I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Apvienoto Nāciju organizācija un Eiropas Padome rosina dalībvalstis plašāk piemērot sodus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Latvijā ir liels skaits ar brīvības atņemšanu notiesāto personu, šī soda izpilde ir dārga un tam ir negatīvās sekas. Lai novērstu radušos situāciju tika pieņemta Valsts Probācijas dienesta koncepcija un izstrādāts Valsts Probācijas dienesta likums, kas ir skatāms kontekstā ar grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIK).

Patreiz spēkā esošās kodeksa normas paredz tikai daļu no Valsts Probācijas dienesta koncepcijas projektā ietvertajiem uzdevumiem. Grozījumu izdarīšanas rezultātā Latvijas SIK normas tiktu tuvinātas Eiropas valstu praksei.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 Šis normatīvais akts ir izstrādāts lai Valsts Probācijas dienests varētu veikt savas funkcijas atbilstoši Valsts Probācijas dienesta likuma projektam.

3. Cita informācija

Grozījumi Latvijas SIK ir skatāmi kontekstā ar Valsts Probācijas dienesta likumu un grozījumiem Krimināllikumā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

3. Sociālo seku izvērtējums

 Likumprojekts šo jomu neskar

2. Likumprojekts šo jomu neskar

3. Augstāk minētie grozījumi ir vērsti uz Valsts Probācijas dienesta likuma ieviešanu praksē

4. Ietekme uz vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2.Izmaiņas budžeta izdevumos

3.Finansiālā ietekme

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav paredzami

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

tai skaitā atalgojumi

Kapitālie izdevumi

6.Citas izmaiņas

1. Kādi normatīvie akti (likumi un

Ministru kabineta noteikumi)

Papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Nav jāizdod

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 2. Saistības pret citām starptautiskām organizācijām

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas Valsts Probācijas dienesta likuma projekta izstrādes ietvaros:

• ar Sorosa fonda – Latvija Cietumu un policijas reformu programmu nodaļu;
• Kanādas Universitāšu un koledžu apvienību (CIDA);
• Latvijas Pašvaldību savienību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 Augstāk pieminētās institūcijas atbalsta Valsts Probācijas dienesta koncepcijā ietvertās idejas un likumā iestrādātās tiesību normas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Veikti sekojoši informēšanas pasākumi:

1. semināri par kriminālsoda – piespiedu darbs izpildes organizēšanu – Līvānos, Siguldā, Jelgavā, Saldū, Rīgā, Liepājā (visu 2002.gadu);
2. starptautiskā konference “Ceļā uz Probācijas dienestu Latvijā” (2002.gada 18.marts, Rīga);
3. starptautisks seminārs par Valsts Probācijas dienesta darbības plānošana 2003.gada 17.februārī

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Notikušas konsultācijas ar strptautiskiem konsultantiem:

1. Anne Mace (Lielbritānijas karalistes Probācijas dienests);
2. Andrejs Bērziņš (Kanāda, Ottavas pilsētas virsprokurors);
3. Vivien Stern (Lielbritānija, starptautiskās Cietumu reformas organizācijas vadītāja);
4. Arne Nilsen (Norvēģijas Tieslietu ministrijas Probācijas dienesta vadītājs);
5. Prof. Stewart Asquit (Skotija, Glāsgovas universitāte);
6. Prof. Curt Taylor Griffits (Kanāda, Simona Frasera universitātes Kriminoloģijas skola);
7. Rait Kuuse (Igaunijas Tieslietu ministrijas Probācijas dienesta vadītājs).

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

2. Par Valsts Probācijas dienesta un ar tā izveidi saistīto tiesību normu būtību sabiedrība tiks informēta:

1. ar informatīvā ceturkšņraksta “Alternatīva”starpniecību;
2. organizējot seminārus par dažādām probācijas funkcijām;
3. ar citu masu mēdiju starpniecību.

2. Indivīda tiesību aizstāvēšanai piemērojams gan Latvijas sodu izpildes kodekss, gan Krimināllikums un Latvijas Kriminālprocesa kodekss, kā arī citi Latvijas republikā spēkā esošie normatīvie akti.

Tieslietu ministra vietā aizsardzības ministrs

Valsts sekretārs, juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli

atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā amatpersona

Ģ.V.Kristovskis

G.Kūtris

I.Brazauska

I.Kronberga