R ī g ā

9/9-4.2-182

08.10.2003.

Godājamie Prezidija locekļi,

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu "Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums" (reģ.nr.428) izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Likuma mērķis ir nodrošināt Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu tiesības uz izdienas pensiju un reglamentēt kārtību, kādā tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta.

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir Satversmes aizsardzības biroja
(turpmāk – birojs) amatpersonai:

1. kura sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie trīs gadi nostrādāti biroja amatpersonas statusā;
2. kura neatkarīgi no vecuma ir atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ vai amatpersonu skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantā minētajiem nosacījumiem nav mazāks par 20 gadiem;
3. kura sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzinātais stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem ne mazāk kā 12 gadi un seši mēneši ir nodienēti (nostrādāti) Latvijas Republikas valsts drošības iestādēs.

(2) Uz izdienas pensiju nav tiesību amatpersonām, kas saņem citas valsts pensiju, kā arī amatpersonām, kuras atbrīvotas no dienesta (darba) notiesājoša tiesas sprieduma par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai disciplinārsoda dēļ.

Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:

1. dienesta (darba) laiku biroja vai citu Latvijas Republikas valsts drošības iestāžu amatpersonas statusā;
2. laiku, ko biroja amatpersona nodienējusi Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs;
3. obligātā aktīvā militārā dienesta laiku un profesionālā militārā dienesta laiku Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā (Aizsardzības spēkos un Zemessardzes ierindas dienestā), kā arī dienesta laiku Latvijas Republikas Augstākās Padomes Apsardzes dienestā un Latvijas Republikas Drošības dienestā;
4. laiku, kas nostrādāts Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs prokurora amatos (vai prokuratūras atestēto darbinieku amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994.gada 1.oktobrim) vai tiesā tiesneša amatos, ja birojā amatpersona nodienējusi (nostrādājusi) vismaz trīs gadus, bet biroja amatpersonām, kuras dienestu (darbu) sākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, – ja birojā nodienēti (nostrādāti) vismaz 10 gadi;
5. laiku, kas nostrādāts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas statusā;
6. 80 procentus no citās iestādēs, komercsabiedrībās un organizācijās nostrādātā laika, ja birojā nodienēti (nostrādāti) vismaz 10 gadi, bet amatpersonām, kuras dienestu (darbu) uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, – ja birojā nodienēti (nostrādāti) vismaz 15 gadi.

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, papildus ieskaita:

1. dienesta (darba) laiku, kad veikta izlūkošana vai pretizlūkošana ārvalstīs, palielina šādā apmērā:

1. vienu dienu, kad veikta vispārēja rakstura izlūkošana vai pretizlūkošana, ieskaita par divām darba dienām,
2. vienu dienu, kad veikta vadības noteikta konkrēta un mērķtiecīga izlūkošanas vai pretizlūkošanas operācija, ieskaita par trim darba dienām;

2. dienesta (darba) laiku, kad veikta vadības noteikta īpaši svarīga izlūkošanas vai pretizlūkošanas operācija (arī sadarbībā ar ārvalstu partneru speciālajiem dienestiem), palielina, vienu dienu ieskaitot par piecām darba dienām.

(2) Izdienas stāžā palielinātā apmērā ieskaitāmo dienesta (darba) laiku katrā konkrētajā gadījumā pēc izlūkošanas vai pretizlūkošanas pasākumu vai operāciju veikšanas un lēmuma pieņemšanas par iegūto rezultātu izmantošanu nosaka biroja direktors.

(3) Ja amatpersona vienlaikus iegūst tiesības uz izdienas stāža palielināšanu saskaņā ar vairākiem šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem, izdienas stāžu palielina, ņemot vērā tikai vienu no tiem. Ja viens nosacījums paredz lielāku izdienas stāža palielinājumu, izdienas stāžu aprēķina atbilstoši šim nosacījumam.

(1) Amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu. Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

(2) Amatpersonai, kura neatkarīgi no vecuma atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ vai amatpersonu skaita samazināšanas dēļ, vai tādēļ, ka izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgtā dienesta (darba) līguma termiņš, un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu nav mazāks par 20 gadiem, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

(3) Amatpersonai, kuras dienesta (darba) laiks birojā pārsniedz 12 gadus un sešus mēnešus, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 12 gadiem un sešiem mēnešiem izdienas pensijas apmēru palielina par 1,5 procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

(4) Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

(5) Minimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

(6) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti birojam saskaņā ar likuma par valsts budžetu kārtējam gadam apropriāciju.

(7) Izdienas pensijas saņēmējam valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Ar dienu, kad sasniegts likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno. Izdienas pensiju samazina par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

(1) Izdienas pensiju aprēķina no biroja amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta (darba) un atbrīvošanas no amata.

(2) Darba samaksā ietilpst amatalga, piemaksa par izdienas stāžu, prēmijas un citas piemaksas, no kurām ir maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

(3) Amatpersonai, kurai saskaņā ar šā likuma 4.pantu nosaka izdienas stāžu palielinātā apmērā, darba samaksā, no kuras aprēķina izdienas pensiju, iekļauj dienesta (darba) samaksu, kāda viņai noteikta pamata dienesta (darba) vietā Latvijā pirms amatpersonas nosūtīšanas dienestā (darbā ) ārvalstīs.

(1) Izdienas pensiju var piešķirt ne vēlāk kā piecus gadus pēc amatpersonas atvaļināšanas no dienesta (darba) un atbrīvošanas no amata, ja ir saņemts pieprasījums par izdienas pensijas piešķiršanu.

(2) Izdienas pensiju piešķir ar to dienu, kad amatpersona atvaļināta no dienesta (darba) un atbrīvota no amata.

(1) Izdienas pensijas apmērs pārskatāms katru gadu, ņemot vērā valstī noteiktās patēriņa cenu indeksa izmaiņas.

(2) Izdienas pensijas apmēru pārskata kārtībā, kāda noteikta valsts pensiju indeksācijai, kuras piešķirtas saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus pensijas pieprasītājs iesniedz birojā.

(2) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus biroja direktors izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas.

(3) Lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu biroja amatpersonām pieņem biroja direktors un paziņo pensijas pieprasītājam.

(4) Amatpersonai, kurai ir tiesības vienlaikus uz vairākām izdienas pensijām, tiek piešķirta tikai viena pensija pēc viņas izvēles.

(5) Izdienas pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt viņa izdienas pensiju, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc kārtas.

(6) Izdienas pensiju izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Sūdzības izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas vai izmaksas jautājumos izdienas pensijas pieprasītājs var iesniegt biroja direktoram. Biroja direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Strīdus par šajā likumā paredzēto tiesību nodrošināšanu izskata tiesa slēgtā sēdē.

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai groza pensijas apmēru šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja:

1) izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

2) izdienas pensijas saņēmējs no jauna uzsāk dienestu (darbu) iestādēs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot birojam par vecuma pensijas piešķiršanu vai par dienesta (darba) uzsākšanu citā iestādē, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas apmēru, ko pensijas saņēmējs nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātā izdienas pensija nav laikus saņemta tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, neizmaksāto pensijas apmēru izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

1. pamatojoties uz tiesas nolēmumu;
2. saskaņā ar biroja direktora lēmumu, lai piedzītu tās izdienas pensijas summas, kuras izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas tādēļ, ka viņš nav ievērojis šā likuma 10.panta nosacījumus, un ja pensijas saņēmējs ir iesniedzis iesniegumu par pārmaksātās summas labprātīgu atmaksu. Šādā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas līdz brīdim, kad pārmaksātā summa ir dzēsta.

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.

(4) Ja izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, pirms dzēsts parāds, atlikušo parāda daļu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā.

Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, izdienas pensiju, kas piešķirta saskaņā ar šo likumu, izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi.

Līdz 2004.gada 1.jūlijam Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā biroja amatpersonām izmaksā izdienas pensiju.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.