Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, Likumprojekts trešajam lasījumam

vides un reģionālās politikas komisija

Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

(reģ. nr. 482)

1. Šā likuma 28.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētās Valsts nekustamā īpašuma aģentūras funkcijas attiecībā uz tās zemes privatizāciju, uz kuras atrodas privatizācijai nodotie vai privatizētie valsts īpašuma objekti, veic Privatizācijas aģentūra līdz brīdim, kad saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu tā šīs funkcijas ir nodevusi Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai.

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr. p.k.	Priekšlikumi (34)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija trešajam lasījumam
Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās	Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"				Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”
	Izdarīt likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.) šādus grozījumus:
		1	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Zaķis Aizstāt visā tekstā vārdus „Valsts nekustamo īpašumu aģentūra” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Valsts nekustamie īpašumi” (attiecīgā locījumā).	Atbalstīts	1. Aizstāt visā likumā vārdus “Valsts nekustamo īpašumu aģentūra” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts nekustamie īpašumi” (attiecīgā locījumā).
9.pants. Zemes īpašuma tiesību subjekti (1) Zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstis (to diplomātisko vai konsulāro misiju vajadzībām), pašvaldības, Latvijas pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem.		2	Deputāts A.Tolmačovs Izteikt 9.panta 1.daļu šādā redakcijā: “(1) Zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstis (to diplomātisko vai konsulāro misiju vajadzībām), pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi, Latvijas Republikas nepilsoņi, kuriem zeme piešķirta lietošanā; Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem.”	Nav atbalstīts
(2) Zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas:
1) fiziskajām personām - bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem - uz zemes gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21.jūlijā pilsētu pašreizējās administratīvajās robežās neatkarīgi no pieprasītāju pilsonības;
2) juridiskajām personām - bijušajām zemes īpašniecēm - uz zemes gabaliem, kas tām piederēja 1940.gada 21.jūlijā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiesa konstatē tiesību pārmantošanas faktu. Minētie noteikumi neattiecas uz juridiskajām personām, kurām Latvijas Republikas likumos ir paredzēta cita īpašumu atgūšanas kārtība;
3) juridiskajām personām, ja bijušie zemes īpašnieki ar testamentu novēlējuši tām savus zemes īpašumus.
(3) Ja zemes īpašuma tiesības pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju neapliecina valsts arhīvu izziņas, tiesas nolēmumi vai citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, arī līdz 1940.gada 21.jūlijam sastādīti zemesgrāmatu akti vai notariāli apliecināti zemes pirkšanas līgumi, īpašuma tiesības uz noslēgtā zemes atsavināšanas līguma, nomas - izpirkuma vai izpirkuma līguma pamata atzīst tiesa, ja konstatēta šo darījumu likumība un ja zemes izpirkšanas gadījumā daļēji vai pilnībā nokārtota pirkuma maksa.
(4) Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņu īpašuma tiesības ir atzītas ar tiesas nolēmumu.
10.pants. Zemes pieprasījuma saturs un pamatojums (1) Pieprasījumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes nodošanu īpašumā un piešķiršanu lietošanā zemes pieprasītājiem jāuzņemas saistības pildīt pilsētas apbūves noteikumus.
(2) Pašreizējiem zemes lietotājiem pieprasījumā jānorāda līdz šim lietošanā esošā zemes gabala lielums, pamatojot to ar esošo un perspektīvā attīstāmo saimniecisko darbību tajā.
(3) Latvijas pilsoņiem jānorāda, vai viņi vēlēsies zemi iegūt īpašumā vai saņemt to lietošanā un ar kādiem noteikumiem.		3	Deputāts A.Tolmačovs Papildināt 10.panta 3.daļu pēc vārdiem “Latvijas Republikas pilsoņiem” ar vārdiem “kā arī Latvijas Republikas nepilsoņiem, kuri vismaz 10 gadus ir nodzīvojuši Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.”	Nav atbalstīts
(4) Bijušajiem zemes īpašniekiem un pašreizējiem zemes lietotājiem pieprasījumam jāpievieno viņu zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti. Īpašuma tiesību atjaunošanas pamats var būt ieraksts zemes grāmatā, citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti vai arī tiesas nolēmums.
(5) Mantiniekiem var atjaunot zemes īpašuma tiesības, ja viņi iesniedz radniecību apliecinošus dokumentus. Zemes īpašnieka nāvi apliecinoši dokumenti nav nepieciešami, ja zemes īpašnieks nav iesniedzis zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu.
12.pants. Zemes pieprasījumu apmierināšana
(1) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem robežās, kādas noteiktas pašvaldību apstiprinātajos pilsētu vai atsevišķu zemes gabalu ierīcības projektos, izņemot gadījumus:
1) ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki pēc 1940. gada 22. jūlija ēkas un būves uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem (vai to daļām) atsavinājuši likumā noteiktajā kārtībā. Tad pašreizējam ēkas īpašniekam - Latvijas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā, kādā tas bija viņa lietošanā apbūvei ēku un būvju atsavināšanas brīdī, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes gabala daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos;
2) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) Latvijas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā uzcēluši dzīvojamās ēkas vai arī būvē tās, vai arī likumā noteiktajā kārtībā dzīvojamās ēkas ieguvuši īpašumā līdz 1992.gada 20.jūnijam. Tad dzīvojamās ēkas īpašniekam - Latvijas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā un robežās, kādās tas tika piešķirts apbūvei, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Tādas pašas tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā ir arī dārzkopības sabiedrības biedram - augļu dārza lietotājam, ja zeme viņam piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām platībā, kas nepārsniedz 600 kvadrātmetrus, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas augļu dārza ierīkošanai noteikto minimālo zemes gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama augļu dārza īpašnieka zemes gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos vai tiek piešķirta līdzvērtīga zeme tās pašas pilsētas administratīvajā teritorijā.
Piezīme. Ja šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos ēkas īpašnieks nevēlas saņemt zemi īpašumā par maksu vai viņam nav tiesību iegūt zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas, viņas mantinieku vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam un kura šo zemi ir pieprasījusi, bet ēkas īpašniekam ir garantētas zemes nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā (apbūvei), un zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.
3) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti (vai to daļas), kuru sarakstus apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja, vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts vai pilsētas nozīmes inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti - ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas. Tad īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai attiecīgajai pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā no tām zemēm, kas paliek pašvaldību rīcībā un izmantojamas zemes reformas pabeigšanai atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". Piezīme. Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pieder dzīvojamās ēkas ostu teritorijā, viņiem ir tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz zemi platībā, kāda ir viņu likumīgā lietošanā, bet ne lielākā par 1200 kvadrātmetriem, izņemot Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā ietilpstošo Kundziņsalas dzīvojamo rajonu, kur īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas uz visu agrāk piederējušo platību.
(2) Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.	1. 12.pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus “ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos”;	4	Deputāts L.Ozoliņš Likuma 12.panta 2.daļā grozīt pēdējā teikuma daļu aiz komata: “zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt septiņus ar pusi procentus no zemes kadastrālās vērtības.”	Nav atbalstīts	2. 12.pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus “ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos”;
(3) Pārējos gadījumos bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu izvēles ir tiesības: - pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un saņemt no ēku un būvju īpašnieka nomas maksu; - vai pieprasīt nodot viņiem īpašumā vai piešķirt lietošanā līdzvērtīgu zemes gabalu; - vai saņemt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Ar pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala vietā piešķirama tikai kompensācija, ja pilsētas administratīvajās robežās nav pietiekamu zemes platību, lai apmierinātu visus pieprasītājus. Šādu pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.		5 < /b> 6	Deputāts L.Ozoliņš Papildināt likuma 12.panta 4.daļu, izsakot to sekojošā redakcijā: “Ar pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala vietā piešķirama kompensācija, nosakot cenu, par kādu tiek privatizēti vai atsavināti analogi zemes gabali, saskaņā ar šī likuma 30.pantu, ja pilsētas administratīvajās robežās nav pietiekamu zemes platību, lai apmierinātu visus pieprasītājus. Šādu pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.” Deputāts P.Simsons Papildināt likuma 12.panta 4.daļu, izsakot to šādā redakcijā: “Ar pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala vietā piešķirama kompensācija naudā, nosakot cenu, par kādu tiek atsavināti analogi zemes gabali, saskaņā ar šī likuma 30.pantu, ja pilsētas administratīvajās robežās nav pietiekamu līdzvērtīgu zemes platību, lai apmierinātu visus pieprasītājus. Šādu pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.”	Nav atbalstīts Nav atbalstīts
(5) Dzīvojamās ēkas īpašniekam - Latvijas pilsonim, kurš zemes pieprasījumu iesniedzis pēc 1992.gada 20.jūnija, ir tiesības saņemt apbūves zemes gabalu īpašumā par maksu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā kārtībā, ja šo zemes gabalu nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vai viņi pieprasījuši par to kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.
		7	Deputāts A.Tolmačovs Papildināt 12.panta 5.daļu ar 2.punktu šādā redakcijā: “2) Dzīvojamās ēkas īpašniekam – Latvijas Republikas nepilsonim, kuram apbūves zemes gabals ir piešķirts lietošanā, ir tiesības saņemt apbūves zemes gabalu īpašumā par maksu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā kārtībā, ja šo zemes gabalu nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vai viņi pieprasījuši par to kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.” un uzskatīt līdzšinējo 12.panta 5.daļu par 12.panta 5.daļas 1.punktu.	Nav atbalstīts
(6) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nav iesnieguši pieprasījumus šā likuma 6.panta 1.punktā noteiktajā termiņā, ir tiesības pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu līdz 1994.gada 1.jūnijam. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības var atjaunot tiesa, izņemot gadījumus, kad:
1) zemes īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir atjaunojusi vai ieguvusi cita persona;
2) pilsētas zemes komisija pieņēmusi attiecīgus atzinumus par zemes nodošanu īpašumā par maksu vai par fizisko personu pieteikumiem zemes gabala pirkšanai;
3) zeme kā apbūvēts vai neapbūvēts īpašuma objekts ir nodots privatizācijai.
	papildināt sesto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) attiecīgais zemes gabals (vai tā daļa) līdz prasības iesniegšanai tiesā ir ieskaitīts līdzvērtīgo zemju kompensācijas fondā un šo zemes gabalu saraksts ir apstiprināts ar pilsētas pašvaldības lēmumu.”	8	Deputāts A.Brigmanis Izslēgt likumprojekta 12.panta sestās daļas 4.punktu, kas tika pieņemts otrajā lasījumā.	Atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā
		9	Atbildīgā komisija Izteikt sesto daļu šādā redakcijā: (6) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nav iesnieguši pieprasījumus šā likuma 6.panta 1.punktā noteiktajā termiņā, ir tiesības pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu līdz 1994.gada 1.jūnijam. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem uz zemes gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21.jūlijā, var atjaunot tiesa, ja prasības pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu tiesai iesniegts līdz 2008.gada 1.septembrim, izņemot gadījumus, kad:	Atbalstīts	izteikt sesto daļu šādā redakcijā: (6) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nav iesnieguši pieprasījumus šā likuma 6.panta 1.punktā noteiktajā termiņā, ir tiesības pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu līdz 1994.gada 1.jūnijam. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem uz zemes gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21.jūlijā, var atjaunot tiesa, ja prasības pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu tiesai iesniegts līdz 2008.gada 1.septembrim, izņemot gadījumus, kad:
			1) zemes īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir atjaunojusi vai ieguvusi cita persona; 2) pilsētas zemes komisija pieņēmusi attiecīgus atzinumus par zemes nodošanu īpašumā par maksu vai par fizisko personu pieteikumiem zemes gabala pirkšanai, vai par pieprasītā zemes gabala piešķiršanu citam bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem no līdzvērtīgu zemju kompensācijas fonda; 3) zeme kā apbūvēts vai neapbūvēts īpašuma objekts ir nodota privatizācijai vai atsavināšanai.”		1) zemes īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir atjaunojusi vai ieguvusi cita persona; 2) pilsētas zemes komisija pieņēmusi attiecīgus atzinumus par zemes nodošanu īpašumā par maksu vai par fizisko personu pieteikumiem zemes gabala pirkšanai, vai par pieprasītā zemes gabala piešķiršanu citam bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem no līdzvērtīgu zemju kompensācijas fonda; 3) zeme kā apbūvēts vai neapbūvēts īpašuma objekts ir nodota privatizācijai vai atsavināšanai.”
(7) Pēc bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījuma apmierināšanas zeme likumā noteiktajā kārtībā tiek nodota īpašumā vai piešķirta lietošanā šā likuma 9.pantā minētajām personām šādā secībā: - zeme, kura šā likuma spēkā stāšanās brīdī atrodas to lietošanā; - zeme, kura no jauna tiek pieprasīta dzīvojamo ēku un apkalpojošās sfēras objektu celtniecībai.
13.pants. Zemes nodošana īpašumā un piešķiršana lietošanā (1) Zemes īpašuma un zemes lietošanas attiecības nokārto, pamatojoties uz pilsētas domes apstiprināto pilsētas ģenerālplānu, zemes ierīcības projektu un noteiktajām zemes paraugvērtībām. Zemes īpašuma izmantošanas aprobežojumus zemes reformas gaitā pilsētas zemes komisija nosaka, pamatojoties uz šo likumu, pilsētas domes apstiprinātajiem apbūves noteikumiem un citiem atsevišķiem likumiem vai tiesas nolēmumiem.
(2) Ja pilsētas zemes komisija sešu mēnešu laikā no brīža, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, nav izskatījusi bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, pretendentiem ir tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu tiesas ceļā.
(3) Strīdus starp zemes īpašnieku (lietotāju) un ēku, būvju un komunikāciju īpašnieku (lietotāju) izskata tiesa.
		10	Ekonomikas ministrs J.Lujāns Papildināt 13.pantu ar jaunu ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu: “(4) Maksu par saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” valstij vai pašvaldībai piekritīgās zemes lietošanu 5% apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības no 2005.gada 1.janvāra līdz brīdim, kad zemes īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldību vārda, personas, kuras lieto valstij un pašvaldībām piekrītošo zemi, izņemot valsti un pašvaldības un valsts vai pašvaldību uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kā arī bijušos zemes īpašniekus vai viņu mantiniekus, kuriem atzītas īpašuma tiesības, un dzīvojamo māju esošo dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašniekus, kuriem ir tiesības iegūt valstij vai pašvaldībai piekrītošo zemi īpašumā bez maksas, maksā attiecīgi valstij vai pašvaldībai.	Nav atbalstīts
			(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētās personas, kurām jāmaksā par zemes lietošanu, līdz 2004.gada 31.decembrim ir iesniegušas attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā iesniegumu slēgt to lietošanā esošās valsts vai pašvaldības zemes nomas līgumu, maksu par zemes lietošanu līdz brīdim, kad tās normatīvajos aktos noteiktā termiņā ir noslēgušas nomas līgumu, veic tādā apjomā, kāds normatīvajos aktos noteikts valstij vai pašvaldībai piederošās zemes nomas maksai.
			(6) Šā panta ceturtajā daļā minētajām personām nav jāmaksā par zemes lietošanu, ja tās līdz 2004.gada 31.decembrim ir iesniegušas zemes privatizācijas vai atsavināšanas ierosinājumu vai iesniegumu piešķirt zemi īpašumā par samaksu (maksu) un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā noslēgušas attiecīgu zemes pirkuma līgumu vai atteikušās no neapbūvētās zemes lietošanas tiesībām.
			(7) Par pašvaldībām un valstij piekrītošo zemi, kuru pastāvīgi lieto fiziskās vai juridiskās personas un par kuru tām jāmaksā šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos maksa par zemes lietošanu, pašvaldības, pamatojoties uz pašvaldību lēmumiem, zemes komisiju lēmumiem un teritoriju plānojumiem, paziņo Valsts zemes dienestam līdz 2005.gada 1.jūlijam. Valsts zemes dienests divu mēnešu laikā no pašvaldības paziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim, paziņo maksas par zemes lietošanu maksātāju sarakstus ar to lietošanā esošo zemes gabalu kadastrālo novērtējumu attiecīgajai pašvaldībai un Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajai reģionālajai iestādei.
			(8) Maksas par zemes lietošanu maksātāju sarakstus Valsts zemes dienests sadarbībā ar attiecīgajām pašvaldībām aktualizē līdz katra gada 1.jūlijam un iesniedz attiecīgajām pašvaldībām un Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajām iestādēm līdz 1.septembrim. Maksas par valstij piekrītošās zemes lietošanu noteikšanas un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet maksas par pašvaldībai piekrītošās zemes lietošanu noteikšanas un samaksas kārtību nosaka attiecīgā pašvaldība.”
15.pants. Zemes reformas publiskums Zemes reformas gaitā pilsētu pašvaldībām ir pienākums informēt iedzīvotājus, publicējot vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem un izliekot noteiktās vietās:		11	Deputāts A.Tolmačovs Papildināt 15.pantā pēc vārda “iedzīvotājus,” ar vārdiem “publicējot vietējā laikrakstā, izvietojot pašvaldības interneta mājas lapā (ja tāda pastāv) un”.	Nav atbalstīts
1) fizisko un juridisko personu sarakstus, kuras pieprasījušas nodot zemi īpašumā vai piešķirt lietošanā;
2) pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības programmu;
3) pilsētas plānojuma projektus un svarīgākos apbūves projektus;
4) zemes paraugvērtības.
20.pants. Darījumu subjekti
(1) Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem:
1) Latvijas pilsoņi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi;
2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības);
3) Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta statūtsabiedrība (kapitālsabiedrība):
a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas pilsoņiem, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Latvijas valstij vai pašvaldībai - katram subjektam atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,		12	Deputāts A.Tolmačovs Papildināt 20.panta 1.daļas 3.punkta a) apakšpunktu pēc vārda “pilsoņiem” ar vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Latvijas Republikas nepilsoņiem”.	Nav atbalstīts
b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzēts Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī,
c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā,
d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā;
4) līdz 1940.gada 21.jūlijam Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas.
		13	Deputāts A.Tolmačovs Papildināt 20.panta 1.daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā: “5) Latvijas Republikas nepilsoņi, kuri 10 gadus nodzīvojuši Latvijā vai 5 gadus bija nodokļu maksātāji Latvijā;	Nav atbalstīts
			6) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri 10 gadus nodzīvojuši Latvijā vai 5 gadus bija nodokļu maksātāji Latvijā.”
		14 15	Deputāts M.Pietkevičs Papildināt 20.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: “5) valsts un pašvaldību augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas likumā noteiktajā kārtībā.”. Atbildīgā komisija Papildināt 20.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: “5) valsts un pašvaldību augstskolas.”	Daļēji atbalstīts, izteikts 15.priekšlikumā Atbalstīts	3. Papildināt 20.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: “5) valsts un pašvaldību augstskola s.”
(2) Citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt īpašumā zemi ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā.
21.pants. Ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem (1) Šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas zemi var iegūt īpašumā šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā.
(2) Šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā:
1) zemi valsts pierobežas joslās;
2) zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad tās paredzētas apbūvei atbilstoši pilsētas ģenerālplānam;
3) lauksaimniecības un meža zemi atbilstoši pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumam.
	2. Papildināt 21.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Šajā pantā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem neattiecas uz zemes iegūšanu īpašuma mantošanas ceļā.”				4. Papildināt 21.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Šajā pantā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem neattiecas uz zemes iegūšanu īpašuma mantošanas ceļā.”
22.pants. Darījumu izskatīšanas kārtība (1) Šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas, kas vēlas iegūt zemi īpašumā, iesniedz tās pilsētas vai novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, iesniegumu, kurā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts.
(2) Pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar pilsētas ģenerālplānu, kas apstiprināts un ieguvis likumīgu spēku atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem Teritoriālplānošanas noteikumiem, un ievēroti šā likuma 21.pantā minētie ierobežojumi, pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs 20 dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Ja pilsētas ģenerālplāns nav apstiprināts vai vēl nav ieguvis likumīgu spēku, pirms jautājuma izlemšanas pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs izprasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu, kuru ministrija dod divu nedēļu laikā. Piekrišana noformējama izziņas veidā, un to paraksta pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī darījuma rezultātā īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas mērķis. Darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir pievienota minētā izziņa, izņemot tiesas spriedumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai arī testamentu ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā, kas ierakstāmi zemesgrāmatā arī tad, ja saņemts piekrišanas atteikums. Vienu izziņas eksemplāru pilsētas pašvaldība triju dienu laikā pēc izziņas parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienesta attiecīgajai nodaļai. Piekrišanas atteikumu darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā.		16	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs vides ministra vietā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Zaķis Aizstāt 22.panta otrajā daļā vārdus ““Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” ar vārdiem “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas””.	Atbalstīts	5. Aizstāt 22.panta otrajā daļā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” ar vārdiem “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas”.
23.pants. Informācijas publicēšana par noslēgtajiem darījumiem Par darījumiem, kuru rezultātā nekustamo īpašumu ieguvušas šā likuma 20.panta pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā un otrajā daļā minētās personas, Tieslietu ministrija ne retāk kā divas reizes gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju, kurā norāda šādu īpašumu lielumu, kadastrālo vērtību, to īpatsvaru pilsētās un citus Ministru kabineta noteiktos rādītājus.
24.pants. Zemes īpašuma tiesību saglabāšana vai izbeigšana fiziskajām personām, kuras zemi ieguvušas īpašumā mantošanas ceļā	3. Izslēgt 24.pantu.				6. Izslēgt 24.pantu.
(1) Ja fiziskā persona, kas nav Latvijas pilsonis, iegūst zemi īpašumā mantošanas ceļā, šai personai zemes īpašuma tiesību turpmākas saglabāšanas nolūkā jāiesniedz iesniegums tās pilsētas vai novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tās apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai arī tiesas spriedums par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Iesniegumā norādāms mantotās zemes turpmākās izmantošanas mērķis, un iesniegumam pievienojams tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai testaments ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā.
(2) Pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu šā likuma 22.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja, ievērojot šā likuma 21.pantā minētos ierobežojumus, pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, zemes īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina. Piekrišanas atteikumu šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.
(3) Neatsavinātā zemes īpašuma turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
6.nodaļa Valsts un pašvaldību zemes privatizācija un atsavināšana
27.pants. Valsts un pašvaldību zemes privatizācijas un atsavināšanas pamatnosacījumi
(1) Šī nodaļa nosaka:
1) tās zemes privatizācijas kārtību un nosacījumus, uz kuras atrodas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" privatizācijai nodotie valsts un pašvaldību īpašuma objekti, kā arī jau privatizētie valsts un pašvaldību īpašuma objekti;
2) tās zemes atsavināšanas kārtību un nosacījumus, uz kuras atrodas valsts un pašvaldību īpašuma objekti, kuru atsavināšana notiek saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" vai kuri jau ir atsavināti saskaņā ar minēto likumu;		17	Ekonomikas ministrs J.Lujāns Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Zaķis Aizstāt 27.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" ar vārdiem "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu".	Atbalstīts	7. 27.pantā: aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”” ar vārdiem “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu”;
3) tās valsts vai pašvaldības zemes privatizācijas kārtību un nosacījumus, uz kuras atrodas objekti, kurus to īpašnieks ieguvis citos likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;
4) neapbūvētās valsts vai pašvaldību zemes privatizācijas kārtību un nosacījumus.	4. 27.pantā: papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem “zemes privatizācijas” ar vārdiem “un atsavināšanas”;				papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem “zemes privatizācijas” ar vārdiem “un atsavināšanas”;
(2) Šīs nodaļas nosacījumi nav piemērojami gadījumos, kad tiek privatizēta vai atsavināta valsts vai pašvaldību zeme, uz kuras atrodas dzīvojamās mājas, kas tiek privatizētas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kā arī gadījumos, kad denacionalizētā namīpašuma īpašnieks kā attiecīgā apbūves gabala pastāvīgais lietotājs ir tiesīgs saņemt zemi īpašumā par maksu šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā.
(3) Zemes privatizācijas procedūras, metodes, paņēmienus un citus jautājumus, kas nav reglamentēti šajā likumā, nosaka likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", bet zemes atsavināšanas procedūras, veidus un citus jautājumus, kas nav reglamentēti šajā likumā, nosaka likums "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību".	aizstāt trešajā daļā vārdus “likums “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”” ar vārdiem “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums”.				aizstāt trešajā daļā vārdus “likums “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”” ar vārdiem “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums”.
28.pants. Valsts un pašvaldību zemes privatizācijas un atsavināšanas kārtība (1) Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem privatizēt vai atsavināt var tikai to zemi, uz kuru valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.
(2) (Izslēgta ar 01.11.2001. likumu).
(3) Zemes privatizāciju vai atsavināšanu gadījumos, kad uz tās atrodas privatizācijai vai atsavināšanai nodotie un privatizētie vai atsavinātie pašvaldību īpašuma objekti, veic tā pašvaldība, kuras īpašumā ir attiecīgā zeme.
(4) Ja uz zemes atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti atsavināšanai vai atsavināti saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”, vai valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti, šīs zemes privatizāciju veic vai šo zemi atsavina valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” (turpmāk — Valsts nekustamā īpašuma aģentūra).		18 19	Ekonomikas ministrs J.Lujāns Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Zaķis Aizstāt 28.panta ceturtajā un piektajā daļā vārdus “likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" ar vārdiem "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu". Atbildīgā komisija Izteikt 28.panta ceturto daļu jaunā redakcijā: „(4) Ja uz zemes atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti, šīs zemes privatizāciju veic valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk — Privatizācijas aģentūra).”.	Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā Atbalstīts	8. 28.pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ja uz zemes atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti, šīs zemes privatizāciju veic valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk — Privatizācijas aģentūra).”;
(5) Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta trešajā un ceturtajā daļā, valsts zemi atsavina Valsts nekustamā īpašuma aģentūra saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”.		20	Atbildīgā komisija Aizstāt 28.panta piektajā daļā vārdus “likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" ar vārdiem "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu".	Atbalstīts	aizstāt piektajā daļā vārdus “likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” ar vārdiem “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu”.
(6) Lai varētu privatizēt vai atsavināt zemi šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos, Ministru kabinets izdod rīkojumu vai attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par zemes nodošanu privatizācijai vai par tās atsavināšanu.
(7) Valsts īpašuma objektus, kuri tiek nodoti privatizācijai pēc 1997.gada 17.janvāra, var privatizēt vai atsavināt kopā ar zemi, uz kuras atrodas privatizācijai vai atsavināšanai nodotais īpašuma objekts, pamatojoties uz lēmumu, kuru pieņem institūcija, kas veic attiecīgā objekta privatizāciju vai atsavināšanu.
(8) Pašvaldību īpašuma objektus, kuri tiek nodoti privatizācijai pēc 1997.gada 17.janvāra, var privatizēt vai atsavināt kopā ar zemi, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības lēmumu.
(9) Speciālo ekonomisko zonu teritorijā esošo zemi, kura pieder vai piekrīt valstij vai pašvaldībai un uz kuras atrodas privatizējamie un privatizētie valsts un pašvaldības īpašuma objekti, privatizē vai atsavina attiecīgi valsts vai pašvaldība, saskaņojot privatizāciju vai atsavināšanu ar speciālās ekonomiskās zonas valdi.
30.pants. Zemes gabala cena
(1) Zemes gabalu privatizē vai atsavina par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību, kuru nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pilsētu zemes novērtēšanu.	5. 30.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārda “novērtēšanu” ar vārdiem “un ņemot vērā šā panta ceturtajā daļā noteikto”;	21	Deputāts M.Pietkevičs Izslēgt 2.lasījumā pieņemtos 30.panta grozījumus.	Atbalstīts
(2) Konkrētā zemes gabala cenu, par kādu tas tiek privatizēts vai atsavināts, nosaka tā institūcija, kas veic zemes privatizāciju vai atsavināšanu.
(3) Pārdodot valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kura vērtību veido arī valsts vai pašvaldības zemes vērtība, minētā objekta pārdošanas cenā atsevišķi jānorāda zemes cena un maksāšanas līdzekļi par zemi (izņemot gadījumus, kad zemes cena ietilpst objekta kapitāla daļas cenā).
	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Rīgas un Jūrmalas pilsētas teritorijā atsevišķu apbūvētu zemes gabalu un zemes gabalu kopā ar privatizējamo vai atsavināmo īpašuma objektu, kā arī neapbūvētu zemes gabalu privatizē vai atsavina par cenu, kas nav mazāka par vērtību, kāda noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, izņemot 27.panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.”	22 23	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 30.panta ceturto daļu. Deputāts L.Ozoliņš Svītrot likumprojekta 30.panta 4.daļu.	Atbalstīts Atbalstīts
31.pants. Maksāšanas līdzekļi
(1) Maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi veicami:
1) latos;
2) īpašuma kompensācijas sertifikātos.
(2) Īpašuma kompensācijas sertifikātu daudzumu maksājumos par privatizējamo vai atsavināmo zemi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību nosaka institūcija, kura veic privatizāciju vai atsavināšanu.		24	Deputāts L.Ozoliņš Likuma 31.panta 2.daļu pēc vārdiem “privatizāciju vai atsavināšanu” papildināt ar teikumu: “Gadījumos, kad īpašuma kompensācijas sertifikāti piešķirti bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem par īpašumiem, kas nacionalizēti vai citādi nelikumīgi atņemti, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa par privatizējamo vai atsavināmo zemi nedrīkst būt mazāka par 80 procentiem no zemes nosacītās cenas vai kadastrālās vērtības.”	Nav atbalstīts
(3) Maksājumi par privatizējamo zemi latos ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos.	6. Izslēgt 31.panta trešo un ceturto daļu.				9. Izslēgt 31.panta trešo un ceturto daļu.
(4) Maksājumi par atsavināto zemi latos pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos vai valsts budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(5) Ja uz valsts vārda zemesgrāmatā ir nostiprināta zeme saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2.panta trešo daļu, latos veiktie maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" kā maksājumi par pašvaldības īpašuma objektu.
(6) Ja uz pašvaldības vārda zemesgrāmatā ir nostiprināta zeme saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 3.panta trešo daļu, latos veiktie maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" kā maksājumi par valsts īpašuma objektu.
(7) Šā likuma 28.panta septītajā un astotajā daļā paredzētajos zemes privatizācijas gadījumos, ja valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizē vai atsavina kopā ar zemi, zemes pircējam - Latvijas pilsonim - ir tiesības izvēlēties šā panta pirmajā daļā minētos maksāšanas līdzekļus.		25	Deputāts A.Tolmačovs Papildināt 31.panta 7.daļu pēc vārda “pilsonim” ar vārdiem “un nepilsonim”.	Nav atbalstīts
(8) Personas, kuras kā kompensāciju ieguvušas īpašuma kompensācijas sertifikātus, norēķinoties par privatizēto zemi, ir tiesīgas izlietot visus savā rīcībā esošos īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas tām piešķirti kā kompensācija par neatgūto īpašumu.
Pārejas noteikumi	7. Pārejas noteikumā: aizstāt vārdus “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”;	26	Atbildīgā komisija Izslēgt otrā lasījuma redakciju.	Atbalstīts
	27	Atbildīgā komisija Izslēgt likuma pārejas noteikumu 1.punktu.	Atbalstīts	10. Pārejas noteikumos: izslēgt 1.punktu;
2. Pārejas posmā pēc pievienošanās Eiropas Savienībai no 2004.gada 1.maija līdz 2011.gada 30.aprīlim citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās juridiskās personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības un meža zemi. Pārejas posma ierobežojumi nav attiecināmi uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, ja viņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā nodarbojušies ar lauksaimniecību.	papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā: “2. Neapbūvētu valsts vai pašvaldības zemes gabalu un valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sastāvā esošu zemi, ja konkrētais zemes gabals vai nekustamais īpašums kopā ar zemi nodots atsavināšanai saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu vai pilsētas pašvaldības lēmumu vai tā privatizācijas noteikumi (privatizācijas projekts) apstiprināti pēc 2004.gada 31.decembra, privatizē vai atsavina tikai par naudu, izņemot 27.panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.”	28 29	Deputāts M.Pietkevičs Izslēgt 2.lasījumā pieņemtos pārejas noteikumu grozījumus, kas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu. Deputāts M.Pietkevičs Papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā: “2.Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums regulē šādus ar zemes privatizāciju un atsavināšanu saistītos jautājumus: 1) .......”.	Atbalstīts Daļēji atbalstīts, iekļauts 32.priekšlikumā
3. Ja ir pietiekami pierādījumi tam, ka pēc pārejas posma būs nopietni traucējumi vai šādu traucējumu rašanās iespējamība Latvijas lauksaimniecības un meža zemes tirgū, pārejas posma beigu termiņu kārtībā, kāda noteikta Līgumā starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, var pārcelt uz vēlāku laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.
		30	Deputāts A.Ārgalis Papildināt pārejas noteikumus ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā: “3. Zemesgabali, kuru privatizācijas vai atsavināšanas ierosinājumi iesniegti līdz 2004.gada 31.decembrim, tiek pārdoti par cenu, kas atbilst zemesgabala kadastrālajai vērtībai ierosinājuma iesniegšanas brīdī. 4. Apbūves īpašniekam, kurš izmanto pirmpirkuma tiesības uz zemesgabalu un kura īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, ir tiesības izvēlēties šā likuma 31.pantā norādītos maksāšanas līdzekļus, ja zemesgabala privatizācijas vai atsavināšanas ierosinājums iesniegts līdz 2004.gada 31.decembrim.”	Nav atbalstīts
		31	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Zaķis Papildināt Pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā: “4. Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā ir noteikta privatizējamā zemesgabala cena noteikšanas kārtība un īpašuma kompensācijas sertifikātu daudzums maksājumos par privatizējamo un atsavināmo zemesgabalu, kas jāievēro šī likuma izpildē.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 32.pr.
		32	Atbildīgā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā: “Šā likuma normas ir piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.”	Atbalstīts	papildināt pārejas noteikumus ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā: “4. Šā likuma normas ir piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.
		33	Atbildīgā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā: “Grozījums šā likuma 12.panta otrajā daļā attiecībā uz nomas maksu zemei, uz kuras atrodas ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, piemērojams nomas līgumiem, kas noslēgti pēc 2005.gada 1.septembra”.	Atbalstīts	5. Grozījums šā likuma 12.panta otrajā daļā attiecībā uz nomas maksu zemei, uz kuras atrodas ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, piemērojams nomas līgumiem, kas noslēgti pēc 2005.gada 1.septembra.”
		34	Atbildīgā komisija Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī.