Teksts

Likumprojekts

Bezvalstnieku likums

1.pants

Likums nosaka bezvalstnieku tiesisko statusu Latvijas Republikā, šo personu tiesības un pienākumus.

2.pants

(1) Personu atzīst par bezvalstnieku Latvijas Republikā, ja neviena valsts saskaņā ar tās tiesību normām neatzīst šo personu par attiecīgās valsts pilsoni.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona ir likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekts, to neatzīst par bezvalstnieku.

(3) Latvijas nepilsoņa statusu zaudējusī persona atzīstama par bezvalstnieku, ja vienlaikus tai nav nevienas citas valsts pilsonības, kā arī tai netiek izsniegta garantija ārvalstu tiesību aktos noteiktajā kārtībā par uzņemšanu pilsonībā.

3.pants

Lēmumu atzīt personu par bezvalstnieku Latvijas Republikā pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) priekšnieka pilnvarota amatpersona.

4.pants

(1) Lai personu atzītu par bezvalstnieku, tā Pārvaldē iesniedz:

iesniegumu;

personu apliecinošu dokumentu;

kompetentas ārvalsts institūcijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka persona nav attiecīgās valsts pilsonis un tai netiek garantēta šīs valsts pilsonība. Valstis, kuru izsniegtie dokumenti jāiesniedz, nosaka Pārvalde.

(2) Ja persona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nevar iesniegt kādu šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto dokumentu, Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu atzīt personu par bezvalstnieku, pamatojoties uz Pārvaldes rīcībā esošo informāciju.

5.pants

(1) Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona lēmumu atzīt personu par bezvalstnieku pieņem trīs mēnešu laikā pēc dokumentu iesniegšanas. Ja nepieciešams, Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona pieprasa personai iesniegt papildu dokumentus vai informāciju.

(2) Ja lietas apstākļu dēļ trīs mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par mēnesi, ar nosacījumu, ka kopējais lietas izskatīšanas laiks nepārsniedz četrus mēnešus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu personai ir tiesības apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(4) Pārvaldes priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

6.pants

(1) Bezvalstnieks Latvijas Republikā uzturas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Bezvalstniekam, kurš likumīgi uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības saņemt bezvalstnieka ceļošanas dokumentu Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Bezvalstnieka ceļošanas dokumentu saskaņā ar 1954.gada 28.septembra Konvencijas par bezvalstnieka statusu nosacījumiem var izsniegt ikvienam bezvalstniekam, kurš atrodas Latvijas Republikā, it īpaši gadījumos, ja bezvalstniekam nav iespējams saņemt ceļošanas dokumentu viņa mītnes zemē.

7.pants

(1) Bezvalstniekam, uzturoties Latvijas Republikā, ir pienākums ievērot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(2) Bezvalstniekam, kurš likumīgi uzturas Latvijas Republikā, ir likumā "Par 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu" noteiktās tiesības.

8.pants

(1) Persona zaudē bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā, ja tā ir ieguvusi Latvijas vai citas valsts pilsonību.

(2) Bezvalstnieka statusu atņem, ja persona bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā ieguvusi, sniedzot nepatiesas ziņas.

(3) Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona lēmumu par bezvalstnieka statusa atņemšanu pieņem mēneša laikā no dienas, kad kļuvuši zināmi šā panta otrajā daļā minētie apstākļi.

(4) Ja lietas apstākļu dēļ mēneša termiņu nav iespējams ievērot, Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par mēnesi, ar nosacījumu, ka kopējais lietas izskatīšanas laiks nepārsniedz divus mēnešus.

(5) Lēmumu par bezvalstnieka statusa atņemšanu personai ir tiesības apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(6) Pārvaldes priekšnieka lēmumu par bezvalstnieka statusa atņemšanu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

Pārejas noteikumi

1. Personām, kuras Latvijas Republikā saņēmušas bezvalstnieka personu apliecinošu dokumentu pirms šā likuma spēkā stāšanās, izsniedzot jaunu bezvalstnieka ceļošanas dokumentu, vienlaikus izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 6.nr.).

Iekšlietu ministrs

M.Gulbis

Likumprojekta

“Bezvalstnieku likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likums “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā” pieņemts 1999.gada 18.februārī. Kopš likuma spēkā stāšanās Latvijas Republikā ir pieņemta virkne citu normatīvo aktu, kas ir cieši saistīti ar šī jautājuma tiesisko regulējumu, piemēram, Imigrācijas likums un Personu apliecinošo dokumentu likums. Pašreiz spēkā esošā likuma normas pilnībā nenodrošina Latvijas starptautisko saistību izpildi un 1954.gada 28.septembra Konvencijas par bezvalstnieka statusu normu īstenošanu. Likumprojekts “Bezvalstnieku likums” ir izstrādāts, lai nodrošinātu normatīvo aktu savstarpējo atbilstību, izveidotu vienotu sistēmu un pieeju bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un dokumentēšanas kontrolei valstī.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Normatīvā akta projektā ir noteikts tā subjektu loks, noteikta kārtība, kādā personu atzīst par bezvalstnieku, paredzēts, ka bezvalstnieks Latvijas Republikā uzturas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, paredzēts, ka bezvalstnieka ceļošanas dokumentu saskaņā ar 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu var izsniegt ikvienam bezvalstniekam, kā arī noteikti gadījumi, kad persona zaudē bezvalstnieka statusu un kad personai atņem tai piešķirto bezvalstnieka statusu.
3. Cita informācija	Tām personām, kuras Latvijas Republika ir atzinusi par bezvalstniekiem, šobrīd uzturēšanās atļaujas nav nepieciešamas. Latvijā ir 166 tādas personas. Personām, kuras par bezvalstnieku ir atzinusi cita valsts un kurām ir šīs valsts izsniegts ceļošanas dokuments, uzturoties Latvijas Republikā, ir nepieciešama uzturēšanās atļauja. Latvijā ir 34 bezvalstnieki, kuriem ir Igaunijas izsniegts ceļošanas dokuments, 8 bezvalstnieki, kuriem ir Ukrainas izsniegts ceļošanas dokuments, 5 bezvalstnieki, kuriem ir Lietuvas izsniegts ceļošanas dokuments, 4 bezvalstnieki, kuriem ir Baltkrievijas izsniegts ceļošanas dokuments, 2 bezvalstnieki, kuriem ir Ēģiptes izsniegts ceļošanas dokuments, 2 bezvalstnieki, kuriem ir Krievijas Federācijas izsniegts ceļošanas dokuments, 2 bezvalstnieki, kuriem ir Moldovas izsniegts ceļošanas dokuments, 2 bezvalstnieki, kuriem ir Sīrijas izsniegts ceļošanas dokuments, 2 bezvalstnieki, kuriem ir Vācijas izsniegts ceļošanas dokuments.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budcetiem

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts ir saskaņots ar Imigrācijas likumu un Personu apliecinošo dokumentu likumu

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Normatīvā akta projekts atbilst 1954.gada 28.septembra Konvencijai par bezvalstnieka statusu.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	Veikta Eiropas valstu normatīvo aktu izpēte par bezvalstnieka tiesiskā statusa regulējumu un uzturēšanās nosacījumiem katrā attiecīgā valstī.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas nebūs nepieciešamas un esošo funkcijas netiek mainītas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sagatavos informatīvo materiālu par izmaiņām.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	-

Iekšlietu ministrs M. Gulbis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

J. Rekšņa	I.Šnepsta	S.Vecvagare	A.J.Lejiņš

18.08.2003 13:30

771

I.Muceniece

7219327, iveta.muceniece@pmlp.gov.lv