I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2001. gada 30. novembrī stājās spēkā grozījumi likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. pantā un tika noteikts neierobežots termiņš pieteikumu iesniegšanai par zemes īpašuma atjaunošanu. Sakarā ar to bijušie īpašnieki un viņu mantinieki savas tiesības bez termiņa ierobežojuma var pieteikt Centrālajā zemes komisijā vai tiesā. Likuma spraugu visbiežāk izmanto spekulatīvajiem darījumiem ar pilsētas zemi. Likumā noteiktajā kārtībā tiek pieprasīta zeme, uz kuras paredzēts būvēt valsts nozīmes objektus (piemērām bibliotēku, jaunos Rīgas tiltus). Rezultāts ir bēdīgs - valsts tērē naudu izpērkot zemi savām vajadzībām. Netiek risināti jautājumi par zemes nodošanu privatizācijai, uz kuras atrodas mājas ar jau privatizētiem dzīvokļiem, ja uz šo zemi reformas sākumā bija iesniegti pieprasījumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, bet pilsētu zemes komisijas šos pieteikumus noraidīja. Minētajām personām bez termiņa ierobežojuma saglabājušās tiesības griezties tiesā ar prasību par īpašuma tiesību atjaunošanu. Šajos gadījumos tiek anulētas privatizācijas apliecības un atņemtas īpašuma tiesības uz privatizētajiem dzīvokļiem, kuras saistītas ar zemi.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Noteikt likumos ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un ''Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” galīgo termiņu zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieteikumu pieņemšanai un to izskatīšanai tiesās. Bez tā: 1) nav reālas iespējas pabeigt zemes reformu, 2) tiek ierobežotas citu personu (fizisku un juridisku) iespējas izmantot savas tiesības un privatizēt par sertifikātiem zemi, kas nepieciešama viņiem piederošo ēku apsaimniekošanai.

3. Cita informācija

-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts būtiski neietekmēs valsts budžetu un pašvaldību budžetus

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojekts šo jomu neskar

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.