Teksts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju"

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 21.punktu šādā redakcijā:

"21) privatizācijas ierosinājums – personas iesniegums, kurā norādīta vēlme iegūt savā īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju, ja tā iesniegšanas brīdī pastāv šķēršļi objekta privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā."

2. 34.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Dzīvokļa, viendzīvokļa mājas vai mākslinieka darbnīcas privatizācijas pieteikums ir iesniedzams šā likuma pārejas noteikumu 35.punktā paredzētajā termiņā, ja par attiecīgo privatizācijas objektu pārejas noteikumos noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniegts privatizācijas ierosinājums."

3. Papildināt 74.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, un tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai."

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35. un 36.punktu šādā redakcijā:

"28. Dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam, viņa ģimenes locekļiem, mākslinieka darbnīcas nomniekam, kā arī personai, kura ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem ir noslēgusi notariāli apliecinātu vienošanos par dzīvokļa privatizāciju, ir tiesības līdz 2005.gada 31.decembrim iesniegt privatizācijas komisijā privatizācijas ierosinājumu.

29. Privatizācijas ierosinājumā jānorāda:

1) objekta adrese un platība;

2) personas vārds un uzvārds, kura vēlas iegūt savā īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju;

3) objekta privatizācijas šķēršļi.

30. Privatizācijas komisija mēneša laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas sniedz privatizācijas ierosinājuma iesniedzējam rakstisku atbildi, kurā ietverta šāda informācija:

1) privatizācijas ierosinājuma saņemšanas apliecinājums;

2) informācija par privatizācijas ierosinājumu iesniegušās personas tiesībām un iespējām iegūt īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju;

3) sekas, kādas iestāsies, ja noteiktajā termiņā persona neizmantos tai rezervētās privatizācijas iespējas.

31. Privatizācijas ierosinājumus reģistrē privatizācijas komisija Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

32. Ja objekts, par kura privatizāciju ir iesniegts privatizācijas ierosinājums, nav pakļauts privatizācijai saskaņā ar šo likumu, privatizācijas komisija nereģistrē privatizācijas ierosinājumu un divu nedēļu laikā privatizācijas ierosinājuma iesniedzējam rakstiski sniedz motivētu atbildi.

33. No 2006.gada 1.janvāra dzīvojamās mājas un tajās esošie privatizācijas objekti tiek atsavināti Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 34. un 35.punktā paredzētos gadījumus.

34. Ja dzīvojamo māju privatizācijas objekta privatizācijas pieteikums ir iesniegts līdz 2005.gada 31.decembrim, tad attiecīgais objekts, pamatojoties uz iesniegto privatizācijas pieteikumu, ir privatizējams saskaņā ar šo likumu arī pēc 2005.gada 31.decembra.

35. Ja dzīvojamo māju privatizācijas objekta privatizācijas ierosinājums ir iesniegts līdz 2005.gada 31.decembrim, tad attiecīgais objekts ir privatizējams saskaņā ar šo likumu arī pēc 2005.gada 31.decembra, iesniedzot privatizācijas pieteikumu ne vēlāk kā:

1) līdz 2006.gada 1.jūlijam, ja privatizācijas komisija pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu līdz 2005.gada 31.decembrim;

2) sešu mēnešu laikā pēc privatizācijas komisijas lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, ja tas pieņemts pēc 2005.gada 31.decembra;

3) sešu mēnešu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās, ja privatizācija nav bijusi iespējama sakarā ar tiesvedību.

36. Ja privatizācijas pieteikums netiek iesniegts pārejas noteikumu 35.punktā noteiktajā termiņā vai ir kļuvis zināms, ka objekts nav pakļauts privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā, reģistrētais privatizācijas ierosinājums tiek dzēsts un par to paziņo tā iesniedzējam."

Ekonomikas ministrs

J.Lujāns

Anotācija likumprojektam “Grozījumu likumā

“Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (VSS-1163)

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Ministru kabineta 2003.gada 4.augusta rīkojuma Nr.486 “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnēs)” 1.1. un 1.10.punktā ir paredzēts, ka dzīvokļa privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas beigu termiņš ir 2005.gada 31.decembris, kā arī tiek atcelts sertifikātu izmantošanas termiņš, pēc kura tiktu anulēti neizmantotie sertifikāti. Saskaņā ar šī rīkojuma 4.punktu ir noteikts, ka Ekonomikas ministrijai uzdots izstrādāt un līdz 2003.gada 29.augustam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību aktu projektu par grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 34.panta trešā daļa paredz, ka īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa beigām, līdz ar to ir nepieciešams atbilstoši norādītajam Ministru kabineta 2003.gada 4.augusta rīkojumam grozīt likumā noteikto privatizācijas pieteikuma iesniegšanas termiņu. Tāpat ar norādīto Ministru kabineta 2003.gada 4.augusta rīkojumu ir ieviests jauns termins – privatizācijas ierosinājums, ka nav reglamentēts likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". No visiem privatizācijai pakļautajiem dzīvokļa īpašumiem šobrīd neprivatizēti ir aptuveni 23 %. Kā dažus no privatizācijas šķēršļiem var minēt šādus: uz atsevišķiem privatizācijas objektiem vai uz dzīvojamām mājā ar tiesas spriedumu ir noteikts arests sakarā ar tiesvedības norisināšanos; dzīvokļu īrnieki un viņu ģimenes locekļi nevar noslēgt vienošanos par dzīvokļa privatizācijas kārtību; nav uzsākta dzīvojamās mājas privatizācija vispārējā kārtībā; privatizētājiem nav nepieciešamais sertifikātu skaits u.c. Ieviešot iespēju iesniegt privatizācijas ierosinājumu, personām rastos iespēja privatizēt dzīvojamo māju privatizācijas objektus atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", pēc tam, kad būtu izbeigušies šķēršļi privatizācijai.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz noteikt, ka privatizācijas pieteikumi ir iesniedzami līdz 2005.gada 31.decembrim, kā arī paredz ieviest jaunu terminu - Privatizācijas ierosinājums. Privatizācijas ierosinājumu var iesniegt tās personas, kurām dažādu no attiecīgās personas neatkarīgu iemeslu dēļ nav iespējas privatizēt tās īrēto vai nomāto dzīvojamo māju privatizācijas objektu likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā. Šāds privatizācijas ierosinājums ir iesniedzams līdz 2005.gada 31.decembrim un tas nodrošina iespēju privatizēt attiecīgo objektu likumā noteiktajā kārtībā (iesniedzot privatizācijas pieteikumu) arī pēc šī termiņa, tomēr ne vēlāk kā: - līdz 2006.gada 1.jūlijam, vai - sešu mēnešu laikā pēc privatizācijas komisijas lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, ja tas pieņemts pēc 2005.gada 31.decembra, vai - sešu mēnešu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās, ja privatizācija nav bijusi iespējama sakarā ar tiesvedību. Likumprojekts paredz, ka pārējos gadījumos no 2006.gada 1.janvāra dzīvojamās mājas un tajās esošie privatizācijas objekti tiek atsavināti Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Likumprojekts paredz, ka likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai un tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts radīs iespēju tam personām, kuras objektīvu iemeslu dēļ (nav saņēmušas privatizācijas paziņojumu, dzīvojamā māja nav sagatavota privatizācijai, nav noformētas tiesiskās attiecības par dzīvokļa lietošanu, notiek tiesvedība u.c.) nevar likumā noteiktā termiņā iesniegt privatizācijas pieteikumu, privatizēt piedāvāto objektu likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts novērsīs tās nelabvēlīgās sociālās sekas, kas varētu rasties valsts un pašvaldību dzīvojamo māju īpašuma tiesību savlaicīgas nenoformēšanas rezultātā dzīvojamo māju privatizācijas pretendentiem savlaicīgi nesaņemot privatizācijas paziņojumus. Likumprojekts rada iespēju izmatot privatizācijas tiesības arī pēc likumā noteiktā privatizācijas pieteikumu iesniegšanas termiņa.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Privatizācijas ierosinājumu reģistra izveidei papildus finanšu līdzekļi nav nepieciešami

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi par kārtību kādā reģistrējami privatizācijas ierosinājumi.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas pašvaldību savienības un lielāko pašvaldību pārstāvjiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Latvijas pašvaldību savienība atbalsta sagatavoto likumprojektu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Par sagatavotajiem likumprojektiem tiks sniegta informācija masu informācijas līdzekļos, informējot sabiedrību par privatizācijas pieteikumu iesniegšanas termiņiem un privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas kārtību un sekām. Vietējām pašvaldībām tiks sniegta detalizēta informācija par likumprojektā paredzētajām dzīvojamo māju privatizācijas procesa izmaiņām.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpildi saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nodrošina dzīvojamo māju privatizācijas komisijas. Jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas netiek radītas un esošajām institūcijām funkcijas netiek paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Tiesību akts jaunus ierobežojumus indivīdiem neuzliek.
4. Cita informācija

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

30.09.2003. 13:40

1069

M. Rāzna,

7041904, martins.razna@ma.gov.lv

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta

direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

K.Gerhards

M.Līdumniece

J.Eglītis

I.Krauze