Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(reģ.nr.424)

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija“ (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Jūras administrācija“ (attiecīgajā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdus “kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija“ (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Jūras administrācija“ (attiecīgajā locījumā).

4.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas

(1) Vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās īsteno Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic Ministru kabineta noteikta Satiksmes ministrijai padota kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija.

2. Izteikt 4. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic Latvijas Jūras administrācija.”

2. Izteikt 4. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic Latvijas Jūras administrācija.”

(2) Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei pilda Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk — Krasta apsardze), Jūras vides pārvalde un ostu pārvaldes.

5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence

Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās:

1) īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju;

2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju tiesību aktiem;

3) pārstāv valsti Starptautiskajā jūras organizācijā, Starptautiskajā hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās un citās institūcijās un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos;

4) nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko tiesību normu ievērošanu;

5) nodrošina kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli;

6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, lai gādātu par kuģošanas drošību un nepieļautu piesārņošanu no kuģiem;

7) izsniedz atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās izglītības programmām;

8) izsniedz atbilstības sertifikātu klasifikācijas sabiedrībām (atzītām organizācijām) un publicē klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu;

9) izsniedz atbilstības sertifikātu komercsabiedrībām, kas sniedz starpniecības pakalpojumus jūrnieku iekārtošanai darbā;

10) izsniedz atbilstības sertifikātu kuģu drošības un aprīkojuma pārbaužu veikšanai;

11) izsniedz atbilstības sertifikātu komercsabiedrībām, kas nodarbojas ar kravu un pasažieru pārvadājumiem pa ūdensceļiem;

12) nosaka un publicē to ārstniecības iestāžu sarakstu, kurās veicamas jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;

1.

Papildināt 5. panta 12. punktu aiz vārda “publicē“ ar vārdiem “ārstu un“, un aizstāt vārdus “kurās veicamas“ ar vārdiem “ kas veic “.

Atbalstīt

3. Papildināt 5. panta 12. punktu aiz vārda “publicē“ ar vārdiem “ārstu un“, un aizstāt vārdus “kurās veicamas“ ar vārdiem “ kas veic “.

13) attīsta un koordinē starptautiskos sakarus;

14) veic citas funkcijas, kas saistītas ar drošību jūrā.

6.pants. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas kompetence

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesību normām, kā arī savai kompetencei jūrlietās:

1) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības prasībām, atzīst kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus un izsniedz kuģu sertifikātus;

2) apstiprina kuģu dokumentāciju;

3) īsteno ostas valsts kontroli attiecībā uz ārvalstu kuģiem;

4) kontrolē Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasību izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;

5) izmeklē un analizē jūras negadījumus;

6) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa, kā arī par bīstamām un piesārņojošām kravām;

7) saskaņo ostu noteikumus kuģošanas drošības jautājumos un kontrolē to ievērošanu;

8) izsniedz sertifikātus ločiem un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoriem;

9) veic jūrnieku reģistrāciju un izsniedz jūrnieka grāmatiņas, kā arī uztur Latvijas Jūrnieku reģistra (turpmāk — Jūrnieku reģistrs) datu bāzi;

10) izvērtē jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālās kvalifikācijas sertifikātus;

11) veic simulatoru sertifikāciju;

12) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;

13) uztur Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes;

14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;

15) kontrolē dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;

16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;

17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī pilda nacionālā koordinatora pienākumus;

18) saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu;

19) saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektus no kuģošanas drošības viedokļa un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;

20) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;

21) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei.

2.

Papildināt 6. panta pirmo daļu ar 22. un 23. punktu šādā redakcijā:

“22) uzrauga klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;

Atbalstīt

4. Papildināt 6. panta pirmo daļu ar 22. un 23. punktu šādā redakcijā:

“22) uzrauga klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;

23) veic Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksā (turpmāk – ISPS kodekss) noteiktās atbildīgās organizācijas funkcijas.”

23) veic Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksā (turpmāk – ISPS kodekss) noteiktās atbildīgās organizācijas funkcijas.”

(2) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija izstrādā tarifus tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar hidrogrāfiju, kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu, jūrnieku sagatavošanu un sertifikāciju. Šos tarifus apstiprina un maksas iekasēšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši “Likumam par ostām”.

(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Jūras drošības inspektorāta un Avāriju izmeklēšanas nodaļas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.

7.pants. Krasta apsardzes kompetence

Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Šai nolūkā Krasta apsardze veic šādas funkcijas:

1) sadarbībā ar Jūras vides pārvaldi kontrolē vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un aiztur kuģus Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu;

2) likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem;

3) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā (MRCC darbību) Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk — Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk — SAR konvencija), citiem normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem;

4) nodrošina globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk — GMDSS) krasta sakaru tīkla darbību;

3.

Izteikt 7. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošina globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk – GMDSS) un automātiskās identifikācijas sistēmas (turpmāk – AIS) krasta sakaru tīkla darbību.”

Atbalstīt

5. 7. pantā:

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošina globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk – GMDSS) un automātiskās identifikācijas sistēmas (turpmāk – AIS) krasta sakaru tīkla darbību.”;

5) sadarbībā ar kuģošanas un hidrogrāfijas institūciju kontrolē kuģošanas režīma ievērošanu.

4.

Papildināt 7. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.”

Atbalstīt

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.”

11.pants. Kuģu drošības prasības

(1) Kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, to skaitā:

5.

Papildināt 11. panta pirmo daļu aiz vārdiem “starptautiskie līgumi,” ar vārdiem “ar turpmākajiem grozījumiem,”;

Redakcionāli precizēts

6. 11. pantā:

papildināt pirmās daļas ievaddaļu aiz vārdiem “starptautiskie līgumi,” ar vārdiem “ar turpmākajiem grozījumiem”;

1) 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols;

2) 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;

3) 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk — MARPOL konvencija);

4) 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk — Helsinku konvencija);

5) 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk — COLREG konvencija);

6) 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk — Tilpības konvencija);

7) Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada Konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem;

8) 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk — STCW konvencija);

9) 1969.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi.

(2) Nosakot kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:

1) pasažieru kuģu drošību un standartiem;

2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk — ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu drošu darbību;

3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;

4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju, kā arī valsts administrācijas darbību;

5) ostu un kuģu drošību;

6) zvejas kuģu reģistrāciju;

7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz kuģiem;

8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;

9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju.

(3) Satiksmes ministrs nosaka šā panta pirmās un otrās daļas noteikumu un ar tiem saistīto starptautisko tiesību normu izpildes kārtību, arī attiecībā uz:

6.

Izteikt 11. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu izpildes kārtību.”;

Atbalstīt

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu izpildes kārtību.”;

1) kuģa konstrukciju un mehānismiem;

7.

Pārcelt 11. panta trešās daļas 1. līdz 16. punktu uz panta otro daļu, attiecīgi mainot to numerāciju;

Atbalstīt

pārcelt trešās daļas 1. līdz 16. punktu uz panta otro daļu, attiecīgi mainot to numerāciju;

2) kuģa sistēmām un aprīkojumu, arī navigācijas, mašīntelpu, klāja aprīkojumu, radio un GMDSS aprīkojumu, avārijas un glābšanas aprīkojumu;

3) kuģa ugunsdrošību;

4) vides piesārņojuma novēršanu;

5) kuģa stabilitāti, arī avārijas stabilitāti;

6) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijā;

7) ISM kodeksa piemērošanu;

8.

Papildināt 11. panta trešās daļas 7. punktu aiz vārdiem “ISM kodeksa“ ar vārdiem “un ISPS kodeksa“;

Atbalstīt

papildināt trešās daļas 7. punktu aiz vārdiem “ISM kodeksa“ ar vārdiem “un ISPS kodeksa”.

8) kuģa tilpību;

9) kuģa kravas zīmi;

10) kravas iekraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;

11) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;

12) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību;

13) loču un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoru apmācību un sertifikāciju;

14) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;

15) kuģa īpašnieka atbildību par kuģa atbilstību drošības normām;

16) jūras komunikācijas un sakaru sistēmām.

(4) Satiksmes ministrs nosaka drošības prasības Latvijas kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(5) Ministru kabinets var noteikt kārtību, kādā tiek izpildītas prasības, ko Helsinku konvencija vides piesārņojuma novēršanas jomā izvirza komercsabiedrībām, kuru darbība nav saistīta ar jūras transportu.

(6) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un kuģu aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būvi, modernizāciju un remontu uzrauga kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

(7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām apliecinājusi kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

13.pants. Kuģu apskates un sertifikāti

(1) Kuģiem, kuriem to tilpības, garuma, tipa, uzbūvēšanas gada un kuģošanas rajona dēļ ir nepieciešams starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktais kuģu sertifikāts, pēc kuģa īpašnieka izvēles to izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

9.

Izslēgt 13. panta pirmajā daļā vārdus “pēc kuģa īpašnieka izvēles“;

Atbalstīt

7. 13. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “pēc kuģa īpašnieka izvēles”;

(2) Kuģiem, kuri neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, tiek izdots nacionālais kuģa sertifikāts.

(3) Jahtu tehniskās apskates veic satiksmes ministra pilnvarotu jahtklubu tehniskās komisijas atbilstoši šā likuma 12.panta trešās daļas 7.punkta prasībām.

10.

Izslēgt 13. panta trešo daļu.

Atbalstīt

izslēgt trešo daļu.

(4) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija var veikt ārvalstu kuģu apskates un izdot tiem attiecīgajā starptautiskajā līgumā paredzētos kuģu sertifikātus, ja to lūdz attiecīgā kuģa īpašnieks un apstiprina kompetenta attiecīgās karoga valsts jūrlietu pārvaldes institūcija. Katrā šādā sertifikātā jāieraksta, ka tas izsniegts pēc tās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma, kurā kuģis reģistrēts.

16.pants. Kuģa aprīkojums

(1) Uz Latvijas kuģiem drīkst izmantot tikai tādu aprīkojumu, kas atbilst kuģošanas drošības, cilvēku dzīvības un veselības, kā arī vides aizsardzības prasībām.

11.

Papildināt 16.panta pirmo daļu aiz vārdiem “aprīkojumu, kas” ar vārdiem “ ir sertificēts un ”.

Atbalstīt

8. Papildināt 16.panta pirmo daļu aiz vārdiem “aprīkojumu, kas” ar vārdiem “ ir sertificēts un”.

(2) Kuģa drošības un aprīkojuma pārbaudes ir tiesīgas veikt aprīkojuma pārbaudes stacijas, kuras saņēmušas atbilstības sertifikātu šādai darbībai.

19.pants. ISM kodeksa prasību ievērošana

12.

Izteikt 19. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“19.pants. ISM un ISPS kodeksa prasību ievērošana”

Atbalstīt

9. 19. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“19.pants. ISM un ISPS kodeksa prasību ievērošana”;

(1) Uz Latvijas kuģiem, uz kuriem attiecas SOLAS konvencijas IX nodaļa, ir jāievēro šajā nodaļā minētā ISM kodeksa prasības.

13.

Papildināt 19. panta pirmo daļu aiz vārdiem “IX nodaļa” ar vārdiem “un XI-2 nodaļa”, un aizstāt vārdus “šajā nodaļā minētā ISM kodeksa prasības” ar vārdiem “šajās nodaļās minēto kodeksu prasības”;

Atbalstīt

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem “IX nodaļa” ar vārdiem “un XI-2 nodaļa”, un aizstāt vārdus “šajā nodaļā minētā ISM kodeksa prasības” ar vārdiem “šajās nodaļās minēto kodeksu prasības”;

(2) ISM kodeksā noteikto drošas pārvaldes atbilstības dokumentu kuģošanas komercsabiedrībām, kas pārvalda Latvijas kuģi, un sertifikātu Latvijas kuģim izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pēc attiecīgās kuģošanas komercsabiedrības un kuģa audita veikšanas.

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija veic vispārēju ISM kodeksa prasību ievērošanas uzraudzību.

14.

Papildināt 19. panta trešo daļu aiz vārdiem “ISM kodeksa” ar vārdiem “un ISPS kodeksa”, un aiz vārda “ uzraudzību” ar vārdiem “un nosaka ISPS kodeksā noteikto dokumentu apstiprināšanas un Aizsardzības deklarācijas prasības“.

Atbalstīt

papildināt trešo daļu aiz vārdiem “ISM kodeksa” ar vārdiem “un ISPS kodeksa”, un aiz vārda “ uzraudzību” ar vārdiem “un nosaka ISPS kodeksā noteikto dokumentu apstiprināšanas un Aizsardzības deklarācijas prasības”.

26.pants. Jūrnieku sagatavošana

(1) Jūrnieku profesionālās izglītības programmu satura atbilstību starptautiskajām prasībām izglītības iestādēs, kā arī jūrnieku apmācību un kvalifikācijas celšanu uzrauga kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija satiksmes ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto, satiksmes ministrs atbilstoši STCW konvencijas un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām var noteikt izpildes kārtību attiecībā uz:

1) jūrnieku sagatavošanu un sertifikāciju;

15.

Papildināt 26. panta otrās daļas 1. punktu aiz vārdiem “ jūrnieku “ ar vārdiem “ un iekšējo ūdeņu kuģu personāla“;

Atbalstīt

10. 26. pantā:

papildināt otrās daļas 1. punktu aiz vārdiem “jūrnieku” ar vārdiem “un iekšējo ūdeņu kuģu personāla”;

2) sardzes pienākumu pildīšanu;

3) jūrnieku izglītības iestāžu uzraudzību;

16.

Papildināt 26. panta otrās daļas 3. punktu aiz vārda “ izglītības” ar vārdiem “un apmācību”.

Atbalstīt

papildināt otrās daļas 3. punktu aiz vārda “izglītības” ar vārdiem “un apmācību”.

4) jūrnieku apmācības instruktoru un vērtētāju sertifikāciju;

5) zvejas kuģu personāla apmācību un sertifikāciju;

6) jahtu un citu ūdenssportam un izklaidei paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertifikāciju.

27.pants. Jūrnieka grāmatiņa

(1) Jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka personas identifikācijas dokuments atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas 1958.gada Konvencijas par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām prasībām. Tā kalpo par jūrnieka ceļošanas dokumentu, un tajā tiek ierakstītas ziņas par jūrnieka kvalifikāciju un darbu uz kuģiem.

(2) Jūrnieka grāmatiņu izsniedz Jūrnieku reģistrā reģistrētiem jūrniekiem, kuri norīkoti darbā uz starptautiskajā kuģošanā nodarbinātiem kuģiem un kuriem ir Latvijas kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments, ārvalstniekiem — ārvalsts kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments un Latvijas kompetento iestāžu izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Jūrnieka grāmatiņu izsniedz arī personām, kas mācās Latvijas jūrnieku izglītības iestādēs un atrodas mācību praksē uz kuģiem.

(3) Jūrnieka grāmatiņas noformē, izsniedz un to uzskaiti veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija. Jūrnieka grāmatiņu noformēšanas, izsniegšanas un to uzskaites kārtību nosaka satiksmes ministrs.

17.

Papildināt 27. panta trešās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem “izsniedz “ar vārdiem“ , apmaina, anulē, aiztur “ ,un otro teikumu aiz vārdiem “izsniegšanas” ar vārdiem “,apmaiņas, anulēšanas, aizturēšanas ”.

Atbalstīt

11. Papildināt 27. panta trešās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem “izsniedz” ar vārdiem “apmaina, anulē, aiztur” un otro teikumu aiz vārdiem “izsniegšanas” ar vārdiem “apmaiņas, anulēšanas, aizturēšanas ”.

(4) Jūrnieka grāmatiņā iekļaujamo informāciju un jūrnieka grāmatiņas lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ierakstus jūrnieka grāmatiņā izdara latviešu un angļu valodā.

(5) Ziņas par nederīgām jūrnieka grāmatiņām un to veidlapām iekļauj nederīgo dokumentu reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

31.pants. Alkohola lietošanas ierobežojums, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas aizliegums

(1) Jūrniekiem, atrodoties uz kuģa, alkohola koncentrācija asinīs (BAC) no sardzes brīvajā laikā nedrīkst pārsniegt 0,05 promiles.

18.

Aizstāt 31. panta pirmajā daļā vārdus “ 0,05 promiles ” ar vārdiem “0,5 promiles”.

Atbalstīt

12. 31. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “0,05 promiles” ar vārdiem “0,5 promiles”;

(2) Jūrnieki atturas no alkohola lietošanas ne mazāk kā divas stundas pirms sardzes uzsākšanas un nedrīkst to lietot sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

(3) Jūrnieki uz kuģiem nedrīkst atrasties narkotisko un psihotropo vielu iespaidā.

(4) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas kuģu īpašniekiem noteikt uz saviem kuģiem stingrākas prasības jūrniekiem attiecībā uz pieļaujamajām alkohola lietošanas normām.

19.

Papildināt 31. pantu ar piekt o daļu šādā redakcijā:

“ (5) Kuģa kapteinis, ostas kapteinis vai jūras negadījuma izmeklēšanas inspektors pieprasa kuģa apkalpes locekļiem, kas iesaistīti jūras negadījumā vai incidentā, veikt alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanu vai veikt asins analīzes, ja ir pamats aizdomām, ka viņi ir lietojuši alkoholu vai narkotiskās vai citas apreibinošas vielas.”

Atbalstīt

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kuģa kapteinis, ostas kapteinis vai jūras negadījuma izmeklēšanas inspektors pieprasa kuģa apkalpes locekļiem, kas iesaistīti jūras negadījumā vai incidentā, veikt alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanu vai veikt asins analīzes, ja ir pamats aizdomām, ka viņi ir lietojuši alkoholu vai narkotiskās vai citas apreibinošas vielas.”

33.pants. Ostas kapteinis

(1) Ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Starptautiskās jūras organizācijas normatīvajiem aktiem, Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģuceļos, piestātnēs un terminālos.

20.

Papildināt 33.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Noteikumus par ostas kapteini izdod satiksmes ministrs.”

Atbalstīt

13. Papildināt 33.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Noteikumus par ostas kapteini izdod satiksmes ministrs.”

(2) Ostas pārvalde var izveidot šādus kuģošanas drošībai nepieciešamos dienestus, kurus vada ostas kapteinis: kuģu satiksmes dienestu, loču dienestu un citus ostas dienestus.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie dienesti netiek izveidoti, ostas kapteiņa pienākumus var pildīt ostas pārvaldnieks vai cita ostas pārvaldnieka norīkota atbilstoši sertificēta persona.

(4) Ostas kapteinis vada ledlauža darbu ostas pievedceļos ledus navigācijas periodā.

(5) Ostas kapteinis vada ostā notikušo avāriju seku likvidācijas darbus un cilvēku glābšanas darbus, ja to nosaka operatīvās rīcības plāni.

(6) Ja ostā vai pieejā ostai noticis jūras negadījums, ostas kapteinis par to ziņo Krasta apsardzei un kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai, bet piesārņojuma gadījumā — arī Jūras vides pārvaldei un nekavējoties uzsāk negadījuma izmeklēšanai nepieciešamo liecību un dokumentu vākšanu.

35.pants. Kuģu pasažieru reģistrācija

(1) Uz pasažieru kuģa, kas veic reisus no Latvijas ostas 20 jūras jūdžu attālumā un tālāk, pirms iziešanas no ostas pasažierus reģistrē. Kuģa kapteinis iesniedz pasažieru sarakstu un kuģa apkalpes sarakstu Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram [turpmāk — Koordinācijas centrs (MRCC)].

21.

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

“Kuģa kapteinis, kuģa operators vai aģents iesniedz pasažieru sarakstu un kuģa apkalpes sarakstu ostas kapteinim.”

papildināt ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Pasažieru saraksts un kuģu apkalpes saraksts ir pieejams Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram [turpmāk - Koordinācijas centrs ( MRCC )]”.

Atbalstīt

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

“Kuģa kapteinis, kuģa operators vai aģents iesniedz pasažieru sarakstu un kuģa apkalpes sarakstu ostas kapteinim.”;

papildināt ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Pasažieru saraksts un kuģu apkalpes saraksts ir pieejams Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram [turpmāk - Koordinācijas centrs ( MRCC )]”.

(2) Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

36.pants. Ziņojums par bīstamu un piesārņojošu kravu

(1) Ja Latvijas ūdeņos vai ostā vēlas iebraukt kuģis ar bīstamu vai piesārņojošu kravu, kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona par to ziņo Koordinācijas centram (MRCC), nosūtot ziņojumu pirms izbraukšanas no ostas, kurā šī krava iekrauta.

22.

Aizstāt 36. panta pirmajā daļā vārdus “Koordinācijas centram (MRCC)” ar vārdiem “ ostas kapteinim“;

Atbalstīt

15. 36. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Koordinācijas centram (MRCC)” ar vārdiem “ostas kapteinim”;

(2) Pirms kuģis ar bīstamu vai piesārņojošu kravu atstāj Latvijas ostu, kuģa kapteinis iesniedz Koordinācijas centram (MRCC) ziņojumu par šo kravu.

23.

Papildināt 36. panta otro daļu aiz vārdiem “Latvijas ostu“ ar vārdiem “vai Latvijas ūdeņus“, aiz vārdiem “kuģa kapteinis “ar vārdiem“, kuģa operators vai aģents” un aizstāt vārdus “Koordinācijas centram ( MRCC )” ar vārdiem “ostas kapteinim”;

Atbalstīt

papildināt otro daļu aiz vārdiem “Latvijas ostu” ar vārdiem “vai Latvijas ūdeņus“, aiz vārdiem “kuģa kapteinis” ar vārdiem “kuģa operators vai aģents” un aizstāt vārdus “Koordinācijas centram (MRCC)” ar vārdiem “ostas kapteinim”;

(3) Kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām, var noteikt satiksmes ministrs.

24.

Papildināt 36. panta trešo daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Informācija par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām ir pieejama Koordinācijas centram (MRCC)”.

Atbalstīt

papildināt trešo daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Informācija par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām ir pieejama Koordinācijas centram (MRCC)”.

37.pants. Kuģu kravas operācijas

(1) Kravas iekraušanas un izkraušanas operācijas ostās veic saskaņā ar kuģa kravas plānu, kuru saskaņo ar stividorkompāniju un par kuru ir atbildīgs kuģa kapteinis. Kuģa kravas plāns nodrošina drošu kuģa stāvēšanu ostā un kuģa drošību jūrā.

(2) Kravas operācijas uz kuģa veic un kravu uz tā izvieto un nostiprina, ievērojot Starptautiskās jūras organizācijas prasības attiecībā uz konkrēto kravas veidu (kokmateriāli, kravas, ko pārvadā uz klāja, graudu kravas, beramkravas ar lielu blīvumu un citas kravas, kuru pārvadāšanu regulē īpaši Starptautiskās jūras organizācijas kodeksi).

(3) Jebkura persona, kurai ostā radušās aizdomas par šā panta otrajā daļā noteikto prasību neievērošanu, par to ziņo ostas valsts kontroles inspektoram.

25.

Izteikt 37. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Persona, kurai ostā radušās aizdomas par šā panta otrajā daļā noteikto prasību neievērošanu, par to ziņo ostas kapteinim. Nepieciešamības gadījumā ostas kapteinis šīs ziņas nodod Latvijas Jūras administrācijai.”.

Atbalstīt

16. Izteikt 37. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Persona, kurai ostā radušās aizdomas par šā panta otrajā daļā noteikto prasību neievērošanu, par to ziņo ostas kapteinim. Nepieciešamības gadījumā ostas kapteinis šīs ziņas nodod Latvijas Jūras administrācijai.”.

38.pants. Operācijas ar bīstamām un piesārņojošām kravām ostās

(1) Veicot kuģu kravas operācijas ar bīstamām un piesārņojošām kravām, piestātnes operators, kravas pārvaldītājs un kuģa kapteinis atbilstoši savai kompetencei atkarībā no kravas veida nodrošina SOLAS konvencijas, MARPOL konvencijas un kodeksu, to skaitā Starptautiskā jūras bīstamo kravu kodeksa (IMDG kodeksa), Beramkravu drošas prakses kodeksa (BC kodeksa), Starptautiskās rokasgrāmatas par drošību uz naftas tankkuģiem un naftas terminālos (ISGOTT), Starptautiskā naftas sabiedrību jūras foruma (OCIMF) Rokasgrāmatas par drošību terminālos sašķidrināto gāzu pārkraušanai uz kuģiem un citu starptautisko normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz:

1) naftu un naftas produktiem;

2) sašķidrinātu gāzu lejamkravām;

3) kaitīgo šķidro vielu lejamkravām;

4) bīstamām kravām iepakojumā;

5) beramkravām.

(2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības attiecībā uz kuģu kravas operācijām ar bīstamām un piesārņojošām kravām atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteikto starptautisko normatīvo aktu un Starptautiskās jūras organizācijas prasībām un rekomendācijām, kā arī Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas prasībām un rekomendācijām.

26.

Papildināt 38.panta otrajā daļā aiz vārdiem “ kuģu kravas operācijām“ ar vārdiem ”un kravas operācijām ostās’’.

Atbalstīt

17. Papildināt 38.panta otrajā daļā aiz vārdiem “kuģu kravas operācijām” ar vārdiem “un kravas operācijām ostās”.

(3) Ikvienam bīstamas un piesārņojošas kravas nosūtītājam Latvijā, sagatavojot kravu jūras pārvadājumam, ir jāņem vērā šā panta pirmajā daļā noteikto starptautisko normatīvo aktu prasības.

45.pants. Radioziņojumi

(1) Latvijas piekrastes ūdeņos ietilpstošajos GMDSS rajonos Krasta apsardze nodrošina avārijas (MAYDAY), steidzamības (PAN-PAN) un regulārus jūras drošības (SECURITEE) ziņojumus, kā arī meteoroloģisko prognožu pārraides atbilstoši SOLAS konvencijas, SAR konvencijas, Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas un Starptautiskā radiosakaru reglamenta prasībām.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma GMDSS krasta sakaru tīkla darbība.

27.

Papildināt 45.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma AIS krasta sakaru tīkla darbība.”.

Atbalstīt

18. Papildināt 45.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma AIS krasta sakaru tīkla darbība.”.

57.pants. Navigācijas publikācijas un elektroniskās kartes

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija organizē šādu navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu jūrniekiem un citu valstu hidrogrāfijas dienestiem:

1) Latvijas Republikas jūras navigācijas karšu katalogs;

2) jūras navigācijas papīra kartes atbilstoši Latvijas Republikas jūras navigācijas karšu katalogam, ieskaitot to korektūras uzturēšanu;

3) Latvijas ūdeņu locijas, izdevums “Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos”;

4) navigācijas izdevums “Paziņojumi jūrniekiem”.

(2) Navigācijas publikācijas, ko izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ir oficiālas Latvijas Republikas navigācijas publikācijas.

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas sagatavotās Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes uzskatāmas par līdzvērtīgām papīra kartēm. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija uztur Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes un to korektūru.

29.

Papildināt 57. panta trešās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem “papīra kartēm“ ar vārdiem “, ja tās tiek izmantotas attiecīgi sertificētās elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmās (turpmāk – ECDIS sistēmas).”;

papildināt otro teikumu aiz vārda “institūcija “ ar vārdiem “sagatavo un”;

Izteikt 57. panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Latvijas Jūras administrācija sagatavo un uztur Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes un to korektūru.”

Atbalstīt

19. 57. pantā:

papildināt trešās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem “papīra kartēm“ ar vārdiem “ja tās tiek izmantotas attiecīgi sertificētās elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmās (turpmāk – ECDIS sistēmas).”;

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Latvijas Jūras administrācija sagatavo un uztur Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes un to korektūru.”;

(4) Ja citu valstu hidrogrāfijas dienestu ražotās elektroniskās kartes atbilst S-57 standartam, tās atzīstamas par līdzvērtīgām papīra kartēm.

30.

Papildināt 57. panta ceturto daļu aiz vārdiem “kartes atbilst” ar vārdiem “spēkā esošam”, un papildināt aiz vārda “standartam” ar vārdiem “un tiek izmantotas attiecīgi sertificētās ECDIS sistēmās,”;

Atbalstīt

papildināt ceturto daļu aiz vārdiem “kartes atbilst” ar vārdiem “spēkā esošam”, un papildināt aiz vārda “standartam” ar vārdiem “un tiek izmantotas attiecīgi sertificētās ECDIS sistēmās,”;

31.

Papildināt 57. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Elektroniskās jūras navigācijas kartes, kas ir ekvivalentas papīra kartēm, var tikt pielietotas kuģošanā bez atbilstošas jūras navigācijas papīra karšu kolekcijas tādos kuģošanas rajonos, kur ir šādu elektronisko karšu pārklājums.”

Atbalstīt

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Elektroniskās jūras navigācijas kartes, kas ir ekvivalentas papīra kartēm, var tikt pielietotas kuģošanā bez atbilstošas jūras navigācijas papīra karšu kolekcijas tādos kuģošanas rajonos, kur ir šādu elektronisko karšu pārklājums.”

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma 35.panta otrajā daļā un 46.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi nr.101 “Noteikumi par tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem”;

2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi nr.58 “Noteikumi par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos”;

3) Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumi nr.146 “Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība”;

4) Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.156 “Noteikumi par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”.

2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 53.panta pirmajā daļā minēto nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

3. Šā likuma 6.pantā minētās funkcijas veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” līdz tās statusa maiņai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

3. Izslēgt Pārejas noteikumu 3. punktu.

20. Pārejas noteikumos:

izslēgt 3. punktu;

32.

Papildināt Pārejas noteikumus ar 4.un 5. punktu šādā redakcijā:

“4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1 .jūnijam izdod šā likuma 7. panta otrajā daļā minētos noteikumus.

Atbalstīt

papildināt ar 4.un 5. punktu šādā redakcijā:

“4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 7. panta otrajā daļā minētos noteikumus.

5. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 45. panta trešajā daļā minētos noteikumus.”

5. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 45. panta trešajā daļā minētos noteikumus.”