spēkā esošs no 04.06.96. Publicēts: Vēstnesis 95 04.06.96.
Publicēts - Ziņotājs, 11.07.96. nr.13.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:Likumprojekts
Par Latvijas Republikas un Ukrainas
brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu
1.pants. Denonsēt 1995.gada 22.novembrī Kijevā parakstīto Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgumu (turpmāk Līgums) (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 13.nr.).
2.pants. Līgums zaudē spēku tā 31.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Ekonomikas ministrs
J.Lujāns
Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par brīvo tirdzniecību
1.pants. 1995.gada 22.novembrī Kijevā parakstītais Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par brīvo tirdzniecību (turpmāk - Līgums), tā 1., I, II, III, IV pielikumi (turpmāk - Pielikumi), A un B protokoli (turpmāk - Protokoli) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Līgums, Pielikumi un Protokoli latviešu un angļu valodā.
3.pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 30.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu nosūtīšanai Ukrainas valdībai.
4.pants. Līgums stājas spēkā tā 30.pantā noteiktajā laikā un kārtībā.
Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 16.maijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis Rīgā 1996.gada 4.maijā
LATVIJAS REPUBLIKAS UN UKRAINAS BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS LĪGUMS
Latvijas Republika un Ukraina (šeit un turpmāk sauktas par " Pusēm"),
atsaucoties uz vēlmi aktīvi piedalīties Eiropas ekonomiskās integrācijas procesā un izsakot gatavību sadarboties, lai meklētu ceļus un līdzekļus šī daudzpusīgā procesa stiprināšanai,
atsaucoties uz vēlmi ievērot Konferences par Drošību un Sadarbību Eiropā Noslēguma akta principus, Parīzes Hartu Jaunajai Eiropai, kā arī pievienojoties principiem, kas izteikti Bonnas konferences par Ekonomisko Sadarbību Eiropā Noslēguma dokumentos,
apstiprinot gatavību īstenot tiesiskas valsts ideju, kuras pamatā ir likuma virsvaldība, cilvēktiesības un pamatbrīvības,
vēloties radīt labvēlīgus apstākļus savstarpējai tirdzniecības attīstībai un diversifikācijai un komerciālās un ekonomiskās sadarbības veicināšanai kopīgo interešu jomā uz vienlīdzības, savstarpēja izdevīguma un starptautisko tiesību pamata,
lai stiprinātu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu un attīstītu savas attiecības tirdzniecības jomā saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pamatprincipiem un Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līgumu, ar mērķi kļūt par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm,
izsakot gatavību izpētīt iespēju attīstīt un padziļināt savas attiecības, lai attiecinātu tās uz jomām, kuras nav ietvertas šajā līgumā,
vienojas par sekojošo:
1. pants Līguma noslēgšanas mērķi
1. Līgumslēdzējas Puses pakāpeniski nodibina brīvās tirdzniecības telpu saskaņā ar šī līguma noteikumiem.
2. Šī līguma, kura pamatā ir tirgus ekonomikas valstu tirdzniecības attiecības, mērķi ir:
a) attīstot savstarpējo tirdzniecību, sekmēt Ukrainas un Latvijas harmonisku ekonomisko attiecību attīstību, tādējādi veicinot Līgumslēdzēju Pušu ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu, darba ražīguma paaugstināšanos, finansu sistēmas stabilitāti un stabilu ekonomisko izaugsmi;
b) tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm nodrošināt godīgas konkurences apstākļus,
c ) cik vien iespējams attīstīt un intensificēt sadarbību jomās, kuras nav ietvertas šajā līgumā, sevišķi attiecībā uz investīciju veicināšanu, ekonomisko un zinātnisko sadarbību, ekonomisko palīdzību un vides aizsardzību.
2. pants Apvienotā komiteja
1. Ar šo tiek nodibināta Apvienotā komiteja, kura ir atbildīga par šī līguma administrēšanu un pārbauda tā izpildi. Lai īstenotu šo mērķi, Apvienotā komiteja cieši seko tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības attīstībai starp abām Līgumslēdzējām Pusēm un veic jebkurus attiecīgus pasākumus, lai nepieciešamības gadījumā uzlabotu un tālāk attīstītu šīs attiecības. Apvienotās komitejas lēmumus Līgumslēdzējas Puses īsteno saskaņā ar to likumdošanu.
2. Lai nodrošinātu šī līguma pienācīgu izpildes gaitu, Līgumslēdzējas Puses nodrošina viena otru ar informāciju, kā arī sāk Apvienotās komitejas konsultācijas pēc jebkuras Puses lūguma.
3. Apvienoto komiteju veido vienādi pilnvaroti Ukrainas pārstāvji no vienas Puses un Latvijas pārstāvji no otras Puses.
4. Apvienotā komiteja rīkojas pēc savstarpējas vienošanās.
5. Katra Līgumslēdzēja Puse pārmaiņus vada Apvienoto komiteju.
6. Lai pārbaudītu vispārēju šī līguma izpildi, Apvienotās komitejas sēdes notiek vismaz reizi gadā. Papildus Apvienotās komitejas sēdes notiek pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma, ja to prasa speciāli apstākļi.
7. Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu nodibināt jebkuru darba grupu, kas var palīdzēt Apvienotajai komitejai tās uzdevumu izpildē.
8. Apvienotā komiteja var pieņemt neatkarīgus lēmumus attiecībā uz šī līguma piemērošanu. Apvienotā komiteja var ieteikt rekomendācijas attiecībā uz šī līguma labojumiem un izmaiņām.
3. pants Līguma darbības sfēra
1. Šis līgums attiecas uz precēm, kuru izcelsmes vieta ir Ukraina vai Latvijas Republika un kas ietvertas Harmonizētās preču un pakalpojumu klasificēšanas un kodēšanas sistēmā no 25. līdz 97. nodaļai.
4.pants Tirdzniecība ar lauksaimniecības precēm
1. Puses deklarē gatavību veicināt, saskaņā ar nacionālo likumdošanu, harmonisku tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm attīstību.
2. Puses noslēgs atsevišķu līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, kas ietvertas Harmonizētās preču un pakalpojumu klasificēšanas un kodēšanas sistēmā no 1. - 24. nodaļai.
3. Protokolā B noteikti līguma par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm principi.
4. Puses nediskriminējot pielieto nacionālo likumdošanu cilvēku, dzīvnieku un augu valsts veselības un dzīvības aizsardzībai un neievieš jaunus pasākumus, kuriem ir tirdzniecību kavējošs efekts.
5. pants Preču izcelsmes noteikumi un sadarbība muitas administrācijā
1. Preču izcelsmes noteikumus un ar tiem saistītās administratīvās sadarbības metodes nosaka A protokols kas ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa.
2. Līgumslēdzējas Puses veic nepieciešamos pasākumus, to skaitā regulārus Apvienoto komiteju veiktus pārskatus un slēdz vienošanās par administratīvo sadarbību, lai nodrošinātu šī līguma 7. panta (Importa muitas nodevu un maksājumu ar līdzvērtīgu efektu aizliegšana un atcelšana), 8. panta (Eksporta muitas nodevu un maksājumu ar līdzvērtīgu efektu aizliegšana un atcelšana), 9. panta (Importa un eksporta kvantitatīvo ierobežojumu un pasākumu ar līdzvērtīgu efektu aizliegšana un atcelšana), 12. panta (Iekšējā nodokļu politika) un 21. panta (Reeksports un deficīts) un A protokola noteikumu efektīvu un sabalansētu izpildi, kā arī, lai iespēju robežās samazinātu ar tirdzniecību saistītās formalitātes un sasniegtu abpusēji pieņemamus risinājumus, novēršot jebkuras grūtības, kuras varētu rasties šo noteikumu izpildes gaitā.
6. pants Tehniskie noteikumi
1. Līgumslēdzējas Puses sadarbojas un apmainās ar informāciju standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas jomā ar mērķi likvidēt tehniska rakstura šķēršļus tirdzniecībā.
2. Līgumslēdzēju Pušu institūcijas, kuras darbojas standartizācijas jomā, izstrādā testēšanas, mērinstrumentu laboratoriju un sertifikācijas institūciju akreditācijas, kā arī Līgumslēdzēju Pušu izsniegto preču un kvalitātes sistēmas sertifikātu akreditācijas abpusējas atzīšanas noteikumus.
3. Šādi noteikumi ietver Līgumslēdzējas Puses apstiprināto pielietojamo mēriekārtu abpusēju atzīšanu, kā arī procedūras, kādas Līgumslēdzējas Puses piemēro mērījumu, kalibrēšanas un pārbaužu rezultātu atzīšanai.
7. pants Importa muitas nodevu un maksājumu ar līdzvērtīgu efektu aizliegšana un atcelšana
1. Tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm netiek ievestas jaunas importa muitas nodevas vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.
2. No dienas, kad stājas spēkā šis līgums, Ukraina atceļ visas importa muitas nodevas un jebkura veida maksājumus ar līdzvērtīgu efektu produktiem, kuriem ir Latvijas izcelsme.
3. No dienas, kad stājas spēkā šis līgums, Latvija atceļ visas importa muitas nodevas un jebkura veida maksājumus ar līdzvērtīgu efektu produktiem, kuriem ir Ukrainas izcelsme.
4. Šī panta noteikumi attiecas arī uz fiskāla rakstura muitas nodevām.
8. pants Eksporta muitas nodevu un maksājumu ar līdzvērtīgu efektu aizliegšana un atcelšana
1. Tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm netiek ieviestas jaunas eksporta muitas nodevas vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.
2. Eksporta muitas nodevas un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu tiek atcelti no dienas, kad stājas spēkā šis līgums, izņemot produktiem, kuri doti 1. pielikumā.
9. pants Importa vai eksporta kvantitatīvo ierobežojumu un pasākumu ar līdzvērtīgu efektu aizliegšana un atcelšana
1. Tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm netiek ieviesti jauni importa vai eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.
2. Importa vai eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu tirdzniecībā tiek atcelti no dienas, kad stājas spēkā šis līgums.
10. pants Vispārēja rakstura izņēmumi
Šis līgums neliek šķēršļus tādu preču importa, eksporta vai tranzītpārvadājumu aizliegumiem vai ierobežojumiem, kurus noteikuši šādi apsvērumi: sabiedrības morāles, politikas vai drošības apsvērumi; cilvēku, dzīvnieku vai augu aizsardzība; vides aizsardzība; tāda nacionāla īpašuma aizsardzība, kuram ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība, intelektuālā īpašuma aizsardzība, kā arī noteikumi attiecībā uz operācijām ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem. Tomēr šādi aizliegumi vai ierobežojumi nedrīkst radīt patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm.
11. pants Valsts monopoli
1. Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka ikviena komerciāla rakstura valsts monopola darbība tiek noregulēta tā, ka nav nekādas diskriminācijas attiecībā uz apstākļiem kādos šīs preces tiek sagādātas, vai realizētas starp Līgumslēdzēju Pušu personām. Šīs preces tiek ražotas un realizētas saskaņā ar komerciāla rakstura apsvērumiem.
2. Šī panta noteikumi attiecas uz jebkuru institūciju, ar kuras palīdzību Līgumslēdzēju Pušu kompetentās varas iestādes juridiski vai faktiski, tieši vai netieši pārrauga, nosaka vai būtiski ietekmē importu vai eksportu starp Līgumslēdzējām Pusēm. Šī panta noteikumi attiecas arī uz monopoliem, kurus viena Līgumslēdzēja Puse deleģējusi.
12. pants Iekšējā nodokļu politika
1. Līgumslēdzējas Puses atturas kā no tiešas, tā arī netiešas fiskālas prakses vai pasākumiem, kas diskriminētu vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ražoto līdzīgo produkciju.
2. No Līgumslēdzējas Puses teritorijas eksportētā produkcija negūst labumu no iekšējo nodokļu atmaksāšanas, kas pārsniedz tai noteikto tiešo vai netiešo nodokļu apmēru.
13. pants Maksājumi
1. Ar tirdzniecību saistītie maksājumi un šādu maksājumu pārskaitīšana uz teritoriju, kurā dzīvo Līgumslēdzējas Puses kreditors, netiek ierobežoti. Maksājumi starp līgumslēdzējām Pusēm tiek veikti brīvi konvertējamās valūtās, ja vien atsevišķos gadījumos starp atsevišķām kompānijām nav noteikts citādi.
2. Līgumslēdzējas Puses atturas no jebkādiem valūtas maiņas ierobežojumiem un administratīviem ierobežojumiem attiecībā uz īstermiņa un vidēja termiņa kredīta sniegšanu, atmaksu vai akceptu tirdzniecībai.
14. pants Valsts pasūtījums
1. Līgumslēdzējas Puses uzskata, ka to valstu iepirkuma tirgu liberalizācija, kas nav diskriminējoša un ir savstarpēja, kā arī, kas ir saskaņā ar Marakešas līguma 4. pielikuma līgumu par valsts pasūtījumu, kas ir Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas pamatā, ir šī līguma neatņemams mērķis.
2. Lai to realizētu, Līgumslēdzējas Puses Apvienotās komitejas ietvaros izstrādā noteikumus ar mērķi nodrošināt šādu liberalizāciju.
3. Ieinteresētās Līgumslēdzējas Puses cenšas pievienoties Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumam Par valsts pasūtījumu.
15. pants Intelektuālā īpašuma juridiska aizsardzība
1. Līgumslēdzējas Puses piešķir un nodrošina adekvātu, efektīvu un nediskriminējošu intelektuālā īpašuma tiesību juridisku aizsardzību. Nodrošinot intelektuālā īpašuma tiesību juridisku aizsardzību, sevišķi cīnoties pret viltojumiem un pirātismu, Līgumslēdzējas Puses pieņem un piemēro adekvātus, efektīvus un nediskriminējošus pasākumus, lai realizētu šīs tiesības.
2. No brīža, kad stājas spēkā šis līgums, Līgumslēdzējas Puses intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā piešķir viena otras pilsoņiem un kompānijām ne mazāk labvēlīgu statusu kāds tiek piešķirts jebkuras citas valsts pilsoņiem un kompānijām.
3. Pirms attiecīgi līgumi nav noslēgti starp Līgumslēdzējām Pusēm, 2. punkta noteikumi neattiecas uz:
(i) priekšrocībām, kādas Līgumslēdzējas Puses piešķīrušas kādai trešai valstij uz spēkā esošas savstarpējās vienošanās pamata;
(ii) intelektuālā īpašuma tiesībām, kādas tiek piešķirtas vai tiks piešķirtas saskaņā ar jau noslēgtiem vai nākotnē noslēdzamiem daudzpusējiem līgumiem, ja viena no Līgumslēdzējām Pusēm nav šo līgumu Līgumslēdzēja Puse;
(iii) intelektuālā īpašuma tiesībām, kas pēc šī līguma stāšanās spēkā netiek aizsargātas otras Puses teritorijā.
4. Līgumslēdzējas Puses var savā teritorijā piemērot intelektuālā īpašuma tiesību juridisku aizsardzību, kas pārsniedz šī līguma ietvarus, ar noteikumu, ka šī juridiskā aizsardzība nav pretrunā ar šī līguma noteikumiem.
5. Līgumslēdzējas Puses pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma piekrīt pārbaudīt šī līguma noteikumu izpildi ar mērķi vēl vairāk uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni, kā arī izvairīties no un novērst izkropļojumus tirdzniecībā, kādus varētu izraisīt intelektuālā īpašuma tiesību patreizējais aizsardzības līmenis.
6. Ja viena no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata, ka otra Līgumslēdzēja Puse nav izpildījusi šī panta noteikumus, tā piemēro 26. panta ( Saistību izpilde ) 2. punktu.
7. Šī līguma Līgumslēdzējas Puses vienojas par attiecīgo varas iestāžu tehniskās palīdzības un sadarbības atbilstošām metodēm.
16. pants Konkurences noteikumi uzņēmējdarbībai
1. Sekojošais ir pretrunā ar šī līguma pienācīgu darbību tādējādi, ka tas var ietekmēt tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm:
a) visi līgumi, kas noslēgti starp uzņēmumiem, uzņēmumu asociāciju lēmumi, kā arī uzņēmumu saskaņota darbība, kuru mērķis vai darbības rezultāts ir konkurences aizkavēšana, ierobežošana vai izkropļošana;
b) viena vai vairāku uzņēmumu dominējošās pozīcijas ļaunprātīga izmantošana visā Līgumslēdzējas Puses teritorijā vai tās būtiskā teritorijas daļā.
2. Ja Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka minētā darbība ir pretrunā ar 1. punktā teikto, tā var piemērot atbilstošus pasākumus pēc konsultācijām Apvienotajā komitejā, vai arī, ja pagājušas 30 dienas no brīža, kad izteikta vēlme par šādu konsultāciju nepieciešamību.
17. pants Valsts atbalsts
1. Jebkura veida palīdzība, kādu sniedz Līgumslēdzēja Puse, kuras rezultātā tiek izkropļota vai apdraudēta konkurence, dodot priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai tā, ka tiek ietekmēta tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm, nav savienojama ar šī līguma pienācīgu izpildi.
2. Līgumslēdzējas Puses nodrošina ar informāciju attiecībā uz pasākumiem valsts subsīdiju jomā, apmainoties ar informāciju pēc jebkuras līgumslēdzējas Puses lūguma.
3. Apvienotā komiteja pārrauga situāciju attiecībā uz valsts subsīdiju pielietošanu un izstrādā turpmākos noteikumus attiecībā uz citām valsts subsīdijām, kas nav eksporta subsīdijas.
4. Ja kāda no Pusēm uzskata, ka dotā prakse nav savienojama ar šī panta 1. punktu, tā var piemērot attiecīgus pasākumus, kas ir saskaņā ar 23. panta ( Drošības pasākumu pielietošanas procedūra) nosacījumiem un procedūrām.
18. pants Dempings
Ja viena no Līgumslēdzējām Pusēm konstatē, ka tirdzniecības attiecībās, kuras regulē šis līgums notiek dempings tādā nozīmē kā tas raksturots 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI. pantā, tā var piemērot atbilstošus pasākumus pret šo darbību saskaņā ar vienošanos par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI. panta izpildi, saskaņā ar šī līguma 23. pantā ( Drošības pasākumu pielietošanas procedūra ) noteikto procedūru.
19. pants Ārkārtas pasākumi sakarā ar atsevišķu produktu importu
Ja atsevišķu Latvijas vai Ukrainas izcelsmes produktu importa apjoma pieaugums ir tādos apmēros, ka tas izraisa vai var izraisīt:
a) nopietnus zaudējumus līdzīgas vai konkurējošas produkcijas ražotājiem otras Puses teritorijā, vai
b ) nopietnus traucējumus jebkurā radniecīgā ekonomikas sektorā vai grūtības, kuras var radīt reģiona ekonomiskā stāvokļa nopietnu pasliktināšanos, ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar šī līguma 23. pantā (Drošības pasākumu pielietošanas procedūra) noteiktajiem nosacījumiem un procedūru.
20. pants Strukturālā regulēšana
Izņēmuma pasākumi var tikt attiecināti tikai uz jaunām ražošanas nozarēm vai noteiktiem sektoriem, kur notiek struktūru pārbūve, vai arī kuras saskārušās ar nopietnām grūtībām, it īpaši, ja šo grūtību sekas var radīt nopietnas sociālas problēmas. Šie pasākumi ir spēkā ne vairāk kā piecus gadus, ja vien Apvienotā komiteja nav noteikusi ilgāku termiņu, un nevar tikt piemēroti vēlāk kā pēc pieciem gadiem no šī līguma spēkā stāšanās brīža.
21. pants Reeksports un deficīts
Ja 8. pantā (Eksporta muitas nodevu un maksājumu ar līdzvērtīgu efektu aizliegšana un atcelšana) un 9. pantā (Importa vai eksporta kvantitatīvo ierobežojumu aizliegšana un atcelšana) minētie pasākumi izraisa:
a) reeksportu uz trešo valsti pret kuru eksportētājvalsts saglabā attiecīgā produkcijas veida kvantitatīvus eksporta ierobežojumus, eksporta nodevas, pasākumus vai maksājumus ar līdzvērtīgu efektu; vai
b) eksportētājpusei būtiska produkta nopietnu deficītu vai tā draudus, kad augstāk minētās situācijas izraisa vai var izraisīt nopietnas grūtības eksportētājai Pusei, šī Puse var piemērot attiecīgus pasākumus saskaņā ar šī līguma 23. pantā (Drošības pasākumu pielietošanas procedūra) noteiktajiem nosacījumiem un procedūru. Pasākumiem ir nediskriminējošs raksturs un tie tiek likvidēti, kad apstākļi vairs neattaisno to saglabāšanu.
22. pants Maksājumu bilances grūtības
1. Ja kādai no Līgumslēdzējām Pusēm ir nopietnas maksājumu bilances grūtības vai pastāvīgi to draudi, ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse, saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību noteiktajiem termiņiem un nosacījumiem un Vienošanos par maksājumu bilances noteikumiem, ko ietver 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, drīkst veikt ierobežota termiņa ierobežojošus pasākumus, kuri ir nediskriminējoši, kā arī, kuri nedrīkst pārsniegt pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu maksājumu bilances situāciju. Līgumslēdzējas Puses pielieto pasākumus, kuru pamatā ir cenu noteikšana. Pasākumi tiek atcelti, kad apstākļi vairs neattaisno to saglabāšanu. Līgumslēdzējas Puses savlaicīgi informē viena otru par šādu pasākumu ieviešanu, kā arī informē, kad šādi pasākumi tiek atcelti.
2. Līgumslēdzējas Puses cenšas izvairīties no ierobežojošo pasākumu ieviešanas maksājumu bilances situācijas uzlabošanai.
23. pants Drošības pasākumu pielietošanas procedūra
1. Pirms Līgumslēdzējas Puses uzsāk drošības pasākumu pielietošanas procedūru, kas dota šī panta tālākajos punktos, Līgumslēdzējas Puses cenšas atrisināt jebkura veida grūtības tiešu pārrunu ceļā.
2. Ja šī panta 5. punktā minētais stāvoklis nav iestājies, Puse, kura nolēmusi veikt drošības pasākumus nekavējoties ziņo par to otrai Pusei un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju. Apvienotās komitejas konsultācijas tiek sāktas nekavējoties, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu.
3. a) Saskaņā ar 17.pantu ( Valsts atbalsts ), ieinteresētā Puse sniedz Apvienotajai komitejai notikuma izmeklēšanai nepieciešamo palīdzību un, ja iespējams pārtrauc rīcību pret kuru radušies iebildumi. Ja atbildētāja Puse nespēj pārtraukt savu rīcību pret kuru ir iebildumi Apvienotās komitejas noteiktajā termiņā, vai arī, ja Apvienotā komiteja nespēj panākt vienošanos apspriežamajā jautājumā pēc konsultācijām vai 30 dienu laikā no brīža, kad notikusi vēršanās pie Apvienotās komitejas, ieinteresētā Puse ir tiesīga piemērot attiecīgus pasākumus, lai risinātu grūtības, kas radušās minētās prakses laikā.
b ) Saskaņā ar 18.pantu (Dempings), 19.pantu (Ārkārtas pasākumi sakarā ar atsevišķu produktu importu) un 21.pantu (Reeksports un nopietns deficīts ), Apvienotā komiteja izpēta radušos situāciju un ir tiesīga pieņemt jebkuru lēmumu, kāds nepieciešams, lai novērstu grūtības par kurām informējusi ieinteresētā Puse. Gadījumā, ja šāds lēmums nav ticis pieņemts 30 dienu laikā no brīža, kad Apvienotā komiteja informēta par notikušo, ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt situācijas uzlabošanai nepieciešamos pasākumus.
c ) Saskaņā ar 26.pantu (Saistību izpilde), Līgumslēdzēja Puse sniedz Apvienotajai komitejai visu informāciju, kas nepieciešama situācijas detalizētai izpētei, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Ja Apvienotā komiteja nespēj atrast šādu risinājumu vai arī, ja trīs mēneši ir pagājuši no dienas, kad par to ziņots Apvienotajai komitejai, ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt attiecīgus pasākumus.
4. Ja Puse veic drošības pasākumus, nekavējoties tiek informēta otra Līgumslēdzēja Puse. Drošības pasākumi tiek ierobežoti pēc to apjoma un darbības laika tādā mērā, cik tas nepieciešams, lai tos piemērojot varētu uzlabot radušos situāciju, un tie nedrīkst pārsniegt ar domstarpības izraisošo darbību nodarītos zaudējumus. Prioritāte tiek piešķirta tādiem pasākumiem, kas pēc iespējas mazāk traucētu šī līguma izpildes gaitu.
5. Par veiktajiem drošības pasākumiem notiek regulāras Apvienotās komitejas konsultācijas, kuru mērķis ir pēc iespējas ātrāka drošības pasākumu samazināšana, aizvietošana vai atcelšana.
6. Ja ārkārtēji apstākļi prasa tūlītēju rīcību un situācijas iepriekšēja izpēte nav iespējama, ieinteresētā Puse var 16. pantā (Konkurences noteikumi uzņēmējdarbībai), 17.pantā (Valsts atbalsts), 18 pantā (Dempings), 19.pantā (Ārkārtas pasākumi sakarā ar atsevišķu produktu importu) un 21.pantā (Reeksports un deficīts) minētajos gadījumos veikt nepieciešamos drošības pasākumus, lai uzlabotu situāciju. Apvienotā komiteja nekavējoties tiek informēta par šiem pasākumiem un pēc iespējas ātrāk tiek uzsāktas abu Pušu konsultācijas.
24. pants Ar drošību saistītie izņēmumi
Nekas šajā līgumā nekavē Puses veikt jebkādus pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai:
a) pasargātu no atklātības tādu informāciju, kas būtu pretrunā ar katras Puses būtiskiem drošības apsvērumiem;
b) aizsargātu katras Puses drošību, kā arī pasargātu no iejaukšanās tās starptautiskajās saistībās vai iekšpolitikā:
1) attiecībā uz ieroču, munīcijas un kara materiālu pārvadāšanu, ja vien tas netraucē tādu preču konkurencei, kas nav tieši paredzēti militāriem mērķiem, kā arī tādu preču, materiālu un pakalpojumu pārvadāšanu, kas tieši vai netieši paredzēti militārai apgādei, vai,
2) attiecībā uz bioloģisko un ķīmisko ieroču, kodolieroču vai citu sprāgstošu kodoliekārtu neizplatīšanu, vai
3) ja tas veikts kara vai citāda veida nopietna starptautiska konflikta laikā.
25. pants Līguma attīstības gaita
Līgumslēdzējas Puses atzīst tādu jomu kā pakalpojumu un investīciju, kā arī kopīgu projektu šajās jomās augošo nozīmi Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata, ka Līgumslēdzēju Pušu ekonomiku interesēs būtu noderīgi attīstīt un padziļināt šī līguma noslēgšanas rezultātā nodibinātās attiecības uz sfērām, kuras nav ietvertas šajā līgumā, tā iesniedz otrai Līgumslēdzējai Pusei pamatotu prasību. Līgumslēdzējas Puses ir tiesīgas dot norādījumus Apvienotajai Komitejai izskatīt šādu prasību, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt rekomendācijas sarunu uzsākšanai.
26. pants Saistību izpilde
1. Līgumslēdzējas Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šī līguma mērķu sasniegšanu un tajā noteikto pienākumu izpildi.
2. Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi šajā līgumā noteiktos pienākumus, ieinteresētā Puse pēc konsultācijām Apvienotajā komitejā ir tiesīga veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar apstākļiem un procedūru, kas paredzēta 23. pantā (Drošības pasākumu pielietošanas procedūra).
27. pants Pielikumi un protokoli
Šī līguma pielikumi un protokoli ir tā neatņemama sastāvdaļa. Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu izdarīt labojumus šajos pielikumos un protokolos.
28. pants Muitas ūnijas, brīvās tirdzniecības zonas un pierobežu tirdzniecība
Šis līgums nekavē muitas ūniju, brīvo tirdzniecības zonu vai vienošanos par pierobežu tirdzniecību saglabāšanu vai nodibināšanu tādā mērā, ka tas negatīvi neietekmē tirdzniecību un it sevišķi šī līguma noteiktos preču izcelsmes noteikumus.
29. pants Labojumi
Šī līguma labojumi, kuri nav minēti 27. pantā ( Pielikumi un protokoli ), kurus apstiprinājusi Apvienotā komiteja, tiek iesniegti Līgumslēdzējām Pusēm akceptēšanai un stājas spēkā saskaņā ar šī līguma 30. pantu (Līguma stāšanās spēkā).
30. pants Līguma stāšanās spēkā
Šis līgums stājas spēkā pēc 30 dienām no dienas, kad abas Līgumslēdzējas Puses viena otru rakstveidā informējušas, ka to konstitucionālās un citas juridiskās prasības, kas nepieciešamas, lai šis līgums stātos spēkā, izpildītas. Šis līgums ir beztermiņa.
31. pants Denonsēšana
Abas Puses ir tiesīgas šo līgumu denonsēt, iesniedzot par to rakstveida paziņojumu otrai Pusei. Šis līgums zaudē spēku 6 mēnešus pēc tās dienas, kad otra Līgumslēdzēja Puse šo paziņojumu saņēmusi.
Apliecinot tikko minēto attiecīgas pilnvarotas personas paraksta šo līgumu.
Parakstīts Kijevā 1995.gada 22.novembrī divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, ukraiņu un angļu valodā. Ja rodas domstarpības attiecībā uz šo līgumu, par pamatu tiek ņemts teksts angļu valodā.
Latvijas Republikas Ukrainas Valdības vārdā Valdības vārdā
Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu
ANOTĀCIJA
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|||||||
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums
|
Latvijas Republikas tirdzniecības attiecības ar Ukrainu regulē 1995.gada 22.novembrī Kijevā parakstītais Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgums. Līgums stājās spēkā 1997.gada 15.janvārī. Par līguma administrēšanu ir atbildīga Ekonomikas ministrija. 2002.gada 6.novembrī Ministru kabinetā ar Rīkojumu nr.638 tika apstiprinātas Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības politikas vadlīnijas līdz iestāšanās brīdim Eiropa s Savienībā. Saskaņā ar MK Rīkojuma nr.638 3.punktu Ekonomikas ministrija ir noteikta par atbildīgo brīvās tirdzniecības līgumu denonsēšanai līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai projekta (apstiprināts MK 2003.gada 14.aprīlī ar Rīkojumu nr.220 un parakstīts 16.aprīlī) Akta 6.panta 10.daļu jaunās dalībvalstis apņemas no iestāšanās brīža pārtraukt dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas brīvās tirdzniecības līgumā. Latvijas tirdzniecības attiecības ar trešajām valstīm, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, nonāk ekskluzīvā Eiropas Kopienu kopējās tirdzniecības politikas kompetencē. Pēc Latvijas kļūšanas par ES dalībvalsti, līdzšinējo Latvijas piemēroto ārējās tirdzniecības tarifu likmju vietā, spēkā stāsies ES piemērotā likme tirdzniecībā ar trešajām valstīm. Denonsēto līgumu vietā Latvijā no iestāšanās brīža, saskaņā ar Iestāšanās līguma Akta 2.un 6.pantu spēkā stāsies visi tie līgumi, kurus Eiropas Kopienas un tās dalībvalstis ir noslēgušas ar trešajām valstīm, t.i., 1994.gada 14.jūnijā parakstītais Partnerattiecību un sadarbības līgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otrās puses (Partnership and Cooperation Agreement between the European Communities and their member states, of the one part, and Ukraine, of the other part, spēkā no 1998.gada 1.marta). Pievienošanās Eiropas Kopienu un to dalībvalstu kopīgi slēgtajiem līgumiem ar trešajām valstīm notiek noslēdzot protokolus par jauno dalībvalstu pievienošanos. Šos protokolus jauno dalībvalstu vārdā slēgs Komisija, pamatojoties uz no Padomes saņemtajiem norādījumiem un apspriežoties ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. 2000.gada beigās provizoriski tika slēgta Latvijas Republikas iestāšanās sarunu ES 26.sadaļa Ārējās attiecības. Sarunu laikā tika izskatīta Latvijas pievienošanās Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumiem un pieņemts lēmums, ka Latvijai nav nepieciešams pārejas periods sadaļā iekļauto līgumu pārņemšanai. Līdz ar to Latvija ir uzņēmusies saistības likvidēt visas neatbilstības acquis communautaire ārējās tirdzniecības likumdošanas jomā ar iestāšanās brīdi ES. |
||||||
|
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Lai izpildītu Latvijas Republikas saistības attiecībā pret Eiropas Savienību, tai ir jāizstājas no visiem noslēgtajiem tirdzniecības līgumiem līdz iestājai ES, tai skaitā arī Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma. Noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi Latvijā ir apstiprināti ar Saeimas pieņemtiem likumiem, tāpēc arī Saeimai ir jālemj par to denonsēšanu. Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma 31.pants paredz kārtību un laiku, kādā tas zaudē spēku. Latvijai par izstāšanos no brīvās tirdzniecības līguma jāpaziņo otrai līgumslēdzējpusei. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas, Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgums vēl darbojas 6 mēnešus. |
||||||
|
3.Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||||
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|||||||
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi
|
Pašlaik Latvijas un Ukrainas tirdzniecību ar rūpniecības precēm regulē brīvā tirdzniecības līguma nosacījumi. Savukārt Eiropas Savienības un Ukrainas tirdzniecības ar rūpniecības precēm tiek balstīta uz vislielākā labvēlības režīma nosacījumiem. Pieņemot likumprojektā paredzētos grozījumus un pievienojoties Partnerattiecību un sadarbības līgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, nebūtiski mainīsies tirdzniecības nosacījumi. Tirdzniecības režīma izmaiņas būs nelielas, gan pozitīvas, gan negatīvas. |
||||||
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Latvija kļūs par kopējā Eiropas Savienības tirgus dalībnieci un uzņēmējiem būs iespēja izmantot visas tās pašas priekšrocības ko sniedz kopējais tirgus, kā arī Latvijas uzņēmējiem tiks nodrošinātas tādas pašas tirdzniecības attiecības ar Ukrainu kā pārējiem Eiropas Savienības uzņēmējiem |
||||||
|
3. Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||||
|
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||||
|
5.Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||||
|
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||||
|
|
(tūkst.latu) |
||||||
|
Rādītāji |
Kārtējais |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
|
Likumprojektā paredzēto grozījumu pieņemšanas rezultātā Latvijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darījumiem. |
Likumprojektā paredzēto grozījumu pieņemšanas rezultātā Latvijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darījumiem. |
Likumprojektā paredzēto grozījumu pieņemšanas rezultātā Latvijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darījumiem. |
Likumprojektā paredzēto grozījumu pieņemšanas rezultātā Latvijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darījumiem. |
Likumprojektā paredzēto grozījumu pieņemšanas rezultātā Latvijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darījumiem. |
||
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
|
3. Finansiālā ietekme
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
|
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
|
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
|
6.Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|||||||
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||||
|
2. Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||||
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
|||||
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību
|
Latvija izpilda uzņemtās saistības, kuras nepieciešamas Eiropas Savienības kopējā tirgus atbilstošas funkcionēšanas nodrošināšanai. |
||||
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu ir jānotificē Pasaules tirdzniecības organizācija |
||||
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
|
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||||
|
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai projekta (apstiprināts MK 2003.gada 14.aprīlī ar Rīkojumu nr.220 un parakstīts 16.aprīlī) Akta 6.panta 10.daļu, ar kuru jaunās dalībvalstis apņemas no iestāšanās brīža pārtraukt dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas brīvās tirdzniecības līgumā. |
||||
|
2.tabula |
|||||
|
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst) |
Komentāri |
||
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Nav |
||
|
5.Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Ekonomikas ministrija 2003.gada pavasarī organizēja 6 informatīvās sanāksmes asociāciju pārstāvjiem un uzņēmējiem nozaru griezumā, lai informētu par ārējās tirdzniecības režīma maiņu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Informatīvās sanāksmes tika organizētas:
Papildus šīm sanāksmēm, atsaucoties uz uzņēmēju lūgumu, tika organizēta specifiska sanāksme par kvantitatīvajiem ierobežojumiem tērauda importam, kā arī dubultās kontroles sistēmas ieviešanu. Sanāksmju laikā tika sniegta arī informācija par Latvijas noslēgto brīvās tirdzniecības un tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu denonsēšanu, kā arī par to kādi līgumi stāsies spēkā denonsēto līgumu vietā un kādas tarifu likmes tiks piemērotas ar trešajām valstīm. Visa informatīvajās sanāksmēs sniegtā informācija ir ievietota arī Ekonomikas ministrijas interneta mājas lapā. |
|
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
5.Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Ārlietu ministrija sagatavos notu par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu un iesniegs to pretējai pusei saskaņā ar līguma 31.panta nosacījumiem. |
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Likums tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis. |
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds var griezties tiesā Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā. |
|
4. Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Ekonomikas ministrs J.Lujāns
16.10.2003. 9:30
1547
K. Laskejeviča
7013221, Ksenija.Laskejevica@em.gov.lv