Teksts

Likumprojekts

Grozījumi likumā

"Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 6., 14.nr.; 1996, 23.nr.; 1997, 15.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 8., 24.nr.; 2002, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2.panta pirmo daļu ar vārdiem "vienlaikus nodrošinot iespējami lielus naudas ieņēmumus no privatizācijas".

2. 6.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Maksājumi par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem izdarāmi latos un privatizācijas sertifikātos. Privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli privatizējamā valsts vai pašvaldības īpašuma objekta iegādei pieņem šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktajā kārtībā un apjomā.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"6. Privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli izmanto, ja tas ir paredzēts privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) un pirkuma līgums noslēgts vai privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) paredzētie maksājumi veikti noteiktā kārtībā un termiņā pirms līguma slēgšanas. Privatizācijas sertifikātu izmantošanas tiesību izbeigšanās termiņu reģistrē tāpat kā privatizācijas ierosinājumu."

3. Svītrot 8.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus "un veic visu citu valsts īpašuma objektu novērtēšanu".

4. 12.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Privatizācijas ierosinājumu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.";

papildināt ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Ministru kabinets ir tiesīgs nodot privatizācijai arī valsts īpašuma objektu, par kuru nav saņemts privatizācijas ierosinājums."

5. Papildināt 13.panta pirmo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Par valsts īpašuma objekta nodošanu Privatizācijas aģentūrai ir atbildīgs tās valsts institūcijas vadītājs, kuras pārziņā ir privatizējamais valsts īpašuma objekts."

6. Papildināt 31.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Privatizācijas ierosinājumu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets."

7. Papildināt 52.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Šā panta otrā daļa nav piemērojama, ja:

1) pircējs valsts vai pašvaldības īpašuma objektu iegādājies, izmantojot pirmpirkuma tiesības;

2) pirkuma objekts ir nekustamais īpašums."

8. Aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdus "likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" ar vārdiem "likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"".

9. 65.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem "ņemot vērā šā panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas nosacījumus";

papildināt pantu ar sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"6. Ja pēc tam, kad šā panta trešajā daļā minētajā institūcijā saņemts apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājums, mainās uz zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašnieks, zemesgabals tiek privatizēts tikai tādā gadījumā, ja arī no objekta jaunā īpašnieka tiek saņemts šā zemesgabala privatizācijas ierosinājums.

7. Ja pēc tam, kad šā panta trešajā daļā minētajā institūcijā saņemts apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājums, uz zemesgabala esošais īpašuma objekts tiek sadalīts (to sadalot vai no tā nodalot), tad sadala arī zemesgabalu. Jaunizveidotais zemesgabals tiek privatizēts tikai tādā gadījumā, ja arī no sadalīšanas rezultātā izveidotā objekta īpašnieka tiek saņemts lūgums sadalīt zemesgabalu un privatizācijas ierosinājums attiecībā uz to zemesgabalu, uz kuru viņam ir pirmpirkuma tiesības. Zemesgabala sadalīšanas izdevumus proporcionāli sadalītā zemesgabala lielumam sedz personas, kuras lūdz sadalīt zemesgabalu.

8. Ja pēc tam, kad šā panta trešajā daļā minētajā institūcijā saņemts apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājums, uz zemesgabala esošais īpašuma objekts kļūst par kopīpašumu, zemesgabals tiek privatizēts tikai tādā gadījumā, ja arī no kopīpašnieka tiek saņemts privatizācijas ierosinājums attiecībā uz tam piekrītošo zemesgabala domājamo daļu, uz kuru attiecīgajam kopīpašniekam ir pirmpirkuma tiesības.

9. Lēmumu par šajā pantā minēto zemesgabala sadalīšanu un par attiecīgā zemesgabala vai zemesgabala domājamo daļu privatizācijas uzsākšanu pieņem institūcija, kas veic privatizāciju. Lēmumu par jauno zemesgabalu privatizācijas uzsākšanu, ja zemesgabals tiek sadalīts, institūcija, kas veic privatizāciju, pieņem pēc tam, kad ir samaksāti zemesgabala sadalīšanas izdevumi."

10. Svītrot 66.panta trešo un ceturto daļu.

11. 71.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Zemesgabalu privatizē par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību, kuru nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes kadastrālo vērtēšanu, kā arī ņemot vērā šā panta piektajā daļā noteikto.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"5. Atsevišķu apbūvētu zemesgabalu Rīgas un Jūrmalas pilsētas teritorijā un zemesgabalu kopā ar privatizējamo objektu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu privatizē par cenu, kas nav mazāka par vērtību, kura noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem."

12. Papildināt 85.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"6. Ja persona, kurai ir šā panta pirmajā daļā minētās valstij vai pašvaldībai piederoša apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības, sešu mēnešu laikā no minētā zemesgabala privatizācijas noteikumu apstiprināšanas dienas nenoslēdz zemesgabala pirkuma līgumu, šā valstij vai pašvaldībai piederošā zemesgabala privatizācijas noteikumi zaudē spēku."

13. Svītrot pārejas noteikumu 4.punktu.

14. Izteikt pārejas noteikumu 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Ministru kabinets rīkojumu par Privatizācijas aģentūras likvidāciju var izdot tikai:

1) pēc šā likuma pārejas noteikumu 5.punktā paredzētās Privatizācijas aģentūras funkciju nodošanas citām institūcijām;

2) pēc tam, kad Privatizācijas aģentūra ir pabeigusi visu privatizācijai nodoto valsts īpašuma objektu privatizāciju."

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

"9. Pēc šajā likumā noteiktā privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas termiņa beigām privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli privatizācijas ierosinājumā minētā valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijā ir tiesīga izmantot persona, kas minētajā termiņā iesniegusi privatizācijas ierosinājumu un likumā noteiktajos gadījumos nav zaudējusi tiesības izmantot privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli ierosinājumā minētā objekta privatizācijā.

10. Privatizācijas aģentūra valsts īpašuma objektu privatizācijas ierosinājumus saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo daļu pieņem līdz 2003.gada 31.decembrim.

11. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pēc 2003.gada 31.decembra šā likuma pārejas noteikumu 10.punktā minēto valsts mantu, uz kuru nav attiecināms šā likuma pārejas noteikumu 13.punkts, atsavina saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu.

12. Pašvaldība pašvaldības īpašuma privatizācijas ierosinājumus saskaņā ar šā likuma 31.pantu pieņem līdz 2004.gada 31.decembrim.

13. Līdz 2003.gada 31.decembrim saņemtos valsts īpašuma objektu privatizācijas ierosinājumus un līdz 2002.gada 5.martam saņemtos privatizācijas ierosinājumus attiecībā uz pašvaldību nekustamajiem īpašumiem, kas nav pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas sastāvā, kā arī līdz 2004.gada 31.decembrim saņemtos cita pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumus izskata un attiecīgo lēmumu pieņem saskaņā ar šo likumu un tam atbilstošajiem normatīvajiem aktiem.

14. Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek pieņemts lēmums par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu, to privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā.

15. Ja privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) nav noteikts pirkuma līguma noslēgšanas termiņš, šā likuma 6.panta sestās daļas pirmajā teikumā minētais termiņš beidzas 2004.gada 31.decembrī.

16. Šā likuma 52.panta otrajā daļā noteiktās maksāšanas līdzekļu proporcijas maiņas nosacījumus piemēro, ja valsts vai pašvaldības īpašuma objekta pircējs šā likuma 52.panta otrajā daļā minētos nosacījumus ir izpildījis un iesniegumu par maksāšanas līdzekļu proporcijas maiņu iesniedzis līdz 2003.gada 31.decembrim.

17. Pašvaldības zemesgabala cenas noteikšanai šā likuma 71.panta piekto daļu piemēro, ja konkrētā zemesgabala privatizācijas ierosinājums iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts pēc 2003.gada 31.decembra."

Ekonomikas ministrs

J.Lujāns

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Ministru kabinets 2003.gada 7.oktobra sēdē (prot.Nr.53, 13.§) ir akceptējis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (TA-2167), kas paredz mainīt sertifikātu izmantošanas kārtību. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģija (apstiprināta ar Ministru kabineta 04.08.2003. rīkojumu nr.486) paredz: 1) atcelt sertifikātu (privatizācijas; īpašuma kompensācijas) izmantošanas termiņu, pēc kura tiktu anulēti neizmantotie sertifikāti. Uz 2003.gada 1.septembri valstī piešķirti 111,45 milj. sertifikāti. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā izmantoti 99,76 milj. sertifikātu jeb 89,5% no piešķirtajiem privatizācijas un īpašuma kompensācijas sertifikātiem; 2) noteikt privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas beigu termiņus, kuru iesniedzēji saglabās tiesības izmantot privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā. 2002.gada 5.martā spēkā stājās grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kas pārtrauca nekustamo īpašumu, kas nav valsts vai pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā, nodošanu privatizācijai. Tomēr ir paredzēts, ka izņēmuma gadījumā (likuma pārejas noteikumu 4.punkts), privatizācijai var nodot valsts nekustamo īpašumu, kas nav valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā. Šāds izņēmums nav paredzēts attiecībā uz pašvaldības īpašuma privatizāciju. Pašvaldībās atrodas nekustamā īpašuma privatizācijas ierosinājumi, kas saņemti pirms minētajiem grozījumiem un par kuriem pašvaldības nav pieņēmušas lēmumus par nodošanu privatizācijai minētajā termiņā. Latvijas pašvaldības Ekonomikas ministrijai līdz 01.10.2003. ir iesniegušas vairāk kā 30 pašvaldību nekustamā īpašuma privatizācijas projektus, par kuriem ierosinājumi pašvaldībās iesniegti pirms minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās (05.03.2002.), bet apstiprināti pēc 2002.gada 5.marta. Pārbaudot izlases veidā zemes kadastrālās vērtības atbilstību tirgus vērtībai, tika konstatēts, ka ievērojama atšķirība ir sastopama tikai tajos reģionos, kur it strauja zemes tirgus attīstība (Rīga, Jūrmala). Šī atšķirība rodas tādēļ, ka Valsts zemes dienests tirgus cenas bāzei izmanto datus par pēdējiem 2 gadiem. Ja zemes tirgus vērtība ir lielāka par kadastrālo vērtību, tad pasūtīt tirgus vērtējumu sertificētam vērtētājam un pārdot to par tirgus vērtībai atbilstošu cenu ir finansiāli izdevīgi tikai zemesgabaliem Rīgā un Jūrmalā. Standartizācijas likumā noteiktā kārtībā apstiprināti īpašuma vērtēšanas standarti (LVS 401-0:2002; LVS 401-1:2002; LVS 401-2:2002; LVS 401-3:2002; LVS 401-4:2002).
2. Normatīvā akta projekta būtība	Projekts paredz grozījumus likumā, kas nodrošinās Ministru kabinetā apstiprināto Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģijas (pamatnostādņu) īstenošanu: maksājumi par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem izdarāmi latos un privatizācijas sertifikātos, ja tas ir paredzēts privatizācijas noteikumos (projektā); privatizācijas ierosinājumu reģistrē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet privatizācijas sertifikātu izmantošanas tiesību izbeigšanās termiņu reģistrē tāpat kā privatizācijas ierosinājumu; Privatizācijas aģentūra valsts īpašuma objektu privatizācijas ierosinājumus pieņem līdz 2003.gada 31.decembrim; pašvaldības privatizācijas ierosinājumus no privatizācijas subjektiem pieņem līdz 2004.gada 31.decembrim; maksāšanas līdzekļu proporciju (likuma 52.panta otrā daļa) var mainīt, ja iesniegums saņemts līdz 2003.gada 31.decembrim; papildināt zemes privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas kārtību, kā arī veikt citus juridiski tehniskas dabas grozījumus.
Cita informācija	Projekts saskaņots ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, kas paredz privatizācijas ierosinājumu reģistrāciju īpašā kārtībā nevis vispārējā lietvedības kārtībā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu savlaicīga privatizācijas ierosinājuma iesniedzēja tiesības izmantot sertifikātus, kā arī radītu tiesiskos priekšnoteikumus nelikumīgas sertifikātu izmantošanas novēršanai, ja privatizācijas ierosinājums nav bijis iesniegts likumā noteiktajā termiņā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Privātā sektora īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā tas neietekmēs, jo valsts uzņēmumu privatizācija pamatā ir pabeigta.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Tiks vienkāršotas administratīvās procedūras, jo tiks pārtraukta valsts īpašuma objektu privatizācijas ierosinājumu pieņemšana. Privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli valsts vai pašvaldības īpašuma objekta iegādei pieņems normatīvajos aktos un privatizācijas noteikumos (projektā) noteiktajā kārtībā un apjomā.
3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Valsts un pašvaldību mantas atsavināšana turpināsies Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā ar mērķi nodrošināt maksimālus valsts un pašvaldību ieņēmumus.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem*
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2		3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi palielināsies, jo pēc privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigām valsts un pašvaldību īpašumu atsavinās par naudu saskaņā ar Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumu un likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Izmaiņas budžeta izdevumos nerada.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšana	Kompensējošie pasākumi nav paredzēti.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Ieņēmumu palielinājuma apjomu pašlaik nav iespējams pat aptuveni aprēķināt, jo tas ir atkarīgs no saņemto zemes un citu objektu privatizācijas ierosinājumiem, kā arī no valsts un pašvaldību mantas tirgus vērtības pieauguma dinamikas, kad valsts un pašvaldību mantu atsavinās tikai par naudu.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi par privatizācijas ierosinājumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas tiesību reģistrācijas kārtību valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju veicošajās institūcijās.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija			Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nav saņemti.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšana notiek ar masu saziņas līdzekļu starpniecību. Informācija iegūstama arī tīklā „Internet” Ministru kabineta mājas lapā un Ekonomikas ministrijas mājas lapā. Viedoklis nav saņemts.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas institūcijas netiek radītas, kā arī netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā „Latvijas Vēstnesī” un „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājā”, kā arī publicētas Ekonomikas ministrijas preses relīzes gan par likumu, gan par Ministru kabineta noteikumiem, kas tiks izdoti saistībā ar likuma grozījumiem.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Normatīvais akts tiesisko attiecību modelī (administratīvi tiesiskās attiecības) izmaiņas neradīs.
4. Cita informācija	Nav.

Ministrs J.Lujāns

Valsts sekretāra vietā – Valsts sekretāra vietnieks

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Liepiņš

M.Līdumniece

J.Eglītis

K.Lore

15.10.2003. 18:20

1 195

Vasiļjevs

7013158, valdis.vasiljevs@em.gov.lv