I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.34pants „Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas noteikumu neievērošana” paredz administratīvo atbildību par priekšvēlēšanu perioda izdevumu, vēlēšanu izdevumu vai ikgadējās finansiālās darbības deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu (naudas sods politiskajai organizācijai (partijai) no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem) un par dāvinājumu (ziedojumu) vai finansēšanas ierobežojumu neievērošanu (naudas sods politiskajai organizācijai (partijai) no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem).

Pašreiz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā nav adekvāti paredzēta atbildība par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar politisko organizāciju (partiju) finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums nosaka vairākus ierobežojumus partijām dāvinājumu (ziedojumu) pieņemšanā, un par atsevišķu likuma normu neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība, par atsevišķiem pārkāpumiem ir paredzēts, ka KNAB priekšnieks vēršas tiesā, lūdzot apturēt politiskās organizācijas (partijas) darbību, bet par dažiem vispār nav paredzēta atbildība.

Esošo situāciju ir nepieciešams uzlabot, precizējot administratīvo atbildību, atšķirībā no esošās situācijas, paredzot administratīvo atbildību par visiem tādiem pārkāpumiem, kurus partija pati var konstatēt un novērst (neparedzot to, piemēram, par pārkāpumu – tāda dāvinājuma (ziedojuma) pieņemšana, kas tiek nodots, izmantojot starpnieku).

2. Normatīvā akta projekta būtība

1) Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums nosaka konkrētus termiņus, kādos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir jāiesniedz ikgadējā finansiālās darbības, priekšvēlēšanu perioda un vēlēšanu izdevumu deklarācijas. Atbildība par minēto termiņu neievērošanu nav paredzēta, tāpēc tiek papildināts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, nosakot administratīvo atbildību par deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu. Smagāks sods tiek paredzēts par atkārtoti gada laikā izdarītu tādu pašu pārkāpumu.

2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savā darbībā ir secinājis, ka vairākas politiskās organizācijas nepievērš īpašu vērību patiesu ziņu sniegšanai finansiālās darbības deklarācijās. Nekāda veida atbildība par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijās nav paredzēta, tāpēc tiek papildināts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam dodot tiesības piemērot administratīvos sodus par nepatiesas informācijas atspoguļošanu iesniegtajās deklarācijās. Smagāks sods tiek paredzēts par atkārtoti gada laikā izdarītu tādu pašu pārkāpumu.

3) Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums nosaka politiskai organizācijai (partijai) pienākumu noteiktā termiņā publicēt internetā informāciju par pieņemto dāvinājumu (ziedojumu). Gadījumā, ja termiņš netiek ievērots, likums KNAB priekšniekam pēc brīdinājuma izteikšanas uzliek par pienākumu vērsties tiesā ar prasību par attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) darbības apturēšanu. Šāds likumpārkāpuma novēršanas mehānisms, izvērtējot to kontekstā ar pārkāpuma raksturu, nav adekvāts, līdz ar ko par šādu pārkāpumu tiek paredzēta administratīvā atbildība. Smagāks sods tiek paredzēts par atkārtoti gada laikā izdarītu tādu pašu pārkāpumu.

4) Politiskās organizācijas (partijas), pieņemot dāvinājumus (ziedojumus) var sekot līdzi tam, vai tiek ievēroti šādi likumā paredzētie ierobežojumi: dāvinājuma (ziedojuma) summas apmērs, anonīma dāvinājuma (ziedojuma) pieņemšanas aizliegums, dāvinājumu (ziedojumu), kas pārsniedz 100 latus, pieņemšanas bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) kontā aizliegums, aizņēmumu ņemšanu, aizdevumu, galvojumu vai garantiju došanas aizliegums. Gadījumā, ja politiskā organizācija (partija), pieņemot dāvinājumus (ziedojumus) nekontrolē minēto ierobecojumu ievērošanu, ir nepieciešams attiecīgo organizāciju administratīvi sodīt. Līdz ar to tiek precizēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredzot atbildību par dāvinājuma (ziedojuma) summas ierobežojuma neievērošanu, par anonīma dāvinājuma (ziedojuma) pieņemšanu, dāvinājumu (ziedojumu), kas pārsniedz 100 latus, pieņemšana bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) kontā, aizņēmumu ņemšanu vai aizdevumu, galvojumu vai garantiju došanu. Smagāks sods tiek paredzēts par atkārtoti gada laikā izdarītu tādu pašu pārkāpumu.

6) Politisko organizāciju (partiju) likums nosaka, ka aizliegts finansēt politisko organizāciju (partiju), izmantojot trešo personu starpniecību. Kā normatīvo aktu trūkums ir fakts, ka ne starpniekam, ne starpniecības iniciatoram nav paredzēta jebkāda veida atbildība (kā vienīgais atbildētājs ir pati politiskā organizācija (partija)). Līdz ar to, lai iespējami izvairītos no starpniecības gadījumiem, starpniekam un starpniecības iniciatoram ir nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību (par atkārtoti izdarītu šādu pārkāpumu, kā arī, ja pārkāpums ir saistīts ar priekšmetu „lielā apmērā”, grozījumos Krimināllikumā ir paredzēta kriminālatbildība).

7) Likuma „Par grāmatvedību” 13.panta ceturtās daļas 4.punkts nosaka, ka bilances sagatavošana un iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā neattiecas uz politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām (tās sagatavo un iesniedz birojā finansiālās darbības deklarācijas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktajā kārtībā). Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka politiskās organizācijas (partijas) par minētā veida pārkāpumiem vispār var netikt sodītas. Līdz ar to, tiek papildināta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 214.2 panta pirmā daļa, nosakot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izskata šā kodeksa 166.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas ja tās ir saistītas ar politisko organizāciju (partiju) finansēšu deklarāciju pārbaudēm, tādējādi dodot tiesības birojam kā Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma kontrolētājam izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un administratīvi sodīt par grāmatvedības noteikumu pārkāpumiem, ko izdarījušas politiskās organizācijas (partijas).

3. Cita informācija

-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu tieši neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu tieši neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Pieņemot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, salīdzinājumā ar esošo situāciju, tiks radīti labvēlīgāki un adekvātāki apstākļi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumu novēršanai un apkarošanai.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu tieši neskar.

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2003

2004

2005

2006

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

-

-

-

-

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Ir sagatavoti grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, Krimināllikumā un likumā „Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

-

-

-

-

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas institūcijas netiek radītas un to funkcijas netiek paplašinātas (tiek precizētas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja funkcijas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma kontrolē).

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

-