Teksts

Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija

Likumprojekts

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā

Izdarīt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.; 2002, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

papildināt ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(3) Ziedotājam pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma ir pienākums iesniegt informāciju par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem.

(4) Informācijā par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem norādāms katra finansēšanas avota veids, apmērs, gūšanas vieta un datums.

(5) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata par nepieciešamu, tad ziedotājam sniegtajai informācijai par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem ir jāpievieno dokumenti, kas apliecina finansēšanas avotu izcelsmes likumību.”

2. 6.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas), izmantojot trešo personu starpniecību. Politiskās organizācijas (partijas) finansēšana, izmantojot trešo personu starpniecību, ir gadījumā, ja īstenojot savas personiskās intereses finansēt politisko organizāciju (partiju), tiek izmantoti citas personas identitātes dati, vai, ja politiskajai organizācijai (partijai) tiek ziedots, izmantojot citu personu. Par starpniecību šā likuma izpratnē netiek uzskatīts, ja persona ziedo, izmantojot citu personu, kurai ir izsniegta notariāli apstiprināta pilnvara, kas dod tiesības ziedot attiecīgajai partijai konkrētu summu vai mantisku vērtību. Šādu pilnvarojumu aizliegts nodot citai personai”;

papildināt ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Politiskajām organizācijām (partijām) aizliegts izsniegt jebkāda veida aizdevumus un dot galvojumus vai garantijas.”

3. 7.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „Anonīmu” ar vārdu „Pretlikumīgu”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja politiskā organizācija (partija) saņem anonīmu dāvinājumu (ziedojumu) vai dāvinājumu (ziedojumu), kas ir pretrunā ar šā likuma 4. un 6.panta noteikumiem, finanšu līdzekļi piecu dienu laikā pēc saņemšanas jāpārskaita valsts budžetā, bet manta jānodod valsts īpašumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”;

izslēgt 7.panta ceturto un piekto daļu.

4. Izteikt 8.2 pantu šādā redakcijā:

„8.2 pants. Vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija

(1) Politiskās organizācijas (partijas), kas iesniegušas deputātu kandidātu sarakstus Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām, 30 dienu laikā pēc Saeimas, pašvaldību vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vadītāja parakstītu vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju.

(2) Vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā norāda visus ieņēmumus un izdevumus, kas politiskajai organizācijai (partijai) radušies laika posmā no 270.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai, kā arī izdevumus, kas radīsies, pēc vēlēšanām maksājot rēķinus par šā likums 8.1 panta otrajā daļā minētajām darbībām.”

5. Papildināt ar 8.3 pantu šādā redakcijā:

„8.3 pants. Finansiālās darbības deklarācijas iesniegšanas kārtība

Ministru kabinets nosaka finansiālās darbības deklarācijas, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijas, paziņojuma par plānotājiem vēlēšanu izdevumiem un vēlēšanu izdevumu deklarācijas veidlapu formu un aizpildīšanas kārtību.”

6. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

„10.pants. Atbildība pat šā likuma prasību neievērošanu

(1) Ja politiskā organizācija (partija) neiesniedz šā likuma 8., 8.1 un 8.2 pantā minētās deklarācijas vai paziņojumu līdz likumā noteiktajam termiņam vai tajās nav norādītas likumā prasītās ziņas, vai tajā norādītas nepatiesas ziņas, vai ja netiek pildīti šā likuma 4.panta trešās un ceturtās daļas, 6.panta otrās daļas vai 7.panta pirmās daļas noteiktumi, politiskā organizācija (partija) likumā noteiktajā kārtībā tiek saukta pie administratīvās atbildības.

(2) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē šā likuma 2.panta ceturtās daļas, 6.panta pirmās un trešās daļas noteikumu pārkāpumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums uzdot politiskai organizācijai (partijai) 30 dienu laikā pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā.

(3) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noteiktajā termiņā politiskā organizāciju (partija) nepilda šā panta otrajā daļā noteikto pienākumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir pienākums likumā noteiktajā kārtībā ierosināt attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) darbības apturēšanu tiesas ceļā.

(4) Ja politiskā organizācija (partija) nepilda tiesas lēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas noteiktajā termiņā nenovērš likuma pārkāpumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums likumā noteiktajā kārtībā ierosināt attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) darbības izbeigšanu tiesas ceļā.”

7. Aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus „neatkarīga auditorfirma” ar vārdiem „zvērināts revidents”.

8. Izslēgt 12.pantā skaitļus un vārdus „7.panta trešās daļas, 8., 8.1 un 8.2 panta”.

9. Papildināt 13.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas izpildi, politiskā organizācija (partija) septiņu dienu laikā pēc augstākās lēmējinstitūcijas sanākšanas iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un attiecīgajam reģistra turētajam sēdes protokola norakstu par izmaiņām politiskās organizācijas (partijas) pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijā.”

Likumprojekta

“Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums ir vienīgais normatīvais akts Latvijā, kurš reglamentē politisko organizāciju finansiālo un saimniecisko darbību, paredzot vairākus politisko organizāciju finansēšanas ierobežojumus, nosakot politisko organizāciju finansiālās darbības principus un tās deklarēšanas kārtību. Tomēr esošā likuma redakcija ir nepilnīga, jo nenodrošina politisko organizāciju finansēšanas sistēmas efektīvu darbību un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam kā vienīgajai politisko organizāciju kontrolējošai un uzraugošai institūcijai neļauj saskaņā ar normatīvajos aktos deleģētajām funkcijām pilnvērtīgi veikt politisko organizāciju finansiālās darbības kontroli.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Izdarot grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, tiek noteikti precīzāki un stingrāki kritēriji politisko organizāciju finansēšanā un novērstas nepilnības to finansēšanas sistēmā. Lai padarītu efektīvāku Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 6.panta otrās daļas prasību ievērošanu un politisko organizāciju saņemto ziedojumu likumības un patiesuma pārbaudes kontroli, likumā tiek iestrādāta starpniecības definīcija un deleģētas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam tiesības pieprasīt un ziedotājiem uzlikts par pienākumu sniegt informāciju par finansēšanas avotu izcelsmi, norādot katra finansēšanas avota veidu, apmēru, gūšanas vieta un datumu. Pašreiz nav noteikta vienota kārtība, kādā politiskajām organizācijām (partijām) ir jāaizpilda to ikgadējās finansiālās darbības deklarācijas, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijas un vēlēšanu izdevumu deklarācijas. Minētajām deklarācijām nav noteikta arī vienota deklarāciju forma. Nosakot šādu regulējumu, ievērojami tiks atvieglots ne tikai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbs, pārbaudot attiecīgās deklarācijas, bet arī tiks radīta labvēlīgāka situācija politiskajām organizācijām (partijām), jo tām, atšķirībā no pašreizējās situācijas, būtu vienkāršāk pēc vispārējiem priekšrakstiem aizpildīt konkrēto deklarāciju, turklāt, nedomājot par formu, kā to izdarīt. Lai padarītu esošo vēlēšanu deklarāciju sastādīšanas mehānismu caurskatāmāku ne tikai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam kā vienīgai politisko organizāciju (partiju) finansiālās un saimnieciskās darbības uzraugošai institūcijai, bet arī sabiedrībai un presei, nepieciešams Vēlēšanu deklarācijā noteikt arī finansēšanas avotu deklarēšanu, jo patreizējais regulējums nosaka tikai atskaiti par izdevumiem, finansēšanas avotus atstājot neskartus. Saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.panta trešo daļu politisko organizāciju mantas nodošanas kārtību valsts īpašumā nosaka Finanšu ministrija. Ievērojot to, ka šāda Finanšu ministrijas kārtība nav izstrādāta, lietderīgāk ir deleģēt Ministru kabinetam apstiprināt kārtību. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.panta trešā un ceturtā daļa nosaka, ka, ja politiskā organizācija (partija) saņem anonīmu dāvinājumu (ziedojumu) vai arī dāvinājumu (ziedojumu), kas ir pretrunā ar šā likuma 4. un 6.panta noteikumiem, finanšu līdzekļi piecu dienu laikā pēc saņemšanas jāpārskaita Finanšu ministrijas norādītajā kontā, bet manta jānodod valsts īpašumā Finanšu ministrijas noteiktajā kārtībā. Minētajā kontā pārskaitītās summas veido fondu, kura finanšu līdzekļus Finanšu ministrija ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām pārskaita tām politiskajām organizācijām (partijām), kuru pieteiktie kandidāti ir ievēlēti Saeimā. Līdz ar to veidojas situācija, ka pretlikumīgi iegūtie finanšu līdzekļi pēc atskaitīšanas Finanšu ministrijas kontā ieplūst atpakaļ Saeimā ievēlētajām politiskajām organizācijām, tikai mazākā apmērā. Ņemot vērā Latvijā esošo ekonomisko situāciju, ir lietderīgāk pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā. Saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 12.pantu par minētā likuma ierobežojumu neievērošanu atbild attiecīgās politiskās organizācijas vadītājs. Savukārt likums „Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” neuzliek par pienākumu politiskajām organizācijām iesniegt informāciju par izmaiņām pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas sastāvā. Līdz ar to veidojās situācija, ka attiecīgajam reģistru turētajam nav ziņu par visu politisko organizāciju esošo pastāvīgi funkcionējošo vadības institūcijas sastāvu, kā rezultātā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam kā vienīgajai kontrolējošai institūcijai nav pilnīgas informācijas par visu politisko organizāciju atbildīgajām personām no kurām ir prasāma Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasību izpilde. Tādējādi, nepieciešams papildināt esošo likuma redakciju ar pienākumu politiskajām organizācijām iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā informāciju par izmaiņām pastāvīgi funkcionējošā vadības institūcijā. Pašreiz normatīvajos aktos nav adekvāti paredzēta atbildība par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar politisko organizāciju (partiju) finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, jo par atsevišķu likuma normu neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība, bet par atsevišķiem pārkāpumiem ir paredzēts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks vēršas tiesā, lūdzot apturēt politiskās organizācijas (partijas) darbību, bet par dažiem vispār nav paredzēta atbildība. Esošo situāciju ir nepieciešams uzlabot, atšķirībā no esošās situācijas paredzot administratīvo atbildību tikai par tādiem pārkāpumiem, kurus partija pati var konstatēt un paredzot mehānismu, kā novērst tos likumpārkāpumus, kurus pārbaužu gaitā konstatē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
3. Cita informācija	-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu tieši neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu tieši neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Pieņemot grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, salīdzinājumā ar esošo situāciju, tiks radīti labvēlīgāki apstākļi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumu novēršanai un pilnveidos esošo politisko organizāciju finansēšanas sistēmu.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2002	2003	2004	2005	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Šāda satura izmaiņas iepriekš nav paredzamas.	Šāda satura izmaiņas iepriekš nav paredzamas.	Šāda satura izmaiņas iepriekš nav paredzamas.	Šāda satura izmaiņas iepriekš nav paredzamas.	Šāda satura izmaiņas iepriekš nav paredzamas.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
6. Cita informācija	-	-	-	-	-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Ir sagatavoti grozījumi Krimināllikumā, likumā „Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			-
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
-	-	-		-

5. Cita informācija		-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.	Jaunas institūcijas netiek radītas un to funkcijas netiek paplašinātas (tiek precizētas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja funkcijas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma kontrolē).
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Savas tiesības indivīds var aizstāvēt Latvijas Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	-

Komisijas priekšsēdētājs

A.Latkovskis