks un tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.				40.pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes, neatvērtās pasta aploksnes, nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens vēlēšanu iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko izdarāma atzīme vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai. Kopā ar vēlēšanu materiāliem nosūtāms vēlēšanu gaitas protokols un pavadraksts, kurā atzīmēts nosūtīšanas datums, laiks un tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.
41.pants. Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas protokoliem un vēlēšanu materiālus kopā ar savu balsu skaitīšanas protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.				41.pants. Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas protokoliem un vēlēšanu materiālus kopā ar savu balsu skaitīšanas protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

42.pants. (1) Ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

(2) Lai sadalītu Eiropas Parlamenta deputātu vietas starp pārējiem pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

(3) Ja Latvijas Republiku pārstāvošo deputātu skaits saskaņā ar Eiropas Kopienas normatīvajiem aktiem jāsamazina, deputāta vietu zaudē tā kandidātu saraksta pārstāvis, kuram atbilst attiecīgi mazākais dalījums.

60.

61.

62.

63.

/Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/

Izslēgt 42. panta pirmajā daļā vārdus “viena nosaukuma”.

/Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/

Aizstāt 42. panta otrās daļas 2. punktā vārdus “kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu” ar vārdiem “ievēlējamo deputātu skaitu”.

/Deputāte S.Āboltiņa/

Izslēgt 42. panta trešo daļu.

/Deputāti V.Agešins un A.Bartaševičs/

Izslēgt 42. panta trešo daļu.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

42.pants. (1) Ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

(2) Lai sadalītu Eiropas Parlamenta deputātu vietas starp pārējiem pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

43.pants. Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, atņemot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās šā kandidāta uzvārds ir svītrots, un pieskaitot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

44.pants. Ja ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

45.pants. Ja šā likuma 44.pantā paredzēto iemeslu dēļ kādā kandidātu sarakstā pietrūkst kandidātu, šā likuma 43.panta kārtībā nosakāms, no kura kandidātu saraksta izraugās nākamo deputātu.

64.

/Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/

Aizstāt 45. pantā skaitli un vārdus “43. panta kārtībā” ar skaitli un vārdiem “42. panta kārtībā”.

Atbalstīt

45.pants. Ja šā likuma 44.pantā paredzēto iemeslu dēļ kādā kandidātu sarakstā pietrūkst kandidātu, šā likuma 42.panta kārtībā nosakāms, no kura kandidātu saraksta izraugās nākamo deputātu.

VI nodaļa Nobeiguma noteikumi				VI nodaļa Nobeiguma noteikumi
46.pants. (1) Galīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra kandidātu saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, sešu mēnešu laikā apkopojami un publicējami atsevišķā izdevumā, kas ir brīvi pieejams valsts bibliotēkās. (2) Kandidējušo un ievēlēto personu saraksti divu mēnešu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas apkopojami un nosūtāmi Eiropas Parlamentam.				46.pants. (1) Galīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra kandidātu saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, sešu mēnešu laikā apkopojami un publicējami atsevišķā izdevumā, kas ir brīvi pieejams valsts bibliotēkās. (2) Kandidējušo un ievēlēto personu saraksti divu mēnešu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas apkopojami un nosūtāmi Eiropas Parlamentam.
47.pants. 10 dienas pēc jaunievēlēto deputātu sanākšanas vēlēšanu zīmes iznīcināmas, bet pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas šā likuma 46.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā visi vēlēšanu komisiju protokoli nododami Latvijas Valsts arhīvā.				47.pants. Desmit dienas pēc jaunievēlēto deputātu sanākšanas vēlēšanu zīmes iznīcināmas, bet pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas šā likuma 46.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā visi vēlēšanu komisiju protokoli nododami Latvijas Valsts arhīvā.
48.pants. Kandidātu saraksta iesniedzējam, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.				48.pants. Kandidātu saraksta iesniedzējam, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.
49.pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē vēlētājus piedalīties vēlēšanās vai kavē aģitācijas veikšanu, vai vienās vēlēšanās balsojušas vai kandidējušas vairākkārt, vai apzināti sniegušas par sevi nepatiesas ziņas šā likuma 11.pantā minētajos dokumentos, vai citādi viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie normatīvajos aktos paredzētās atbildības.				49.pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē vēlētājus piedalīties vēlēšanās vai kavē aģitācijas veikšanu, vai vienās vēlēšanās balsojušas vai kandidējušas vairākkārt, vai apzināti sniegušas par sevi nepatiesas ziņas šā likuma 11.pantā minētajos dokumentos, vai citādi viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie normatīvajos aktos paredzētās atbildības.
50.pants. Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no Centrālajai vēlēšanu komisijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.				50.pants. Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no Centrālajai vēlēšanu komisijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Pārejas noteikums Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Ungārijas Republikas pilsoņi var tikt reģistrēti kā vēlētāji vai kandidāti 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas Republikā. Ja kāda no šīm valstīm vēlēšanu dienā nav kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, tās pilsoņi – vēlētāji – tiek automātiski svītroti no vēlētāju saraksta (reģistra) un kandidāti – no kandidātu saraksta.	65.	/”Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija/ Papildināt pārejas noteikumu ar 2. punktu šādā redakcijā: “2. 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 2., 3. un 6. panta pirmās daļas tiesības un ierobežojumi attiecas arī uz Latvijas Republikas nepilsoņiem.” uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikumu par pārejas noteikumu 1. punktu.	Neatbalstīt	Pārejas noteikums Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Ungārijas Republikas pilsoņi var tikt reģistrēti kā vēlētāji vai kandidāti 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas Republikā. Ja kāda no šīm valstīm vēlēšanu dienā nav kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, tās pilsoņi – vēlētāji – tiek automātiski svītroti no vēlētāju saraksta (reģistra) un kandidāti – no kandidātu saraksta.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 1993/109/EC.				Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 1993/109/EC.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

66.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanos.

Atbalstīt