Likumprojekts pirms otrā lasījuma

Likumprojekts trešajam lasījumam

Juridiskā komisija

Grozījumi Notariāta likumā

(reģ.nr.494)

 

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas atbalstītā redakcija trešajam lasījumam

 

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26./27.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 84.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26./27.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 84.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

 

2. Papildināt likumu ar 6.1pantu šādā redakcijā:

“6.1 Ministru kabinets, izvērtējis Latvijas Zvērinātu notāru padomes izteikto viedokli, nosaka zvērinātu notāru amata vietas, izveido jaunas un likvidē esošās amata vietas, ņemot vērā pārmaiņas tiesu iekārtā, iedzīvotāju skaitā, attiecīgās apdzīvotās vietas saimnieciskajā dzīvē, notariālo lietu piekritībā un notāru vecuma struktūrā.”

 

 

 

2. Papildināt likumu ar 6.1pantu šādā redakcijā:

“6.1 Ministru kabinets, izvērtējis Latvijas Zvērinātu notāru padomes izteikto viedokli, nosaka zvērinātu notāru amata vietas, izveido jaunas un likvidē esošās amata vietas, ņemot vērā pārmaiņas tiesu iekārtā, iedzīvotāju skaitā, attiecīgās apdzīvotās vietas saimnieciskajā dzīvē, notariālo lietu piekritībā un notāru vecuma struktūrā.”

9. Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;

3) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,

b) ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;

   4) prot valsts valodu;

5) darbojušās:

a) vismaz divus gadus par zvērināta notāra palīgu vai

b) vismaz piecus gadus tādos tiesu sistēmas amatos, kurus izpildot varējušas iegūt zvērināta notāra darbībai vajadzīgās zināšanas, vai

c) tikpat ilgi darbojušās par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu;

6) pierādījušas savas zināšanas un spējas zvērinātu notāru eksāmenā.

Tiesu sistēmas amatu sarakstu, kurus pildot persona varēja iegūt zvērināta notāra darbībai vajadzīgās zināšanas, nosaka tieslietu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003. /pirmās daļas 3.punkta “b” apakšpunkta spēkā stāšanos skat. "Pārejas noteikumi" 3.punkts/

3. Aizstāt 9.panta pirmās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā vārdus “universitātes tipa” ar vārdiem “akreditētas studiju programmas”.

1.

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Deputāts V.Buzajevs

Papildināt 9. panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārda “pilsoņi”  ar vārdiem “vai nepilsoņi”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 3. pantā vārdus “akreditētas studiju programmas” ar vārdiem “pēc akreditētas studiju programmas apguves”.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Izteikt 9.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:

a) vismaz divus gadus - zvērināta notāra palīga amatā,

b) vismaz trīs gadus - tiesneša amatā,

c) vismaz piecus gadus - zvērināta advokāta amatā, zvērināta tiesu izpildītāja amatā, tiesneša palīga amatā, zvērināta advokāta palīga amatā, pagasttiesu vai bāriņtiesu priekšsēdētāja vai locekļa amatā, kuru pienākumi pielīdzināmi notariālo darbību izpildei, valsts vai pašvaldības iestāde s juridiskajā dienestā vai vadošā amatā, vai citā juridiskā specialitātē;”.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 9.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:

a) vismaz divus gadus - zvērināta notāra palīga amatā,

b) vismaz trīs gadus - tiesneša amatā,

c) vismaz piecus gadus - zvērināta advokāta amatā, zvērināta tiesu izpildītāja amatā, tiesneša palīga amatā, zvērināta advokāta palīga amatā, pagasttiesu vai bāriņtiesu priekšsēdētāja vai locekļa amatā, kuru pienākumi pielīdzināmi notariālo darbību izpildei,

d) vismaz septiņus gadus – citā juridiskās specialitātes amatā.”

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Izslēgt 9. panta otro daļu.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts. Ietverts 4. priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

3. 9.pantā:

 aizstāt pirmās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā vārdus “universitātes tipa” ar vārdiem “pēc akreditētas studiju programmas apguves”;

 

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:

a) vismaz divus gadus – zvērināta notāra palīga amatā,

b) vismaz trīs gadus – tiesneša amatā,

c) vismaz piecus gadus – zvērināta advokāta amatā, zvērināta tiesu izpildītāja amatā, tiesneša palīga amatā, zvērināta advokāta palīga amatā, pagasttiesas vai bāriņtiesas priekšsēdētāja vai locekļa amatā, kuru pienākumi pielīdzināmi notariālo darbību izpildei,

d) vismaz septiņus gadus – citā juridiskās specialitātes amatā.”;

 

izslēgt 9. panta otro daļu.

 

 

 

10. Par zvērinātiem notāriem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 9.panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras ir notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

4) kuras notiesātas par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši), kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju, vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

5) pret kurām sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju izbeigta krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

6) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata;

8) kuras atrodas aizgādnībā;

9) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu un zvērinātu tiesu izpildītāju vai viņa palīgu.

4. Izteikt 10.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaistas no prokurora amata vai atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata;”.

 

 

 

4. Izteikt 10.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaistas no prokurora amata vai atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata;”.

11.1 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru, iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 9.panta prasībām, kā arī to, ka personas uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā nav neviena no 10.panta 2.— 9.punktā minētajiem šķēršļiem.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

5. Izteikt 11.1 pantu šādā redakcijā:

“11.1 Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs uzaicina praktizējošos zvērinātus notārus divu nedēļu laikā pieteikties uz šo amata vietu.

Ja uz vienu amata vietu pretendē vairāki zvērināti notāri, priekšrocības tikt pārceltam ir tam zvērinātam notāram, kuram ir ilgāka prakse amatā un kuram pēdējo divu prakses gadu laikā nav piemērots disciplinārsods. Ja vairāki zvērināti notāri atbilst šiem kritērijiem,  Latvijas Zvērinātu notāru padome dod motivētu atzinumu par pieņemamāko kandidātu.

Ja šādu pretendentu nav, tieslietu ministrs publicē laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis” uzaicinājumu personām, kas ir nokārtojušas zvērināta notāra eksāmenu, mēneša laikā pieteikties uz vakantajām notāru vietām.

Priekšrocības tikt apstiprinātiem amatā ir zvērinātu notāru palīgiem.

Izvēloties atbilstošāko zvērināta notāra amata pretendentu, ņem vērā zvērināta notāra eksāmenā iegūto vērtējumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes motivēto atzinumu.

Ja vakantās zvērināta notāra amata vietas nav iespējams aizpildīt norādītajā veidā, tieslietu ministrs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina zvērinātu notāru eksāmenu.”

 

 

 

5. Izteikt 11.1 pantu šādā redakcijā:

“11.1 Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs uzaicina praktizējošos zvērinātus notārus divu nedēļu laikā pieteikties uz šo amata vietu.

Ja uz vienu amata vietu pretendē vairāki zvērināti notāri, priekšrocības tikt pārceltam ir tam zvērinātam notāram, kuram ir ilgāka prakse amatā un kuram pēdējo divu prakses gadu laikā nav piemērots disciplinārsods. Ja vairāki zvērināti notāri atbilst šiem kritērijiem,  Latvijas Zvērinātu notāru padome dod motivētu atzinumu par pieņemamāko kandidātu.

Ja šādu pretendentu nav, tieslietu ministrs publicē laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis” uzaicinājumu personām, kas nokārtojušas zvērināta notāra eksāmenu, mēneša laikā pieteikties uz vakanto notāra vietu.

Priekšrocības tikt apstiprinātam amatā ir zvērināta notāra palīgam.

Izvēloties atbilstošāko zvērināta notāra amata pretendentu, ņem vērā zvērināta notāra eksāmenā iegūto vērtējumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes motivēto atzinumu.

Ja vakanto zvērināta notāra amata vietu nav iespējams aizpildīt norādītajā veidā, tieslietu ministrs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina zvērinātu notāru eksāmenu.”

 

11.2 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru, Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām, kā arī derīgu zvērināta notāra eksāmena apliecību.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

6. Izteikt 11.2 pantu šādā redakcijā:

“11.2 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru:

1) iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 9.panta prasībām, kā arī to, ka personas uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā nav neviena no  šā likuma 10.panta 2.— 9.punktā minētajiem šķēršļiem;

2) Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām, kā arī derīgu zvērināta notāra eksāmena apliecību.”

 

 

 

6. Izteikt 11.2 pantu šādā redakcijā:

“11.2 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru:

1) iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 9.panta prasībām un to, ka personas uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā nav neviena no  šā likuma 10.panta 2.— 9.punktā minētajiem šķēršļiem;

2) Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām, kā arī derīgu zvērināta notāra eksāmena apliecību.”

11.4 To personu sarakstu, kuras iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātu notāru skaitā, Latvijas Zvērinātu notāru padome izliek savās telpās un nosūta apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darbavietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.

7. Izslēgt 11.4 pantā vārdus “un nosūta apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darbavietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām”.

 

 

 

7. Izslēgt 11.4 pantā vārdus “un nosūta apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darbavietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām”.

 

19. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma nosaka zvērinātu notāru eksāmena kārtību, eksāmenu komisijas sastāvu, eksāmena jautājumus un minimālo zināšanu apjomu, kā arī nosaka eksāmena maksu.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.
Deputāte I.Druviete

Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19. Ministru kabinets nosaka zvērinātu notāru minimālo zināšanu apjomu, kā arī nosaka eksāmena maksu.

   Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma apstiprina zvērinātu notāru eksāmena kārtību, eksāmenu komisijas sastāvu un eksāmena jautājumus.”

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma apstiprina zvērinātu notāru eksāmenu kārtību, eksāmenu komisijas sastāvu un eksāmena jautājumus.

Zvērinātu notāru eksāmena minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu nosaka Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīts. Ietverts 7. priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

8. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma apstiprina zvērinātu notāru eksāmena kārtību, eksāmena komisijas sastāvu un eksāmena jautājumus.

Zvērinātu notāru eksāmena minimālo zināšanu apjomu un maksu par eksāmenu nosaka Ministru kabinets.”

 

25. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga, arī zvērināta notāra kandidāta, darbību, aizvietojot zvērinātu notāru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

8. Izslēgt 25.pantā vārdus “arī zvērināta notāra kandidāta”.

 

 

 

9. Izslēgt 25.pantā vārdus “arī zvērināta notāra kandidāta”.

29. Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša notāra risku.

Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

Minimālo apdrošināšanas summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līgumā obligāti iekļaujamos noteikumus nosaka tieslietu ministrs, saskaņojot ar finansu ministru un Latvijas Zvērinātu notāru padomi.

 

9. Aizstāt 29.panta trešajā daļā vārdus “tieslietu ministrs, saskaņojot ar finansu ministru un Latvijas Zvērinātu notāru padomi” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

8.
Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 29. panta trešajā daļā vārdus “apdrošināšanas summu” ar vārdiem “apdrošinājuma summu”.
Atbalstīt
10. Aizstāt 29. panta trešajā daļā vārdus “apdrošināšanas summu” ar vārdiem “apdrošinājuma summu” un vārdus “tieslietu ministrs, saskaņojot ar finansu ministru un Latvijas Zvērinātu notāru padomi” – ar vārdiem “Ministru kabinets”.

39. Zvērināts notārs, pildot amata pienākumus savas darbības rajona robežās, sniedz notariālo palīdzību visām personām, kas pie viņa griežas, kaut arī to dzīvesvieta vai manta, uz kuru attiecas akts vai apliecinājums, atrodas ārpus šā rajona.

Zvērināts notārs nedrīkst atteikties pildīt amata pienākumus, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Atteikumā jānorāda tā pamats un pārsūdzības kārtība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

10. Izteikt 39.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Par atteikšanos pildīt amata pienākumus zvērināts notārs triju darba dienu laikā sastāda rakstveida atteikumu, kurā norāda tā pamatojumu un pārsūdzības kārtību.”

9.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 10. pantā vārdus “darba dienu” ar vārdu ”dienu”.
Atbalstīt

11. Izteikt 39.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Par atteikšanos pildīt amata pienākumus zvērināts notārs triju dienu laikā iesniedz rakstveida atteikumu, kurā norāda tā pamatojumu un pārsūdzības kārtību.”

42. Gribas izteikumi, kas izteikti zvērināta notāra taisītos vai apliecinātos aktos un ir viņa paša vai citu iepriekšējā (41.) pantā minēto personu labā, nav spēkā, bet paši akti vai apliecinājumi paliek spēkā.

11. Izslēgt 42.pantā vārdus “bet paši akti vai apliecinājumi paliek spēkā”.

 

 

 

12. Izslēgt 42.pantā vārdus “bet paši akti vai apliecinājumi paliek spēkā”.

61. Ja zvērināts notārs ir miris, atstādināts, atbrīvots vai atcelts no amata, apgabaltiesas priekšsēdētājs dod rīkojumu kādam no tiesnešiem pārņemt zvērināta notāra zīmogus, grāmatas, lietas, aktus un viņam uzticētās vērtības, sastādot par pārņemto sīku sarakstu.

12. Papildināt 61.pantu pēc vārda “miris” ar vārdu “pārcelts”.

 

 

 

13. Papildināt 61.pantu pēc vārda “miris” ar vārdu “pārcelts”.

63. Jaunieceltam zvērinātam notāram tiesnesis pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja rīkojuma nodod 62.pantā minētās grāmatas, lietas un aktus, kā arī glabājamās vērtības, izdarot par to atzīmi glabājumu grāmatā.

Ja zvērināts notārs ir miris, atbrīvots vai atcelts no amata, viņa zīmogus ievīlē un nodod tieslietu ministram.

Ja atstādinātais zvērināts notārs paliek amatā, tad pārņemto viņam atdod atpakaļ.

13. Papildināt 63.panta pirmo daļu pēc vārdiem “Jaunieceltam zvērinātam notāram” ar vārdiem “vai tuvākās apkaimes apdzīvotā vietā praktizējošam zvērinātam notāram”.

10.

Juridiskais birojs

Papildināt likuma 63. panta otrajā daļā vārdu “miris” ar vārdu “pārcelts”.

Atbalstīt

14. 63.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Jaunieceltam zvērinātam notāram” ar vārdiem “vai tuvākās apkaimes apdzīvotā vietā praktizējošam zvērinātam notāram”;

 

papildināt otro daļu pēc vārda “miris” ar vārdu “pārcelts”.

73. Visos aktos un apliecinājumos jābūt:

1) gadam, dienai un mēnesim, bet, ja vajadzīgs, - arī sīkākam laika apzīmējumam un aktu un apliecinājumu taisīšanas vietas adresei;

2) zvērināta notāra vārdam un uzvārdam;

3) reģistra numuram;

4) zvērināta notāra parakstam.

Uz visiem aktiem un apliecinājumiem zvērinātam notāram jāuzspiež savs zīmogs.

14. Papildināt 73.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) valsts nodevas summai un visām pārējām par veikto aktu vai apliecinājumu iekasētajām summām.”

 

 

 

15. Papildināt 73.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) valsts nodevas summai un visām pārējām par veikto aktu vai apliecinājumu iekasētajā m summām.”

 

75. Apzīmējot aktos un apliecinājumos personas, jānorāda to vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet aktos un apliecinājumos, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, - arī šo personu dzimšanas laiks un vieta.

Ja dzimšanas laiku un vietu un dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot 76.pantā noteiktajā kārtībā, zvērinātam notāram tas jānorāda aktā vai apliecinājumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

11.

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

13.
Juridiskā komisija

Papildināt 75. panta pirmo daļu pēc vārda “uzvārds” ar vārdiem “personas kods”.

 
Juridiskā komisija

Papildināt 75. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Ziņas par dzīvesvietu aktā vai apliecinājumā ieraksta pēc personu mutvārdu deklarācijas.”

 

Juridiskā komisija

Uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu un izslēgt tajā vārdus “un dzīvesvietu”.
Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

16. 75. pantā:

 papildināt pirmo daļu pēc vārda “uzvārds” ar vārdiem “personas kods”;

 

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Ziņas par dzīvesvietu aktā vai apliecinājumā ieraksta pēc personu mutvārdu deklarācijas.”;

 
uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu un izslēgt tajā vārdus “un dzīvesvietu”.

147. Par zvērināta notāra palīgiem var būt personas, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) sasniegušas divdesmit viena gada vecumu;

3) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju;

4) prot valsts valodu;

5) vismaz trīs gadus darbojušās pie zvērināta notāra.

15. Aizstāt 147.panta 3.punktā vārdus “universitātes tipa” ar vārdiem “akreditētas studiju programmas”.

14.

 

 

 

 

15.
Deputāts V.Buzajevs
Papildināt 147. panta 1. punktu pēc vārda “pilsoņi”  ar vārdiem “vai nepilsoņi”.
 
Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 15. pantā vārdus “akreditētas studiju programmas” ar vārdiem “pēc akreditētas studiju programmas apguves”.

 
Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt
17. Aizstāt 147.panta 3.punktā vārdus “universitātes tipa” ar vārdiem “pēc akreditētas studiju programmas apguves”.

154. Tieslietu ministrs, pamatojoties uz Latvijas Zvērinātu notāru padomes atsauksmi, var atbrīvot no amata zvērināta notāra palīgu, ja viņš bez attaisnojoša iemesla atkārtoti pēc 11.pantā noteiktā uzaicinājuma nav pieteicies uz vakanto zvērināta notāra vietu.

16. Izteikt 154.pantu šādā redakcijā:

“154. Tieslietu ministrs var atbrīvot no amata zvērināta notāra palīgu, ja viņš bez attaisnojoša iemesla atkārtoti pēc šā likuma 11.1 pantā noteiktā uzaicinājuma nav pieteicies uz vakanto zvērināta notāra vietu.”

 

 

 

18. Izteikt 154.pantu šādā redakcijā:

“154. Tieslietu ministrs var atbrīvot no amata zvērināta notāra palīgu, ja viņš bez attaisnojoša iemesla atkārtoti pēc šā likuma 11.1 pantā noteiktā uzaicinājuma nav pieteicies uz vakanto zvērināta notāra vietu.”

Sestā nodaļa
Zvērinātu notāru kandidāti

155. Lai sagatavotos zvērināta notāra amatam, pastāv zvērināta notāra kandidāti.

 

156. Par zvērināta notāra kandidātu var būt zvērināta notāra palīgs, ja viņš atbilst šā likuma 9.panta 1.— 4. un 6.punkta prasībām un ne mazāk kā divus gadus strādājis par zvērināta notāra palīgu.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

157. Par zvērināta notāra kandidātu nevar būt 10.panta 2.-7. punktā norādītās personas.

 

158. Zvērinātu notāru palīgus pēc viņu lūguma Latvijas Zvērinātu notāru padome uzņem zvērinātu notāru kandidātos. Ja zvērināta notāra kandidātu atbrīvo vai atceļ no amata, viņš izslēdzams no zvērinātu notāru kandidātu skaita.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

159. Zvērināta notāra kandidātam ir priekšrocības tikt ieceltam zvērināta notāra amatā.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

 

160. Latvijas Zvērinātu notāru padome ved zvērinātu notāru kandidātu sarakstu.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

161. Zvērināta notāra kandidātam ir zvērināta notāra palīga tiesības un pienākumi.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

162. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

17. Izslēgt sesto nodaļu.

 

 

 

19. Izslēgt sesto nodaļu.

 

163. Par katru amata darbību (65.pants), ko izpilda zvērināti notāri, kā arī par sniegto juridisko palīdzību (66.pants) viņiem ir tiesība neatkarīgi no valsts nodevām ņemt atlīdzību.

Atlīdzību par zvērinātu notāru amata darbību nosaka atbilstoši taksei (165.pants). Vienošanās par amata atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

18. Izteikt 163.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“163. Par katru amata darbību (65. un 66.pants), ko izpilda zvērināti notāri, viņiem ir tiesība neatkarīgi no valsts nodevām ņemt atlīdzību.”

16.
Juridiskā komisija

Izteikt 163. panta otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Vienošanās par amata atlīdzības apmēru, kas pārsniedz Ministru kabineta noteikto zvērināta notāra atlīdzības takses maksimālo robežu, ir aizliegta.”

 

Atbalstīt

20. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:

“163. Par katru amata darbību (65. un 66.pants), ko izpilda zvērināti notāri, viņiem ir tiesība neatkarīgi no valsts nodevām ņemt atlīdzību.

  Atlīdzību par zvērinātu notāru amata darbību nosaka atbilstoši taksei (165.pants). Vienošanās par amata atlīdzības apmēru, kas pārsniedz Ministru kabineta noteikto zvērināta notāra atlīdzības takses maksimālo robežu, ir aizliegta.”

 

165. Tieslietu ministrs un finansu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma apstiprina zvērinātu notāru atlīdzības taksi, kas izsludināma vispārējai zināšanai.

19. Izteikt 165.pantu šādā redakcijā:

“165. Zvērinātu notāru atlīdzības taksi nosaka Ministru kabinets.

Taksi nosaka, ievērojot akta vai apliecinājuma vērtību (darījuma summu) un ar aktu vai apliecinājumu saistīto zvērināta notāra atbildību, sociālo līdzsvaru sabiedrībā un akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamo laiku.”

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
Deputāts E.Jaunups

Izteikt 165. pantu šādā redakcijā:

“165. Zvērinātu notāru atlīdzības takses maksimālo robežu, pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma, nosaka Ministru kabinets, izvērtējot Latvijas Zvērinātu notāru padomes izteikto viedokli.”
Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21. Izteikt 165. pantu šādā redakcijā:

“165. Zvērinātu notāru atlīdzības takses maksimālo robežu, pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma, nosaka Ministru kabinets, izvērtējot Latvijas Zvērinātu notāru padomes izteikto viedokli.”

173. Zvērinātam notāram ir tiesība uz četru nedēļu ikgadējo atvaļinājumu.

Slimības vai citos svarīgos gadījumos zvērinātam notāram var piešķirt ilgāku atvaļinājumu, bet ne vairāk kā septiņus mēnešus gadā.

20. Izteikt 173.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Darbnespējas vai citos svarīgos gadījumos zvērinātam notāram var piešķirt ilgāku atvaļinājumu, taču ne vairāk kā septiņus mēnešus gadā, bet bērna kopšanai – līdz 18 mēnešiem.”

 

 

 

22. Izteikt 173.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Darbnespējas vai citos svarīgos gadījumos zvērinātam notāram var piešķirt ilgāku atvaļinājumu, taču ne vairāk kā septiņus mēnešus gadā, bet bērna kopšanai – līdz 18 mēnešiem.”

 

176. Ja zvērināta notāra palīgs svarīgu iemeslu dēļ nevar aizstāt zvērinātu notāru vai ja zvērinātam notāram palīga nav, tieslietu ministrs var uzdot aizstāt šo zvērinātu notāru citam zvērinātam notāram vai cita zvērināta notāra palīgam.

Ja zvērinātu notāru ilgstoši aizstāj cits zvērināts notārs vai cita zvērināta notāra palīgs, ar tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumu aizstājamā notāra lietas nododamas aizstājējam.

21. 176. pantā:

 aizstāt otrajā daļā vārdu “ilgstoši”  ar vārdiem “četrus mēnešus”;

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja zvērināts notārs vai zvērināta notāra palīgs aizstāj citā apdzīvotā vietā praktizējošu zvērinātu notāru, tad viņam ir pienākums tieslietu ministra rīkojumā noteiktās nedēļas dienās pildīt zvērināta notāra pienākumus aizvietotā zvērināta notāra prakses vietā.”

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.
Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto grozījumu 176. panta otrajā daļā šādā redakcijā:

“Aizstāt 176. panta otrajā daļā vārdu “ilgstoši” ar vārdiem “vairāk nekā četrus mēnešus”.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 21. panta trešajā daļā vārdu “apdzīvotā”.
Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

23. 176. pantā:

 aizstāt otrajā daļā vārdu “ilgstoši”  ar vārdiem “vairāk nekā četrus mēnešus”;

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja zvērināts notārs vai zvērināta notāra palīgs aizstāj citā vietā praktizējošu zvērinātu notāru, viņam ir pienākums tieslietu ministra rīkojumā noteiktās nedēļas dienās pildīt zvērināta notāra pienākumus aizstātā zvērināta notāra prakses vietā.”

181. Disciplinārlietu komisiju zvērinātu notāru disciplinārlietu izskatīšanai un atzinumu sniegšanai ievēlē zvērinātu notāru kopsapulce.

Komisija ievēlē komisijas priekšsēdētāju.

Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komisijas sastāva.

Komisija lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja kādam no komisijas locekļiem ir atsevišķas domas, tās rakstveidā pievienojamas komisijas atzinumam.

Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolētājs.

Komisija iesniedz tieslietu ministram savu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinumu. Atzinumu paraksta visi komisijas locekļi, kas piedalījās balsošanā par komisijas lēmumu.

Atzinumā jānorāda, vai nodarījums atzīstams par disciplinārpārkāpumu.

Konstatējot disciplinārpārkāpumu, atzinumā jānorāda arī tas, kāds sods par to piemērojams un vai nosakāma zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaude.

Tieslietu ministrs, iepazinies ar komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu un, ja konstatēta zvērināta notāra nepietiekama kvalifikācija, — arī par zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi vai arī nosūta materiālus Latvijas Zvērinātu notāru padomei attiecīgu pasākumu veikšanai, vai izbeidz disciplinārlietu.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

22. Izteikt 181.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Disciplinārlietu komisiju zvērinātu notāru disciplinārlietu izskatīšanai un atzinumu sniegšanai uz trim gadiem ievēlē zvērinātu notāru kopsapulce. Disciplinārlietu komisijas locekļu skaitu nosaka zvērinātu notāru kopsapulce.”

 

 

 

24. Izteikt 181.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Disciplinārlietu komisiju zvērinātu notāru disciplinārlietu izskatīšanai un atzinumu sniegšanai uz trim gadiem ievēlē zvērinātu notāru kopsapulce. Disciplinārlietu komisijas locekļu skaitu nosaka zvērinātu notāru kopsapulce.”

 

184. Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumi par soda uzlikšanu jānosūta tieslietu ministram.

23. Izteikt 184.pantu šādā redakcijā:

“184. Latvijas Zvērinātu notāru padome pieņemtos lēmumus disciplinārlietās nosūta tieslietu ministram.”

 

 

 

25. Izteikt 184.pantu šādā redakcijā:

“184. Latvijas Zvērinātu notāru padome disciplinārlietās pieņemtos lēmumus nosūta tieslietu ministram.”

185. Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmums par soda uzlikšanu stājas spēkā, ja tieslietu ministrs divu nedēļu laikā pēc padomes lēmuma saņemšanas nepaziņo:

1) ka par to pašu nodarījumu pret zvērinātu notāru ierosinātajā disciplinārlietā lēmums tiks pārskatīts;

2) ka pret zvērinātu notāru ierosinātā disciplinārlieta ir izbeigta.

24. Aizstāt 185.pantā vārdus “par soda uzlikšanu” ar vārdiem “disciplinārlietā”.

 

 

 

26. Aizstāt 185.pantā vārdus “par soda uzlikšanu” ar vārdiem “disciplinārlietā”.

188. Tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei un tieslietu ministram par visām sūdzībām un prasībām, kuras ierosinātas saistībā ar zvērinātiem notāriem, kā arī piesūta Latvijas Zvērinātu notāru padomei šo sūdzību un prasību lietās taisīto galīgo spriedumu norakstus.

25. Izteikt 188.pantu šādā redakcijā:

“188. Tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei un tieslietu ministram par visām sūdzībām un prasībām, kuras ierosinātas saistībā ar zvērinātiem notāriem, kā arī piesūta Latvijas Zvērinātu notāru padomei un tieslietu ministram šo sūdzību un prasību lietās taisīto galīgo spriedumu norakstus.”

 

 

 

27. Izteikt 188.pantu šādā redakcijā:

“188. Tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei un tieslietu ministram par visām sūdzībām un prasībām, kuras ierosinātas saistībā ar zvērinātiem notāriem, kā arī piesūta Latvijas Zvērinātu notāru padomei un tieslietu ministram šo sūdzību un prasību lietās taisīto galīgo spriedumu norakstus.”

207. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt civilprocesuālajā likumdošanā noteiktajā termiņā un kārtībā.

26. Izslēgt 207.pantu.

 

 

 

28. Izslēgt 207.pantu.

211. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu notāru:

1) kurš noteiktā laikā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu vai nav iemaksājis kārtējo apdrošināšanas maksājumu;

2) kurš noteiktā laikā (13.pants) pēc iecelšanas vai pārcelšanas nav sācis izpildīt amata pienākumus;

3) kurš bez atļaujas iestājies darbā valsts un pašvaldību institūcijā vai uzņēmumā vai privātā dienestā (15.pants);

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku;

5) kurš notiesāts par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvots no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kuram sodāmība par šo noziegumu dzēsta vai noņemta;

6) kurš izdarījis tīšu noziegumu, bet pret kuru krimināllieta izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

7) pār kuru nodibināta aizgādnība;

8) kurš nav izturējis zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi.

27. Izteikt 211.panta 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) kurš notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ar nodomu (tīši), kaut arī atbrīvots no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju, vai kuram sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

6) pret kuru sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju izbeigta krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ar nodomu (tīši);”.

20.
Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 27. pantu šādā redakcijā:

“27. Aizstāt likuma 211. panta 5. un 6. punktā vārdu “noziegums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “noziedzīgs nodarījums” (attiecīgajā locījumā).
Atbalstīt
29. Aizstāt 211. panta 5. un 6. punktā vārdu “noziegums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “noziedzīgs nodarījums” (attiecīgā locījumā).

 

212. Tieslietu ministrs var atcelt zvērinātu notāru no amata vai pārcelt uz citu prakses vietu 181.pantā paredzētajos gadījumos.

28. Aizstāt 212.pantā skaitli “181” ar skaitli “189”.

21.
Juridiskā komisija

Papildināt 212. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta notāra pārcelšanu vai atcelšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”

Atbalstīt

30. 212.pantā:

aizstāt skaitli “181” ar skaitli “189”;

 

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta notāra pārcelšanu vai atcelšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”;

 

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

213. Zvērinātu notāru atstādina no amata:

1) saskaņā ar tiesas lēmumu, ja pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu, - līdz tiesas lēmumam par lietas izbeigšanu vai līdz sprieduma taisīšanai;

2) pēc tieslietu ministra rīkojuma saskaņā ar 182.pantu.

29. Izteikt 213.pantu šādā redakcijā:

“213. Tieslietu ministrs zvērinātu notāru var atstādināt no amata, ja:

1) pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) pret viņu ierosināta disciplinārlieta;

3) apturēta apdrošināšanas līguma darbība.”

 

 

 

31. Izteikt 213.pantu šādā redakcijā:

“213. Tieslietu ministrs zvērinātu notāru var atstādināt no amata, ja:

1) pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) pret viņu ierosināta disciplinārlieta;

3) apturēta apdrošināšanas līguma darbība.”

 

 

 

22.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Papildināt likumu ar 213.1 pantu šādā redakcijā:

“213.1 Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta notāra pārcelšanu vai atcelšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”

Atbalstīts. Iestrādāts Juridiskās komisijas 21. priekšlikumā

 

217. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas institūcijas ir zvērinātu notāru kopsapulce, Latvijas Zvērinātu notāru padome un revīzijas komisija.

30. Papildināt 217.pantu pēc vārdiem “Latvijas Zvērinātu notāru padome” ar vārdiem “disciplinārlietu komisija, iekšējās kontroles komisija”.

 

 

 

32. Papildināt 217.pantu pēc vārdiem “Latvijas Zvērinātu notāru padome” ar vārdiem “disciplinārlietu komisija, iekšējās kontroles komisija”.

230. Latvijas Zvērinātu notāru padome:

1) sargā zvērinātu notāru amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas organizācijas lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu notāru kolēģiju un legāli izsaka zvērinātu notāru viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām, kā arī attiecībās ar starptautiskām organizācijām;

4) nodrošina zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi, pieprasa un apkopo informāciju par zvērinātu notāru praksi, gādā par tās saskaņošanu, iesniedz ierosinājumus un dod atzinumus likumdošanas un notariālās prakses jautājumos;

5) pārzina zvērinātu notāru palīgu un zvērinātu notāru kandidātu sagatavošanu;

6) uzrauga zvērinātu notāru, zvērinātu notāru palīgu un zvērinātu notāru kandidātu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

  7) pēc zvērināta notāra vai klienta lūguma nosaka atlīdzības apmēru par zvērināta notāra darbībām gadījumos, kad par to takse nav paredzēta vai par to radušās domstarpības;

8) veic citus pienākumus, kas noteikti likumdošanas aktos vai ko uzdevusi Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija.

31. 230.pantā:

 izslēgt 5.punktā vārdus “un zvērinātu notāru kandidātu”;

 

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) uzrauga un kontrolē zvērinātu notāru un zvērinātu notāru palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;”;

 

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) izveido zvērinātu notāru amata darbību iekšējās pastāvīgu kontroles komisiju un nosaka tās darbības kārtību;”;

 

papildināt pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) tieslietu ministra noteiktajā kārtībā reizi pusgadā sniedz viņam pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām;

10) veic citus pienākumus, kas noteikti normatīvajos aktos vai ko uzdevusi Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija.”

 

 

 

33. 230.pantā:

 izslēgt 5.punktā vārdus “un zvērinātu notāru kandidātu”;

 

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) uzrauga un kontrolē zvērinātu notāru un zvērinātu notāru palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;”;

 

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) izveido zvērinātu notāru amata darbību iekšējās kontroles pastāvīgu komisiju un nosaka tās darbības kārtību;”;

 

 

 

papildināt pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) tieslietu ministra noteiktajā kārtībā reizi pusgadā sniedz viņam pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām;

10) veic citus pienākumus, kas noteikti normatīvajos aktos vai ko uzdevusi Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija.”

241. Zvērināti notāri praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu notāru sarakstā. Tieslietu ministrs par to paziņo attiecīgajai valsts finansu inspekcijai. Par savas prakses vietas adresi un tās maiņu zvērinātam notāram jāziņo attiecīgajai valsts finansu inspekcijai.

32. Aizstāt 241.pantā vārdus “valsts finansu inspekcijai” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei”.

 

 

 

34. Aizstāt 241.pantā vārdus “valsts finansu inspekcijai” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei”.

 

 

33. Papildināt likumu ar 241.1 pantu šādā redakcijā:

“241.1 Ja zvērināta notāra amata pienākumu pildīšana ir īpaši nepieciešama attiecīgā apdzīvotā vietā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pieejamu notariālo palīdzību, zvērināta notāra prakses uzturēšanai var piešķirt finansējumu no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

35. Papildināt likumu ar 241.1 pantu šādā redakcijā:

“241.1 Ja zvērināta notāra amata pienākumu pildīšana ir īpaši nepieciešama attiecīgā apdzīvotā vietā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pieejamu notariālo palīdzību, zvērināta notāra prakses uzturēšanai var piešķirt finansējumu no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

287. Mantojuma apliecība un pēdējās gribas rīkojuma akts ar zvērināta notāra uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā tiek cauršūti, apzīmogoti un izsniegti mantiniekam vai testamenta izpildītājam, ja testators nav devis citādu rīkojumu.

 

23.
Juridiskā komisija

Izteikt 287. pantu šādā redakcijā:

“287. Mantojuma apliecība un pēdējās gribas rīkojuma akts ar zvērināta notāra uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā tiek pievienoti notariālā akta par pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā oriģinālam, bet mantiniekiem vai testamenta izpildītājam izsniedz notariālā akta izrakstus.”
Atbalstīt

36. Izteikt 287. pantu šādā redakcijā:

“287. Mantojuma apliecība un pēdējās gribas rīkojuma akts ar zvērināta notāra uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā tiek pievienoti notariālā akta par pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā oriģinālam, bet mantiniekiem vai testamenta izpildītājam izsniedz notariālā akta izrakstus.”

 

306. Ja uzaicinājumā noteiktajā termiņā mantinieki nav pieteikušies vai arī ir atteikušies no mantojuma, zvērināts notārs izbeidz mantojuma lietu un paziņo Finansu ministrijai par bezmantinieka mantu.

 

24.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Izteikt 306.pantu šādā redakcijā:

“306. Ja uzaicinājumā noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, zvērināts notārs taisa ar valsts nodevu neapmaksājamo notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Notariālā akta izrakstu nosūta Finanšu ministrijai.

Aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norāda:

1)      mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav – dzimšanas laiku un vietu);

2)      mantojuma atklāšanās dienu;

3)      ieinteresēto personu, kas lūgusi mantinieku uzaicināšanu;

4)      izsludināšanas dienu;

5)      mantojamās mantas sastāvu, ja tāds ir norādīts;

6)      pieteiktās kreditoru pretenzijas;

7)      konstatējumu, ka mantinieki izsludinātajā termiņā nav pieteikušies, mantojamā manta atzīstama par bezmantinieka mantu un saskaņā ar Civillikuma 416.pantu piekrīt valstij.

Šajā pantā minētais akts ir pamats mantas reģistrācijai uz valsts vārda, tai skaitā mantojumā ietilpstošā nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatās.”
Atbalstīt

37. Izteikt 306.pantu šādā redakcijā:

“306. Ja uzaicinājumā noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, zvērināts notārs taisa ar valsts nodevu neapmaksājamo notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Notariālā akta izrakstu nosūta Finanšu ministrijai.

Aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav,  – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) ieinteresēto personu, kura lūgusi uzaicināt mantiniekus;

4) mantojuma izsludināšanas dienu;

5) mantojamās mantas sastāvu, ja tāds ir norādīts;

6) pieteiktās kreditoru pretenzijas;

7) konstatējumu, ka mantinieki izsludinātajā termiņā nav pieteikušies, mantojamā manta atzīstama par bezmantinieka mantu un saskaņā ar Civillikuma 416.pantu piekrīt valstij.

Šajā pantā minētais akts ir pamats mantas reģistrācijai uz valsts vārda, kā arī mantojumā ietilpstošā nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā.”

 

Pārejas noteikumi
(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

1. Ja par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā zvērinātu notāru amata atlīdzības takse nosaka atšķirīgas likmes, abos gadījumos piemērojama zemākā likme.

 

2. Valsts nodeva par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā ir viens lats. Šajos gadījumos valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā iekasējama pirms šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

3. Šā likuma 9.panta 3.punkta “b” apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2012.gada 1.janvāra.

 

4. Par universitātes tipa augstskolu šā likuma izpratnē uzskatāma arī Latvijas Policijas akadēmija.

 

 

5. Šā likuma 147.panta 3.punkts piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2003.gada 1.janvāra.

 

 

6. Gadījumos, kad likums gribas izteikumiem nosaka notariālu apliecinājumu, publisku apliecinājumu vai apliecinājumu uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs taisa notariālo aktu (82.pants). Gadījumos, kad likums nosaka parakstu notariālu apliecināšanu, publisku apliecināšanu vai apliecināšanu uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs apliecina arī rīcībspēju.

 

25.

 

 

 

26.

 

 

 

27.

 
Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt pārejas noteikumu 4. punktu.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu 4. punktu.

 

Juridiskais birojs

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

“7. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.aprīlim ir spēkā Tieslietu ministrijas 1998. gada 17. februāra ieteikumi “Atlīdzības takse par zvērinātu notāru sniegto juridisko palīdzību” un Finanšu ministrijas 1995. gada 13. februāra noteikumi “Par Zvērinātu notāru profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumiem”.

 

8. Ministru kabinets līdz 2005. gada 1. aprīlim izdod 6.1 pantā  un 19. pantā minētos noteikumus.”
Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
38. Pārejas noteikumos:
 izslēgt 4. punktu;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

“7. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.aprīlim ir spēkā Tieslietu ministrijas 1998. gada 17. februāra ieteikumi “Atlīdzības takse par zvērinātu notāru sniegto juridisko palīdzību” un Finanšu ministrijas 1995. gada 13. februāra noteikumi “Par Zvērinātu notāru profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumiem”.

 

8. Ministru kabinets līdz 2005. gada 1. aprīlim izdod šā likuma 6.1 pantā  un 19. pantā minētos noteikumus.”