I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2002.gada 12.decembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā ”Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (stājās spēkā 01.01.2003.) paredz personas kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kuru ņem par pamatu maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstu aprēķināšanai) ierobecojuma ar 50% no 1/365 no iemaksu objekta gada maksimuma saglabāšanu līdz 31.12.2003.

Šāds ierobežojums, kas tika noteikts periodā, kad valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā parādījās ievērojams uzkrātais deficīts, darbojas jau kopš 01.01.2001. Minētās normas darbības rezultātā 2001.gadā kalendārās dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pabalstu aprēķināšanai tika ierobežota 1296 gadījumos, 2002.gadā – 1471 gadījumos.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” sagatavots, lai sākot no 2003.gada 1.novembra atceltu personas kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kuru ņem par pamatu maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstu aprēķināšanai) ierobecojumu ar 50% no 1/365 no iemaksu objekta gada maksimuma.

3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Palielinot izdevumus valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem, palielinās pabalstu saņēmēju pirktspēja, kas pozitīvi ietekmē makroekonomiskos procesus valstī.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Personas kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kuru ņem par pamatu maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstu aprēķināšanai) ierobecoana ar 50% no 1/365 no iemaksu objekta gada maksimuma ir pretrunā ar vispārējiem valsts sociālās apdrošināšanās principiem, kas paredz, ka saņemamajam valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumam ir jāatbilst veiktajām iemaksām.

Šāda ierobežojuma atcelšana veicinās personu dalību sistēmā.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

Rādītāji

2003

Trīs nākamie gadi

2004 2005 2006

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Kopējais sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu daļas pieaugums sakarā ar likumprojekta stāšanos spēkā:

+ 2 526,3

+ 3 071,9

+ 3 752,9

3. Finansiālā ietekme

- 2 526,3

- 3 071,9

- 3 582,7

- 3 752,9

4. Prognozējošie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

5.1. Kalendārās dienas vidējās apdrošināšanu iemaksu algas ierobežojums, aprēķinot maternitātes pabalstu

2003.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālais apmērs (G le Max) ir 18 400 Ls;

valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta dienas maksimālais apmērs (1/365 no G le Max) – 50,41 Ls; valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta dienas maksimālais apmērs ar ierobežojumu (50 % no 1/365 no G le Max) – 25,2 Ls.

Aprēķinos izmantots pieņēmums, ka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī turpmākos gados pieaug tāpat kā tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa pēc Finansu ministrijas datiem. Pēc prognozēm, 2004.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālais apmērs (G le Max) būs 19 900 Ls; 2005.gadā – 21 200 Ls; 2006.gadā – 22 800 Ls; 2007.gadā – 24 378 Ls; 2008.gadā – 26084 Ls.

Maternitātes pabalsta saņēmēju skaita aprēķinam izmantoti vidējie rādītāji par faktisko pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā, kā arī prognozējot turpmākās kontingenta izmaiņas tendences.

2002.gadā maternitātes pabalstu saņēmēju skaits bija 12 606.

Maternitātes pabalsta saņēmēju skaits, sākot ar 2003.gadu, katrā turpmākajā gadā pieaug par 7 %:

2003.gadā saņēmēju skaits – 13 488; 2004.gadā – 14 432;

2005.gadā – 15 442; 2006.gadā – 16 522; 2007.gadā – 17 678; 2008.gadā – 18 915.

2002.gadā maternitātes pabalstu saņēmēju skaits, kuriem tika piemērots ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max), bija 367 jeb 2,9% no maternitātes pabalsta saņēmēju kopskaita.

Maternitātes pabalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars (%), kuriem ir piemērojams ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max), sākot ar 2003.gadu, katrā turpmākajā gadā pieaug par 0,4%.

2003.gadā maternitātes pabalsta saņēmēju skaits, kuriem piemērojams ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max), – 3,3% no maternitātes pabalsta saņēmēju kopskaita jeb 445; 2004.gadā – 3,7 % jeb 534; 2005.gadā – 4,1% jeb 633; 2006.gadā – 4,5% jeb 743; 2007.gadā – 4,9% jeb 866; 2008.gadā – 5,3% jeb 1002.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, valsts sociālās apdrošināšanas budžeta pamatizdevumu apmērs katram gadam tiek aprēķināts šādā kārtībā:

I = K x Mi x [(365/G le Max) x 50%], kur

I – izdevumu apmērs;

K – kontingents jeb maternitātes pabalsta saņēmēju skaits, kuriem piemērojams ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max);

Mi – maternitātes pabalsta saņemšanas vidējais ilgums (pieņemts, ka maternitātes vidējais ilgums kopš 2002.gada nemainīsies, pēc VSAA datiem 2002.gadā maternitātes pabalsta saņemšanas vidējais ilgums bija 107,47 dienas);

[(365/G le Max) x 50%] – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta dienas maksimālais apmērs (Ls) ar 50 % ierobežojumu.

2003.gadā: 445 x 107,47 x 25,2 = 1 205 168 Ls

2004.gadā: 534 x 107,47 x 27,2 = 1 560 980 Ls

2005.gadā: 633 x 107,47 x 29,04 = 1 975 547 Ls

2006.gadā: 743 x 107,47 x 31,21 = 2 492 125 Ls

2007.gadā: 866 x 107,47 x 33,39 = 3 107 574 Ls

2008.gadā: 1002 x 107,47 x 35,73 = 3 847 572 Ls

Vidēji piecos gados pēc 2003.gada: (1 560 980 + 1 975 547 + 2 492 125 + 3 107 574 + 3 847 572) / 5 = 2 596 759

Saskaņā ar jauno likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu apmērs katram gadam tiek aprēķināts šādā kārtībā:

I = K x Mi x (365/G le Max), kur

I – izdevumu apmērs;

K – kontingents jeb maternitātes pabalsta saņēmēju skaits, kuriem piemērojams ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max);

Mi – maternitātes pabalsta saņemšanas vidējais ilgums (pieņemts, ka maternitātes vidējais ilgums kopš 2002.gada nemainīsies, pēc VSAA datiem 2002.gadā maternitātes pabalsta saņemšanas vidējais ilgums bija 107,47 dienas);

(365/G le Max) – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta dienas maksimālais apmērs (Ls).

2003.gadā: 1 004 758 + (74 x 107,47 x 50,4) =

1 405 578 Ls

2004.gadā: 534 x 107,47 x 54,5 = 3 127 699 Ls

2005.gadā: 633 x 107,47 x 58,33 = 3 968 103 Ls

2006.gadā: 743 x 107,47 x 62,42 = 4 984 250 Ls

2007.gadā: 866 x 107,47 x 66,79 = 6 216 079 Ls

2008.gadā: 1002 x 107,47 x 71,46 = 7 695 165 Ls

Vidēji piecos gados pēc 2003.gada: (3 130 438 + 3 968 103 + 4 984 250 + 6 216 079 + 7 695 165) / 5 = 5 198 807

Kopējie izdevumi saskaņā ar Saeimā pieņemto likumu:

Kopējie izdevumu saskaņā ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”

1 405,6

3 968,1

4 984,2

5 198,8

Papildus izdevumi, kas nepieciešami ar jaunā likumprojekta pieņemšanu

+ 200,4

+1 566,8

+2 022,5

+2 492,1

+2 602,1

5.2. Kalendārās dienas vidējās apdrošināšanu iemaksu algas ierobežojums, aprēķinot slimības pabalstu

2003.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālais apmērs (G le Max) ir 18 400 Ls;

valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta dienas maksimālais apmērs (1/365 no G le Max) – 50,41 Ls; valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta dienas maksimālais apmērs ar ierobežojumu (50 % no 1/365 no G le Max) – 25,205 Ls.

Aprēķinos izmantots pieņēmums, ka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī turpmākos gados pieaug tāpat kā tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa pēc Finansu ministrijas datiem. Pēc prognozēm, 2004.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālais apmērs (G le Max) būs 19 900 Ls; 2005.gadā – 21 200 Ls; 2006.gadā – 22 800 Ls; 2007.gadā – 24 378 Ls; 2008.gadā – 26084 Ls.

Slimības pabalsta saņēmēju skaita aprēķinam izmantoti vidējie rādītāji par faktisko pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā, kā arī prognozējot turpmākās kontingenta izmaiņas tendences.

2002.gadā slimības pabalstu saņēmēju skaits bija 79 393.

Slimības pabalsta kopējais saņēmēju skaits, sākot ar 2003.gadu, katrā turpmākajā gadā pieaug par 2 %:

2003.gadā saņēmēju skaits – 80 980; 2004.gadā – 82 599;

2005.gadā – 84 250; 2006.gadā – 85 935; 2007.gadā – 87 653; 2008.gadā – 89 406.

2002.gadā slimības pabalstu saņēmēju skaits, kuriem tika piemērots ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max), bija 1 103 jeb 1,39 % no slimības pabalsta saņēmēju kopskaita.

Slimības pabalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuriem 2002.gadā tika piemērots ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max), turpmākajos gados nepalielinās.

2003.gadā slimības pabalsta saņēmēju skaits, kuriem piemērojams ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max), – 1,39% no maternitātes pabalsta saņēmēju kopskaita jeb 1 125; 2004.gadā – 1,39% jeb 1 148; 2005.gadā – 1,39% jeb 1 171; 2006.gadā – 1,39% jeb 1 194; 2007.gadā – 1,39% jeb 1 218; 2008.gadā – 1,39% jeb 1 242.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, valsts sociālās apdrošināšanas budžeta pamatizdevumu apmērs katram gadam tiek aprēķināts šādā kārtībā:

I – izdevumu apmērs;

K – kontingents jeb slimības pabalsta saņēmēju skaits, kuriem piemērojams ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max);

Si – slimības pabalsta saņemšanas vidējais ilgums (pieņemts, ka slimības vidējais ilgums kopš 2002.gada nemainīsies, pēc VSAA datiem 2002.gadā slimības pabalsta saņemšanas vidējais ilgums bija 38,20 dienas);

[(365/G le Max) x 50%] – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta dienas maksimālais apmērs (Ls) ar 50 % ierobežojumu.

(0,8) – 80 % no pabalsta saņēmēja vidējas apdrošināšanas iemaksu algas.

2003.gadā: 1 125 x 38,20 x 25,2 x 0,8 = 866 376 Ls

2004.gadā: 1 148 x 38,20 x 27,2 x 0,8 = 954 254 Ls

2005.gadā: 1 171 x 38,20 x 29,04 x 0,8 = 1 039 218 Ls

2006.gadā: 1 194 x 38,20 x 31,21 x 0,8 = 1 138 810 Ls

2007.gadā: 1 218 x 38,20 x 33,39 x 0,8 = 1 242 845 Ls

2008.gadā: 1 242 x 38,20 x 35,73 x 0,8 = 1 356 151 Ls

Vidēji piecos gados pēc 2003.gada: (954 254 + 1 039 218 + 1 138 810 + 1 242 845 + 1 356 151) / 5 = 1 146 255

Saskaņā ar jauno likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu apmērs katram gadam tiek aprēķināts šādā kārtībā:

I = K x Si x (365/G le Max) x 0,8, kur

I – izdevumu apmērs;

K – kontingents jeb slimības pabalsta saņēmēju skaits, kuriem piemērojams ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max);

Si – slimības pabalsta saņemšanas vidējais ilgums (pieņemts, ka slimības vidējais ilgums kopš 2002.gada nemainīsies, pēc VSAA datiem 2002.gadā slimības pabalsta saņemšanas vidējais ilgums bija 38,20 dienas);

(365/G le Max) – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta dienas maksimālais apmērs (Ls).

(0,8) – 80 % no pabalsta saņēmēja vidējas apdrošināšanas iemaksu algas.

2003.gadā: 608 580 + (187 x 38,20 x 50,4 x 0,8) = 896 602 Ls

2004.gadā: 1 148 x 38,20 x 54,5 x 0,8 = 1 912 016 Ls

2005.gadā: 1 171 x 38,20 x 58,33 x 0,8 = 2 087 383 Ls

2006.gadā: 1 194 x 38,20 x 62,42 x 0,8 = 2 277 620 Ls

2007.gadā: 1 218 x 38,20 x 66,79 x 0,8 = 2 486 062 Ls

2008.gadā: 1 242 x 38,20 x 71,46 x 0,8 = 2 712 301 Ls

Vidēji piecos gados pēc 2003.gada: (1 912 016 + 2 087 383 + 2 277 620 + 2 486 062 + 2 712 301) / 5 = 2 295 076

Kopējie izdevumi saskaņā ar Saeimā pieņemto likumu:

Kopējie izdevumu saskaņā ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””

1 912,1

2 087,4

2 277,6

2 295,1

Papildus izdevumi, kas nepieciešami ar jaunā likumprojekta pieņemšanu

+957,9

+1 047,6

+1 088,8

+1 148,9

5.2. Kalendārās dienas vidējās apdrošināšanu iemaksu algas ierobežojums, aprēķinot apbedīšanas pabalstu

2003.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālais apmērs (G le Max) ir 18 400 Ls;

valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta dienas maksimālais apmērs (1/365 no G le Max) – 50,41 Ls; valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta dienas maksimālais apmērs ar ierobežojumu (50 % no 1/365 no G le Max) – 25,205 Ls.

Aprēķinos izmantots pieņēmums, ka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī turpmākos gados pieaug tāpat kā tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa pēc Finansu ministrijas datiem. Pēc prognozēm, 2004.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālais apmērs (G le Max) būs 19 900 Ls; 2005.gadā – 21 200 Ls; 2006.gadā – 22 800 Ls; 2007.gadā – 24 378 Ls; 2008.gadā – 26084 Ls.

Slimības pabalsta saņēmēju skaita aprēķinam izmantoti vidējie rādītāji par faktisko pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā, kā arī prognozējot turpmākās kontingenta izmaiņas tendences.

2002.gadā apbedīšanas pabalsta saņēmēju skaits bija 1 525.

Apbedīšanas pabalsta kopējais saņēmēju skaits, sākot ar 2003.gadu, katrā turpmākajā gadā pieaug par 1,5 %:

2003.gadā saņēmēju skaits – 1 548; 2004.gadā – 1 571;

2005.gadā – 1 594; 2006.gadā – 1 618; 2007.gadā – 1 642; 2008.gadā – 1 667.

2002.gadā apbedīšanas pabalstu saņēmēju skaits, kuriem tika piemērots ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max), bija 1 jeb 0,0655 % no apbedīšanas pabalsta saņēmēju kopskaita.

Apbedīšanas pabalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuriem 2002.gadā tika piemērots ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max), turpmākajos gados nepalielinās.

2003.gadā apbedīšanas pabalsta saņēmēju skaits, kuriem piemērojams ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max), – 0,0655 % no apbedīšanas pabalsta saņēmēju kopskaita jeb 1; 2004.gadā – 1; 2005.gadā – 1; 2006.gadā – 1; 2007.gadā – 1; 2008.gadā – 1.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, valsts sociālās apdrošināšanas budžeta pamatizdevumu apmērs katram gadam tiek aprēķināts šādā kārtībā:

I – izdevumu apmērs;

K – kontingents jeb apbedīšanas pabalsta saņēmēju skaits, kuriem piemērojams ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max);

[(365/G le Max) x 50%] – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta dienas maksimālais apmērs (Ls) ar 50 % ierobežojumu.

(2 x 30) – apbedīšanas pabalsta apmērs atbilst mirušās personas divkāršai mēneša vidējai apdrošināšanas iemaksu algai.

2003.gadā: 1 x 25,2 x 60 = 1 512 Ls

2004.gadā: 1 x 27,2 x 60 = 1 632 Ls

2005.gadā: 1 x 29,04 x 60 = 1 742 Ls

2006.gadā: 1 x 31,21 x 60 = 1 872 Ls

2007.gadā: 1 x 33,39 x 60 = 2 003 Ls

2008.gadā: 1 x 35,73 x 60 = 2 143 Ls

Vidēji piecos gados pēc 2003.gada: (1 632 + 1 742 + 1 872 + 2 003 + 2 143) / 5 = 1 878

Saskaņā ar jauno likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu apmērs katram gadam tiek aprēķināts šādā kārtībā:

I – izdevumu apmērs;

K – kontingents jeb apbedīšanas pabalsta saņēmēju skaits, kuriem piemērojams ierobežojums (50% no 1/365 no G le Max);

[(365/G le Max) x 50%] – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta dienas maksimālais apmērs (Ls);

(2 x 30) – apbedīšanas pabalsta apmērs atbilst mirušās personas divkāršai mēneša vidējai apdrošināšanas iemaksu algai.

2003.gadā: 1 x 50,4 x 60 = 3 024 Ls

2004.gadā: 1 x 54,5 x 60 = 3 270 Ls

2005.gadā: 1 x 58,33 x 60 = 3 499 Ls

2006.gadā: 1 x 62,42 x 60 = 3 745 Ls

2007.gadā: 1 x 66,79 x 60 = 4 007 Ls

2008.gadā: 1 x 71,46 x 60 = 4 287 Ls

Vidēji piecos gados pēc 2003.gada: (3 270 + 3 499 + 3 745 + 4 007 + 4 287) / 5 = 3 761 Ls

Kopējie izdevumi saskaņā ar Saeimā pieņemto likumu:

1,5

1,6

1,7

1,9

1,9

Kopējie izdevumu saskaņā ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””

3,1

3,2

3,5

3,7

3,8

Papildus izdevumi, kas nepieciešami ar jaunā likumprojekta pieņemšanu

+ 1,6

+1,8

+1,8

+1,9

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nav nepieciešami

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

4. Atbilstības izvērtējums

1. tabula

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvā akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Sakarā ar īso izpildes termiņu konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Sakarā ar īso izpildes termiņu konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sakarā ar īso izpildes termiņu konsultācijas nav notikušas.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildi nodrošinās esošās valsts institūcijas, to funkcijas nepaplašinot.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), sagatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija