I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pamatojoties un Ministru kabineta 2003.gada 10.janvāra rīkojumu Nr.7 „Par Labklājības ministrijas reorganizāciju un Veselības ministrijas izveidošanu” ar 2003.gada 1.februāri ir izveidota Veselības ministrija, kura ir Labklājības ministrijas tiesību un pienākumu pārņēmēja atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai Veselības ministrijas kompetencei.

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma (spēkā no 2003.gada 1.janvāra) 17. pants uzdod Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam veikt ugunsgrēku uzskaiti un informācijas par ugunsgrēku radīto seku apkopošanu. Ugunsgrēku radītās sekas ietver arī ugunsgrēkos cietušās un bojā gājušās personas. Lai šo uzkaiti veiktu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nepieciešamas tiesības saņemt no ārstniecības iestādēm informāciju par personām, kurām ugunsgrēka bīstamo faktoru ietekmes (iedarbības) rezultātā nodarīts kaitējums veselībai un sniegta medicīniskā palīdzība, kā arī par personām, kurām vēlāk ugunsgrēka bīstamo faktoru ietekmes (iedarbības) rezultātā iestājusies nāve.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Izstrādātais likumprojekts paredz aizstāt vārdus “Labklājības ministrija” ar vārdiem “Veselības ministrija”.

Likumprojekts paredz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam tiesības pieprasīt no ārstniecības iestādēm informāciju par ugunsgrēkos cietušajām personām saistībā ar ugunsgrēka bīstamo faktoru nodarītajiem kaitējumiem personas veselībai.

3. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

_

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

_

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

_

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

_

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

_

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

_

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādā-tajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Pēc likumprojekta pieņemšanas nepieciešams veikt grozījumus:

- 1997.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.431 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”;

- 1998.gada 13.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.9 “Centrālās medicīnas ētikas komitejas nolikums”;

-1998.gada 24.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.65 “Noteikumi par prasībām asinsdienestam”;

- 1998.gada 14.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.132 “Obligātās prasības zobārstniecības kabinetam un zobu tehniskajai laboratorijai”;

- 1998.gada 28.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.154 “Obligātās prasības medicīniskās rehabilitācijas iestādēm”;

- 1998.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.205 “Obligātās prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēm”;

- 1998.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.207 “Obligātās prasības ambulatorajām ārstniecības iestādēm”;

- 1998.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.208 “Obligātās prasības slimnīcām”;

- 1998.gada 14.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.250 “Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas un recepšu izrakstīšanas noteikumi”;

- 1998.gada 4.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.428 “Ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”;

- 1999.gada 12.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.13 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi”;

- 1999.gada 23.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.391 “Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas nolikums”;

- 2001.gada 6.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.51 “Tiesmedicīniskās ekspertīzes veikšanas kārtība”;

- 2001.gada 6.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.100 “Medicīnisko ierīču un medicīnisko preču reģistrācijas, realizācijas un izplatīšanas kārtība”;

- 2001.gada 13.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.133 “Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību sertifikācijas kārtība”;

- 2001.gada 3.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība”;

- 2002.gada 19.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.77 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”;

- 2002.gada 19.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.78 “Medicīnisko ierīču un medicīnisko preču ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība”.

Veselības ministrija ir sagatavojusi minēto noteikumu grozījumus un tie ir starpinstitūciju saskaņošanas stadijā.

Papildus minētajiem, nepieciešams veikt grozījumus arī 1999.gada 5.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.35 “Kārtība, kādā tiek nodrošinātas tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību”.

Mēneša laikā pēc likumprojekta pieņemšanas Iekšlietu ministrija sagatavos un noteiktā kārtībā iesniegs Valsts kancelejā grozījumus Ministru kabineta noteikumos par ugunsgrēku un to seku uzskaites kārtību, paredzot, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, veicot informācijas par ugunsgrēku radīto seku apkopošanu, saņem uzskaitei nepieciešamo informāciju arī no ārstniecības iestādēm.

2. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija

Konsultācijas nav notikušas un sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Jaunas papildu funkcijas valsts institūcijām neradīsies, papildu finansējums nav nepieciešams.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J. Rekšņa

I. Šnepsta

S. Vecvagare

L. Zandovskis