Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu tika uzsākta arī radikāla Latvijas tiesību sistēmas pārveide no sociālistiskas tiesību sistēmas uz tādu, kuras pamatā būtu demokrātijas un tiesiskuma principi. Lai to paveiktu, tika uzsākts darbs pie visu tiesību nozaru regulējošo normatīvo aktu pārveides, un šī darba rezultātā līdzšinējos desmit gados tika izveidota Latvijas konstitucionālo tiesību sistēma, pieņemti vai atjaunoti tādi likumi kā Civillikums, Civilprocesa likums, Krimināllikums, Darba likums utt.

Kā pēdējā lielā tiesību nozare, kurā vēl nebija veiktas radikālas pārmaiņas normatīvajā bāzē, bija administratīvā procesa tiesības. 2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kura spēkā stāšanās paredzēta 2004.gada 1.februārī. Likums veicina demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses, pakļauj šīs attiecības neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei, kā arī nodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Administratīvā procesa ietērpšana likuma formā atrisina galvenās ar administratīvo procesu saistītās problēmas, taču ar to vien nepietiek. Lai nodrošinātu viendabīgu un no liekām tiesību normu kolīzijām brīvu administratīvā procesa sistēmu, ne mazāk svarīgi ir apzināt arī nepieciešamos grozījumus tajos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas iekļausies šajā sistēmā.

Lai to nodrošinātu, ar Pasaules bankas finansiālu atbalstu tika veikts LU lektores Jautrītes Briedes pētījums, kurā tika apzināti visi tie likumi, kuros ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību jaunajam Administratīvā procesa likumam. Pētījuma rezultātā tika apzināti 156 likumi, kuros jāveic grozījumi.

Grozījumi sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdes protokollēmuma (prot.nr.5 42.§) 3.punktam. Patlaban no 156 likumprojektu saraksta ir izvērtēti 100 likumprojekti un no tiem izstrādāti 39 likumprojekti ( 2… jau saskaņoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā). Daļa no likumiem ar Ministru kabineta lēmumu no saraksta ir un tiks svītroti, jo kompetentās ministrijas un Tieslietu ministrija grozījumu izstrādi tajos ir atzinusi par nelietderīgu un nevajadzīgu.

Likumprojektus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma Pārejas noteikumu 3.punkta 2.apakšpunktu paredzēts izstrādāt un iesniegt Saeimā līdz 2003.gada 1.septembrim.

Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 26.februāra rīkojumam Nr.129 (protokols Nr.11 26§) un Valsts pārvaldes iekārtas likuma ieviešanas plānam, tika izstrādāti grozījumi, lai Reliģisko organizāciju likuma normas saskaņotu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Pirmkārt, grozījumi Reliģisko organizāciju likuma 12.pantā nodrošina Administratīvā procesa likuma noteikumiem atbilstošu lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību:

1. Tiek ieviesta lēmumu apstrīdēšanas iespēja iestādē pirms to pārsūdzēšanas tiesā.

2. Tiek noteikts Administratīvā procesa likumā paredzētais lēmumu pārsūdzēšanas termiņš – mēneša laikā Reliģisko organizāciju likumā noteikto 10 dienu vietā.

Tiek papildināti likuma pārejas noteikumi ar 8.punktu, lai nodrošinātu personai labvēlīgāku normu atpakaļejošu spēku.

Otrkārt, grozījumi likuma 8.pantā paredz izslēgt šī panta trešo daļu, kas noteica, ka lēmumus par reliģiskās organizācijas vai iestādes reģistrāciju vai pārreģistrāciju pieņem Reliģisko lietu pārvaldes vadītājs. Ieviešot lēmumu apstrīdēšanas iespēju Reliģisko lietu pārvaldes vadītājs būs apstrīdēšanas instance, savukārt minētos lēmumus pieņems zemāk stāvošas Reliģisko lietu pārvaldes amatpersonas atbilstoši Reliģisko lietu pārvaldes nolikumam.

Treškārt grozījumi likuma 8.panta sestajā daļā novērš nepilnību likumā, paredzot, ka attiecīgā satura ārējo normatīvo aktu izdod Ministru kabinets (jo iestādei nav tiesības izdot ārēju normatīvu aktu). Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 16.panta pirmo daļu fiziskajām un juridiskajām personām iekšējais normatīvais akts nav saistošs. Tas ir saistošs tikai tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arī tam padotajām institūcijām.

Ceturtkārt, likuma tekstā vārds “priekšnieks”(attiecīgā locījumā) tiek aizstāts ar vārdu “vadītājs”(attiecīgā locījumā), lai likuma terminoloģiju saskaņotu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un valsts pārvaldē nodrošinātu vienotu amata nosaukumu izmantošanu.

Piektkārt, likuma 5.1 panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, lai likuma normas saskaņotu ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām.

Sestkārt, likuma 5.¹panta otrā un ceturtā daļa tiek svītrota, jo šīs normas ir jautājumi, kuri iekļaujami Ministru kabineta apstiprinātā iestādes nolikumā.

3. Cita informācija

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.februārī, vienlaicīgi ar Administratīvā procesa likumu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Līdz ar grozījumu izdarīšanu Reliģisko organizāciju likumā, tiks ieviesta Reliģisko lietu pārvaldes lēmumu apstrīdēšanas kārtība – persona pirms tiesas varēs griezties augstākā iestādē valsts pārvaldes ietvaros. Šāda pieeja personai ir labvēlīga, jo iestāde izskata lietas ātrāk kā tiesa, griežoties iestādē, nav jāmaksā valsts nodeva.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-

projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā

ietekme

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Tieslietu ministrijai jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā grozījumi Reliģisko lietu pārvaldes nolikumā, lai precizētu lēmumu apstrīdēšanas kārtību Reliģisko lietu pārvaldē. Noteikumu projektam jāstājas spēkā 2004.gada 1.februārī.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Grozījumi ir sagatavoti, pamatojoties uz ekspertes Jautrītes Briedes veikto pētījumu (sk. Anotācijas I daļas 1.punktu).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nevalstisko organizāciju pozīcija nav noskaidrota

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav veiktas

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Lai sekmīgi ieviestu Administratīvā procesa likumu, patlaban rit darbs pie stratēģijas sabiedrības informēšanai par Administratīvā procesa likumu izstrādes.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Kūtris

I.Nikuļceva

I.Brazauska

I.Gūtmane