Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā

Izdarīt Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts nodeva par grozījumu ierakstīšanu citos reģistros un jaunu dokumentu (to skaitā speciālas atļaujas (licences)) izsniegšanu, kas saistīti ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības ierakstīšanu komercreģistrā, ir 50 procentu no samaksas par grozījumu ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā vai dokumentu izsniegšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktās valsts nodevas apmērs nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā ieraksta izdarīšanu."

2. Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu par aroddarbību, kā arī izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos."

 

 

 

Tieslietu ministra vietā –

izglītības un zinātnes ministrs

K.Šadurskis

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Lai ieviestu Komerclikuma regulējumu, šobrīd notiek uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārreģistrācija no uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 7.panta otro daļu ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt valsts nodevu par saistītu grozījumu ierakstīšanu citos reģistros un jaunu, ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības ierakstīšanu komercreģistrā saistītu dokumentu (to skaitā speciālas atļaujas (licences)) izsniegšanu.

Papildus Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma Pārejas noteikumu 4.punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2002.gada 31.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par biedrībām un nodibinājumiem, aroddarbību, maksātnespēju, valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi kapitālsabiedrībās, kā arī izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

Biedrību un nodibinājumu likumprojekts ir pieņemts Saeimā 2. lasījumā, grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” ir jau pieņemti un stājušies spēkā. Līdz ar to minētie uzdevumi Ministru kabinetam vairs nav aktuāli. Taču pārējā daļa likumprojektu vēl nav izstrādāti.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Tieslietu ministrijā tika izveidota darba grupa, kas izvērtēja nepieciešamos grozījumus citos normatīvajos aktos sakarā ar Komerclikuma un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma spēkā stāšanos. Tā kā darba grupa secināja, ka līdz 2002.gada 31.decembrim izstrādāt un iesniegt grozījumus citos likumos (aptuveni 210) nav iespējams, likumprojekts paredz pagarināt šī

uzdevuma izpildes termiņu līdz 2004.gada 1.septembrim. 2005.gada 1.janvārī zaudēs spēku visi tie likumi, kas pašlaik vēl regulē uzņēmējdarbību.

Papildus grozījumi ir nepieciešami arī Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 7.pantā, nosakot, ka, ja uzņēmumu reģistrā reģistrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāli, nodaļu vai pārstāvniecību ieraksta komercreģistrā, valsts nodeva par saistītu grozījumu ierakstīšanu citos reģistros un par jaunu dokumentu (to skaitā speciālas atļaujas (licences)) izsniegšanu ir 50 procentu apmērā no samaksas par grozījumu ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā vai dokumentu izsniegšanu. Samazinātu valsts nodevu ir nepieciešams noteikt, jo saskaņā ar Komerclikumu komercreģistrā pārreģistrētiem uzņēmumiem (komersantiem) var mainīties forma, nosaukums, juridiskā adrese u.c., līdz ar to ir nepieciešams veikt formalitātes citās valsts institūcijās.

Pēc licenču izsniedzējinstitūciju sniegtās informācijas samaksa par jaunu dokumentu izsniegšanu, mainoties uzņēmuma nosaukumam, juridiskai adresei u.c., pēc būtības ir samaksa par licences pārreģistrāciju, kas ir mazāka par samaksu par jaunas atļaujas izsniegšanu, jaunam subjektam uzsākot darbību kādā uzņēmējdarbības sfērā. Turklāt vairākos gadījumos minētais pakalpojums ir bezmaksas.

Ievērojot to, ka 7.panta otrajā daļā pilnvarojums Ministru kabinetam tiek izslēgts, jo valsts nodevas procentuālo apmēru nosaka šis likumprojekts, likuma 7.panta trešajā daļā minētie nosacījumi ir attiecināti tikai uz likuma 7.panta pirmajā daļā noteikto valsts nodevas objektu, t.i., par minēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ierakstīšanu komercreģistrā.

 3. Cita informācija

 Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Likumprojekts paredz samazinātu valsts nodevas apmēru komersantiem, kas ir pārreģistrējušies no uzņēmumu reģistra komercreģistrā un kuriem pārreģistrējoties komercreģistrā var būt nepieciešamība veikt grozījumus citos reģistros vai saņemt jaunas uzņēmējdarbības atļaujas. Minētā valsts nodeva tiek maksāta no paša komersanta līdzekļiem, līdz ar to makroekonomiskā vide kopumā netiek ietekmēta.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts paredz samazinātu valsts nodevu par grozījumu ierakstīšanu citos reģistros vai dokumentu izsniegšanu sakarā ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības pārreģistrēšanos komercreģistrā saskaņā ar Komerclikumu.

3. Sociālo seku izvērtējums

 Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 likumprojekts šo jomu neskar

 budceta ieņēmumi minimāli

palielinās

 budžeta ieņēmumi

minimāli

palielinās

 likumprojekts šo jomu neskar

 likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

likumprojekts šo jomu neskar

 likumprojekts šo jomu neskar

likumprojekts šo jomu neskar

likumprojekts šo jomu neskar

likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

likumprojekts šo jomu neskar 

 budžeta ieņēmumi minimāli

palielinās

budžeta ieņēmumi minimāli

palielinās

likumprojekts šo jomu neskar

likumprojekts šo jomu neskar

 1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

  

 likumprojekts šo jomu neskar 

 likumprojekts šo jomu neskar 

 likumprojekts šo jomu neskar 

 likumprojekts šo jomu neskar 

 likumprojekts šo jomu neskar 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

__________

6. Cita informācija

 

 2002.gada 1.janvārī stājās spēkā Komerclikums un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums, kad arī tika sākta uzņēmumu pārreģistrācija komercreģistrā. Līdz šim ir pārreģistrējušies 5262 uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), taču uzņēmumu reģistra ierakstos vēl ir aptuveni 65 000 uzņēmumu (no tiem aktīvi sniedz gada pārskatus aptuveni 42 000), kuriem līdz 2004.gada 31.decembrim būs nepieciešams ierakstīties komercreģistrā (jeb pārreģistrēties) vai likvidēties. Daļai uzņēmumu pārreģistrējoties par komersantiem var mainīties forma, nosaukums, adrese, tādēļ būs nepieciešami grozījumi citos reģistros vai jāsaņem jaunas atļaujas. Tie uzņēmumi, kuri ir jau šobrīd pārreģistrējušies komercreģistrā, grozījumus citos reģistros šobrīd veic vai jaunas atļaujas saņem par pilnu samaksu. Tomēr likumprojektā paredzētais samaksas samazinājums pa

50 % budžeta izdevumus neradīs, ņemot vērā daudzas reizes lielāko uzņēmumu skaitu, kam vēl būs jāpārreģistrējas. Līdz ar to budžeta ieņēmumi nebūs mazāki par līdzšinējiem ieņēmumiem, bet gan vēl minimāli palielināsies. Precīzi budžeta ieņēmumu palielinājumu prognozēt nav iespējams, jo nav iespējams prognozēt to pārreģistrējušos komersantu skaitu, kam būs nepieciešami grozījumi citos reģistros vai jāsaņem jaunas atļaujas.  

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2004.gada 1.septembrim ir jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai:

  1. likumprojektu par aroddarbību,
  2. likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

 

2. Cita informācija

 Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

     

 

 

5. Cita informācija

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Projekts ir saskaņots ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretariātu un Latvijas Pašvaldību savienību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretariāts un Latvijas Pašvaldību savienība likumprojekta tālāko virzību atbalsta.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Likumprojekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un tika ievietots Ministru kabineta mājas lapā www.mk.gov.lv.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

  Nav

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas. Lai saskaņotu normatīvos aktus ar Komerclikumu, par grozījumu iesniegšanu citos likumos ir atbildīgas ministrijas un īpašo uzdevumu sekretariāti atbilstoši to kompetencei. Tieslietu ministrijā tika izstrādāts informatīvais ziņojums, saskaņā ar kuru tika apzināti normatīvie akti, kuros ir nepieciešami grozījumi, un tika noteikts, kuri likumi ir attiecīgo ministriju kompetencē un kontrolē.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Komunikācijas plāns nav izstrādāts.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

 Indivīds lēmumus varēs apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 Nav

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

 

 

 

05.09.2003. 14:42

1285

K.Nešpora

7031735 kristinen@ur.gov.lv

 

Tieslietu

ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Uzņēmumu reģistra Tiesību aktu nodaļas vadītāja

 

 

     

A.Aksenoks

G.Kūtris

I.Nikuļceva

I.Brazauska

K.Nešpora