Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 12. novembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" (Reģ. nr.480) (Dok. nr.1459, 1459A)         un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Izdarīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārda "kapitālsabiedrībā" ar vārdiem "valsts vai pašvaldības un citas personas kopīpašuma izveidošana";

izteikt 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) nosacītā cena – nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem;

7) pārdošana par brīvu cenu – mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu, vai par zemes kadastrālo vērtību šā likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajos gadījumos;";

papildināt pantu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12) atsavināšanas ierosinājums – šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sagatavošanu atsavināšanai;

13) atkārtots atsavināšanas iesniegums – šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to šajā likumā noteiktajos gadījumos persona iesniedz pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu vai pašvaldība pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma pārdošanu."

2. Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) izveidojot valsts vai pašvaldības un citas personas kopīpašumu."

3. Papildināt 5.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Atļauju veidot kopīpašumu ar citu personu attiecībā uz valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet attiecībā uz pašvaldības nekustamo īpašumu – attiecīgā dome (padome)."

4. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".

5. Izteikt 11.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama pārskatāmā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma."

6.  37.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Ja apbūvēti zemesgabali ārpus Rīgas un Jūrmalas pilsētas teritorijas tiek pārdoti šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3., 4., 7. un 8.punktā minētajām personām, pārdošanas cenu nosaka ne mazāku par zemes kadastrālo vērtību. Visos pārējos gadījumos pārdošanas cena saskaņā ar šā likuma 8.pantu tiek noteikta ne mazāka par nosacīto cenu;";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta otrā un trešā daļa nav attiecināma uz gadījumiem, ja tiek atsavināti valsts zemesgabali šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar likumu tiek rīkota izsole."

7. Papildināt 47.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

"Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

8. Papildināt pārejas noteikumu 2.punkta pirmo apakšpunktu ar šāda satura tekstu:

"bet gadījumos, kad īpašuma kompensācijas sertifikātus var izmantot pēc 2004.gada 31.decembra, atsavināšanas noteikumos norāda arī līguma slēgšanas termiņu un pirms līguma slēgšanas veicamo maksājumu termiņu;".

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.5 un 2.6 punktu šādā redakcijā:

"2.1 Šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas valsts vai pašvaldības zemes atsavināšanas ierosinājumu un atkārtotu atsavināšanas iesniegumu var iesniegt noteiktā kārtībā līdz 2004.gada 31.decembrim un izmantot par maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus.

2.2 Ja šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet pēc atsavināšanas noteikumu saņemšanas noteiktajā termiņā nav izmantojusi savas pirmpirkuma tiesības, tad gadījumā, ja tiek iesniegts atkārtots atsavināšanas iesniegums, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atkārtotā atsavināšanas iesnieguma reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā.

2.3 Ja šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par atļauju pārdot attiecīgo zemesgabalu, valsts vai pašvaldības institūcijā nav izstrādāti zemesgabala atsavināšanas noteikumi, jo persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nav noslēgusi zemesgabala nomas līgumu vai nav iesniegusi institūcijas pieprasītos un normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, iesniegtais zemesgabala atsavināšanas ierosinājums zaudē spēku. Ja persona, kurai ir tiesības uz pirmpirkumu, novērš minētos šķēršļus un iesniedz atkārtotu atsavināšanas iesniegumu, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atkārtotā atsavināšanas iesnieguma reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā.

2.4 Ja pēc apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas valsts vai pašvaldības institūcijā mainās uz zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašnieks, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja no objekta jaunā īpašnieka saņemts šā zemesgabala atkārtots atsavināšanas iesniegums. Minētais iesniegums tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atsavināšanas iesnieguma reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā, izņemot gadījumu, ja atsavināšanas iesniegumu iesniedz mantinieks.

2.5 Ja pēc apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas valsts vai pašvaldības institūcijā uz zemesgabala esošais objekts kļūst par kopīpašumu, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja arī no kopīpašniekiem saņemti ierosinājumi atsavināt zemesgabala domājamo daļu samērīgi tiem piederošai ēkas (būves) daļai. Šie ierosinājumi, kā arī atkārtotie atsavināšanas iesniegumi, kurus kopīpašnieks iesniedz pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par attiecīgā zemesgabala atsavināšanu, tiek izskatīti un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atsavināšanas ierosinājumu un atkārtoto atsavināšanas iesniegumu reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā.

2.6 Ja pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas vai pašvaldības lēmuma pieņemšanas par zemesgabala pārdošanu un atsavināšanas noteikumu nosūtīšanas personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, stājas spēkā normatīvie akti, kuros noteikta citāda atsavināšanas kārtība vai maksāšanas līdzekļu attiecība, attiecīgā valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšana ir pabeidzama un pirkuma līgums ir noslēdzams atsavināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā."