I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likums “Par muitas nodokli (tarifiem)”, kurš bija spēkā līdz 01.09.2003., tika aizstāts ar likumu “Par muitas nodokli”, kurš stājās spēka 01.09.2003., Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanas harmonizācijas ietvaros. Likuma “Par muitas nodokli” redakcija tika saskaņota ar 1983.gada 28.marta ES Padomes regulu Nr.918/83 “Par Eiropas Savienības muitas nodokļu atvieglojumu sistēmu” (Council Regulation (EEC) No 918/83 of 28 March 1983 setting up a Community system of reliefs from customs duty) (“Regula”).

Likuma “Par muitas nodokli” 14. panta redakcija tika sagatavota, pamatojoties un tulkojot Regulas 27. un 28. pantus. Likuma “Par muitas nodokli” 14. pantā tiek lietots jēdziens “bandrole”. Termins “bandrole” ir tulkojums terminam “parcel post” Regulas tekstā angļu valodā. Saskaņā ar “Pasta likuma” 1.2. pantu ar terminu “bandrole” tiek saprasts “adresēts pasta sūtījums, kurā pārsūta tikai dažāda veida iespieddarbus”.

Latvijas pasta izpratnē “Pasta likuma” 1.2. pantā dotā termina “bandrole” definīcija neatbilst likuma “Par muitas nodokli” 14. panta jēgai. Regulā lietotais termins “parcel post” būtu tulkojams daudz plašāk nekā “adresēts pasta sūtījums, kurā pārsūta tikai dažāda veida iespieddarbus”. Pasta nozarē terminu “parcel post” tulko plašākā nozīmē - kā “pasta sūtījums”.

Likuma izmaiņu rezultātā ir iestājusies situācija, ka katrai ienākošajai pasta pakai ir jānoformē atsevišķa muitas deklarācija, kas:

1. Būtiski paildzina paku apstrādi muitas zonā;
2. Iedzīvotājiem palielina saņemtās pakas vērtību;

Jāņem vērā, ka minētās likuma izmaiņas būs spēkā tikai astoņus mēnešus, respektīvi līdz brīdim, kad Latvija pievienosies Eiropas Savienībai. Tai brīdi stāsies spēkā attiecīgā Eiropas Savienības Regula. Šādas pagaidu normas ieviešana var izsaukt neapmierinātību lielā daļā sabiedrības (aptuveni 300 000 mājsaimniecību).

Minētās Likuma izmaiņas atstāj arī būtisku ietekmi uz Latvijas pasta darbību jo sagaidāms, ka līdz brīdim, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, krasi samazināsies ienākošo paku skaits. 2002.gadā Latvijas pasta ieņēmumi no ienākošajām pakām bija LVL 873 775, bet 2003.gadā plānotie ieņēmumi sastāda LVL 1 130 000. Ņemot vērā, ka uz astoņiem mēnēšiem šo paku plūsma tiks pārtraukta, tas radīs Latvijas pastam ieņēmumu samazinājumu par aptuveni LVL 1 000 000.

2. Normatīvā akta projekta būtība 

Likuma “Par muitas nodokli” 14. pantā lietotie termini “vēstule” un “bandrole” tiek aizstādi ar Regulai un “Pasta likuma” 6. pantā atbilstošiem terminiem “vēstuļu korespondences sūtījumi vai pasta paku sūtījumi”, kā rezultātā radusies problēma tiks novērsta.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu tieši neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likuma grozījumi būtiski atvieglotu pasta sūtijumu saņemšanu un dažādu formalitāšu kārtošanu.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likuma “Par muitas nodokli” pašreizējā redakcija vistiešāk skar vienu no būtiskākajām BO VAS “Latvijas pasts” ieņēmumu pozīcijām – preču piegāde pa pastu, kas līdz šim ir bijis stabili pieaugošs pakalpojums, un BO VAS “Latvijas pasts” nodrošina miljons latu ieņēmumu (2002.gads – Ls 873 tūkst, 2003.gads – 1.130 tūstk.). Tas panākts, BO VAS “Latvijas pasts” līdzdarbojoties arvien jaunu pakalpojuma lietotāju piesaistē visā Latvijas teritorijā, kā arī veicinot jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu Latvijas tirgū, – pašreiz pakalpojumu “preces pa pastu” nodrošina tādi ar BO VAS “Latvijas pasts” ilglaicīgi kopīgi strādājoši uzņēmumi kā “Anttila”, “Hobby Hall”, “Select”, “Otto” u.c.

Paaugstinot precēm pa pastu uzliekamo muitas nodokli, tiktu radīta situācija, ka samazinātos BO VAS “Latvijas pasts” ieņēmumi, zaudējot būtiskus lielos klientus – preču pa pastu piegādātājus, kā arī preču saņēmējus – Latvijas iedzīvotājus, radot viņos neapmierinātību un neērtības ar pakalpojuma cenu pieaugumu.

Ņemot vērā, ka minētie “preces pa pastu” pakalpojuma sniedzēji ir ārvalstu uzņēmēji, paaugstinot attiecīgo nodokļu likmi tiktu radīta negatīva vide ārvalstu kapitāla ieplūšanai valstī, apgrūtinot iespēju pakalpojumu sniedzējiem attīstīt un pilnveidot piedāvātos pakalpojumus. Muitas nodokļa izmaiņas radītu neērtības arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kas, neatkarīgi no “preces pa pastu” pakalpojumu sniedzējiem, izmanto jaunākās informācijas tehnoloģijas un interneta pakalpojumus preču pasūtīšanai un iegādei pa pastu no ārvalstīm.

4. Ietekme uz vidi 

Normatīvā akta projekts šo jomu tieši neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju 

1983.gada 28.marta ES Padomes regula Nr.918/83 “Par Eiropas Savienības muitas nodokļu atvieglojumu sistēmu” (Council Regulation (EEC) No 918/83 of 28 March 1983 setting up a Community system of reliefs from customs duty)

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas 

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta) 

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Jaunas institūcijas un darba vietas institūcijās netiek veidotas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Noteikumu teksta publicēšana laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, informācijas sniegšana Latvijas radio, presei.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

 Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības. Indivīds var aizstāvēt savas tiesības vispārējā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.