1. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreiz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – APK) normās, kas paredz pārkāpumus par patērētāju tiesību pārkāpšanu, lietotā terminoloģija, sakarā ar Saeimas 2001.gada 22.novembrī izdarītajiem grozījumiem, neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā lietotajai. Kā arī APK nav noteikti administratīvie sodi par atsevišķu normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu jomās, kas īpaši ietekmē patērētāju ekonomiskās intereses, kā, piemēram, patērētāju kreditēšanā, rīkojot izpārdošanas vai cenu pazemināšanas, distances līguma noslēgšanā, komplekso tūrisma pakalpojumu jomā, kā arī par uzraudzības iestādes lēmuma par netaisnīgu līguma noteikumu novēršanu nepildīšanu.

Pašreiz spēkā esošajā APK redakcijā ir saglabājusies novecojusies norma - 149.2 pants, kā rezultātā notiek uzraudzības iestāžu kompetences pārklāšanās.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz administratīvo atbildību par normatīvajos aktos esošo prasību pārkāpšanu patērētāju kreditēšanā, komplekso tūrisma pakalpojumu jomā, izpārdošanā vai cenu pazemināšanā, par uzraudzības institūcijas lēmuma par netaisnīgu līguma noteikumu novēršanu nepildīšanu, kā arī par distances līgumu regulējošo noteikumu pārkāpšanu un viltotu preču pārdošanu vai piedāvāšanu. Likumprojekts arī papildus paredz administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās obligātās informācijas neiekļaušanu ar patērētāju noslēgtajā līgumā, kas ļaus administratīvi sodīt personas, kas ar patērētāju noslēgtajā līgumā par dzīvošanai paredzētās ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku un līgumā, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) patstāvīgās tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietas, nebūs ietvērušas normatīvajos aktos noteikto informāciju.

Likumprojekts paredz lielāku atbildību par atsevišķiem pārkāpumiem, kas izdarīti atkārtoti, kā arī diferencē atbildību fiziskajām un juridiskajām personām. Atsevišķos pantos palielināts piemērojamo naudas sodu lielums, kā arī atcelts naudas soda minimālais apjoms, lai par salīdzinoši nenozīmīgiem pārkāpumiem varētu uzlikt tiem samērīgu administratīvo sodu. Likumprojekts precizē APK lietotos terminus atbilstoši Saeimas 2001.gada 22.novembrī izdarītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, atsakoties no termina “kvalitāte” lietošanas, nosakot, ka precēm un pakalpojumiem ir jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Likumprojekts novērš APK normu un uzraudzības iestāžu dublēšanos 149.2 un 166.15 pantā, kā rezultātā administratīvos sodus par telekomunikāciju līdzekļu realizāciju bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem turpmāk varēs uzlikt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā tas noteikts Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumos Nr. 283 "Telekomunikāciju gala iekārtu atbilstības novērtēšanas noteikumi”.

Likumprojekts arī nodrošina to Eiropas Savienības prasību izpildi, kas uzliek par pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, lai patērētāju interešu aizsardzībā pastāv adekvāti un efektīvi līdzekļi pārkāpumu novēršanai Eiropas Savienības direktīvu regulētajās jomās.

3. Cita informācija 

   II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts veicinās konkurenci, paredzot atbildību par negodīgu konkurenci, kas izpaužas kā patērētāju tiesību aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, tādējādi veicinot arī lielāku patērētāju uzticēšanos piedāvātajām precēm un pakalpojumiem.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu administratīvos sodus par pārkāpumiem, kas saistīti ar dažāda veida līgumu noslēgšanu ar patērētājiem, kā arī novēršot atsevišķas laika gaitā radušās likuma nepilnības, tādējādi vēršoties pret negodīgu konkurenci, kas rodas atsevišķiem tirgus dalībniekiem neievērojot normatīvo aktu prasības un sakārtojot attiecīgo uzņēmējdarbības vidi. Sodi diferencēti atbilstoši pārkāpuma smagumam, atsevišķos pantos samērīguma interesēs, lai sods atbilstu pārkāpuma raksturam, atceļot naudas soda minimālo apjomu, kas ļautu uzraudzības iestādēm piemērot arī mazākus sodus nekā pašreiz noteikts.

3. Sociālo seku izvērtējums 

Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs patērētāju ekonomiskās intereses, nodrošinot to tiesību augstāku aizsardzības pakāpi.

4. Ietekme uz vidi 

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

Nav prognozējamas un aprēķināmas.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

Likumprojekts šo jomu neskar.  

3. Finansiālā ietekme  

Nav prognozējamas un aprēķināmas.

   1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Likumprojekts šo jomu neskar. 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija 

  IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. 

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Savienības 1993.gada 5.aprīļa Direktīvas 93/13/EEC par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 7.panta pirmajā daļā ir noteikts pienākums dalībvalstīm nodrošināt to, ka patērētāju un konkurentu interesēs pastāv adekvāti un efektīvi līdzekļi, lai novērstu tālāku negodīgu noteikumu izmantošanu pārdevēju vai piegādātāju ar patērētājiem noslēgtos līgumos. Administratīvo soda noteikšana par Uzraudzības iestādes lēmuma par netaisnīgu līguma noteikumu novēršanu nepildīšanu, kā preventīvs līdzeklis normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanai, nodrošina uzraudzības iestādei efektīvu un iedarbīgu līdzekli patērētāju interešu aizsardzībai.

Eiropas Savienības 1997.gada 20.maija Direktīvas 97/7/EC par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem 11.panta pirmajā daļā ir noteikts pienākums dalībvalstīm nodrošināt to, ka patērētāju interesēs pastāv pienācīgi un efektīvi līdzekļi, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību izpildi. Likumprojektā paredzēta administratīvā atbildība par normatīvajos aktos noteikto prasību distances līgumam neievērošanu.

Eiropas Savienības 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/6/EC par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas 8.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka dalībvalstīm jānosaka efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par pārkāpumiem valsts noteikumos, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu, un jāveic visi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu izpildi. Likumprojektā noteikti lielāki sodi nekā pašlaik spēkā esošajā redakcijā, atsevišķi izdalot sodu lielumu fiziskajām un juridiskajām personām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 Eiropas Savienības 1993.gada 5.aprīļa Direktīvas 93/13/EEC par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (Official Journal L 095, 21/04/1993 p. 0029 – 0034).

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīva 97/7/EC par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (Official Journal L 144 , 04/06/1997 p. 0019 – 0027).

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (Official Journal L 080 , 18/03/1998 p. 0027 – 0031).

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

166.16 pants

ES direktīvas 93/13/EEC 7. panta pirmā daļa

Atbilst

155.12 pants

ES direktīvas 97/7/EC 11. pants

Atbilst

155. panta piektā daļa

ES direktīvas 98/6/EC 8. pants

 Atbilst

5. Cita informācija 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Patērētāju interešu aizstāvības klubu, Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Tūrisma aģentu asociāciju (ALTA) un Ekspertu padomes sekretariātu.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Patērētāju interešu aizstāvības klubs atbalsta izstrādāto likumprojektu, atsevišķos pantos aicinot palielināt piemērojamo naudas sodu. Priekšlikumi daļēji ņemti vērā, izņemot tos, kas attiecas uz citu iestāžu pakļautībā esošajiem pantiem.

Latvijas Tirgotāju asociācija uzskata, ka nepieciešams samazināt naudas sodus par pārkāpumiem patērētāju kreditēšanā, kā arī uzskata, ka nav nepieciešams veikt grozījumus APK 166.9 pantā, jo jaunā redakcija ierobežošot gan pārdevējus, gan patērētājus, kā arī radīs iespēju kontrolējošajām iestādēm patvaļīgi tulkot tiesību aktus. Priekšlikums samazināt sankcijas par pārkāpumiem patērētāju kreditēšanā nav ņemts vērā. Tomēr atsevišķos pantos atcelta naudas soda minimālā robeža, lai par salīdzinoši nenozīmīgiem pārkāpumiem netiktu uzlikts nesamērīgs sods.

Nav ņemts vērā priekšlikums atstāt bez grozījumiem 166.9 pantu, jo atsakoties no termina “kvalitāte” lietošanas, precēm un pakalpojumiem, tiek prasīts atbilst tikai normatīvajos aktos noteiktām prasībām, kas pēc savas būtības ir vieglāka un skaidrāka prasība, kā arī tieši novērš iespējas neatbilstošai šo normu piemērošanai. Patērētājs arī turpmāk, ja vēlēsies, varēs iegādāties mazāk kvalitatīvu pakalpojumu vai preci ar nelieliem defektiem, ja vien tie atbildīs normatīvajos aktos esošajām prasībām, pārdevējam viņu par to iepriekš brīdinot.

Latvijas Tūrisma aģentu asociācijai (ALTA) un Ekspertu padomes sekretariātam iebildumu un priekšlikumu nebija.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrība informēta caur ieinteresētajām sabiedriskajām organizācijām, nosūtot tām likumprojektu un lūdzot tām izteikt savu viedokli. Likumprojekts tiks ievietots arī Ministru kabineta un Ekonomikas ministrijas Interneta mājas lapā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Likuma tekstu publicēs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, uzliktos administratīvos sodus pārsūdzot uzraudzības iestādes padotības kārtībā esošajai augstākai institūcijai, savukārt tās lēmumu – tiesai.

4. Cita informācija