I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Civillikuma 162.panta otrā daļa paredz, ka nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā. Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumu Nr.111 “Adopcijas kārtība” 25.punkts paredz, ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) nekavējoties lemj par bērna aprūpes kārtību. Bērnu adoptētāja aprūpē var nodot uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Saskaņā ar minēto noteikumu 35.punktu adoptētājs var lūgt savas dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) pagarināt aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Darba likums patlaban neparedz īpašu atvaļinājuma veidu, kuru varētu piešķirt personai, kamēr viņas aprūpē atrodas adoptējamais bērns. Deklarācijas par Einara Repšes vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 12.3.apakšpunkts paredz, ka Ministru kabinets veicinās pāreju no bērnu namiem uz ģimenes veida aprūpi, lai radītu bērniem ģimenisku vidi. 2002.gadā Latvijā notika 30 vietējās adopcijas. Pieņemot likumprojektu, ir plānots veicināt vietējo adopciju skaita palielināšanos.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts paredz iespēju personai, kuras aprūpē un uzraudzībā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu nodots adoptējamais bērns (turpmāk – adoptētājs), saņemt bērna aprūpes atvaļinājumu. Minētais atvaļinājums ir nepieciešams, jo bez vecāku gādības palikušam bērnam, kurš ir mainījis savu uzturēšanās vietu, ir nepieciešama lielāka uzmanība, lai integrētos jaunajos dzīves apstākļos un pierastu pie adoptētājiem. Tāpat minētajā laikā arī adoptētājam ir jāpierod pie jaunajiem apstākļiem, lai viņi varētu izšķirties, vai turpināt adopcijas procesu. Lai veicinātu vietējo adopciju, ir nepieciešams paredzēt, ka laikā, kamēr darbinieks (adoptētājs) atrodas atvaļinājumā, netiktu pasliktināts viņa stāvoklis - viņš saglabātu iepriekšējo darbu, kā arī atvaļinājumā pavadītais laiks tiktu ieskaitīts kopējā darba stāžā.

Likumprojekts paredz, ka adoptētājiem 155.panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto atvaļinājumu vietā ir tiesības saņemt bērna aprūpes atvaļinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 169.panta otro daļu māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām. Adoptētājiem praktiski nav iespējams adoptēt bērnu līdz divu mēnešu vecumam, tādējādi saņemot 155.panta ceturtajā daļā paredzēto atvaļinājumu.

3. Cita informācija

Paredzēts, ka likumprojekts stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts paredz nodrošināt iespēju adoptētājam, atrodoties bērna aprūpes atvaļinājumā, tuvāk iepazīties ar adoptējamo bērnu, pienācīgi viņu aprūpēt un uzraudzīt, izlemjot, vai turpināt adopcijas procesu. Tāpat tas ļauj bāriņtiesai (pagasttiesai) objektīvi novērtēt, vai adopcija ir bērna interesēs.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts paredz iespēju adoptētājam, atrodoties bērna aprūpes atvaļinājumā, tuvāk iepazīties ar adoptējamo bērnu, pienācīgi viņu aprūpēt un uzraudzīt, un ļauj bāriņtiesai (pagasttiesai) izvērtēt, vai veidojas vecāku bērnu attiecības.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.Prognozējošie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektiem “Grozījumi valsts sociālo pabalstu likumā”, „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas tiek virzīti vienlaicīgi ar šo likumprojektu. Paredzēts, ka visi likumprojekti stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Finansiālā ietekme: 2004.gadā ir -102,4 (tūkst.), minētie līdzekļi 2004.gadam ir piešķirti, 2005.gadā -25.6(tūkst.), 2006.gadā -51,2(tūkst.), vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada -51,2(tūkst.).

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Šā likuma ieviešanai papildus nepieciešami normatīvie akti:

1. Ir izstrādāti un vienlaicīgi tiek virzīti „Grozījumi valsts sociālo pabalstu likumā”. Minētie grozījumi paredz ieviest jaunus pabalstus: bērna aprūpes pabalsts un vienreizēji izmaksājamais bērna adopcijas pabalsts. 2.Ir izstrādāti un vienlaicīgi tiek virzīti „Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Grozījumi paredz, ka par personu, kura atrodas bērna aprūpes atvaļinājumā tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

3. Ir izstrādāti un vienlaicīgi tiek virzīti „Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimību apdrošināšanu””, izslēdzot 7.pantu.

4.Ministru kabinetam ir jāizstrādā un jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par bērna aprūpes pabalsta apmēru, pārskatīšanas kārtību, kā arī piešķiršanas un izmaksas kārtību.

5. Ministru kabinetam ir jāizstrādā un jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par bērna adopcijas pabalsta apmēru, pārskatīšanas kārtību, kā arī piešķiršanas un izmaksas kārtību.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts atbilst Hāgas konvencijai par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos un Eiropas Konvencijai par bērnu adopciju.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizā-cijām ir notikušas konsultācijas

Ar Latvijas Darba devēju konfederāciju

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta likumprojektā tālāko virzību.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Pasākumi nav veikti.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Abu valsts sociālo pabalstu veidu administrēšanu nodrošinās Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts ''Latvijas Vēstnesis'', Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), mājas lapa: www.bm.gov.lv

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Sekretariāta vadītāja v.i.

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

I.Liepa

I.Zute

I.Kažoka

L.Liepiņa