I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ciltsdarba likumā nav noteikti šķirnes materiāla tirdzniecības noteikumi, zirgu darba spēju un zirgu sporta sacensību organizēšanas kārtība un dalības nosacījumi.

Šobrīd lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu Latvijā regulē Ciltsdarba likums, kurā iestrādātais deleģējums attiecināts uz visām likumā minētajām dzīvnieku sugām. Izstrādājot augstāk minētos Ministru kabineta noteikumus un konsultējoties ar ES ekspertiem, tika secināts, ka tiešs ES normatīvo aktu regulējums ir jāattiecina tikai uz liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvniekiem. Pārējo sugu dzīvnieku uzskaites un ciltsdokumentācijas kārtošanu nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju profesionālās organizācijas. Līdz šim Latvijā bija vāji attīstītas sīkdzīvnieku (trušu, kažokzvēru un putnu) profesionālās organizācijas un nebija nepieciešams veikt vienotu zootehnisko pasākumu sistēmu. Tagad ir izveidojusies situācija, kad šo dzīvnieku sugu audzēšanas saimniecības attīstās un līdz ar to pilnveidojas arī to profesionālās organizācijas, kuras vēlas ieiet starptautiskajā apritē. Veidojas pretruna, ka šīs organizācijas nevar pašas regulēt attiecīgos jautājumus, jo to aizliedz Ciltsdarba likums. Taču, vadoties pēc Eiropas Savienības prasībām, valstij nav jāregulē attiecīgie jautājumi šo dzīvnieku sugu audzētājiem, lai nepadarītu viņu situāciju sliktāku starp pārējām ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Līdz ar to ir nepieciešams šo normu mainīt Ciltsdarba likumā, lai organizācijas varētu pamatoti noteikt savas iekšējās prasības un saskaņot tās ar attiecīgajām starptautiskajām praksēm, kā arī iestāties šajās organizācijās. Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnībā sakārtotu likumdošanu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā un ciltsdarbā, balstoties uz Eiropas Komisijas Zootehniskajā likumdošanā minētajām nostādnēm. Ar grozījumiem Ciltsdarba likumā tiks ieviestas Eiropas Savienības zootehniskās likumdošanas normatīvo dokumentu prasības. Organizācijas, nebūdamas dalībnieces šajās starptautiskajās organizācijās, tiek ierobežotas vaislas materiāla tirdzniecībā no Latvijas uz ārvalstīm.

Ciltsdarba likums deleģē šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām kārtot ciltsdokumentāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Savukārt Ciltsdarba valsts inspekcija kontrolē un uzrauga likuma un ar ciltsdarbu saistīto normatīvo aktu ievērošanu. Pārbaudot sīkdzīvnieku (trušu, kažokzvēru un putnu) organizāciju darbību ciltsdokumentācijas kārtošanā un konstatējot, ka netiek ievērota likumā noteiktā kārtība, inspekcija ir tiesīga anulēt (normatīvajiem aktiem) neatbilstošus ciltsdokumentus, apturēt uz laiku līdz vienam gadam ar ciltsdarbu saistītu personu darbību, ja tā neatbilst normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai, kā arī uzlikt administratīvus sodus. Šo sugu profesionālās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas nevar veikt savas funkcijas un kārtot ciltsdokumentāciju, jo nav izstrādāti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Veidojas pretruna starp šo organizāciju pilnvarojumu un iespējām veikt savas funkcijas. Līdz ar to ir nepieciešams mainīt šo normu Ciltsdarba likumā, lai šīs organizācijas atbilstu Ministru kabineta noteiktajiem šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas kritērijiem un varētu veikt savas funkcijas atbilstoši deleģējumam. Ar grozījumiem Ciltsdarba likumā šīs organizācijas varēs ievērot likumā noteiktās prasības.

Ar Ciltsdarba likuma grozījumiem tiek precizēts likumā dotais pilnvarojums. Līdz ar to šie grozījumi ietekmēs ļoti lielu uzņēmumu skaitu, kuri nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu. Šķirnes dzīvnieku organizācijā Latvijas Zirgaudzētāju biedrībā ir 105 zirgu šķirnes fermas un individuālie zirgaudzētāji, Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrībā “Trusis un citi” ir 74 trušu audzētāji, Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības Truškopības nodaļā ir 33 trušu audzēšanas saimniecības, Latvijas trušaudzētāju asociācijā ir 17 saimniecības, Latvijas zvērkopju asociācijā ir apvienojušās 14 kažokzvēru fermas, Pasaules putnkopības zinātniskās asociācijas Latvijas nodaļā ir 29 biedri.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Ar grozījumiem Ciltsdarba likumā tiks izpildīts dotais pilnvarojums. Likums deleģē Ministru kabineta noteikumu izdošanu dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba jomā. Ar grozījumiem Ciltsdarba likumā paredzēts izdod noteikumus par nosacījumiem zirgu darba spēju novērtēšanai, zirgu sporta sacensībām un sertifikāta izsniegšanu šķirnes materiālam, kuru paredzēts pārdot Latvijā un eksportēt uz ārzemēm.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Šis likums regulē personu darbību lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba jomā, lai saglabātu un uzlabotu dzīvnieku produktivitāti un konkurētspēju, sekmējot augstražīgu ganāmpulku izaudzēšanu un ekonomisku lopkopības produkcijas ražošanu.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts nosaka kārtību šķirnes materiāla pārdošanai Latvijas republikā vai eksportēšanai uz ārvalstīm, kā arī zirgu darba spēju novērtēšanai un zirgu sporta sacensībām. Gan juridiskām, gan fiziskām personām, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu, ir jāievēro šajā likumprojektā noteiktās prasības.

Likuma grozījumi paredz, ka šķirnes dzīvnieka izcelsmes sertifikāts ir nepieciešams arī pie tirdzniecības. Līdz šim nebija normatīvo aktu, kas regulē šo darbības jomu. Ieviešot likumprojekta normu, visu sugu audzētāju saimniecības varēs nodarboties ar šķirnes materiāla tirdzniecību Latvijā, kā arī ar eksportu. Grozījumi par tirdzniecību Latvijā un eksportu pozitīvi ietekmēs saimniecības, kuras nodarbojas ar zirgaudzēšanu. Latvijā vairāk nekā 100 pārraudzībā esošajos ganāmpulkos ir 2985 zirgi, no kuriem 1213 ir ķēves, 227 ērzeļi un 1518 jaunzirgi. Latvijā caurmērā ik gadu apmēram 700 zirgu tiek eksportēti, savukārt apmēram 100 zirgu piedalās sporta sacensībās.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais 2003.gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2004

2005

2006

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

2) Noteikumus par sertifikātu izdošanu pārdošanai paredzētam un uz ārvalstīm eksportējamam šķirnes materiālam, pamatojoties uz izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar visiem dzīvniekiem, jo īpaši ar liellopiem, cūkām, aitām, kazām, un zirgu dzimtas dzīvniekiem. Šajā sakarā Padome ir pieņēmusi 1977.gada 25.jūlija direktīvu 77/504/EEC, 1988.gada 19.decembra direktīvu 88/661/EEC, 1989.gada 30.maija direktīvu 89/361/, 1990.gada 26.jūnija direktīvu 90/427/EEC un 1991.gada 25.marta direktīvu 91/174/EEC.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Kopienas līmenī ir izstrādāti un saskaņoti noteikumi attiecībā uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar visiem dzīvniekiem, jo īpaši ar liellopiem, cūkām, aitām, kazām, un zirgu dzimtas dzīvniekiem. Šajā sakarā Padome ir pieņēmusi 1977.gada 25.jūlija direktīvu 77/504/EEC, 1988.gada 19.decembra direktīvu 88/661/EEC, 1989.gada 30.maija direktīvu 89/361/, 1990.gada 26.jūnija direktīvu 90/427/EEC un 1991.gada 25.marta direktīvu 91/174/EEC.

Padomes direktīva 90/428/EEC par tirdzniecību ar sacensībām paredzētiem zirgiem un dalības nosacījumiem tajās, Komisijas lēmums 92/216/EEC par datu vākšanu attiecībā uz zirgu sacīkstēm.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Padomes 1994.gada 23.jūnija direktīva 94/28 (OJ L 178 12.07.1994), Komisijas 1996.gada 18.jūlija lēmums 96/509/EC (OJ L 210 20.08.1996), Komisijas 1993.gada 20.oktobra lēmums 93/623/EEC (OJ L 298 03.12.1993), Padomes 1990.gada 26.jūnija direktīva 90/428/EEC (OJ L 224 18.08.1990), Komisijas 1992.gada 26.marta lēmums 92/216/EEC (OJ L 104/22.04.1992).

2.tabula

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

13.panta ceturtā daļa. Šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācija izstrādā nosacījumus zirgu darba spēju novērtēšanai, kā arī dalības nosacījumus zirgu sporta sacensībām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Padomes direktīva 90/428/EEC par tirdzniecību ar sacensībām paredzētiem zirgiem un dalības nosacījumiem tajās, 2.pants, 4.pants. Komisijas lēmums 92/216/EEC par datu vākšanu attiecībā uz zirgu sacīkstēm, 1.pants.

Atbilst

Likums paredz noteikumus, kuros tiks atrunātas nepieciešamās prasības.

20.1.pants. Šķirnes materiālam, kuru paredzēts pārdot Latvijas Republikā vai eksportēt uz ārvalstīm, šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija izdod sertifikātu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Padomes 1989.gada 30.maija direktīva 89/361/EEC par tīršķirnes vaislas aitām un kazām, 6.pants.

Padomes 1977.gada 25.jūlija direktīva 77/504/EEC par govslopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem, 5.pants.

Padomes 1988.gada 19.decembra direktīva 88/661/EEC par zootehniskajiem standartiem, kas piemērojami tīršķirnes vaislas cūkām, 5.pants.

Komisijas 1986.gada 29.jūlija lēmums 86/404/EEC, kas nosaka paraugu un sīkas ziņas, kuras jānorāda tīršķirnes vaislas govslopu ģeneoloģiskajā sertifikātā, 1.pants.

Komisijas 1996.gada 18.jūlija lēmums 96/509/EC, kas nosaka ģenealoģijas un zootehniskās prasības noteiktu dzīvnieku spermas importam, 2.pants, II pielikums.

Komisijas 1996.gada 18.jūlija lēmums 96/510/EC, kas nosaka ģenealoģiskos un zootehniskos sertifikātus vaislas dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju importam, pielikumi.

Padomes 1991.gada 25.marta direktīva 91/174/EEC, kas nosaka zootehnikas un izcelšanās prasības tīršķirnes dzīvnieku pārdošanai un ar ko izdara grozījumus direktīvās 77/504/EEC un 90/425/EEC, 6.pants.

Komisijas 1989.gada 18.jūlija lēmums 89/506/EEC, kas nosaka vaislas cūku hibrīdu, to spermas, olšūnu un embriju sertifikātu.

Komisijas 1990.gada 10.maija lēmums 90/258/EEC par tīršķirnes vaislas aitu un kazu, to spermas, olšūnu un embriju zootehniskajiem sertifikātiem.

Padomes 1994.gada 23.jūnija direktīva 94/28/EEC par principiem, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem un kura groza direktīvu 77/504/EEC par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem, 4.pants, 5.pants, 6.pants, 7.pants.

Atbilst

Likums paredz noteikumus, kuros tiks atrunātas nepieciešamās prasības šķirnes materiāla tirdzniecībai un importam.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Projekta sagatavošanas laikā konsultācijas notikušas ar Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju, Latvijas Zirgaudzētāju biedrību, Cūku ciltsdarba centru.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Organizāciju ieteikumi tika ņemti vērā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Tika informētas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas caur Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi.

Organizāciju pārstāvji tika iekļauti likumprojekta izstrādes darba grupā, to ieteikumi un komentāri tika ņemti vērā un likumprojekts tiek atbalstīts.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Šī likuma un tam pakārto normatīvo aktu izpildes kontroli nodrošina Ciltsdarba valsts inspekcija.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”. Tiks sagatavota informācija presei, Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienībai, Latvijas Zirgaudzētāju biedrībai, Latvijas cūku audzētāju asociācijai, šķirnes cūku audzētāju organizācijām - Cūku ciltsdarba centram un Agrosels, Latvijas kazu audzētāju apvienībai, Latvijas aitu audzētāju asociācijai un internetā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

Nav

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore un par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

L.Straujuma

S.Grigaļūna

A.Enkure