LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

___________________________________________________________________

Rīgā

2003. gada ____ septembrī

Nr.9/2-

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Pielikumā:

1. likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””;

2. likumprojekta anotācija.

 

 

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja B. Brigmane

 

 

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”

Izdarīt likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 14.nr.; 1995, 22.nr.; 1997, 9.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2001, 15., 24.nr.; 2003, 2.nr. un Latvijas Vēstnesis 01.01.2003, 97.nr.) šādus grozījumus:

1. 2. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punkta b) un c) apakšpunktus šādā redakcijā:

“b) par speciālās atļaujas (licences) pagarināšanu – Ls 25 000;

c) par speciālās atļaujas (licences) ikgadējo pārreģistrāciju Ls 25 000 par katru kārtējo gadu;”;

papildināt pirmās daļas 1. punktu ar d) un e) apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) par kazino atvēršanas atļauju (licenci) – Ls 20 000 par katru kārtējo gadu;

e) par spēļu zāles vai bingo zāles atvēršanas atļauju (licenci) – Ls 1 500 par katru kārtējo gadu”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Valsts nodevu par kazino, spēļu zāles vai bingo zāles atvēršanas atļauju (licenci) samaksā pirms atļaujas (licences) saņemšanas vai pirms datuma, kurā minētā atļauja (licence) ir izsniegta.”.

2. Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

“2.1 pants. Izložu un azartspēļu organizēšanas uzraudzības un kontroles nodrošināšanai uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai, maksā valsts nodevu 1% apmērā no izložu un azartspēļu organizatoru neto apgrozījuma.

Valsts nodevas aprēķināšanai izmanto neto apgrozījumu, kas norādīts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) auditētajā gada pārskatā, kurš ir iesniegts Valsts ieņēmumu dienestā.

Valsts nodevu samaksā 30 dienu laikā pēc auditētā gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā.

Valsts nodeva par izložu un azartspēļu organizēšanas uzraudzību un kontroli iemaksājama valsts budžetā un tiek ieskaitīta Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas kontā Valsts kasē. Iemaksātā valsts nodeva par izložu un azartspēļu organizēšanas uzraudzību un kontroli izmantojama vienīgi Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas darbības nodrošināšanai.”.

3. 3. pantā:

izslēgt pirmās daļas 7. punktu;

izteikt pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“8) videospēles un mehāniskie automāti, kuri uzstādīti kazino un spēļu zālēs, — par katra automāta katru spēles vietu — Ls 840;”;

papildināt pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) videospēles un mehāniskie automāti, kuri uzstādīti ārpus kazino un spēļu zālēm, — par katra automāta katru spēles vietu — Ls 1 140.”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Azartspēļu nodoklis par totalizatoru un derībām ir Ls 30 000 par katru kārtējo gadu un 10 procenti no totalizatora vai derību organizēšanas ieņēmumiem.

Ja azartspēles organizē, izmantojot telekomunikācijas, azartspēļu nodoklis, neatkarīgi no spēles veida, ir 10 procenti no iemaksāto un pieņemto likmju summas.”.

4. 5. pantā:

papildināt otro daļu aiz vārdiem “attiecīgajā mēnesī” ar vārdiem “pašvaldībai maksājamais”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Kalendārā mēneša laikā videospēles un mehāniskos automātus, kuri uzstādīti ārpus kazino un spēļu zālēm, nevar pārvietot uz kazino un spēļu zālēm un otrādi.”.

5. Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Azartspēļu nodoklis maksājams katru mēnesi kā viena divpadsmitā daļa no gada kopējās nodokļa likmes.

Azartspēļu nodoklis par veiksmes spēli pa tālruni maksājams katru mēnesi atbilstoši veiksmes spēles pa tālruni organizēšanas ieņēmumiem.

Azartspēļu nodoklis - 10 procenti no totalizatora vai derību organizēšanas ieņēmumiem maksājams katru mēnesi atbilstoši totalizatora vai derību organizēšanas ieņēmumiem attiecīgajā mēnesī.

Azartspēļu nodoklis par azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, maksājams katru mēnesi no šajā mēnesī iemaksāto un pieņemto likmju summas.

Izložu nodoklis maksājams katru mēnesi atbilstoši biļešu realizācijas ieņēmumiem.

Izložu un azartspēļu nodokli maksā par iepriekšējo mēnesi līdz nākamā mēneša 15. datumam (ieskaitot).

Izložu un azartspēļu organizētāji 15 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam izložu un azartspēļu nodokļa pārskatu par aprēķināto izložu un azartspēļu nodokli pārskata ceturksnī. Pārskata veidlapas un iesniegšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.”.

6. Papildināt Pārejas noteikumus ar 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

“3. Grozījumi likuma 2. panta pirmās daļas 1. punkta b), c) apakšpunktos, d) un e) apakšpunkti un ceturtā daļa, 2.1pants, grozījumi 3. panta pirmās daļas 7. punktā, trešā un ceturtā daļa, grozījumi 5. panta otrajā daļā un trešā daļa, 10. panta trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2004. gada 1. janvārī.

4. Likuma 2. panta ceturtā daļa un grozījumi 3. panta pirmās daļas 8.punktā un 9. punkts stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.

5. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuru speciālas atļaujas (licences) pārreģistrācijas termiņš ir 2003. gada 31. decembris, maksā šādas valsts nodevas:

1) par speciālās atļaujas (licences) ikgadējo pārreģistrāciju - Ls 25 000;

2) par kazino atvēršanas atļauju (licenci) – Ls 20 000;

3) par spēļu zāles vai bingo zāles atvēršanas atļauju (licenci) – Ls 1 500.

6. No 2004. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 1. janvārim valsts nodevu par kazino, spēļu zāles vai bingo zāles atvēršanas atļauju (licenci) samaksā pirms atļaujas (licences) saņemšanas.

7. No 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 1. janvārim azartspēļu nodokļa likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem ir Ls 600 par katra automāta katru spēles vietu.

8. No 2004. gada 1. janvāra līdz šā likuma 3. panta pirmās daļas 8. un 9. punktā noteikto likmju spēkā stāšanās dienai videospēlēm un mehāniskajiem automātiem piemēro šādu azartspēļu nodokļa likmi:

1) videospēlēm un mehāniskajiem automātiem, kuri uzstādīti kazino un spēļu zālēs, — par katra automāta katru spēles vietu — Ls 720;

2) videospēlēm un mehāniskajiem automātiem, kuri uzstādīti ārpus kazino un spēļu zālēm, — par katra automāta katru spēles vietu — Ls 1 020.”

 

 

Likums stājas spēkā 2003. gada 1. oktobrī.

 

Likumprojekta

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodokli un nodevu”

anotācija

I. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 2003. gada 19. jūnija tika pieņemti grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” paredzot diferencētu azartspēļu nodokļa likmi spēļu automātiem. Vienlaicīgi nav veikti grozījumi pārējās likuma normās, tādejādi pašreizējā situācijā ir t.s. “likuma robi”, ko savā labā var izmantot azartspēļu organizētāji, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 Likumprojektā ir paredzēts pakāpenisks nodokļa likmes palielinājums, dodot tirgum laiku piemēroties, lai neradītu būtisku budžeta ieņēmumu samazinājumu. Vienlaicīgi tiek mainīta valsts nodevas aprēķināšanas kārtība, lai valsts nodevas summa atbilstu katra azartspēles organizējošā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) aizņemtajai tirgus daļai.

Lai Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija varētu kvalitatīvi veikt uzņēmējsabiedrību un azartspēļu iekārtu pārbaudes, tai nepieciešams attiecīgs tehniskais nodrošinājums. Pašlaik budžetā papildu līdzekļus tam atvēlēt nav iespējams, tāpēc ir paredzēta valsts nodeva 1% apmērā no azartspēļu organizatoru neto apgrozījuma, no kura tiktu finansēta Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas darbība, īpašu uzmanību vēršot uz tehnisko nodrošinājumu – kontroles iekārtas un programmatūra. Maksājamo summu aprēķina, par pamatu ņemot kapitālsabiedrības auditētajā gada pārskatā esošos datus.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Nenotiks krass nodokļa likmes kāpums, tādejādi tiks mazināta iespējamā negatīvā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Vienlaicīgi netiek samazināta to līdzekļu kopējā summa, kas tiks iemaksāta budžetā.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Ja azartspēļu nodokļa likme tiek palielināta pakāpeniski, uzņēmējsabiedrībām ir dots laiks pielāgoties jaunajām prasībām. Ieviešot jauno valsts nodevas aprēķināšanas kārtību, tiks radīti labvēlīgāki apstākļi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Pašreizējais 2004. gada budžeta plāns ir 8 794 100 Ls.

Ja paliek spēkā ar 2003. gada 19. jūnija likuma grozījumiem noteiktās likmes, tad 2004. gadā var prognozēt šādus budžeta ieņēmumus:

1.variants. Ja azartspēļu automātu skaits samazinās par 2 000 (ja 6 800 automāti uzstādīti spēļu zālēs un kazino, bet 1 500 bāros un kafejnīcās) un darbojas 440 spēļu zāles, tad budžeta ieņēmumi var palielināties par 128 400 Ls.

2.variants. Ja azartspēļu automātu skaits samazinās par 2 000 (ja 7 000 automāti uzstādīti spēļu zālēs un kazino, bet 1 300 bāros un kafejnīcās) un darbojas 440 spēļu zāles, tad budžeta ieņēmumi var palielināties par 44 400 Ls.

3.variants. Ja azartspēļu automātu skaits samazinās par 2 000 (ja 7 300 automāti uzstādīti spēļu zālēs un kazino, bet 1 000 bāros un kafejnīcās) un darbojas 440 spēļu zāles, tad budžeta ieņēmumi var samazināties par 81 600 Ls.

4.variants. Ja azartspēļu automātu skaits samazinās par 2 000 (ja 7 600 automāti uzstādīti spēļu zālēs un kazino, bet 700 bāros un kafejnīcās) un darbojas 440 spēļu zāles, tad budžeta ieņēmumi var samazināties par 207 600 Ls.

Ja starp normu pieņemšanu un to stāšanos spēkā ir ļoti īss laika periods, var pieņemt ka tirgus reaģē spontāni, ļoti strauji samazinot azartspēļu iekārtu un organizēšanas vietu skaitu.

Ja tiek pieņemts likumprojekts, paredzot jaunu valsts nodevas aprēķināšanas kārtību, tad 2004. gadā var prognozēt šādus budžeta ieņēmumus:

1.variants. Ja azartspēļu automātu skaits samazinās par 1 500 (375 demontējot no spēļu zālēm un kazino, 1 125 no bāriem un kafejnīcām) un darbojas 400 spēļu zāles, tad budžeta ieņēmumi var palielināties par 1 160 900 Ls.

2.variants. Ja azartspēļu automātu skaits samazinās par 2 000 (500 demontējot no spēļu zālēm un kazino, 1 500 no bāriem un kafejnīcām) un darbojas 360 spēļu zāles, tad budžeta ieņēmumi varētu palielināties par 628 400 Ls.

3.variants. Ja azartspēļu automātu skaits samazinās par 2 500 (625 demontējot no spēļu zālēm un kazino, 1 875 no bāriem un kafejnīcām) un darbojas 320 spēļu zāles, tad budžeta ieņēmumi varētu palielināties par 95 900 Ls. Ja starp normu pieņemšanu un to stāšanos spēkā ir ļoti īss laika periods, var pieņemt ka tirgus reaģē spontāni, ļoti strauji samazinot azartspēļu iekārtu un organizēšanas vietu skaitu.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

Ir uzklausīts LSBA viedoklis.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildi nodrošinās Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija un Valsts ieņēmumu dienests.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumu personas, kuru intereses tas aizskar vai ierobežo, var pārsūdzēt tiesā.

 

 

Komisijas priekšsēdētāja B.Brigmane