I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

No 2002.gada 1.janvāra ir stājies spēkā 2001.gada 20.jūnija Darba aizsardzības likums.

Likums nosaka prasības darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā.

Uz likuma pamata jau ir izdoti 17 Ministru kabineta noteikumi un šobrīd ir sagatavoti vairāki noteikumu projekti, kurus paredzēts izdot uz likuma pamata, tai skaitā Ministru kabineta noteikumu projekti “Noteikumi par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” un “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija”.

Darba aizsardzības likuma 9.panta piektās daļas un 15.panta pašreizējās redakcijas dēļ ir apgrūtināta augstākminēto noteikumu projektu izstrāde un saskaņošana.

Likuma 9.panta piektā daļa nosaka, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt tikai pašus komercdarbības veidus, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija, bet ne kārtību. Tādejādi nepastāv iespēja noteikt izņēmumus un visi nozarē darbojošies uzņēmumi ir nostādīti vienādā situācijā, neņemot vērā tādus svarīgus aspektus kā uzņēmuma lielums (nodarbināto skaits), uzņēmuma veiktie līdzšinējie pasākumi darba aizsardzības jomā (uzņēmums kurš ir ieguldījis lielus līdzekļus savas darba vides sakārtošanā un ir izveidojis labi funkcionējošu darba aizsardzības sistēmu ir spiests izmantot kompetento institūciju pakalpojumus tāpat kā uzņēmums ar nesakārtotu darba vidi, kurš nav ieguldījis līdzekļus darba aizsardzībā un nav ieviesis darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā), kā arī situācija ar nelaimes gadījumiem un arodslimībām konkrētajā uzņēmumā (šobrīd neatkarīgi no tā vai uzņēmuma darba vide ir droša un nav notikuši nelaimes gadījumi darbā, vai arī gluži pretēji nelaimes gadījumi notiek bieži, visiem nozares uzņēmumiem ir obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija).

Darba aizsardzības likuma 15.pants nosaka, ka Ministru kabinetam ir jāapstiprina to profesiju (amatu) un darba vietu saraksts, kurās nodarbinātie pakļauti īpašam riskam. Jāuzsver, ka Ministru kabinetam nav iespējams noteikt darba vietu sarakstu, jo tādu var sastādīt tikai un vienīgi paši uzņēmumi izvērtējot darba vides riskus katrā konkrētajā darba vietā. Likuma 15.pants ir pretrunā ar likuma 7.panta 2.daļu un līdzšinējo funkcionējošo kārtību kādā tiek veiktas obligātās veselības pārbaudes.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā noteiktās Likuma redakcijas nodrošinās atbilstošu juridisko pamatu Ministru kabineta noteikumu projektiem “Noteikumi par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” un “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija”.

3. Cita informācija

-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts novērsīs juridiskās pretrunas un veicinās juridisko normu sakārtošanu.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts uzlabos darba devēju izpratni par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību, tādējādi uzņēmumos uzlabosies nodarbināto situācija, jo obligātās veselības pārbaudes tiks veiktas tiem, kam tās nepieciešamas, kas savukārt ļaus savlaicīgi atklāt darba vides problēmas un profilaktiski uzraudzīt nodarbināto veselības stāvokli.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Darba aizsardzības likuma 15.pants šobrīd tiek realizēts ar Ministru kabineta 1997.gada 4.marta noteikumiem Nr.86 “Noteikumi par obligāto veselības pārbaudi un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā”. Valsts un pašvaldību iestādēs darbinieku veselības pārbaudes tiek veiktas kārtējā budžeta ietvaros. Labklājības ministrijai nav informācijas par to, kā valsts un pašvaldību iestādes ievēro Ministru kabineta noteikumu Nr.86 prasības.

Uz Darba aizsardzības likuma pamata izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” neparedz jaunas, papildu prasības salīdzinājumam pret jau spēkā esošo likumdošanu, kas prasītu izdevumus no valsts vai pašvaldību budžetiem.

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Lai nodrošinātu likumprojekta 1.punkta izpildi:

“1. Izteikt 9.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Tos komercdarbības veidus, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija, kā arī šīs piesaistīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.””

ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija”.

Lai nodrošinātu likumprojekta 2.punkta izpildi: 2. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā: “Darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Kārtību, kādā veicama pārbaude, nosaka Ministru kabinets.”

ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts precizē jau ieviestās Eiropas Kopienas direktīvas 89/391/EEC 7.panta 3.punkta un 6.panta 3.punkta (b) daļas, kā arī 14.panta 1.punkta prasības.

-

-

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

Konsultācijas ir notikušas ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomi un tās ietvaros ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība atbalsta likumprojektu, bet ar Latvijas Darba devēju konfederāciju ir panākta vienošanās starpinstitūciju sanāksmē, pēc kuras Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta likumprojekta tālāku virzību.

Sabiedrības informēšanai likumprojekts ir ievietots Ministru kabineta interneta mājas lapā un Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta interneta mājas lapā (http://osha.lv).

Konsultācijas nav notikušas.

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

Likumprojekta normu izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Likumprojekta normu uzraudzību tāpat kā pār citiem darba aizsardzības normatīvajiem aktiem veic Valsts darba inspekcija.

Likumprojekts tiks ievietots vairākās ar darba aizsardzību saistītās interneta mājas lapās (piemēram, Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas un Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta). Pēc likuma pieņemšanas Saeimā tas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”.

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības. Ja darba devējs nepiekrīt Valsts darba inspekcijas brīdinājumam, rīkojumam vai lēmumam, viņš var to apstrīdēt LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

-