1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijas Republikas tirdzniecības attiecības ar Bulgārijas Republiku regulē 2002.gada 16.oktobrī parakstītais Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums. Līgums stājās spēkā 2003.gada 1.aprīlī. Par līguma administrēšanu atbildīgā ir Ekonomikas ministrija.

2002.gada 6.novembrī Ministru kabinetā ar rīkojumu nr.638 tika apstiprinātas Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības politikas vadlīnijas līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā. Saskaņā ar MK rīkojuma nr.638 3.punktu Ekonomikas ministrija ir noteikta par atbildīgo brīvās tirdzniecības līgumu denonsēšanai līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar “Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” projekta (apstiprināts MK 2003.gada 14.aprīlī ar Rīkojumu nr.220 un parakstīts 16.aprīlī) Akta 6.panta 10.daļu jaunās dalībvalstis apņemas no iestāšanās brīža izstāties no jebkādiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm.

Latvijas tirdzniecības attiecības ar trešajām valstīm, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, nonāk ekskluzīvā Eiropas Kopienu kopējās tirdzniecības politikas kompetencē.

Pēc Latvijas kļūšanas par ES dalībvalsti, līdzšinējo Latvijas piemēroto ārējās tirdzniecības tarifu likmju vietā, spēkā stāsies ES piemērotā likme tirdzniecībā ar trešajām valstīm.

Denonsēto līgumu vietā Latvijā no iestāšanās brīža, saskaņā ar Pievienošanās līguma Akta 2.un 6.pantu spēkā stāsies visi tie līgumi, kurus Eiropas Kopienas un tās dalībvalstis ir noslēgušas ar trešajām valstīm, t.i., 1993.gada Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas kopienām un dalībvalstīm no vienas puses un Bulgārijas Republiku, no otras puses. Pievienošanās Eiropas Kopienu un to dalībvalstu kopīgi slēgtajiem līgumiem ar trešajām valstīm notiek noslēdzot protokolus par jauno dalībvalstu pievienošanos. Šos protokolus jauno dalībvalstu vārdā slēgs Komisija, pamatojoties uz no Padomes saņemtajiem norādījumiem un apspriežoties ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji.

2000.gada beigās provizoriski tika slēgta Latvijas Republikas iestāšanās sarunu ES 26.sadaļa “Ārējās attiecības”. Sarunu laikā tika izskatīta Latvijas pievienošanās Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumiem un pieņemts lēmums, ka Latvijai nav nepieciešams pārejas periods sadaļā iekļauto līgumu pārņemšanai. Līdz ar to Latvija ir uzņēmusies saistības likvidēt visas neatbilstības “acquis communautaire” ārējās tirdzniecības likumdošanas jomā ar iestāšanās brīdi ES.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Lai izpildītu Latvijas Republikas saistības attiecībā pret Eiropas Savienību, tai ir jāizstājas no visiem noslēgtajiem tirdzniecības līgumiem līdz iestājai ES, tai skaitā arī no Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma.

Noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi Latvijā ir apstiprināti ar Saeimas pieņemtiem likumiem, tāpēc arī Saeimai ir jālemj par to denonsēšanu.

Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 37.pants paredz kārtību un laiku, kādā tas zaudē spēku. Latvijai par izstāšanos no brīvās tirdzniecības līguma jāpaziņo otrai līgumslēdzējpusei. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas, Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums vēl darbojas 6 mēnešus.

3.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Pieņemot likumprojektā paredzētos grozījumus, netiks ietekmētas Latvijas ražotāju un eksportētāju tirdzniecības iespējas ar Bulgārijas Republiku.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Latvija kļūs par kopējā Eiropas Savienības tirgus dalībnieci un uzņēmējiem būs iespēja izmantot visas priekšrocības ko sniedz kopējais tirgus, kā arī Latvijas uzņēmējiem tiks nodrošinātas tādas pašas tirdzniecības attiecības ar Bulgāriju, kā pārējiem Eiropas Savienības uzņēmējiem.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojek-tā paredzēto

grozījumu pieņemšanas rezultātā Lat-vijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darījumiem.

Likum

pro

jektā pare

dzēto

grozījumu pieņemšanas rezultā

tā Lat-vijas bu

dcets nezau

dēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darīju

miem.

Likum

pro

jektā pare

dzēto

grozījumu pieņemšanas rezultā

tā Lat-vijas bu

dcets nezau

dēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darīju

miem.

Likum

pro

jektā pare

dzēto

grozījumu pieņemšanas rezultā

tā Lat-vijas bu

dcets nezau

dēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darīju

miem.

Likum

pro

jektā pare

dzēto

grozījumu pieņemšanas rezultā

tā Lat-vijas bu

dcets nezau

dēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darīju

miem.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

Likum pro

jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

6.Cita informācija

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

Likum

pro

jekts šo jomu neskar.

ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Latvija izpilda uzņemtās saistības, kuras nepieciešamas Eiropas Savienības kopējā tirgus atbilstošas funkcionēšanas nodrošināšanai.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšana jānotificē Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar “Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” projekta (apstiprināts MK 2003.gada 14.aprīlī ar Rīkojumu nr.220 un parakstīts 16.aprīlī) Akta 6.panta 10.punktu, ar kuru jaunās dalībvalstis apņemas no iestāšanās brīža izstāties no jebkādiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma

(attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Nav.

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Ekonomikas ministrija 2003.gada pavasarī organizēja 6 informatīvās sanāksmes asociāciju pārstāvjiem un uzņēmējiem nozaru griezumā, lai informētu par ārējās tirdzniecības režīma maiņu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Informatīvās sanāksmes tika organizētas:

1. Metālapstrādes un mašīnbūves, elektronikas un elektrotehnikas nozaru pārstāvjiem;
2. Ķīmijas un farmācijas, zāļu ražotāju nozaru pārstāvjiem;
3. Būvmateriālu ražošanas nozares pārstāvjiem;
4. Vieglās rūpniecības nozares pārstāvjiem;
5. Kokrūpniecības nozares pārstāvjiem;
6. Papīra rūpniecības, iepakojuma, poligrāfijas un izdevējdarbības nozaru pārstāvjiem.

Papildus šīm sanāksmēm, atsaucoties uz uzņēmēju lūgumu, tika organizēta specifiska sanāksme par kvantitatīvajiem ierobežojumiem tērauda importam, kā arī dubultās kontroles sistēmas ieviešanu.

Sanāksmju laikā tika sniegta arī informācija par Latvijas noslēgto brīvās tirdzniecības un tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu denonsēšanu, kā arī par to kādi līgumi stāsies spēkā denonsēto līgumu vietā un kādas tarifu likmes tiks piemērotas ar trešajām valstīm.

Visa informatīvajās sanāksmēs sniegtā informācija ir ievietota arī Ekonomikas ministrijas interneta mājas lapā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Ārlietu ministrija sagatavos notu par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu un iesniegs to pretējai pusei saskaņā ar līguma 37.panta nosacījumiem.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var griezties tiesā Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.