Teksts

Likumprojekts

Valsts Kultūrkapitāla fonda likums

Likuma mērķis

Šis likums nosaka Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķi, uzdevumus, organizatorisko struktūru un tā līdzekļu izlietošanas kārtību.

Valsts Kultūrkapitāla fonda juridiskais statuss

(1) Valsts Kultūrkapitāla fonds (turpmāk — Fonds) ir publisks nodibinājums, kas tiek izveidots ar šo likumu.

(2) Fonds ir publisko tiesību juridiskā persona, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Fonda nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.

(3) Fonda nolikums nosaka Fonda darbības pamatnoteikumus.

Fonda mērķis un uzdevumi

(1) Fonda darbības mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām.

(2) Fonda uzdevumi ir šādi:

1) piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt un sadalīt līdzekļus kultūras projektu (turpmāk — projekti) īstenošanai un mūža stipendijām izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā;

2) izsludināt un organizēt projektu konkursus finansējuma saņemšanai;

3) mērķtiecīgi un efektīvi apsaimniekot Fondam piešķirtos valsts līdzekļus, nodrošinot kontroli pār to izlietojumu;

4) nodrošināt savas darbības pilnīgu atklātumu - piešķirot finansējumu, publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par projekta finansējuma apjomu un mērķfinansējuma avotu, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par Fondam iesniegtajiem un Fonda finansētajiem projektiem, sagatavot un publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Fonda darbības gadskārtējo publisko pārskatu un atskaiti par mērķa īstenošanu.

(3) Fonds finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus, kuri:

1) veicina kultūras atjaunotnes un mākslas jaunrades procesu un sekmē tā daudzveidību;

2) veicina fizisko un juridisko personu radošos un pētnieciskos projektus kultūras jomā;

3) sekmē izglītības iegūšanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;

4) veicina starptautisko sakaru attīstīšanu un Latvijas kultūras un mākslas popularizēšanu pasaulē;

5) sekmē kultūras vērtību saglabāšanu, izplatīšanu un to pieejamību plašai sabiedrībai;

6) sekmē tradicionālās kultūras attīstību.

Fonda tiesības

Fondam ir tiesības:

1) saņemt finansējumu no valsts budžeta;

2) saņemt dāvinājumus un ziedojumus, kas izmantojami Fonda mērķa un uzdevumu īstenošanai;

3) iegūt savā īpašumā kustamas un nekustamas lietas Fonda mērķa un uzdevumu īstenošanai;

4) veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar Fonda mērķa un uzdevumu īstenošanu.

Fonda līdzekļi un to izlietošana

(1) Fonda līdzekļus veido:

1) valsts budžeta līdzekļi no vispārējiem ieņēmumiem ikgadējā valsts budžeta noteiktajā apmērā;

2) personu, tai skaitā, ārvalstu personu dāvinājumi, ziedojumi un cita finansiālā palīdzība;

3) ienākumi no Fonda saimnieciskās darbības.

(2) Valsts budžeta līdzekļu piešķīrums nevar būt mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.

(3) No valsts budžeta piešķirtie līdzekļi glabājas Valsts kasē.

(4) Personu, tai skaitā ārvalstu personu piešķirtie līdzekļi glabājas Fonda izvēlētā bankā.

(5) Fonda līdzekļi tiek izmantoti tikai atbilstoši Fonda mērķim un uzdevumiem, kā arī Fonda darbības nodrošināšanai. Personu, tai skaitā, ārvalstu personu dāvinājumus, ziedojumus un citu finansiālo palīdzību Fonds izlieto atbilstoši norādītajam finansējuma mērķim. Ja finansējuma mērķis nav norādīts, tas tiek izlietots, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

(6) Fonda līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada beigās izlieto Fonda izdevumu segšanai nākamajā saimnieciskajā gadā.

Fonda līdzekļu sadales kārtība

Fonda līdzekļi tiek sadalīti tikai atbilstoši Fonda mērķim un uzdevumiem Fonda padomes noteiktajos termiņos un apjomā.

Fonda darbības ierobežojumi

(1) Fondam nav tiesību uzņemties saistības uz Fonda mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz Fonda mērķi un uzdevumiem.

(2) Fonda mantu nedrīkst ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt.

(3) Fonds nedrīkst būt par biedru personālsabiedrībā, dalībnieku (akcionāru) kapitālsabiedrībā, pirkt vērtspapīrus, uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem, slēgt aizdevuma līgumus, kā arī dāvināt, patapināt vai ziedot Fonda mantu.

Fonda organizatoriskā struktūra

Fondu pārvalda Fonda padome, tās darbību nodrošina direktors, projektus izvērtē Fonda nozaru ekspertu komisijas.

9.pants. Fonda padome

(1) Fonda padome ir augstākā Fonda pārvades institūcija. Fonda padomes sastāvā ir kultūras ministrs, Finanšu ministrijas pārstāvis, Nacionālās kultūras padomes pārstāvis, Radošo savienību padomes pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un katras Fonda nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs.

(2) Fonda padomes sastāvā nevar iekļaut Kultūras ministrijas padotībā esošo institūciju vadītājus.

(3) Fonda padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Fonda padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda padomes locekļi, izņemot Fonda padomes priekšsēdētāju, Fonda padomē var darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas.

(5) Fonda padomes priekšsēdētājs ir kultūras ministrs.

10.pants. Fonda padomes lēmumu pieņemšana

(1) Fonda padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

(2) Fonda sēžu protokolu paraksta visi sēdē klātesošie padomes locekļi.

(3) Fonda padomes locekļi lēmuma pieņemšanā ir neatkarīgi.

11.pants. Fonda direktors

(1) Fonda izpildinstitūcija ir Fonda direktors.

(2) Fonda direktoru ieceļ amatā padomes priekšsēdētājs padomes organizētā atklātā konkursa rezultātā.

(3) Fonda direktors nodrošina Fonda padomes darbu un pilda Fonda padomes un tās priekšsēdētāja norādījumus.

12.pants. Fonda nozaru ekspertu komisijas

(1) Fonda nozaru ekspertu komisiju izveidošanas kārtību un darbību nosaka Fonda nolikums.

(2) Fondā ir šādas nozaru ekspertu komisijas:

1) Literatūras nozares ekspertu komisija;

2) Mūzikas un dejas mākslas nozares ekspertu komisija;

3) Teātra mākslas nozares ekspertu komisija;

4) Filmu mākslas nozares ekspertu komisija;

5) Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisija;

6) Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisija;

7) Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisija.

(3) Fonda padome nepieciešamības gadījumā var izveidot arī citas nozaru ekspertu komisijas.

(4) Fonda nozaru ekspertu komisijas sastāvā ir septiņi locekļi, attiecīgās kultūras nozares speciālisti.

(5) Fonda nozares ekspertu komisijas pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda nozares ekspertu komisijas locekļi komisijā var darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas.

(6) Fonda nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāju ar balsu vairākumu ievēlē Fonda nozares ekspertu komisijas locekļi.

13.pants. Grāmatvedības uzskaite un gadskārtējais publiskais pārskats

(1) Fonds kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un iesniedz pārskatu par finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši šā likuma, likuma “Par grāmatvedību” un citu normatīvo aktu prasībām.

(2) Noslēdzot saimniecisko gadu, Fonds sagatavo un publicē gadskārtējo publisko pārskatu par Fonda līdzekļu uzkrājumu un izlietojumu, lai informētu sabiedrību par Fonda darbību.

14.pants. Fonda darbības tiesiskuma kontrole

(1) Fonda padomes priekšsēdētājs kontrolē fonda līdzekļu izmantošanas likumību, lietderību un pareizību.

(2) Fonda padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par padomes darbības tiesiskumu.

(3) Fonda iekšējās revīzijas kārtību nosaka Fonda nolikums.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Kultūrkapitāla fonda likums” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 10.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2004. gada 1.janvārim apstiprina Fonda nolikumu.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā Ministru kabineta 1998.gada 28.aprīļa noteikumi Nr. 160 “Valsts bezpeļņas akciju sabiedrības “Kultūrkapitāla fonds” statūti”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Valsts bezpeļņas akciju sabiedrības “Kultūrkapitāla fonds” padome, kas izveidota ar Ministru kabineta 2002.gada 24.maija rīkojumu nr. 281 “Par valsts bezpeļņas akciju sabiedrības “Kultūrkapitāla fonds” padomi” darbojas līdz pilnvaru termiņa beigām.

5. Fonds ir valsts bezpeļņas akciju sabiedrības “Kultūrkapitāla fonds” saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmējs.

6. Ne ilgāk kā viena mēneša laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās Kultūras ministrija sagatavo un iesniedz Uzņēmumu reģistrā nepieciešamos dokumentus, lai izslēgtu valsts bezpeļņas akciju sabiedrību “Kultūrkapitāla fonds” no Uzņēmumu reģistra.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī

Kultūras ministre

Valsts sekretārs

Juridiskais dienests

Par kontroli atbildīga amatpersona

Atbildīgā amatpersona

I.Rībena

D.Pavļuts

I.Bērziņa

E.Vērpe

17.09.03 11:23

Edgars Vērpe (Kultūrkapitāla fonda direktors)

7503177; edgars@kkf.lv

Likumprojekta

“Valsts Kultūrkapitāla fonda likums”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Šobrīd saskaņā ar Kultūrkapitāla fonda likuma 2.panta pirmo daļu Kultūrkapitāla fonds (turpmāk tekstā – Fonds) ir valsts bezpeļņas akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar likumu “Par bezpeļņas organizāciju”, likumu “Par akciju sabiedrībām” un 1998.gada 28.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 160 “Valsts bezpeļņas akciju sabiedrības “Kultūrkapitāla fonds” statūti”. Atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 9.pantam valsts akciju sabiedrība, kas reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, ir jāpiesaka ierakstīšanai komercreģistrā līdz 2004.gada 31.decembrim, jo saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumu 1.punktu, 2005.gada 1.janvārī spēku zaudē likums “Par akciju sabiedrībām”. Tomēr Fonds ir bezpeļņas organizācija, un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.panta piektā daļa liedz komercreģistrā ierakstīt akciju sabiedrību, kurai piešķirts bezpeļņas organizācijas statuss. Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.panta trešā daļa noteic, ka valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas dibināts kā bezpeļņas organizācija, līdz 2003.gada 31.decembrim ar Ministru kabineta rīkojumu noteiktā kārtībā var pārveidot par valsts iestādi. Tādējādi rodas problēma, ka pēc 2005.gada 1.janvāra Fonda juridiskais statuss neatbildīs spēkā esošajai likumdošanai, un Fonda turpmākā darbība nebūs iespējama. Veidojot 2004.gada budžetu, Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka līdzšinējie speciālie budžeti tiek iekļauti pamatbudžetā, un saskaņā ar Ministru kabineta 15.07.2003 sēdes protokola Nr.40, 47§ un 22.07.2003 sēdes protokola Nr.41, 2§ Kultūras ministrijai uzdots izstrādāt un līdz š.g. 1.septembrim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Kultūrkapitāla fonda likumā, kas nosaka, ka Fonda finansējums tiek noteikts ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tika sagatavoti grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā un grozījumu apjoma dēļ izstrādāts jauns likumprojekts - “Valsts kultūrkapitāla fonda likums”.
2. Tiesību akta projekta būtība		Minētais likumprojekts ir izstrādāts, lai novērstu neprecizitātes Kultūrkapitāla fonda likumā, kas radušās izmaiņu rezultātā citos normatīvajos aktos, kā arī lai noteiktu likumdošanai atbilstošu Fonda juridisko statusu un tā darbības regulējumu, kā arī izpildītu Ministru kabineta lēmumu par Fonda finansēšanas mehānisma maiņu. Lai uzsvērtu, ka Fonda sadalītie līdzekļi ir valsts budžeta līdzekļi un lēmumu par līdzekļu sadali pieņem Ministru kabineta apstiprināta Fonda padome, likumprojektā paredzēta Fonda nosaukuma maiņa, papildinot Fonda nosaukumu ar vārdu “Valsts”. Ņemot vērā Fonda mērķi un uzdevumus, Fonds pēc savas būtības ir valsts (publisko tiesību) nodibinājums, kas radīts noteikta sabiedriski noderīga mērķa sasniegšanai un kam nav peļņas gūšanas rakstura, tādējādi kā turpmākais Fonda juridiskais statuss izvēlēts publisks nodibinājums, kas tiek izveidots ar likumu (2.pants). Lai nodrošinātu Fonda darbības pārskatāmību, ir precizēti Fonda mērķis un uzdevumi (3.pants). Likumprojektā mainīts Fonda finansēšanas mehānisms, paredzot, ka Fonda līdzekļus veido valsts budžeta līdzekļi no vispārējiem ieņēmumiem ikgadējā valsts budžeta noteiktajā apmērā, un valsts budžeta līdzekļu piešķīrums nevar būt mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā (5.pants). Ņemot vērā juridiskā statusa maiņu, ir precizēti Fonda darbības ierobežojumi un Fonda pārvaldes struktūra (7., 8., 9.,10., 11. un 12. panti). Lai nodrošinātu reģionālo pārstāvniecību, Fonda padomes sastāvs papildināts ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi (9.pants). Ņemot vērā, ka definīcija “Vizuālā māksla” ietver arī foto mākslu, precizēts šīs nozares nosaukums (12.pants). Lai nodrošinātu Fonda pārraudzību, padomes priekšsēdētājam (kultūras ministram) tiek piešķirtas tiesības kontrolēt Fonda līdzekļu izmantošanas likumību, lietderību un pareizību, kā arī tiesības atcelt prettiesiskus Fonda padomes lēmumus (14.pants).
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz Sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

Rādītāji		Kārtējais gads			Trīs nākamie gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2			3		4	5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Neskar			Neskar		Neskar	Neskar		Neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Neskar			Neskar		Neskar	Neskar		Neskar
3. Finansiālā ietekme		Neskar			Neskar		Neskar	Neskar		Neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		_______			______		______	______		_________
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Neskar			Neskar		Neskar	Neskar		Neskar
Cita informācija:		Normatīvais akts tiks ieviests piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Ministru kabinetam līdz 2004. gada 1. janvārim jāpieņem Valsts Kultūrkapitāla fonda nolikums, kas noteiks Fonda darbības pamatnoteikumus.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām Saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.					Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)			Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, Sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas							Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)							Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?							Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem							Konsultācijas nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas							Normatīvā akta izpildi nodrošinās valsts institūcija – Valsts Kultūrkapitāla fonds, kura darbības nolikumu apstiprinās Ministru kabinets.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo							Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo.

Kultūras ministre I.Rībena