Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi, izpilda:

1) Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādes - brīvības atņemšanu;

2) valsts policijas iestādes - arestu;

3) Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta rajonu (pilsētu) tiesu izpildītāji - naudas sodu;

4) pašvaldību piespiedu darba uzraudzības dienesti - piespiedu darbu.

Kriminālsodus, kas piespriesti kā papildsodi, izpilda ministriju pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes atbilstoši savai kompetencei.

1. Papildināt 5.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja tiesa piespriedusi sodu nosacīti, tad šāda sprieduma izpildi kontrolē un notiesātā uzvedību pārbaudes laikā uzrauga probācijas dienests."

1

Aizstāt likumprojekta 1.pantā vārdu “probācijas” ar vārdiem “Valsts probācijas”.

Atbalstīt

1. Papildināt 5.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja tiesa piespriedusi sodu nosacīti, tad šāda sprieduma izpildi kontrolē un notiesātā uzvedību pārbaudes laikā uzrauga Valsts probācijas dienests."

No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē. Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks izbeidzas brīvdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo dienā pirms brīvdienas vai svētku dienas. Ja soda laiku aprēķina mēnešos, termiņš notek pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja šim mēnesim nav attiecīga datuma, tad šī mēneša pēdējā dienā.

Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestādes administrācija izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākošās dienas rītā.

Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par attiecīgā probācijas dienesta atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā.

Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja tas nav iespējams tāpēc, ka vecāki miruši vai nav zināmi vai viņiem ir atņemta vecāku vara, vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē par to attiecīgo probācijas dienestu, kurš sadarbībā ar nepilngadīgā agrākās dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) veic pasākumus, lai iekārtotu nepilngadīgo konkrētā dzīvesvietā un risinātu viņa nodarbinātības jautājumu.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“112.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “attiecīgā probācijas dienesta” ar vārdiem “Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “attiecīgo probācijas dienestu, kurš” ar vārdiem “Valsts probācijas dienesta attiecīgo struktūrvienību, kura”.”

2. 112.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “attiecīgā probācijas dienesta” ar vārdiem “Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “attiecīgo probācijas dienestu, kurš” ar vārdiem “Valsts probācijas dienesta attiecīgo struktūrvienību, kura”.

Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms soda termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē attiecīgo probācijas dienestu par gaidāmo notiesātā atbrīvošanu un ar šā dienesta starpniecību noskaidro iespējas atbrīvojamā nodarbināšanai un, ja nepieciešams, arī iespējas atrast viņam pagaidu mājvietu.

Atbrīvošanas dienā, izsniedzot personas dokumentus, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona informē atbrīvojamo par tā probācijas dienesta atrašanās vietu, kur atbrīvotais var meklēt nepieciešamo palīdzību, uzsākot dzīvi brīvībā.

3

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“117.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu “probācijas” ar vārdiem “Valsts probācijas”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “attiecīgo probācijas dienestu” ar vārdiem “Valsts probācijas dienestu”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “tā probācijas dienesta” ar vārdiem “tās Valsts probācijas dienesta struktūrvienības”.”

Atbalstīt

3. 117.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu “probācijas” ar vārdiem “Valsts probācijas”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “attiecīgo probācijas dienestu” ar vārdiem “Valsts probācijas dienestu”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “tā probācijas dienesta” ar vārdiem “tās Valsts probācijas dienesta struktūrvienības”.

Probācijas dienestu izveido Ministru kabinets kā Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošu patstāvīgu valsts iestādi.

Probācijas dienesta izveidošanas mērķis ir mazināt brīvības atņemšanas soda kaitīgo ietekmi un palīdzēt personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, iekļauties dzīvē, brīvībā esot.

Probācijas dienesta uzdevums ir:

1) uzturēt pastāvīgu saikni ar brīvības atņemšanas iestādēm, lai regulāri gūtu informāciju par personām, kuras tiks atbrīvotas no šīm iestādēm;

2) palīdzēt brīvības atņemšanas sodu izcietušajām personām atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) gādāt par to atbrīvoto personu uzņemšanu patversmē, kurām nav mājvietas, līdz tām tiek ierādīta pastāvīga dzīvojamā platība;

4) informēt attiecīgo bāriņtiesu (pagasttiesu) par atbrīvoto nepilngadīgo personu, kurai nav vecāku vai aizbildņu;

5) sadarbībā ar policijas iestādēm noskaidrot to personu sadzīviskās problēmas, kuras tiks atbrīvotas pēc kriminālsoda - aresta - izciešanas un kurām noteikta policijas kontrole pēc pamatsoda izciešanas, lai sniegtu padomu attiecīgo problēmu risināšanai;

6) sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādes administrāciju un citām valsts un pašvaldību institūcijām pēc iespējas palīdzēt notiesātajiem, kuriem nav personu apliecinošu dokumentu, līdz atbrīvošanai tos pieprasīt vai iegūt;

7) konsultēt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar dzīves uzsākšanu brīvībā.

Šo uzdevumu risināšanā probācijas dienests sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām un sabiedriskajām organizācijām. Šo institūciju un organizāciju pienākums ir pēc iespējas veicināt vispusīgu sadarbību un savas kompetences ietvaros sniegt nepieciešamo informāciju un palīdzību.

2. Izteikt 120.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Probācijas dienests darbojas saskaņā ar speciālu likumu."

3. Svītrot 121.pantu.

5

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt divdesmit pirmo nodaļu”.

Izslēgt likumprojekta 3.pantu.

Atbalstīt

4. Izslēgt divdesmit pirmo nodaļu.

Piespiedu darba izpildīšanu pārzina pilsētas domes, pagasta padomes vai vairāku pagastu padomju kopīgi izveidots Piespiedu darba uzraudzības dienests.

Piespiedu darba uzraudzības dienestam pēc tiesneša vai tiesas priekšsēdētāja rīkojuma un tiesas sprieduma noraksta saņemšanas ir pienākums:

1) . . .

9) pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.

4. 134.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Piespiedu darba izpildīšanu pārzina pilsētas domes, pagasta padomes vai vairāku pagastu padomju kopīgi izveidots Piespiedu darba uzraudzības dienests, kura darbību koordinē probācijas dienests.";

papildināt otrās daļas 9.punktu pēc vārdiem "taisījusi spriedumu" ar vārdiem "un probācijas dienestam".

7

Izteikt kodeksa 134.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Piespiedu darba izpildīšanu pārzina pilsētas domes, novada domes, pagasta padomes vai vairāku pagastu kopīgi izveidots Piespiedu darba uzraudzības dienests, kura darbību koordinē Valsts probācijas dienests.”

Aizstāt 134.panta otrās daļas 9.punktā vārdu “probācijas” ar vārdiem “Valsts probācijas”.

Atbalstīt

5. 134.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Piespiedu darba izpildīšanu pārzina pilsētas domes, novada domes, pagasta padomes vai vairāku pagastu kopīgi izveidots Piespiedu darba uzraudzības dienests, kura darbību koordinē Valsts probācijas dienests.”;

papildināt otrās daļas 9.punktu pēc vārdiem "taisījusi spriedumu" ar vārdiem "un Valsts probācijas dienestam".