Pr.nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Redakcijā, kādā likumprojektu trešajā lasījuma ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) brīvprātīgais probācijas darbinieks - persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;

2) izlīgums ar starpnieka palīdzību – pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu;

3) izvērtēšanas ziņojums – Valsts probācijas dienesta sagatavota informācija, kas raksturo probācijas klientu;

4) postpenitenciārā palīdzība – pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē;

5) probācija – probācijas klienta uzraudzība un viņa sociālās uzvedības korekcija nolūkā novērst atkārtotu likumpārkāpuma izdarīšanu;

6) probācijas klients – persona, kura saskaņā ar likumu kriminālsodu izcieš sabiedrības uzraudzībā un saņem Valsts probācijas dienesta palīdzību atbilstoši tā kompetencei, kā arī pilda tiesas uzliktos pienākumus;

7) sociālās rehabilitācijas centrs – institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju;

8) sociālās uzvedības korekcija – metodoloģiski organizēts pasākumu kopums, kurā mērķis ir integrēt personu sabiedrībā;

9) starpnieks – īpaši izlīguma procesa veikšanai apmācīta persona;

10) uzraudzība – pasākumi, kurus veic uzraudzības institūcija vai tās vārdā cita institūcija vai organizācija un kuras mērķis ir integrēt probācijas klientu sabiedrībā un nodrošināt to, ka probācijas klients pilda Krimināllikuma, Latvijas Sodu izpildes kodeksa un ša likuma prasības un noteikumus.

1.

2.

3.

4.

Izteikt 1.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) probācijas klients – persona, kura iegūst saistības un tiesības pamatojoties uz tiesas spriedumu, procesa virzītāja pieņemto lēmumu vai slēdz vienošanos saskaņā ar Valsts probācijas dienestu, atbilstoši tā kompetencei;”

Izteikt 1.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) probācijas klients - persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un ir noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu; kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja viņai uzlikti likumā paredzētie pienākumi;”.

Izteikt 1.panta 10.punktu šādā redakcijā:

“10) uzraudzība – pasākumi, lai probācijas klientu integrētu sabiedrībā un nodrošinātu, ka probācijas klients respektē tiesību normu prasības.”

Papildināt 1.pantu ar 11. punktu šādā redakcijā:

“11) uzraudzības plāns – dokuments, kurā noteikta probācijas klienta uzraudzības īstenošanas kārtība.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) brīvprātīgais probācijas darbinieks - persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;

2) izlīgums ar starpnieka palīdzību – pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu;

3) izvērtēšanas ziņojums – Valsts probācijas dienesta sagatavota informācija, kas raksturo probācijas klientu;

4) postpenitenciārā palīdzība – pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē;

5) probācija – probācijas klienta uzraudzība un viņa sociālās uzvedības korekcija nolūkā novērst atkārtotu likumpārkāpuma izdarīšanu;

6) probācijas klients - persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti likumā paredzētie pienākumi;

7) sociālās rehabilitācijas centrs – institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju;

8) sociālās uzvedības korekcija – metodoloģiski organizēts pasākumu kopums, kura mērķis ir integrēt personu sabiedrībā;

9) starpnieks – izlīguma procesa veikšanai īpaši apmācīta persona;

10) uzraudzība – pasākumi, lai integrētu probācijas klientu sabiedrībā un nodrošinātu, ka probācijas klients respektē tiesību normu prasības;

11) uzraudzības plāns – dokuments, kurā noteikta probācijas klienta uzraudzības īstenošanas kārtība.

Likums nosaka probācijas principus, Valsts probācijas dienesta struktūru, kompetenci un funkcijas, kā arī Valsts probācijas dienesta personāla tiesisko statusu, tiesības un pienākumus.

Likums nosaka probācijas principus, Valsts probācijas dienesta struktūru, kompetenci un funkcijas, kā arī Valsts probācijas dienesta personāla tiesisko statusu, tiesības un pienākumus.

Valsts probācijas dienesta darbu organizē, pamatojoties uz šādiem probācijas principiem:

1) sadarbības princips – probācijas darba pamatā ir institūciju sadarbības organizēšana un veicināšana nolūkā ar probāciju saistīto uzdevumu risināšanā optimāli un atbilstoši vienotai politikai iesaistīt un izmantot valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju resursus;

2) optimizācijas princips – probācijas darbu organizē tā, lai racionāli izmantotu probācijas funkcijas, deleģējot tās attiecīgajām pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām un paturot tiesības noteikt šo funkciju izpildes kritērijus un kontrolēt šo funkciju izpildi;

3) sociālās integrācijas princips – veicot probācijas klienta uzraudzību un viņa sociālās uzvedības korekciju, nodrošina viņa integrāciju sabiedrībā.

5.

Izteikt 3.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) sadarbības princips – probācijas darba pamatā ir institūciju sadarbības organizēšana un veicināšana nolūkā optimāli un atbilstoši vienotai politikai iesaistīt un izmantot valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju resursus probācijas īstenošanā;”

Atbalstīt

Valsts probācijas dienesta darbu organizē, pamatojoties uz šādiem probācijas principiem:

1) sadarbības princips – probācijas darba pamatā ir institūciju sadarbības organizēšana un veicināšana nolūkā optimāli un atbilstoši vienotai politikai iesaistīt un izmantot valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju resursus probācijas īstenošanā;

2) optimizācijas princips – probācijas darbu organizē tā, lai racionāli izmantotu probācijas funkcijas, deleģējot tās attiecīgajām pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām un paturot tiesības noteikt šo funkciju izpildes kritērijus un kontrolēt šo funkciju izpildi;

3) sociālās integrācijas princips – veicot probācijas klienta uzraudzību un viņa sociālās uzvedības korekciju, nodrošina šā klienta integrāciju sabiedrībā.

Valsts probācijas dienesta funkcijas ir šādas:

1) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;

2) organizēt sociālās uzvedības korekcijas programmu izstrādi un nodrošināt preventīvo pasākumu veikšanu;

3) koordinēt kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi;

4) uzraudzīt to lēmumu izpildi, kas saistīti ar nepilngadīgo sabiedrisko darbu;

5) pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigta krimināllieta, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

6) sadarboties ar brīvības atņemšanas iestādēm, sagatavojot personas atbrīvošanai no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

7) uzraudzīt personas, kuras notiesātas nosacīti un nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

8) sniegt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotajām personām postpenitenciāro palīdzību.

6.

Pārvietot 4.pantu uz II nodaļu aiz 6.panta.

Atbalstīt

Valsts probācijas dienesta organizācija un personāls

Valsts probācijas dienesta organizācija un personāls

(1) Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku probācijas klientu uzraudzībā un viņu sociālās uzvedības korekcijā, kā arī pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

(2) Valsts probācijas dienesta sastāvā ir Valsts probācijas dienesta pārvalde un Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības.

(3) Valsts probācijas dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

7.

Aizstāt 5.panta pirmajā daļā vārdu “padotībā” ar vārdu “pārraudzībā”.

Atbalstīt

(1) Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku probācijas klientu uzraudzībā un viņu sociālās uzvedības korekcijā, kā arī pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

(2) Valsts probācijas dienesta sastāvā ir Valsts probācijas dienesta pārvalde un Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības.

(3) Valsts probācijas dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Valsts probācijas dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu, kā arī dienesta emblēma.

Valsts Probācijas dienesta personāls ir ierēdņi un darbinieki. Ierēdņu amatus pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi nosaka Valsts probācijas dienesta vadītājs.

Valsts probācijas dienesta personāls ir ierēdņi un darbinieki. Ierēdņu amatus pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi nosaka Valsts probācijas dienesta vadītājs.

Valsts probācijas dienesta funkcijas ir šādas:

1) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;

2) organizēt sociālās uzvedības korekcijas programmu izstrādi un nodrošināt preventīvo pasākumu veikšanu;

3) koordinēt kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi;

4) uzraudzīt to lēmumu izpildi, kuri saistīti ar nepilngadīgo sabiedrisko darbu;

5) pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigta krimināllieta, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

6) sadarboties ar brīvības atņemšanas iestādēm, sagatavojot personas atbrīvošanai no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

7) uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas un nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

8) sniegt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotajām personām postpenitenciāro palīdzību.

Probācijas klienta pienākumi un tiesības

Probācijas klienta pienākumi un tiesības

Probācijas klientam ir šādi pienākumi:

1) pildīt tiesas spriedumā noteiktos pienākumus;

2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības;

3) sniegt patiesu informāciju Valsts probācijas dienesta amatpersonām;

4) sniegto palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

Probācijas klientam ir šādi pienākumi:

1) pildīt tiesas spriedumā noteiktos pienākumus;

2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības;

3) sniegt patiesu informāciju Valsts probācijas dienesta amatpersonām;

4) sniegto palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

Probācijas klientam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas sprieduma izpildes kārtību;

2) pieprasīt un saņemt informāciju par iespējamo palīdzību;

3) pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām;

4) izmantot Valsts probācijas dienesta piedāvātos sociālās uzvedības korekcijas pakalpojumus;

5)pieteikties un piedalīties sociālās uzvedības korekcijas programmās.

Probācijas klientam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas sprieduma izpildes kārtību;

2) pieprasīt un saņemt informāciju par iespējamo palīdzību;

3) pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām;

4) izmantot Valsts probācijas dienesta piedāvātos sociālās uzvedības korekcijas pakalpojumus;

5)pieteikties un piedalīties sociālās uzvedības korekcijas programmās.

Valsts probācijas dienesta sadarbība, kompetence un finansēšana

Valsts probācijas dienesta sadarbība, kompetence un finansēšana

Valsts probācijas dienests atbilstoši savai kompetencei un normatīvajiem aktiem sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām organizācijām.

Valsts probācijas dienests atbilstoši savai kompetencei un normatīvajiem aktiem sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām organizācijām.

(1) Valsts probācijas dienests, pamatojoties uz savstarpēji noslēgtu līgumu, sadarbojas ar sociālās rehabilitācijas centriem.

(2) Valsts probācijas dienests atbilstoši likumā par valsts budcetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai nodrošina valsts līdzdalību probācijas klientiem paredzēto sociālās uzvedības korekcijas pasākumu finansēšanā.

(1) Valsts probācijas dienests, pamatojoties uz savstarpēji noslēgtiem līgumiem, sadarbojas ar sociālās rehabilitācijas centriem.

(2) Valsts probācijas dienests atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai nodrošina valsts līdzdalību probācijas klientiem paredzēto sociālās uzvedības korekcijas pasākumu finansēšanā.

Valsts probācijas dienests koordinē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Valsts probācijas dienests koordinē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(1) Valsts probācijas dienests, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, veic nosacīti notiesāto un nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu uzraudzību.

(2) Valsts probācijas dienests par tiesas nolēmuma izpildi paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu.

(3) Valsts probācijas dienests Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajos gadījumos gatavo iesniegumus tiesai un piedalās to izskatīšanā tiesas sēdē.

8.

9.

Aizstāt 12.panta trešajā daļā vārdus “Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” ar vārdu “likumā”.

Aizstāt 12.panta trešajā daļā vārdus “Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” ar vārdu “kriminālprocesa likumā”.

Atbalstīt

daļēji

Atbalstīt

(1) Valsts probācijas dienests, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, veic nosacīti notiesāto un nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu uzraudzību.

(2) Valsts probācijas dienests par tiesas nolēmuma izpildi paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu.

(3) Valsts probācijas dienests kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos gatavo iesniegumus tiesai un piedalās to izskatīšanā tiesas sēdēs.

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un probācijas klientam brīvprātīgi iesaistīties izlīguma ar starpnieka palīdzību procesā.

(2) Valsts probācijas dienests, organizējot izlīgumu ar starpnieka palīdzību, pilda šādas funkcijas:

1) organizē starpnieku apmācību;

2) sniedz procesa virzītājam informāciju par iespējām īstenot izlīgumu ar starpnieka palīdzību un tā mērķiem;

3) īsteno izlīguma ar starpnieka palīdzību procesa norisi;

4) paziņo procesa virzītājam par izlīguma ar starpnieka palīdzību rezultātiem;

5) sniedz sabiedrībai, cietušajiem un probācijas klientiem informāciju par iespējām īstenot izlīgumu ar starpnieka palīdzību un tā mērķiem.

10.

11.

12.

13.

Aizstāt 13.panta otrajā daļā vārdu “organizējot” ar vārdu “īstenojot”.

Aizstāt 13.panta otrās daļas 1.punktā vārdu “organizē” ar vārdu “veic”.

Aizstāt 13.panta otrās daļas 2. un 4.punktā vārdu “procesa” ar vārdu “kriminālprocesa”.

Aizstāt 13.panta otrās daļas 3.punktā vārdu “procesa norisi” ar vārdu “procesu”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un probācijas klientam brīvprātīgi iesaistīties izlīguma ar starpnieka palīdzību procesā.

(2) Valsts probācijas dienests, īstenojot izlīgumu ar starpnieka palīdzību, pilda šādas funkcijas:

1) veic starpnieku apmācību;

2) sniedz procesa virzītājam informāciju par iespējām īstenot izlīgumu ar starpnieka palīdzību un šā izlīguma mērķiem;

3) īsteno izlīguma ar starpnieka palīdzību procesu;

4) paziņo procesa virzītājam par izlīguma ar starpnieka palīdzību rezultātiem;

5) sniedz sabiedrībai, cietušajiem un probācijas klientiem informāciju par iespējām īstenot izlīgumu ar starpnieka palīdzību un šā izlīguma mērķiem.

(1) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm:

1) un citām valsts un pašvaldību institūcijām veicina atbrīvojamo personu sociālās uzvedības korekciju soda izciešanas laikā un iekļaušanos sabiedrībā pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

2) noskaidro personas, kurām nepieciešama palīdzība pēc soda izciešanas, vienojas ar tām par palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem;

3) izstrādā un realizē ieslodzītajiem paredzētas sociālās uzvedības korekcijas programmas.

(2) Valsts probācijas dienests ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādēm informāciju par:

1) notiesāto atbrīvošanu ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms soda termiņa beigām un sagatavošanu atbrīvošanai visā soda izciešanas laikā;

2) veicamo un veikto audzināšānas darbu ar notiesāto personu;

3) personām, kuras administratīvā komisija ar savu lēmumu ierosinājusi tiesai nosacīti pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas.

14.

15.

16.

Pārcelt no 14.panta pirmās daļas 1.punkta vārdus “un citām valsts un pašvaldību institūcijām” uz pirmās daļas ievaddaļu.

Izslēgt 14.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “un citām valsts un pašvaldību institūcijām”.

Izteikt 14.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) par notiesāto sagatavošanu atbrīvošanai un atbrīvošanu;”

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

(1) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm un citām valsts un pašvaldību institūcijām:

1) veicina atbrīvojamo personu sociālās uzvedības korekciju soda izciešanas laikā un šo personu iekļaušanos sabiedrībā pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

2) noskaidro personas, kurām nepieciešama palīdzība pēc soda izciešanas, vienojas ar tām par palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem;

3) izstrādā un realizē ieslodzītajiem paredzētās sociālās uzvedības korekcijas programmas.

(2) Valsts probācijas dienests ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādēm informāciju par:

1) notiesāto sagatavošanu atbrīvošanai un atbrīvošanu;

2) veicamo un veikto audzināšanas darbu ar notiesātajām personām;

3) personām, kuras administratīvā komisija ar savu lēmumu ierosinājusi tiesai nosacīti pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas.

(1) Postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas pamats ir Valsts probācijas dienesta un ieslodzītā rakstveida vienošanās.

(2)Valsts probācijas dienests pēc vienošanās ar probācijas klientu var:

1) sniegt informāciju par iespējām iegūt pagaidu mājvietu personām, kurām nav dzīvesvietas;

2) palīdzēt atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) palīdzēt iegūt personu apliecinošus dokumentus;

4) piedāvāt piedalīties probācijas programmās;

5)sniegt konsultācijas par iespējamiem problēmu risinājumiem, attiecībā uz iekļaušanos sabiedrībā.

(3) Valsts probācijas dienests informē bāriņtiesu (pagasttiesu) par nepilngadīgajām personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm un kurām nav vecāku vai aizbildņu, kā arī sadarbībā ar bāriņtiesu (pagasttiesu), sociālās palīdzības dienestu un citām iesaistītajām institūcijām veic pasākumus, lai atrisinātu minēto personu sociālās problēmas.

17.

18.

Aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdu “ieslodzītā” ar vārdiem “probācijas klienta”.

Aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdu “ieslodzītā” ar vārdiem “notiesātā”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

(1) Postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas pamats ir Valsts probācijas dienesta un notiesātā rakstveida vienošanās.

(2)Valsts probācijas dienests pēc vienošanās ar probācijas klientu var:

1) sniegt informāciju par iespējām iegūt pagaidu mājvietu personām, kurām nav dzīvesvietas;

2) palīdzēt atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) palīdzēt iegūt personu apliecinošus dokumentus;

4) piedāvāt piedalīties probācijas programmās;

5)sniegt konsultācijas par iespējamiem problēmu risinājumiem attiecībā uz iekļaušanos sabiedrībā.

(3) Valsts probācijas dienests informē bāriņtiesu (pagasttiesu) par nepilngadīgajām personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm un kurām nav vecāku vai aizbildņu, kā arī sadarbībā ar bāriņtiesu (pagasttiesu), sociālās palīdzības dienestu un citām iesaistītajām institūcijām veic pasākumus, lai atrisinātu minēto personu sociālās problēmas.

(1) Valsts probācijas dienests apkopo informāciju par probācijas klientiem.

(2) Valsts probācijas dienesta datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Valsts probācijas dienests apkopo informāciju par probācijas klientiem.

(2) Valsts probācijas dienesta datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sagatavo izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu.

(2) Izvērtēšanas ziņojumu apstiprina Valsts probācijas dienesta vadītājs, viņa vietnieks vai Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības priekšnieks.

(3) Izvērtēšanas ziņojumā ietver probācijas klienta raksturojumu un viņa sociālo apstākļu novērtējumu, kā arī Valsts probācijas dienesta viedokli par lēmumu, kāds būtu pieņemams, izbeidzot krimināllietu un nosacīti atbrīvojot attiecīgo personu no kriminālatbildības vai piemērojot tai sodu.

19.

Aizstāt 17.panta trešajā daļā vārdus “lēmumu, kāds būtu pieņemams, izbeidzot krimināllietu un nosacīti atbrīvojot attiecīgo personu no kriminālatbildības vai piemērojot tai sodu” ar vārdiem “attiecīgo personu.”

Atbalstīt

(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sagatavo izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu.

(2) Izvērtēšanas ziņojumu apstiprina Valsts probācijas dienesta vadītājs, viņa vietnieks vai Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības priekšnieks.

(3) Izvērtēšanas ziņojumā ietver probācijas klienta raksturojumu un viņa sociālo apstākļu novērtējumu, kā arī Valsts probācijas dienesta viedokli par attiecīgo personu.

Valsts probācijas dienesta finanšu līdzekļus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi, kurus iegūst, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdzot līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām.

20.

21.

Izteikt 18.panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts probācijas dienestu finansē no valsts budžeta.”

Papildināt 18.panta 2.punktu ar vārdiem “savas kompetences ietvaros”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Valsts probācijas dienestu finansē no valsts budžeta.

Valsts probācijas dienesta konsultatīvās padomes un to kompetence

Valsts probācijas dienesta Konsultatīvā padome

(1) Lai izstrādātu vienotu stratēģiju probācijas jomā un sekmētu optimālu institūciju sadarbību tās īstenošanā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi un Valsts probācijas dienesta teritoriālās konsultatīvās padomes.

(2) Konsultatīvajām padomēm ir padomdevēja tiesības. Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes lēmumi ir saistoši Valsts probācijas dienesta teritoriālajām konsultatīvajām padomēm.

(3) Kārtību, kādā sasauc konsultatīvās padomes, organizē to darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus, reglamentē Ministru kabineta apstiprināts Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes nolikums.

22.

23.

24.

Izslēgt 19.panta otro daļu.

Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

(1) Lai izstrādātu vienotu politiku probācijas jomā un sekmētu optimālu starpinstitūciju sadarbību tās īstenošanā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi. Konsultatīvai padomei ir teritoriālās struktūrvienības.

(2)  Konsultatīvajām padomēm ir padomdevēja tiesības.

(3) Kārtību, kādā sasauc konsultatīvās padomes, organizē to darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus, nosaka Ministru kabinets.”

Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

(1) Lai sekmētu optimālu institūciju sadarbību vienotas politikas probācijas jomā īstenošanā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi. Konsultatīvai padomei ir teritoriālās struktūrvienības.

(2) Kārtību, kādā sasauc Konsultatīvās padomes un tās struktūrvienību sēdes, organizē to darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus, nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīt

Atbalstīt daļēji

(sk. Juridisk.

kom.redakc.)

Atbalstīt

(1) Lai sekmētu institūciju optimālu sadarbību vienotas politikas īstenošanā probācijas jomā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi. Konsultatīvajai padomei ir teritoriālās struktūrvienības.

(2) Kārtību, kādā sasauc Konsultatīvās padomes un tās teritoriālās struktūrvienību sēdes, organizē šīs padomes un tās teritoriālo struktūrvienību darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus, nosaka Ministru kabinets.

(1) Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā ir:

1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona;

2) ģenerālprokurors vai viņa deleģēta persona;

3) tieslietu ministrs vai viņa deleģēta persona;

4) Valsts policijas priekšnieks vai viņa deleģēta persona;

5) Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis vai viņa deleģēta persona;

6) Valsts probācijas dienesta vadītājs vai viņa padomnieks;

7) Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks vai viņa deleģēta persona.

(2) Valsts probācijas dienesta Konsultatīvā padome sniedz priekšlikumus valsts probācijas politikas izstrādei un pieņem konsultatīvus lēmumus tās īstenošanai.

(3) Valsts probācijas dienesta vadītājs ne retāk kā reizi sešos mēnešos sasauc Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi.

25.

26.

27.

Izslēgt 20.pantu.

Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

(1) Valsts probācijas Konsultatīvās padomes sastāvā ir:

(2) Valsts probācijas Konsultatīvā padome sniedz priekšlikumus valsts politikas izstrādei un pieņem konsultatīvus lēmumus tās īstenošanai.

(3) Valsts probācijas dienesta vadītājs ne retāk kā reizi sešos mēnešos sasauc Valsts probācijas Konsultatīvo padomi.”

Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā ir:

Neatbalstīt

Atbalstīt daļēji

(sk. Juridisk.

kom.redakc.)

Atbalstīt

Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā ir:

7) Valsts policijas pārstāvis.

(1) Valsts probācijas dienesta teritoriālās konsultatīvās padomes sastāvā ir:

1) rajona (pilsētas) virsprokurors vai viņa deleģēta persona;

2) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona;

3) rajona (pilsētas) valsts policijas pārvaldes priekšnieks vai viņa deleģēta persona;

4) rajona (pilsētas) pašvaldības pārstāvji;

5) rajona (pilsētas) valsts probācijas dienesta vadītājs.

(2) Valsts probācijas dienesta teritoriālā konsultatīvā padome:

1) savā darbībā pamatojas uz Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes lēmumiem;

2) koordinē probācijas jautājumu risināšanu rajonā (pilsētā), ņemot vērā šā rajona (pilsētas) specifiku;

3) informē Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi par pieņemtajiem lēmumiem.

28.

29.

30.

Izslēgt 21.pantu.

Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

(1) Valsts probācijas Konsultatīvās padomes teritoriālās struktūrvienības sastāvā ir:

1) rajona (pilsētas) prokuratūras pārstāvis;

2) rajona (pilsētas) tiesas pārstāvis;

3) rajona (pilsētas) Valsts policijas pārvaldes pārstāvis;

4) pašvaldības pārstāvis;

5) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības pārstāvis.

(2) Valsts probācijas Konsultatīvās padomes teritoriālā struktūrvienība:

1) koordinē probācijas darbu rajonā (pilsētā), ņemot vērā attiecīgās teritorijas specifiku;

2) informē sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem.

3) rīkojas saskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem”

Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

(1) Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes teritoriālās struktūrvienības sastāvā ir:

1) rajona (pilsētas) prokuratūras pārstāvis;

2) rajona (pilsētas) tiesas pārstāvis;

3) rajona (pilsētas) Valsts policijas pārvaldes pārstāvis;

4) pašvaldības pārstāvis;

5) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības pārstāvis.

Neatbalstīt

Atbalstīt daļēji

(sk. Juridisk.

kom.redakc.)

Atbalstīt

(1) Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes teritoriālās struktūrvienības sastāvā ir:

1) rajona (pilsētas) prokuratūras pārstāvis;

2) rajona (pilsētas) tiesas pārstāvis;

3) rajona (pilsētas) Valsts policijas pārvaldes pārstāvis;

4) pašvaldības pārstāvis;

5) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības pārstāvis.

Valsts probācijas dienesta simboli

31.

32.

Izslēgt VI nodaļas nosaukumā vārdus “Valsts probācijas dienesta simboli” un pārvietot 25.pantu pievienojot 5.pantam.

Apvienot VI un VII nodaļu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesiskais statuss

(1) Uz Valsts probācijas dienesta ierēdņa amatu var pretendēt personas, kas atbilst Valsts civildienesta likuma prasībām.

(2) Uz Valsts probācijas dienesta darbinieka vietu var pretendēt personas:

1) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

2) kuru personiskās īpašības, iemaņas un iepriekšējā darba pieredze atbilst amatam noteiktajām prasībām;

3) kuras Valsts probācijas dienests ir atestējis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

33.

Izslēgt 22.panta otrās daļas 3.punktu.

Atbalstīt

(1) Uz Valsts probācijas dienesta ierēdņa amatu var pretendēt personas, kas atbilst Valsts civildienesta likuma prasībām.

(2) Uz Valsts probācijas dienesta darbinieka vietu var pretendēt personas:

1) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

2) kuru personiskās īpašības, iemaņas un iepriekšējā darba pieredze atbilst amatam noteiktajām prasībām.

(1) Par brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem var kļūt personas, kuras izteikušas vēlēšanos piedalīties probācijas uzdevumu pildīšanā, piedalījušās pārrunās ar Valsts probācijas dienesta amatpersonām un saņēmušas atzinumu, ka spēj pildīt kādu no probācijas uzdevumiem.

(2) Valsts probācijas dienests ar brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem slēdz līdzdarbības līgumus.

(1) Par brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem var kļūt personas, kuras izteikušas vēlēšanos piedalīties probācijas uzdevumu pildīšanā, piedalījušās pārrunās ar Valsts probācijas dienesta amatpersonām un saņēmušas atzinumu, ka spēj pildīt kādu no probācijas uzdevumiem.

(2) Valsts probācijas dienests ar brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem slēdz līdzdarbības līgumus.

(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izsniedz dienesta apliecības un žetonus.

(2) Brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem izsniedz Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā probācijas darbinieka apliecību.

(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izsniedz dienesta apliecības un žetonus.

(2) Brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem izsniedz Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā probācijas darbinieka apliecību.

Valsts probācijas dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu, kā arī dienesta emblēma.

Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības un pienākumi

Valsts probācijas dienesta darbiniekiem un ierēdņiem ir tiesības:

1) pieprasīt, lai probācijas klients pilda tiesas spriedumā noteiktos pienākumus;

2) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;

3) saņemt informāciju par probācijas klientu;

4) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

5) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta iestādē;

6) apmeklēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietas probācijas funkciju veikšanai.

34.

Aizstāt 26.panta 6.punktā vārdus “un veikt probācijas funkcijas” ar vārdiem “valsts probācijas dienesta funkciju izpildei”.

Atbalstīt

Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības:

1) pieprasīt, lai probācijas klients pilda tiesas spriedumā noteiktos pienākumus;

2) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;

3) saņemt informāciju par probācijas klientu;

4) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

5) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta iestādē;

6) apmeklēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietas Valsts probācijas dienesta funkciju izpildei.

Valsts probācijas dienesta darbiniekiem un ierēdņiem ir šādi pienākumi:

1) sniegt probācijas klientiem informāciju par pieejamo palīdzību;

2) nodrošināt par probācijas klientu saņemtās informācijas konfidencialitāti;

3) veikt probācijas klientu uzskaiti;

4) pārbaudīt, kā probācijas klients pilda savus pienākumus;

5) atbilstoši savai kompetencei sniegt probācijas klientam nepieciešamo atbalstu un palīdzību;

6) kopā ar potenciālo probācijas klientu sagatavot vienošanās projektu par postpenitenciārās palīdzības sniegšanu.

Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir šādi pienākumi:

1) sniegt probācijas klientiem informāciju par pieejamo palīdzību;

2) nodrošināt par probācijas klientu saņemtās informācijas konfidencialitāti;

3) veikt probācijas klientu uzskaiti;

4) pārbaudīt, kā probācijas klients pilda savus pienākumus;

5) atbilstoši savai kompetencei sniegt probācijas klientam nepieciešamo atbalstu un palīdzību;

6) kopā ar potenciālo probācijas klientu sagatavot vienošanās projektu par postpenitenciārās palīdzības sniegšanu.

Šā likuma 14., 15. un 17.pants stājas spēkā ar īpašu likumu.

35.

Izteikt pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Šā likuma 4.panta 5., 7. punkts un 12.pants stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.”

Atbalstīt

Šā likuma 6.panta 5. un 7. punkts un 12.pants stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.oktobrī.

36.

Izteikt normu par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.”

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.