I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Atbilstoši likumam „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un likumam „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” valsts aģentūra maksātnespējas administrācija” pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu un apstiprina no darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļiem izmaksājamās summas, iesaka tiesai sertificētu administratora kandidātu katram konkrētam maksātnespējas procesam, uzrauga administratoru darbību maksātnespējas procesos, izskata sūdzības par administratoru darbību, sedz maksātnespējas procesu administrācijas izmaksas no Aģentūras naudas līdzekļiem, ja tās nav iespējams segt no parādnieka vai kreditoru līdzekļiem, kā arī veic citas tai uzticētās funkcijas. Valsts aģentūrai „Maksātnespējas administrācija”, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju realizēšanu un ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, ir nepieciešams saņemt no nodokļu administrācijas informāciju par nodokļu maksātājiem jautājumos, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, administratoru darbības uzraudzību maksātnespējas procesos un citu tās funkciju izpildei nepieciešamo ar maksātnespējas procesiem saistīto informāciju. Informācija ir nepieciešama par uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurām saskatāmas maksātnespējas pazīmes, kurām ierosinātas maksātnespējas lietas vai kuras pasludinātas par maksātnespējīgām.

Valsts aģentūras tiesības pieprasīt norādīto informāciju ir noteiktas likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 32.² panta trešās daļas 1.punktā un likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 9.pantā.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.pants nosaka, ka informācija par nodokļu maksātāju ir konfidenciāla. Informāciju, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez tā atļaujas var saņemt tikai 22.panta otrajā daļā norādītās institūcijas. Patreizējā redakcija neparedz iespēju valsts aģentūrai „Maksātnespējas administrācija” šo informāciju saņemt.

2.Saskaņā ar grozījumiem Valsts civildienesta likumā ir paplašināta Valsts civildienesta pārvaldes valsts civildienesta kontroles jomā.

Valsts civildienesta kontrole ietver arī speciālā valsts civildienesta kontroli, tai skaitā, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu darbības kontroli. Tomēr šo kontroli nav iespējams realizēt, jo likums “Par nodokļiem un nodevām” neparedz Valsts civildienesta pārvaldei tiesības iepazīties ar konkrētiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu lēmumiem, kas ir saistīti ar aizliegumu izpaust informāciju par nodokļu maksātāju. Tas būtiski ietekmē Valsts civildienesta darbības efektivitāti.

Likumprojekts paredz:

1.Piešķirt valsts aģentūrai „Maksātnespējas administrācija” tiesības pieprasīt informāciju par nodokļu maksātāju jautājumos, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā un ar nodokļu maksātājiem, kuriem ir ierosināta maksātnespējas lieta.

2.Piešķirt Valsts civildienesta pārvaldei tiesības pieprasīt informāciju par nodokļu maksātāju jautājumos, kas saistīti ar valsts civildienesta kontroles funkciju nodrošināšanu.

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts netieši ietekmē visas tautsaimniecības nozares, kuras nonāk saskarē ar maksātnespējas procesiem vai no tiem izrietošajām sekām. Likumprojekts sakārto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā procesu.

Ieviešot likumprojektu, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras, jo tiks uzlabota sadarbība informācijas apmaiņā starp valsts aģentūru “Maksātnespējas administrācija” un nodokļu administrāciju.

Vienlaicīgi normatīvā akta projekts ir vērsts arī uz valsts pārvaldes struktūras sakārtošanu, kas pastarpinātā veidā ietekmē valdības politikas mērķu un prioritāšu īstenošanas iespējas.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

 Trīs nākamie gadi

 *)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekta pieņemšanas rezultāts neietekmēs budžeta ieņēmumus

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Sakarā ar likumprojekta pieņemšanu nav paredzēti papildu izdevumi budžetā.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijas saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

 Likumprojekts šo jomu neskar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Projekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas pilnvaroto pārstāvi, par jautājumiem, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Darba devēju konfederācijas pilnvarotais pārstāvis atbalsta likumprojekta turpmāko virzību

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Likumprojekta izstrādes gaitā ir panākta konceptuāla vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par tā tālāku virzību

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likuma izpildei nav paredzēts radīt jaunas institūcijas

Normatīvā akta izpildi nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests noteiktās kompetences ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Valsts kanceleja sagatavos informāciju masu saziņas līdzekļiem par normatīvā akta projekta izskatīšanu valdībā.

Likumprojekts tiks ievietots arī Aģentūras mājas lapā un pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums neierobežo indivīda tiesības.

Valsts kancelejas

direktore

Valsts kancelejas direktora vietniece

tiesību aktu lietās

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Par politikas plānošanu atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Veismane

E.Ektermane

Dz.Galvenieks

U.Klapkalne

U.Mihailova